Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

No šī gada 1. janvāra par jauno ERGO valdes priekšsēdētāju Baltijas valstīs kļuvusi Urzula Deška (Ursula Deschka), kura turpmāk ieņems arī ERGO Latvijas filiāļu vadītājas amatu.

Urzula Deška ERGO apdrošinātāju grupā strādā kopš 2017. gada un iepriekš bijusi valdes locekle divos ERGO grupas veselības apdrošināšanas uzņēmumos un no 2020. gada arī apdrošināšanas pakalpojumu tiešās pārdošanas uzņēmumā Vācijā. Viņa ieņēmusi dažādus augstākā līmeņa amatus vadošajās apdrošināšanas kompānijās.

Turpmāk Urzulas Deškas pārziņā būs ERGO biznesa attīstība un virzība Baltijas valstīs. Ar nozīmīgo pieredzi, kas iegūta Vācijas apdrošināšanas tirgū, viņa turpinās attīstīt un pilnveidot ERGO darbību Baltijas tirgū, lai uzņēmums arī nākotnē saviem klientiem nodrošinātu augstākās kvalitātes apdrošināšanas pakalpojumus un kā līdz šim būtu viens no augstāk novērtētajiem darba devējiem un iecienītākajiem zīmoliem Baltijā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Ergo Baltijas valstīs parakstījusi apdrošināšanas prēmijas 65,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmums.

Apdrošināšanas atlīdzībās Ergo Baltijas valstīs 2018. gada pirmajā ceturksnī klientiem izmaksājusi 39,18 miljonus eiro, kas ir par 17,2 % vairāk nekā pērn (2017. gada 1.ceturksnī – 29,12 miljoni eiro). Neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, kas ir straujāks nekā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums, ERGO Baltijas valstīs peļņa pirmajā ceturksnī bija 1,71 miljons eiro.

Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičs: «Visās trijās Baltijas valstīs ERGO sasniegusi parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu, lielāko pieaugumu uzrādot OCTA, KASKO un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos. Pat neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, ERGO strādājis rentabli, sasniedzot pozitīvu tehnisko rezultātu nedzīvības apdrošināšanas segmentā.»

Apdrošinātājs "Ergo" savā pakalpojumu portfelī iekļāvis jaunu apdrošināšanas veidu - vēža apdrošināšanu, informē uzņēmumā.

Šāds produkts izveidots, apzinoties augstos onkoloģisko saslimstību rādītājus un nepieciešamību pēc finansiāla atbalsta, ar ko saskaras vēža slimnieku ģimenes. Ļaundabīga audzēja diagnozes gadījumā tas nodrošina finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās procesa sākšanai, kā arī paredz atlīdzību vēža agrīnās stadijās.

Atkarībā no apdrošinājuma summas apdrošināšana sedz līdz 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā.

"Ergo Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads stāsta, ka vēža apdrošināšanas programma jau veiksmīgi ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur "Ergo" klientiem tā palīdzējusi sākt tūlītēju ārstēšanos bez bažām par ģimenes finansiālajām iespējām.

ERGO valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Kestutis Bagdonavičs pievienosies ERGO International AG komandai ERGO Grupas ietvaros Diseldorfā, Vācijā, informē apdrošināšanas kompānijā.

K. Bagdonavičs savus darba pienākumus «ERGO International AG» sāks pildīt no 2018. gada 1. novembra, īpaši koncentrējoties uz visaptverošu stratēģisko projektu vadīšanu, kā arī pamatdarbības attīstības iniciatīvu virzīšanu. Viņš būs «ERGO International» vadības komitejas (ERGO International Management Committee) loceklis.

«Pēc 25 gadiem, kas veltīti darbam «ERGO» Baltijas valstīs, esmu gatavs pārmaiņām un jauniem izaicinošiem uzdevumiem savas profesionālās darbības pagrieziena punktā. Es lepojos ar to, ko esam izveidojuši mūsu Baltijas uzņēmumos. Sasniegtie rezultāti un attīstība runā paši par sevi.«ERGO» ir nozīmīgs tirgus spēlētājs visās trijās Baltijas valstīs ar stabilu divciparu tirgus daļu visās biznesa līnijās, ar spēcīgām vērtībām un uzņēmuma kultūru, un entuziasma pilniem kolēģiem, kas veido talantīgu komandu. Es atstāju uzņēmumu Baltijas valstīs labā formā un uzņēmīgās rokās,» atzīmē K.Bagdonavičus.

Lietuvā kādai zemnieku saimniecībai apdrošināšanas sabiedrība Ergo izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 2,4 miljonu eiro apmērā par cūku mēra radītiem zaudējumiem, kas radušies, likvidējot 24 000 mājlopu, informē apdrošināšanas kompānijā.

Tā ir pēdējos pāris gados Baltijas valstīs lielākā Ergo izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības apdrošināšanā.

«Nelaimes gadījums saimniecībā vai epidēmijas izraisītas sekas, kuru dēļ bojā iet vai jālikvidē liels skaits lopu, ir būtisks finansiāls zaudējums un milzīgs trieciens biznesam. Nereti šādos gadījumos viss jāatsāk atkal gandrīz no nulles. Ja notiek nelaime, lauku saimniecībām tūlītēja palīdzība ir ārkārtīgi nepieciešama - no tās var būt atkarīga pat tās turpmākā pastāvēšana. Iespēja operatīvi atjaunot zaudēto, atgūt resursus un turpināt veiksmīgi darboties var būt izšķiroša,» stāsta Ergo Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO par aizvadītā gada decembrī Rēzeknē nodegušā būvniecības preču veikala mantu izmaksājusi SIA DEPO DIY apdrošināšanas atlīdzību 5,8 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumā norāda, ka tā ir lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā un otra lielākā Latvijas apdrošinātāju vēsturē.

Jau ziņots, ka ugunsgrēks SIA DEPO DIY veikala-noliktavas ēkā izcēlās pērnā gada 12. decembrī, kad ar atklātu liesmu dega ēka 13 500 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēka rezultātā tika nopostīta ne tikai būve, bet arī visas tajā esošās iekārtas un SIA DEPO DIY preču krājumi. SIA DEPO DIY saskaņā ar ERGO komercīpašuma apdrošināšanas polises nosacījumiem bija apdrošinājusi sev piederošo inventāru, iekārtas, tai skaitā preču iekrāvējus un pacēlājus, preču krājumus un izdevumus negadījumu seku likvidēšanai, kā arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus.

Šī gada janvārī ERGO valdē Baltijā darbu sākusi jauna valdes locekle Aija Medne, informē uzņēmums.

Viņa turpmāk vadīs ERGO Latvijas filiāles, kā arī būs atbildīga par dzīvības apdrošināšanas un informācijas tehnoloģiju (IT) jomu ERGO Baltijā.

No 15. janvāra ERGO valdei Baltijā pievienojusies Aija Medne, kura turpmāk veiks ERGO Latvijas filiāļu vadītājas pienākumus, kas līdz šim bija ERGO valdes priekšsēdētājas Baltijā Urzulas Deškas (Ursula Deschka) pārziņā. A. Medne būs arī atbildīgā valdes locekle par risku parakstīšanu dzīvības apdrošināšanā un IT jomas vadītāja.

Iepriekš A. Medne strādājusi SEB grupā, kur 16 karjeras gados guvusi pieredzi dažādās jomās un struktūrvienībās Baltijas līmenī – uzkrājumu un ieguldījumu jomā, korporatīvajā pārdošanā, produktu un IT attīstībā, kā arī bijusi atbildīga par Baltijas biznesa attīstību un veiksmīgi vadījusi biznesa transformācijas procesus.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Apdrošināšanas kompānija Ergo 2018.gada pirmajā pusgadā Baltijas valstīs sasniegusi labus rezultātus gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan peļņas ziņā, informē uzņēmumā.

Kopumā «Ergo» Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmērs pirmajā pusgadā sasniedza 128 miljonus eiro, kas salīdzinot ar pērno gadu ir audzis par 11%, informē «Ergo» komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.

Apdrošināšanas atlīdzībās klientiem Baltijā izmaksāti 77 miljoni eiro, kas ir par 8 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Savukārt «Ergo» peļņa sasniedza 6,8 miljonus eiro (pērn pirmajā pusgadā 3,4 miljoni eiro).

«Neraugoties uz ievērojamo klientiem izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu, mums izdevies sasniegt parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugumu un pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu. Visās trijās Baltijas valstīs nedzīvības apdrošināšanas segmentā pieaudzis parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms visās biznesa līnijās. Dzīvības apdrošināšanas segmentā attīstība norit vienā līmenī ar tirgus kopējo attīstības tempu. Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jaunais bizness pozitīvi veicinājis apjoma pieaugumu,» stāsta Dr. Kestutis Bagdonavičs, «Ergo» valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas 

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

#Mierizlīgums paredz, ka Ergo Insurance, neatzīstot nekādu savu atbildību, samaksās 1,037 miljonus eiro Tineo un 578 100 eiro Maxima Latvija.

Baltijas valstu apdrošināšanas kompānija ar Vācijas kapitālu Ergo Insurance, kas bija apdrošinājusi 2013.gadā sagruvušo Zolitūdes veikala Maxima ēku, samaksās Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu operatora Maxima Grupe meitasuzņēmumam Maxima Latvija un ēkas īpašniecei SIA Tineo 1,615 miljonus eiro.

Tas paredzēts 8.janvārī noslēgtajā Ergo Insurance, Maxima Latvija un Tineo mierizlīgumā, ko 16.janvārī apstiprinājusi Viļņas apgabaltiesa, ziņu aģentūru BNS informējusi tiesas pārstāve Vaida Jurkevičūte.

Pēc viņas teiktā, tiesa atzinusi, ka mierizlīgums nav pretrunā likumu normām un sabiedrības interesēm un nepārkāpj pušu tiesības un likumīgās intereses, tādēļ prasība to apstiprināt un izbeigt lietu apmierināta.

Apdrošināšanas sabiedrības Ergo birojs iekārtots bez lieka šika un glamūra, bet praktiski un askētiski, ievērojot darba vietas ergonomiskos principus.

Uzņēmums SWH Biroju centrā mājo jau sešus gadus – sākotnēji apdzīvoja mazāku platību, bet gadu gaitā kolektīvs jau izaudzis līdz 200 darbinieku, kuru darba vietas izvietotas trīs stāvos, klientu apkalpošanas centrā, kura gan drīzumā vairs nebūs, jo uzņēmums pakāpeniski pāriet uz digitālām iespējām, tostarp klientu apkalpošanā. Kopumā Latvijā Ergo strādā 250 cilvēku.

Draudzīgi sadzīvo

Ergo izvēlējies daļēji atvērtā tipa biroja iekārtojumu un vairākos kabinetos līdzās strādā viena departamenta darbinieki. Biroja plānojums izveidots tā, ka pa vidu ir nišas, kurās ir gan virtuvītes, gan tehniskās telpas ar dokumentu skapjiem vai biroja tehniku. Kabineti izkārtoti plašajai telpai pa malām, līdz ar to no abām pusēm var piekļūt koplietošanas telpām. Kabineti nav pārlieku plaši, ir kompakti, nodrošinot ar visu nepieciešamo. Ar norobežojošiem paneļiem panākts, ka katram darba vietā tiek radīta privātuma sajūta. «Mūsu birojs ir vienkāršs un funkcionāls, tajā valda askētisks stils. Tas nav aprīkots ar jaunākajām interaktīvām lietām, bet kvalitatīvam darbam viss ir nodrošināts. Diezgan draudzīgi jādzīvo kopā, jo telpas nav pārlieku plašas, bet visiem vietas pietiek. Nākotnē ceram paplašināt biroju šīs pašas ēkas ietvaros, jo pašlaik biroja centrā tiek pārbūvēts viens spārns. Biroja vietas un apjoma izvēle ir apzināta, jo mēs kā apdrošinātāji cenšamies būt efektīvi un netērēt pārlieku daudz uz administratīvām lietām. Turklāt, atrodoties pilsētas centra nomalē, liels pluss ir autostāvvietu esamība, darbinieki par simbolisku samaksu var novietot savus spēkratus pavisam tuvu birojam,» stāsta Ergo komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.

Šā gada ziemas sezonā būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotie dati.

ERGO atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors, skaidro: «Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek «lāpītas», autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem, jo darbi nenorisinās tik ātri kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki. Tieši bedru radītie bojājumi automašīnām ir viens no šosezon visbiežāk pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas negadījumu iemesliem. Šā gada sākumā pieteikumu skaits ir audzis pat par 54%, un pirmajā ceturksnī saņemto pieteikumu skaits sasniedz pērn kopumā saņemto atlīdzību skaitu par attiecīgajiem bojājumiem. Turklāt šogad bedru radītie bojājumi ir daudz lielāki, nekā tas bija novērots pērn, līdz ar to audzis ne tikai pieteikumu skaits, bet arī vidējais atlīdzības apmērs. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 400 eiro, neskaitot tādus gadījumus, kad automašīnu bojājumi bijuši tik lieli, ka automašīnu pat nācies norakstīt un izmaksāt klientam atlīdzību apdrošinājuma summas apmērā, kas sasniedz jau vairākus tūkstošus eiro. Galvenokārt izmaksāto atlīdzību summas palielināšanos ietekmē ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanās, kā rezultātā bojājumi automašīnām ir daudz lielāki, kā arī fakts, ka riepu, disku, rezerves daļu un autoservisu pakalpojumu cenas arī ir pieaugušas.»

Pieprasījums pēc grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas dubultojies, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Starp profesionālās civiltiesiskās atbildības (PCTA) atlīdzībām iezīmējas prasības par sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, skaidras naudas nedeklarēšanu un kļūdaini veiktiem maksājumiem. Tiesa, gan apdrošinātāji, gan paši grāmatvedības uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka noteiktais 3000 eiro minimālais atbildības limits ir pārlieku zems.

PCTA apdrošināšana ārpakalpojumu grāmatvežiem ir obligāta kopš šī gada 1. jūlija, kas ļauj grāmatvedim pasargāt sevi un savu uzņēmumu no iespējamiem zaudējumiem pieļauto profesionālo kļūdu rezultātā. Minimālais atbildības limits ir noteikts 3000 eiro apmērā, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka polise tiek prasīta arī grāmatvedības uzņēmumam, kas ir dibināts kādas uzņēmuma grupas ietvaros, lai tās pašas grupas uzņēmumiem sniegtu grāmatvedības pakalpojumus. Kā liecina asociācijas novērojumi, jau pirms jūlija polišu skaits šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, bija pieaudzis aptuveni divas reizes, un, sākot no jūlija, polišu skaits pieaudzis straujāk. Piemēram, Ergo jūlijā pārdoto polišu skaits salīdzinājumā ar pērno gadu bija par 80% lielāks, stāsta Ergo Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš. Pašlaik apdrošinātāju pārdoto polišu pieauguma temps ir samazinājies, jo praktizējošiem grāmatvežiem likuma norma jāpilda jau kopš 1. jūlija. Taču joprojām ir speciālisti, kuri vēršas pēc PCTA, un tie, iespējams, ir savu darbību tikko sākušie grāmatveži vai profesionāļi, kuri kļuvuši par ārpakalpojuma sniedzējiem, pieļauj Ergo pārstāvis.

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) apjomi turpina palielināties, taču būtiski auguši izmaksāto atlīdzību apmērs.

Jau sākotnēji, kad tika pieņemts likums par obligāto grāmatvežu CTA, tika teikts, ka minimālais noteiktais atbildības limits, kas norādīts normatīvajos aktos, ir pārāk zems un nesegs vairumu grāmatvežu radīto zaudējumu. To apliecina apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apjomi, taču vienlaikus vērojams, ka pieaug tā daļa grāmatvežu, kuri apdrošinoties ir godprātīgi un minimālās summas neizvēlas, taču liela daļa aizvien apdrošinās tikai formāli.

Apjomi aug

Kompāniju griezumā atšķiras novērojumi saistībā ar apdrošināšanas limitiem. 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, AAS Balta izdoto grāmatvežu polišu skaits palielinājās par teju 30%, stāsta Baltas produktu vadītāja/risku parakstītāja Viktorija Antropova. 2017. gadā par grāmatveža kļūdu izmaksātā vidējā atlīdzība bija 2500 eiro, bet pērn tā nedaudz saruka, taču vienlaikus ievērojami pieaudzis kopumā izmaksāto atlīdzību apjoms – līdz pat 2,5 reizēm.

2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, apdrošināšanas tirgus Latvijā audzis par 21%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

«Šobrīd augošais prēmiju apjoms sekmē ne vien apdrošināšanas produktu attīstību, bet arī to, ka ilgtermiņā klientiem atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk. To jau šobrīd skaidri atspoguļo izmaksātais OCTA atlīdzību apjoms ar vislielāko jeb gandrīz 20% pieaugumu. Jāsaprot, ka apdrošināšanas nozare apgroza tā saukto garo naudu – parakstītās prēmijas tiks iekasētas gada vai dzīvības apdrošināšanas gadījumā – pat 10 gadu laikā, un vēlāk atlīdzību veidā atgriezīsies pie klientiem,» skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins.

Lielāko apdrošināšanas tirgus daļu jeb 25% šobrīd veido veselības apdrošināšana. Parakstīto prēmiju apjoms gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 33,5 milj. eiro (+9%), bet atlīdzībās izmaksāti 15,2 milj. eiro (+1,7%). Gada sākumā beidzas liela daļa veselības apdrošināšanas līgumu, un darba devējs izvēlas apdrošinātāju uz nākamo apdrošināšanas periodu.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

2017. gada 5. oktobrī notika Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) biedru sapulce, kurā uz 2 gadu termiņu tika pārvēlēti divi asociācijas padomes vadības locekļi, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne.

Padomes priekšsēdētājas amatā tika pārvēlēta ERGO Insurance SE Latvijas filiāles un ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles valdes locekle Ingrīda Ķirse un padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā riska veidu apdrošināšanas jautājumos tika pārvēlēts Seesam Insurance AS Latvijas filiāles valdes loceklis Aigars Freimanis. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus dzīvības apdrošināšanas jautājumos turpinās pildīt AAS «CBL Life» valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.

Padome turpinās strādāt pie iepriekš apstiprinātajām asociācijas prioritātēm - nozares likumdošanas pilnveidošanas, patērētāju sūdzību izskatīšanas procesa uzlabošanas un ombuda darbības paplašināšanas, kā arī sabiedrības izglītošanas apdrošināšanas jautājumos.

Pēdējā gadā OCTA cenas augušas par vairākiem desmitiem procentu; tik straujš lēciens, kāds novērots šogad, vairs nav gaidāms, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) jomā aizvadīts skaļās diskusijās par polišu cenu kāpumu, par ko gan jau ilgus gadus brīdināja apdrošinātāji, taču nu ķērušies pie reālas darbības.

Kopumā OCTA tirgus 2017. gada sešus mēnešus noslēdza ar 6,2 miljonu eiro zaudējumiem. Zaudējumi OCTA nozarē gan nav nekas jauns, un pēdējo desmit gadu laikā ik gadu vērojamas to svārstības. «Latvijā OCTA apdrošināšanas cenas turpina augt, taču tik straujš kāpums kā pēdējā gada laikā vairs nav paredzams,» prognozē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un LTAB vadītājs Jānis Abāšins.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, salīdzinot 2017. gada septembri ar 2016. gada decembri, KASKO cenas ir pieaugušas par 29,6%, bet OCTA – par 82,2%. Ergo aplēses liecina, ka CSP dati attiecībā uz fiziskajām personām piemērojamām apdrošināšanas pakalpojumu cenām varētu būt diezgan precīzi. Savukārt cenu pieaugums juridisko personu segmentā ir mazāks, norāda Ergo Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītājs Aldis Eņģelis. «Cenas pieaugums saistīts ar ilgstošu apdrošinātāju izmaksām neatbilstoši zemas OCTA cenas uzturēšanu, ko veicināja sīvā apdrošinātāju cīņa par katru klientu, zaudējumus sedzot no citiem apdrošināšanas veidiem,» skaidro Seesam Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Renārs Mūrnieks.