Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Jūlija vētra kļuva par postošāko pagājušā gada dabas stihiju, un Ergo Baltijas valstīs atlīdzībās par tās radītajiem zaudējumiem izmaksāja 2,9 miljonus eiro – no tiem 1,5 miljonus Latvijā un 1,4 miljonus eiro Lietuvā. Tas nozīmē, ka dabas stihiju radīto zaudējumu apjomam pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, bija pieaugoša tendence un Ergo Latvijā par tiem izmaksāja 41% vairāk nekā 2023. gadā.

“Kaut arī ar dabas stihijām saistītās izmaksas pagājušogad palielinājās, vienlaikus stabilizējās citi rādītāji, kuru ietekmē kopējais nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību izmaksu apjoms nepieauga. Riskos, kas saistīti ar mantiskajām lietām, pērn stabilizējās vidējā atlīdzība – vairs nesaņēmām indikācijas par cenu celšanos no autoservisiem un būvniekiem. Tāpat īpašuma apdrošināšanā bija mazāk pieteikumu par ugunsnelaimēm, kas parasti nodara lielus zaudējumus, kā arī Ergo Latvijā netika reģistrēts neviens t.s. lielais apdrošināšanas gadījums ar zaudējumu apmēru virs viena miljona eiro,” skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene, piebilstot, ka personu apdrošināšanas veidos pērn joprojām bijusi aktuāla veselības aprūpes jomas inflācija.

Gan pēc parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību apjoma veselības apdrošināšana Latvijā 2024. gadā ieņēma līderpozīciju starp visiem apdrošināšanas veidiem. To turpināja ietekmēt inflācija ar cenu kāpumu medicīnas nozarē, kā arī valsts veiktās izmaiņas pakalpojumu kompensācijā laboratorijās, kā rezultātā izmaksāto atlīdzību apjoms Ergo veselības apdrošināšanā pieauga.

Pērnā gada Ergo veselības apdrošināšanas atlīdzību dati liecina, ka iedzīvotāji polises visbiežāk izmantoja, lai veiktu asins analīzes, dotos pie ģimenes ārsta vai sekundārā veselības aprūpes speciālista. Savukārt izmaksu ziņā lielāko apjomu veidoja ultrasonogrāfijas, magnētiskā rezonanses izmeklējumi un masāžas pakalpojumi.

“Vienlaikus, analizējot polišu izmantošanas paradumus, redzam, ka pieauga maksas ambulatoro izmaksu īpatsvars. Tas nozīmē, ka veselības apdrošināšana arvien vairāk tika izmantota neparedzētiem ārstniecības gadījumiem, ne tikai veselības veicināšanai – sportam, masāžām u.tml. Ambulatoro konsultāciju TOPa augšgalā pērn tradicionāli bija ginekologa, traumatologa-ortopēda, dermatologa, neirologa un otolaringologa konsultācijas. Vēl viena būtiska tendence bija aizvien pieaugošais pieprasījums pēc mentālās veselības pakalpojumiem – psihoterapeitu, psihologu un psihiatru apmeklējumu skaits joprojām saglabājās augstā līmenī. Tāpat palielinājās apmeklējumu biežums pie kardiologiem, kas norāda uz sirds un asinsvadu slimību lielo aktualitāti. Tieši sirds un onkoloģiskās saslimšanas pērn bija biežākais atlīdzību iemesls ERGO dzīvības apdrošināšanā,” stāsta Ergo Dzīvības un veselības apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītāja Baltijā Diāna Puķāne.

"Ergo International" mītne ir Diseldorfā, Vācijā, un tās lielākais akcionārs ir starptautiskā pārapdrošināšanas sabiedrība "Munich Re". Baltijā kompāniju pārstāv "Ergo" apdrošinātāju grupa.

Latvijā strādā risku apdrošinātāja "Ergo Insurance" un dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Ergo Life Insurance" filiāles, kuras 2023.gadā apdrošināšanas bruto prēmijās parakstīja kopumā 89,908 miljonus eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2022.gadā.

"Ergo" 2023.gadā Baltijā bija trešais lielākais risku apdrošinātājs ar tirgus daļu 14%, trešais lielākais veselības apdrošinātājs ar tirgus daļu 15% un piektais lielākais dzīvības apdrošinātājs ar tirgus daļu 8% pēc parakstīto prēmiju apjoma. 2023.gadā "Ergo" Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 358 miljonus eiro.