Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.
Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.
"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.
"Attālinātais darbs sniedz iespēju ne tikai ietaupīt laiku, kas jāpavada ceļā uz darba vietu, bet arī sniedz līdzekļu ekonomiju, piemēram, transporta jomā, kas vienlaikus samazina satiksmes intensitāti un ir draudzīgāka pieeja videi," komentē "S.Kalve.
"Accenture" uzskata, ka vienošanās pamatā ir jābūt godīguma, proporcionalitātes un samērīguma principiem, ņemot vērā gan darbinieka, gan biznesa vajadzības.
"Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumos ir paredzēts noteikt maksimālo limitu 30 eiro apmērā attālinātā darba izmaksu kompensācijai, taču tas ir noteikts pārejas periodam – vienam gadam. Tas būtu vienkārši administrējams risinājums, tomēr termiņš noteikti būtu pārskatāms, jo attālinātais darbs ir mūsu ikdienā uz palikšanu," norāda "Tet" valdes locekle un Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone.
Otra būtiskā lieta, kas būtu risināma, viņasprāt - likumprojekts paredz pienākumu attālinātā darba izmaksu kompensāciju piemērot proporcionāli attālinātā darba laika apjomam darbinieka līmenī. "Šis ir praksē sarežģīti piemērojams punkts, kas darba devējam lieki palielina administratīvo slogu – attālinātā darba apjoms var būt mainīgs katra darbinieka līmenī gan mēneša, gan nedēļu un pat dienu griezumā. Savukārt faktiskais izmaksu apjoms, atkarībā no tā vai darbinieks strādā attālināti 3 vai 5 dienas nedēļā nemainās, jo attālinātās darba vietas aprīkojums, sakaru nodrošinājums tāpat ir jānodrošina pilnu darba laiku gan birojā, gan attālinātajā darba vietā. Attiecīgi arī šis regulējums noteikti būtu vienkāršojams," komentē I.Rone.
Pavasarī pēc ārkārtas situācijas izziņošanas apmēram 95% "Tet" darbinieku, kas ikdienā strādāja birojos, darbu turpināja no mājām. Tobrīd arī uzņēmums piedāvāja iespēju uz mājām paņemt monitoru un krēslu, saprotot, ka katrs mājoklis nav pielāgots attālināta darba vajadzībām. Šobrīd, kad "Tet" darbiniekiem ir izvēles iespējas, strādāt attālināti vai birojā, gandrīz puse (45%) nāk uz biroju 1-2 reizes nedēļā.
Šāds priekšlikums ikvienam darba devējam būtu rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā darbinieka darba uzdevumu un tā veikšanai nepieciešamā inventāra / tehniskā nodrošinājuma specifiku, uzskata LMT Personāla vadības direktore Žozita Beresņeva. Viņasprāt, ja darbinieks, veicot darba pienākumus, izmanto, piemēram, savā rīcībā esošos tehniskos resursus, tad šāda kompensācija būtu tikai apsveicama. Savukārt, ja darba devējam ir iespēja nodrošināt saviem darbiniekiem nepieciešamās iekārtas darba veikšanai attālināti, tad pēc šādas kompensācijas nav nepieciešamības.
"Tāpat arī kompensācijas apjoms - 30 eiro - ir salīdzinoši neliels, tādēļ diez vai tas segs būtiskus ieguldījumus darba izpildes procesā, ja darba ņēmējs tos būs veicis no savas puses. Ja 30 eiro kompensācija tiek plānota kā atbalsts darbiniekam ergonomiskas attālinātā darba vietas iekārtošanai, tad ideja ir apsveicama, taču tas drīzāk būtu tikai labas gribas žests, kā veicināt darbinieka vēlmi iekārtot mājoklī ērtāku darba vietu. Par 30 eiro nevar nopirkt ne ergonomisku galdu, ne krēslu," pauž Ž.Beresņeva.
Apdrošināšanas sabiedrības "ERGO" darbinieku funkcijas un darba specifika atšķiras, tāpēc fiksēts kompensācijas apmērs uzņēmuma skatījumā nerisina visus aktuālos jaunās situācijas pārvaldības aspektus.
Septembra sākumā uzņēmumā tika veikta darbinieku aptauja ar aicinājumu katram individuāli novērtēt attālinātā darba apstākļus. Tajā tika iekļauti jautājumi gan par tehnisko nodrošinājumu, komunikāciju un skaidriem darba uzdevumiem, gan arī par iespēju ievērot līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi.
Apkopojot aptaujas rezultātus, secināts, ka ap 40% "ERGO" darbinieku labprāt turpinātu strādāt attālināti vismaz 2–3 dienas nedēļā. 90% respondentu atzinuši, ka jūtas tikpat vai pat vairāk iesaistīti darba procesā, nekā strādājot birojā, un puse aptaujāto vērtē, ka viņu darba produktivitāte, strādājot attālināti, ir palielinājusies. Tāpēc šobrīd "ERGO" vērtē attālinātā darba iespējas ilgtermiņā, meklējot optimālāko risinājumu.
Uzņēmuma Personāla un biroja administrēšanas nodaļas vadītāja Agnija Vība teic, ka jaunajos darba apstākļos "ERGO" saviem darbiniekiem nodrošina tādas aktivitātes kā, piemēram, tiešsaistes vingrošanas sesijas ar ergoterapeiti, lekcijas par emociju vadību pārmaiņu laikā un individuālas psihoterapeita konsultācijas.
Tāpat katram darbiniekam ir pieejama individuāla darba drošības speciālista konsultācija par pareizu un funkcionālu attālinātā darba vides iekārtošanu, kā arī ir iespēja apmeklēt tiešsaistes seminārus par darba drošības jautājumiem. Mērķtiecīgu darba organizāciju jaunajos apstākļos sekmē vadītājiem rīkotās koučinga sesijas. Lai komunikācija gan kompānijas iekšienē, gan saziņā ar klientiem būtu efektīva, visiem "ERGO" darbiniekiem ir pieejams mobilā telefona sarunu limits un interneta pieslēgums.
