Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Valdībā apstiprinātas izmaiņas bērnu spēļu un rekreācijas laukumu drošības noteikumos, paredzot to rūpīgāku pārbaudi, kā arī reģistrēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Bērnu spēļu laukumu un tajos esošo iekārtu uzraudzību veic PTAC, kas pēdējo gadu laikā veiktajās pārbaudēs konstatējis neatbilstības visos pārbaudītajos spēļu laukumos. Ik gadu dzirdēts par cietušiem bērniem drošuma prasībām neatbilstošu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu lietošanas dēļ.

Ar mērķi veidot bērniem drošu vidi un maksimāli samazināt iespējamo traumu risku spēļu laukumos, 2020. gada 7. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar PTAC izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi".

Apstiprinātie noteikumi paredz speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētiem spēļu un rekreācijas laukumiem, tajos uzstādītajām iekārtām, aprīkojumam, kā arī to novērtēšanas kārtību.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.

Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.

Vaicāts, cik tālu ir lēmums par 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalsti un Latvijas iesaistīšanos, IZM pārstāvis atbildēja, ka patlaban tiek gaidīts Zviedrijas valdības lēmums par piekrišanu uzņemties spēļu rīkošanu.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Būtiskas ietekmes nav un tāda nav plānota. SIA "Bauskas alus" ir viena no populārākajām mazajām alus darītavām Latvijā, kas darbojas kopš 1981. gada un pēc īpašnieku maiņas turpina darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā mums ir iespēja izmantot "CIDO Grupas" tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmē produkta pieejamību patērētājiem un veicinās turpmāku "Bauskas alus" attīstību," norāda P.Dālbergs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē par "Bauskas alus" īpašnieku kļuva SIA "Cido grupa".

Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus  

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu...

Vaicāts, kā uzņēmums raksturo 2019. gadu, P.Dālbergs pauž: "Ārējie apstākļi kopumā vērtējami kā negatīvi nozares attīstībai izejvielu un darbaspēka izmaksu, kā arī akcīzes nodokļa pieauguma dēļ. Arī laikapstākļi 2019. gada vasaras sezonā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja pārdošanas stratēģija, kas ļāva palielināt "Bauskas alus" tirgus daļu."

Savukārt 2020. gada sākumu galvenokārt raksturo Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme. Tāpat kā citus dzērienu ražotājus, "Bauskas alu" būtiski ietekmē apjomu samazināšanās ēdināšanas sektorā un kopējā ekonomikas bremzēšanās.

P.Dālbergs pauž, ka šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšana, efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību gan šobrīd, gan atsākoties ekonomikas izaugsmei.

"Bauskas alus" valdes loceklis norāda, ka pēdējos gadus alus nozares tendences raksturo nodokļu, izejvielu, darbaspēka un citu resursu cenu pieaugums, kā arī konkurences pastiprināšanās svarīgākajos tirgus segmentos. Tajā pat laikā, viņaprāt, pieaug lojālo patērētāju skaits, kas izvēlas kvalitatīvus mazo alus darītavu ražojumus.

Tāpat mainījušies patērētāju paradumi. "Alus patēriņš pēdējos gados samazinās, patērētājiem aizvien biežāk izvēloties zema alkohola satura vai bezalkoholiskos dzērienus. "Bauskas alus" lepojas ar unikālu alusdarītavu, kurā ar tradicionālām metodēm tiek ražoti Latvijas iedzīvotāju iecienīti produkti. Esam pārliecināti, ka tas joprojām būs svarīgi mūsu lojālajiem patērētājiem, kā arī pieaugošai daļai Latvijas alus cienītāju," komentē P.Dālbergs.

Viņš novērojis, ka patērētāji arvien vairāk eksperimentē un dažādo savu izvēli atkarībā no patēriņa apstākļiem. Pieaug bezalkoholiskā alus tirgus daļa uz tradicionālā alus rēķina. Arvien svarīgāka kļūst stabila kvalitāte un atbilstība augstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Tāpat pēdējā laikā pastiprinās konkurence. "Jaunu ražotāju rašanās raksturo ekonomikas augšupejas posmu. Spēcīga konkurence veicina radošu pieeju, jaunu ideju, risinājumu un produktu izstrādi. Covid-19 pandēmijas radītā ekonomikas lejupslīde lielai daļai ražotāju var būt liktenīga," pauž P.Dālbergs.

Viņš norāda, ka pēdējo mēnešu izmaiņas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, liek būt īpaši piesardzīgiem ar nākotnes plāniem. "Koncentrēsimies uz elastību un gatavību ātri plānus mainīt un pielāgot jaunajiem apstākļiem, kā arī izmantot radušās iespējas. Šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana un "Bauskas alus" izplatīšanas tīkla palielināšana, veicinot mūsu tradicionālo produktu pieejamību patērētājiem. "Bauskas alus" produktu vērtība ir to unikālajā garšā un ražošanas tehnoloģijā, uz to balstās mūsu attīstības plāni," atklāj P.Dālbergs.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gaišais alus Bauskā 

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

Būvfirma SIA "Arčers" noslēgusi gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar Latvijas Nacionālo sporta centru par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Līgums paredz, ka "Arčers" Komandu sporta spēļu halles būvniecību pabeigs līdz 30.novembrim.

Barona ielā būvēs basketbola halli 

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai...

Jau ziņots, ka valdība pērn 29.novembrī nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 7,9 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti Latvijas Nacionālā sporta centra pamatkapitālā, lai nodrošinātu vienreizēju investīciju halles projekta īstenošanā. Līdzekļu saņemšanai vēl būs nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.

Komandu sporta spēļu halles izmaksas sākotnēji tika lēstas ap 13,65 miljoniem eiro. Projekts paredz komandu sporta spēļu halles izveidi ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 2500 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem.

Komandu sporta spēļu hallē būtu iespējas sarīkot arī starptautiska līmeņa sporta sacensības un treniņnometnes, piemēram, 2025.gadā tajā vajadzētu notikt daļai no Eiropas čempionāta finālturnīra basketbolā vīriešiem.

Kā argumentē Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot projektu, tiks attīstīts ne tikai basketbola kompetenču centrs un palielināts basketbolā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits, bet arī palielināts citos komandu sporta spēļu veidos iesaistīto personu skaits.

Būvdarbu iepirkuma kandidātu neatsaucības dēļ komandu sporta spēļu halles projekta īstenošanas gala termiņš šogad tika pagarināts līdz 2023.gada 31.decembrim.

"Arčers" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūnija līdz 2022.gada 31.maijam, strādāja ar 18,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš, un cieta 1,698 miljonu eiro zaudējumus pretstatā gadu iepriekš gūtajai peļņai.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". "UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Par sporta apģērbu zīmolu Joma stāsta Anastasija Kučinska, uzņēmuma vadītāja Latvijā.

Joma ir Spānijas sporta apģērbu un apavu zīmols ar 53 gadu vēsturi. Latvijā aktīvi darbojamies jau desmit gadus. Atceros, ka sākotnēji bijām divi pilnas slodzes cilvēki, īpaši neatšķirot futbola bučus no skriešanas apaviem. Tagad mūsu kompānijas vizītkarte ir ātrs un kvalitatīvs serviss ikvienam klientam – sporta spēļu komandām, sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Manu komandu ikdienā motivē vēlme klientiem sniegt maksimumu. Papildus sporta formu, apavu, ekipējuma un inventāra nodrošināšanai nodarbojamies ar formu apdruku, tā rūpējoties par klienta 100% izskatu no sporta formu pasūtīšanas brīža līdz spēles vai sacensību sākumam.

No 2017. gada 13. līdz 18. jūnijam Rīgā notiks 5. CSIT Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles (Pasaules sporta spēles), kuras tiek organizētas reizi divos gados un pulcē tūkstošiem dalībnieku no visas pasaules.

Pasaules sporta spēles (World Sports Games) ir starptautisks pasākums, kurā nepiedalās profesionāli sportisti, bet gan strādājošie un amatieri, kas pārstāv savu sporta veidu, valsti un kultūru. Pasaules sporta spēles ir starptautisks sporta festivāls, kas sekmē kultūru mijiedarbību, draudzību, kā arī informācijas un pieredzes apmaiņu.

Šobrīd plānots, ka Rīgā ieradīsies un Pasaules sporta spēlēs piedalīsies komandas no 36 Eiropas, Āfrikas, Dienvidamerikas, Āzijas valstīm: Vācijas, Itālijas, Beļģijas, Krievijas, Nepālas, Pakistānas, Meksikas, Brazīlijas, Kamerūnas, Mongolijas, Tunisijas un citām.

3523 dalībnieki, vairāk nekā 270 komandu sacentīsies dažādos sporta veidos un disciplīnās - vieglatlētikā, futbolā, šahā, galda tenisā, volejbolā, grieķu-romiešu cīņā, peldēšanā, basketbolā, minifutbolā, džudo, petankā, pludmales volejbolā, pludmales cīņā un pludmales tenisā, lai ne tikai noskaidrotu labāko un spēcīgāko katrā sporta veidā, bet arī iepazītu Latvijas kultūru un pavadītu laiku sportiskā, draudzīgā un internacionālā gaisotnē.