Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Iepakojuma ražotāji ir pirmie, kuri redz ekonomikas attīstību valstī. Tendence ir augšupejoša. Mainot stratēģiju, pieprasījums pēc iepakojuma arvien pieaug, pauž SIA Smurfit Kappa Baltic izpilddirektors Jānis Vilmanis.

«Mēs attīstāmies līdz ar citiem uzņēmumiem. Daudziem uzņēmumiem pieaug eksporta apjomi. Mēs to jūtam, jo mēs ražojam iepakojumus viņiem. Ja citiem aug pieprasījums, arī mums tas pieaug,» skaidro J. Vilmanis.

Kopumā visa Smurfit Kappa grupa saražo aptuveni 9,2 miljardus kvadrātmetru iepakojuma katru gadu, aptuveni 87% no tiem Eiropā un 13% Latīņamerikā. Kopumā Smurfit Kappa grupai ir vairāk nekā 370 ražotnes Eiropā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un vairāk nekā 95% no uzņēmuma produktiem tiek izgatavoti ekskluzīvi klientiem un atbilst to konkrētajām prasībām.

«Mēs pārsvarā ražojam gofrētā kartona iepakojumus. Mūsu uzņēmuma mērvienība ir kvadrātmetri. Ja, piemēram, skatāmies, kā tieši mums ir veicies kopš 2007. gada, kad tika atklāta Smurfit Kappa Baltic ražotne Jelgavā, tad redzam, ka no 250 tūkstošiem kvadrātmetru mēnesī 2017. gadā mēs spējam saražot jau 900 tūkstošus. Šis skaitlis būtiski ir pieaudzis, un mēs ar to lepojamies,» pastāstīja J. Vilmanis.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumā SIA Pulsar Optics Daugavpilī strādā jau vairāk nekā 200 darbinieku, investīcijas pārsniedz 5 miljonus eiro, un uzņēmums turpina plesties.

Lietuvas mātes uzņēmuma Yukon Advanced Optics Worldwide izpilddirektors Aleksandrs Olševskis intervijā Dienas Biznesam prognozē, ka sprādzienveida attīstība turpināsies vēl visu 2023. gadu.

Kas ir Yukon Advanced Optics Worldwide, ko ražo, un kādi ir realizācijas tirgi?

Uzņēmums Lietuvā pastāv jau 17 gadus. Biznesā esmu krietni ilgāk. Pats esmu no Baltkrievijas. Savulaik iepazinos ar amerikāņu partneriem, organizējām uzņēmumu, pēc tam bija neliela firma, kas vēlāk plašāk attīstījās Lietuvā. Šobrīd Lietuvā ir galvenais uzņēmums, pats arī strādāju Lietuvā. Mēs gan ražojam, gan pārdodam, gan nodarbojamies ar produkcijas mārketingu. Pirmkārt, kā jau noprotams no nosaukuma, tā ir optiskā produkcija. Tie ir dažādi optiskie produkti medniekiem. Ražojam arī personīgās drošības lietas. Ražojam arī civilās novērošanas ierīces, nakts redzamības iekārtas, dažādus digitālus risinājumus ierīcēm. Realizācijas tirgi ir Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis. Kopējais kompānijas apgrozījums 2021. gadā bija 230 miljoni ASV dolāru.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saulkrastu novada uzņēmuma SIA "Skultes kartons" ražotnē, kur top gofrētā kartona izstrādājumi.

SIA "Skultes kartons" dibināts 2009.gada aprīlī, un patlaban savu produkciju realizē gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs.

Kompānijas ražotās produkcijas klāstā ietilpst gofrētais kartons un dažādi iepakojumi no šī materiāla, piemēram, kastes mēbeļu ražošanas nozarei, transporta sektoram, pārtikas rūpniecībai un citām jomām, stāsta kompānijas valdes loceklis Aigars Bārda.

Starp kompānijas klientiem ir tādi Latvijā zināmi ražotāji kā "PNB Print", "Troll Smiltene", "Cosybed", kā arī vēl aptuveni 200 mazāki klienti, tāpat uzņēmums sadarbojas arī ar starpniekiem, kas kastes tālāk pārdod citās valstīs, piemēram, Somijas uzņēmumam "Fiskars", latvieša radītajai alus darītavai Rovaniemi un citiem uzņēmumiem.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Mēs pašlaik spējam konkurēt pārsvarā ar zemas pievienotās vērtības eksporta produktiem.

To kā problēmu iezīmē Latvijas Bankas ekonomisti Santa Bērziņa un Uldis Rutkaste, norādot, ka Latvijas eksporta produktu, kuri uzrāda izteiktas salīdzinošās priekšrocības, topa desmitniekā diemžēl pārsvarā ir zemas pievienotās vērtības ražojumi vai pat to blakusprodukti.

Tas neizbēgami nozīmē, ka jāuztur salīdzinoši zems algu līmenis, lai ilgākā laika periodā varētu veiksmīgi konkurēt ar citu valstu ražotājiem. Jo zemākas pievienotās vērtības prece, jo lielāka nozīme ir tās cenai, kas nozīmē, ka zemas algas strādājošajiem ir būtiska konkurences priekšrocība. Ar šādu situāciju nemierā, protams, ir Latvijas strādājošie, kas vienmēr uzsver, ka nevēlas, lai mēs būtu lēta darbaspēka valsts. Lai no tā izbēgtu, vienīgais veids ir tautsaimniecību pārorientēt uz augstas pievienotās vērtības eksportu, kur cenai nav izšķirošas nozīmes, vismaz tā nav galvenā preces vai pakalpojuma konkurētspējas priekšrocība. Šāda pieeja nekādā gadījumā nenozīmē, ka atbalstāmas būtu vienīgi atsevišķas augsto tehnoloģiju nozares, jo produkti ar augstu pievienoto vērtību var būt ikvienā nozarē.

Katra mājsaimniecība un komersants saņem pamatīgus elektrības rēķinus, un līdztekus Latvijā saražotās enerģijas daudzums pārsniedz patēriņu, proti, mēs enerģiju eksportējam, nevis importējam.

Līdz ar šo fenomenu radušies vairāki jautājumi par iespējamiem trūkumiem sistēmā. Proti, vai mums pietiek gāzes, vai strādā termoelektrostacijas (TEC), un kādēļ noslēgumā viss maksā tik dārgi, ja reiz ražojam pietiekami?

Vitenbergs: “Gāzes pietiek, satraukumam nav pamata!”

Jau gada sākumā parādījās ziņas, ka gāzes krājumi pazemes krātuvē Inčukalns varētu būt nepietiekami, ka tie, kuri nav nopirkuši laikā, maksās dārgāk u.tml. Dienas Bizness, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam uzdeva jautājumus par TEC darbību un gāzes pietiekamību elektroenerģijas ražošanai. Proti, vai ir taisnība par TEC darbības pārtraukumiem un kādi ir gāzes krājumi tieši elektrības ražošanai. Uzņēmums Latvenergo ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. “Pie atbilstošiem tirgus apstākļiem TEC darbojas un tiek ieslēgtas. Pēdējās dienās esam saražojuši vairāk enerģijas, nekā spējam patērēt. Ir bijušas bažas par to, ka gāzes apjoms nav pietiekams. Paskaidrošu, ka Latvenergo iepērk gāzi pēc prognozes, cik viņiem būs nepieciešams. Liela daļa no Inčukalna pazemes krātuvē iesūknētās gāzes ir tieši Latvenergo gāze, un, kā viņi ir apstiprinājuši, tad gāzes pietiks, nevajadzētu par to satraukties. Šobrīd gan vienā no TEC notiek remonts, un tā tiešām nestrādā ar pilnu jaudu. Tas bijis nepieciešams neparedzētu iemeslu dēļ un tuvākajā laikā tiks novērsts. Līdz ar to jaudas tiks palielinātas atbilstoši nepieciešamībai,” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.

Tā intervijā saka Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14. decembra numurā:

Eiropas zaļajām ambīcijām nav ražošanas seguma - lielāko daļu zaļās enerģijas produktu, kas vitāli nepieciešami Eiropas Zaļā kursa nodrošināšanai, Eiropas Savienības dalībvalstis ieved no ārpuses.

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Investējot Alūksnes putnu fermā 4 miljonus eiro, APF Holdings atklāj trešo putnu novietni, kas ir 3000 m2 platībā, savukārt visas ražotnes kopējā teritorijas platība ir 23 hektāri.

Šis ir viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem Alūksnes novadā, jo piecu gadu laikā ražotnē un tās tehnoloģijās investēti 15 miljoni eiro.'

Trešā novietne uzbūvēta par APF grupas pašu līdzekļiem un piesaistot ALTUM finansējumu pusotra miljona apmērā - mūsdienīgu iekārtu iegādei. Būvdarbus veica Latvijas būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa” un tas prasīja 9 mēnešus, jaunajā ēkā mājvieta ir 125 000 dējējvistām.

Olu ražošanai Alūksnē ir sena vēsture un tā ir Latvijā viena no vecākajām olu ražotnēm, kas darbojas kopš 1961. gada. Šogad uzņēmums svin savas darbības 60. jubileju.

“APF ražotnē tiek izmantoti mūsdienīgākie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina maksimālo procesu automatizāciju un palīdz mums uzturēt pasaules līmeņa bio drošības standartus. Lielākoties ražojam Baltijas valstu tirgum, bet aptuveni 30% eksportējam uz vairākām Eiropas Savienības valstīm. Plānojam mērķtiecīgi attīstīties arī turpmāk. Šobrīd holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu “Preiļu putni”, kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām, lai jaunputni vairs nav jāiepērk no ārvalstu piegādātajiem. Plānots, ka sākot ar nākamo gadu Preiļos audzēsim vairāk nekā 200 000 cāļu līdz 14-16 nedēļu vecumam. Aktīvi darbojamies arī pētniecības jomā pie jaunu olu produktu izstrādes,” stāsta Jurijs Adamovičs, APF Holdinga dibinātājs un vadītājs.

Pandēmijas laikā loģistikas pārrāvumi un ekonomiskās krīzes cenu svārstības ļāvušas meklēt Latvijā ražotām poligrāfijas lakām jaunus noieta tirgus citviet pasaulē. Šā gada maijā uzņēmums SIA Baltink atklāja jaunuzstādīto ūdens bāzes laku ražošanas reaktoru, kas turpmāk ļaus dubultot uzņēmuma eksporta apjomus.

Eksportējošs uzņēmums jau 8 gadus

SIA Baltink tika atklāja 2015. gada aprīlī, Ķekavas novadā. Tika uzsākta Baltijā unikāla produkta ražošana. Proti, lakas plašam poligrāfijas preču klāstam, tai skaitā iepakojuma ražošanai, etiķešu, reklāmas un žurnālu drukai. “Mēs ražojam divu veidu lakas. Ūdens bāzes lakas, kurām raksturīgs ilgāks žūšanas laiks, ir lētākas un galvenokārt tiek izmantotas krāsas slāņa aizsardzībai un UV gaismā cietējoša laka, kas polimerizējas ar UV stariem, tādejādi nav nepieciešams žūšanas laiks. Tās galvenokārt izmanto kā dekoratīvos pārklājumus un tām ir augstākas izmaksas, salīdzinot ar lakām uz ūdens bāzes. Uzņēmums specializējas laku izgatavošanā kartona iepakojumam un etiķetēm,” atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šljamins.

Ja valsts vēlas atbalstīt zaļos ražotājus, tas jādara no valsts budžeta, taču uzkraut šo slogu cilvēkiem, kas nodarbojas ar tādu pašu biznesu tikai citā nozarē, nav pareizi.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka augstās elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas bremzē Latvijas uzņēmēju attīstību, jo kaimiņvalstīs šis resurss ir pat par 30% lētāks. J. Šņepsts atzīst, ka lielākās problēmas viņam kā uzņēmējam rada tieši valsts, tāpēc no nākamās valdības viņš gaida tikai vienu - lai viņi netraucē strādāt un attīstīties.

Preiļu siers ir viens no pazīstākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēga, kas ļāvusi nostiprināt pozīcijas tirgū?

Viss slēpjas darbā un attieksmē pret sadarbības partneriem - visu šo gadu laikā mums nav bijis neviena neizpildīta līguma vai reklamācijas. Tas nozīmē, ka mūsu produkcijas kvalitāte vienmēr ir ļoti augstā līmenī un atbilst noteiktajiem standartiem. Tieši to sadarbības partneri no mums arī sagaidā, un tas ir ļoti būtiski, gan darbojoties Latvijā, gan eksporta tirgos.

AS Olainfarm vairākuma akcijas pārstāv viens uzņēmums – AS AB City, ir beigušies akcionāru strīdi un ar tiem saistītās ķibeles, kā arī neskaitāmie paziņojumi presei par skandāliem. Ir pienācis praktiska darba un attīstības laiks.

Par šiem un citiem jautājumiem Dienas Biznesā saruna ar AS Olainfarm tiešo vadītāju, valdes priekšsēdētāju Jāni Buku.

Fragments no intervijas

Dienas Biznesā jau esam intervējuši gan AS Olainfarm jauno padomes priekšsēdētāju Juri Bunduli, gan vēlāk arī AS AB City, kas pārstāv AS Olainfarm akciju vairākumu, valdes locekli Robertu Tavjevu. Līdz ar to mums jau zināms, ka turpmāk vairs nebūs akcionāru strīdu, akciju sabiedrība ir atstājusi biržu un priekšā ir attīstības un investīciju laiks. Tieši šeit sākas Olainfarm pārmaiņu stāsts. Esat tiešais uzņēmuma vadītājs ikdienā. Ar ko jūs sāktu šo stāstu? Kādi ir praktiskie plāni?

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Matraču ražotājs SIA Sendeko Latvia tuvākajā nākotnē plāno piecas reizes palielināt saražoto apjomu, sasniedzot aptuveni piecus tūkstošus matraču mēnesī

Matraču ražotāja SIA Sendeko Latvia apgrozījums pēdējos piecos gados teju četrkāršojies, 2017. gadā sasniedzot vienu miljonu eiro. Tas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Uzņēmējs nevienā brīdī nedrīkst apstāties, un apgrozījums ir jāaudzē nepārtraukti, jo izdevumi palielinās, tāpēc, lai nopelnītu tikpat daudz, cik iepriekš, tas ir jāpalielina. Tur neko nevar darīt,» uzsver SIA Sendeko Latvia valdes priekšsēdētājs Sergejs Viņarskis. Straujo izaugsmi pēdējos gados viņš skaidro ar profesionālu komandu un spēju nepārtraukti transformēties, pielāgojoties tirgus apstākļiem. Šobrīd uzņēmumam ir vairākas matraču kolekcijas, taču par līdz šim veiksmīgāko tiek uzskatīta jaunākā – Dancing collection.

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).