Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana

Db.lv,13.01.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Nozares pārstāvji pie FM ar iniciatīvām sporta un fitnesa nozares atbalstam vērsās jau pērnā gada septembrī. Nesaņemot konkrētu atbildi, vai un kādi atbalsta mehānismi tiks īstenoti, lai palīdzētu nozarei pārdzīvot straujo energoresursu sadārdzinājumu, organizācijas turpina dialogu ar FM par sporta un fitnesa nozares turpmāko pastāvēšanu.

Straujais energoresursu sadārdzinājums – bieds visai sporta nozarei

Energoresursu cenu pieaugums šogad ir milzīgs, bet valsts noteiktais elektrības izmaksu atbalsts labākajā gadījumā sedz 2–3 % no reālā pieauguma. Tāpat arī teju nenomaksājamas ir apkures izmaksas, kuras ir nesalīdzināmi lielākas par elektrības izmaksām nozares specifikas dēļ – sporta zāles un halles objektīvi ir lielas, ar augstiem griestiem un speciālām prasībām. Iestājoties apkures sezonai, komunālo pakalpojumu rēķinu summas ir izaugušas līdz neprātīgam līmenim, ko saviem spēkiem nozares pārstāvji nav spējīgi finansēt.

Organizāciju biedri jau ir pielikuši visas pūles, lai optimizētu izmaksas un energoresursu izlietojumu. Sporta klubi investē naudu, lai iegādātos gaismas sensorus un citas viedās tehnoloģijās, kas palīdz kontrolēt energoresursu patēriņu. Tomēr sporta klubi ir spiesti izslēgt saunas, laukumus un kortus vai ierobežot to darbību, samazināt apgaismojuma līmeni un ventilāciju jaudu, karstā ūdens temperatūru, kas samazina sniegto pakalpojumu kvalitāti un klientu komfortu. Nākamais solis var būt tikai sporta klubu slēgšana.

“Mēs augstu novērtējam visas iniciatīvas un esošo dialogu ar valsts pārvaldi, kuru vēlamies veiksmīgi turpināt, lai kopīgi sasniegtu mērķi – nozares izdzīvošanu šajos izaicinošajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Vēlamies vērst valdības uzmanību, ka mūsu nozare ir svarīga Latvijas iedzīvotāju fiziskās un mentālās veselības uzlabošanai un uzturēšanai. Mēs esam gatavi konstruktīvi strādāt ar valdību, organizēt tikšanās, sniegt nepieciešamo informāciju, ierosinājumus un sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pieejamu sporta nozares pastāvēšanu,” stāsta Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Sporta pakalpojumi kā attaisnotie izdevumi – veselīgākai sabiedrībai

Papildu lūgumam sniegt finansiālu atbalstu komunālo pakalpojumu nomaksāšanai, sporta klubi piedāvā arī priekšlikumus, kā sporta un fitnesa pakalpojumus padarīt sabiedrībai pieejamākus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju pilnvērtīgi rūpēties par savu fizisko un mentālo veselību. Kā zināms, viens no efektīvākajiem veidiem, kā to preventīvi nodrošināt, ir regulāras fiziskās aktivitātes. Tādēļ sporta klubi aicina atzīt sporta un fitnesa pakalpojumus kā attaisnotos izdevumus, iesniedzot gadskārtējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju.

Nozares pārstāvji uzskata, ka, iekļaujot sporta un fitnesa klubu apmeklējumus attaisnotajos izdevumos, tas drīzāk radītu budžeta veselības un medicīnas izdevumu ietaupījumu, nevis zaudējumus. Tādā veidā cilvēki tiktu iedrošināti piekopt aktīvu dzīvesveidu ilgtermiņā, veicinot sabiedrības kopējā veselības stāvokļa uzlabošanos. Tāpat samazinātos veselības nozares noslodze ar tādu veselības problēmu risināšanu, kuru pamatā ir cilvēku mazkustīgais dzīvesveids, kā arī saruktu izsniegto darbnespēju lapu skaists. Veseli iedzīvotāji ir galvenais priekšnosacījums, lai cilvēki ar savu darbu varētu palielināt Latvijas uzņēmēju ražīgumu un konkurētspēju, tādējādi arī palielinot valsts budžetā iemaksāto nodokļu un nodevu apmēru.

Samazināts PVN – reāls risinājums, kas ieviests daudzviet Eiropā

Otrs nozares priekšlikums ir piemērot sporta klubu pakalpojumiem samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Organizācijas atgādina, ka sporta nozarei tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi teju visās Eiropas valstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Somijā, Zviedrijā u.c.). Latvija ir viena no pēdējām valstīm, kur šādas politikas nav, tādēļ nav patiesa FM atruna par nespēju piemērot pazemināto PVN likmi ES regulējuma dēļ. Turklāt samazināta PVN likme iedzīvotājiem sporta klubus padarītu finansiāli pieejamākus, rezultātā cilvēku veselības uzlabošanās dēļ samazinātos veselības budžeta izdevumi.

Kāda tiek prognozēta Latvijas sporta nozares nākotne bez valsts atbalsta?

Sporta un fitnesa klubus smagi skāra jau Covoid-19 pandēmijas ierobežojumi, un pakāpenisko atkopšanos no krīzes atkal iedragā energoresursu cenu lēciens. Sporta klubi ir godprātīgi pildījuši savas saistības ar valsts budžetu un kreditoriem. Šobrīd sporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem ir palielinājies neizpildīto saistību apmērs. Par katru kavēto maksājumu uzņēmumiem tiek piemēroti līgumsodi un nokavējuma nauda. Papildu iepriekš teiktajam sporta klubu darbības ierobežojumi ir apgrūtinājuši un padarījuši par gandrīz neiespējamu veikt atlikto nodokļu nomaksu atbilstoši termiņiem.

Latvijas Tenisa savienībā ietilpstošo biedru kopējais apgrozījums 2021. gadā bija 905 tūkstoši eiro, taču valsts budžetā nodokļos samaksāti 164 tūkstoši. Latvijas Ledus Haļļu asociācijas biedru apgrozījums 2019. gadā bija 6,33 miljoni eiro, valsts budžetā nomaksātie nodokļi – vairāk nekā 1,3 miljoni eiro.

Kā liecina Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas dati, sporta klubu un fitnesa nozares apgrozījums 2019. gadā bija 25 miljoni eiro, kopējais valsts budžetā iemaksāto nodokļu apjoms – vairāk nekā 1 miljons eiro gadā. Nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku – sporta un fitnesa treneri un administratīvais personāls. 2020. gadā sporta klubu un to uzņēmumu apgrozījums un ienākumi samazinājās par 50%, bet 2021. gadā – pat ierēķinot valsts atbalstu – par 97%, un pašlaik tie ir sasnieguši kritisko robežu, lai sāktos sporta klubu un uzņēmumu bankrotu vilnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 900 000 eiro, decembrī Rīgā, Pļavniekos atklāts jaunākais “Lemon Gym” sporta klubs.

Tas, tāpat kā pārējie sporta klubi, savus apmeklētājus gaidīs jebkurā diennakts laikā septiņas dienas nedēļā.

Pļavniekos jaunatklātais sporta klubs ir astotais “Lemon Gym” Latvijā, turklāt tas ir otrais jaunā koncepta klubs, kas līdzvērtīgs pavasarī atklātajam Lemon Gym Skanste.

Uzņēmums investē ne tikai jaunajos klubos, bet arī jau esošajos, kā piemēram, attīstot pašapkalpošanās kioskus, kas ikvienam ļautu uzsākt sportot jebkurā sev vēlamā brīdī.

Līdzīgi kā citās nozarēs, arī sporta klubiem Latvijā gan pandēmijas sekas, gan šī brīža energoresursu sadārdzinājuma laiks ir ļoti izaicinošs un pārbaudījumiem pilns. “Lemon Gym” Latvijas reģiona vadītājs Jānis Duboviks, jautāts par lielākajiem izaicinājumiem šobrīd, atzīst: “Neraugoties uz to, ka nozare vēl atveseļojas pēc pandēmijas radītām sekām un saskaras ar ļoti strauju energoresursu cenu kāpumu, kas šobrīd jau ir trīskāršojies, mēs pozitīvi raugāmies nākotnē un izvērtējam vairākas jaunas Lemon Gym atrašanās vietas Rīgā. Sporta klubi joprojām ir viens no pieejamākajiem aktīvā brīvā laika pavadīšanas veidiem, tāpēc, lai optimizētu uzņēmuma izmaksas, nepalielinot cenu mūsu esošajiem un jaunajiem kluba biedriem, esam ieviesuši vairākus iekšējos pasākumus šo resursu patēriņa mazināšanai, kā arī esam investējuši tehniskos risinājumos, ka piemēram, gaismas sensoru uzstādīšana klubos, kur tas līdz šim nav bijis.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubu "MyFitness" tīkls paplašinās - 2025. gadā plānots atvērt divus jaunus lielizmēra sporta klubus Rīgā, kas atradīsies Pļavniekos centrā “Marss” un tirdzniecības centrā "Teika Plaza".

Jauno sporta klubu platība sasniegs 2500m2.

Klubos tiks realizēts "MyFitness" koncepts - mūsdienīga trenažieru zāle ar pasaules līmeņa trenažieriem, tiks piedāvāts grupu nodarbību klāsts, kas tiks aizvadītas vairākās nodarbību zālēs paralēli. Tāpat abos sporta klubos tiek plānots iekārtot "Fusion Pilates" koncepta studijas ar reformer trenažieriem.

“MyFitness” uzņēmums dibināts 2008. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais sporta klubs Tallinā. Šobrīd “MyFitness” paspārnē Baltijā jau ir 67 sporta klubi ar trīs dažādiem zīmoliem: MyFitness, Gym! un Gym+.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons,09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz arvien pieaugošo interesi par tenisa prasmju apgūšanu, Valmieras novada Kocēnos atklāta jau otrā Bestes tenisa kortu halle, kuras izveidē investēti 190 000 eiro.

Pirmā un līdz šim vienīgā Latvijā vieglas konstrukcijas tenisa halle ar mākslīgās zāles (super-grass) segumu Bestes tenisa kortos tika uzbūvēta 2019. gadā.

Cer uz tenisa attīstību Vidzemē 

Uzbūvējot jaunu, inovatīvu tenisa halli ilggadējā tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile...

Piesaistot četrus augsti kvalificētus un sertificētus trenerus no Rīgas un Saulkrastiem, pirmās halles noslodze aizpildījusies īsā laika posmā. Šobrīd pirmā halle spēj nodrošināt regulārus treniņus visu gadu ap 100 spēlētājiem no 5 līdz 70 gadu vecumam.

Lielā interese devusi skaidru signālu, ka nepieciešams blakus būvēt vēl vienu šāda tipa tenisa halli, lai paplašinātu darbību - nodrošināt vairāk treniņu laikus un atvieglot Latvijas mēroga sacensību gaitu, sadalot spēles uz diviem laukumiem.

Otrās tenisa halles būvniecībā ieguldīti 190 000 eiro no kortu īpašnieka Gata Buiļa, attīstības finanšu institūcijas Altum, Leader – biedrības “No Salacas līdz Rūjai” finansējuma.

Bestes tenisa kortu vadītāja un trenere Iveta Brūniņa-Buile atzīst: “Otra korta atvēršana dos iespēju vēl lielākam skaitam novadnieku nodarboties ar šo daudzpusīgo sporta veidu. Tā ir veiksmīga biznesa attīstība ar iespēju piedāvāt vairāk laikus gan individuālajiem, gan grupu treniņiem. Esmu pārliecināta, ka izdosies piesaistīt arvien vairāk bērnus un pusaudžus, kas man kā vadītājai un trenerei dod ļoti daudz prieka.”

Irina Kuzmina – Rimša, Latvijas Tenisa Savienības attīstības direktore atklāšanas pasākumā novēlēja: “No sirds priecājamies, ka Latvijas tenisā ienāk spēcīgi klubi. Līdz ar otrā laukuma uzcelšanu, ļoti ceram, ka šeit tiks rīkotas ne tikai Latvijas mēroga sacensības, bet arī starptautiskās. Redzot, kāds darbs un zināšanas šajā klubā tiek ieguldītas, prognozējama strauja tenisa attīstība Valmierā.”

Komentāri

Pievienot komentāru