Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.
Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?
Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!
Tāpēc Balticovo mērķis ir līdz 2027. gadam pilnībā atbrīvoties no sprostiem mūsu uzņēmumā. Tomēr plānojam, ka gan Latviju, gan visu Baltiju kopumā ar 100% olām no ārpus sprostu vistām spēsim nodrošināt jau līdz nākamajām Lieldienām. Mēs esam to pieņēmuši un darām, taču pats projekts pirmkārt ir emocionāla atbildība pret dzīvniekiem. Turklāt šeit ir saskatāms arī ekonomiskais izdevīgums, jo ārpus sprosta vistas dēj labāk, dzīvo ilgāk, jo jūtas labāk, un to nodrošina jaunā pieeja. Eiropā kopumā gan tā visur nav. Vācijā, protams, ir grūti atrast sprostu olas veikalos, Skandināvijā tāpat. Tajā pašā laikā Polijā ap 75% no tirgus ir sprostos turēto vistu olas. Itālija, Spānija arī ir līdzīgā situācijā. Tie ir lielāki tirgi, un pilnīga pāreja notiks labi ja 2030. gadā, tāpēc Balticovo, sekojot nozares tendencēm un esot vieni no līderiem, kā uzņēmums tikai iegūs konkurences cīņā!
Cik sarežģīta ir pāreja uz ārpus sprostu kūtīm tīri no tehnoloģiskā skatupunkta?
Iekārtas, kuras integrējam jaunajās kūtīs, ir vismodernākās, kas pašlaik pieejamas, un arī ļoti dārgas, taču tas ir saistīts ar iekārtu efektivitāti, un te zināmā mērā slēpjas arī ekonomiskais izdevīgums. Piemēram, iekārtas – tās dod iespēju pašu vistu uzsildīto gaisu izmantot ienākošā gaisa uzsildīšanai. Proti, rezultātā vistas tērē mazāk enerģijas, lai sasildītu sevi. Tāpat jaunajās novietnēs emisijas tiek nofiltrētas, tās neaiziet atmosfērā. Visbeidzot – ir siltuma ieguvums ziemā, kas tiešā veidā arī ir līdzekļu ekonomija. Bez visiem šiem ieguvumiem tāpat ir skaidrs, ka nākotne pieder ārpus sprosta vistām. Taču modernas tehnoloģijas ir sarežģītas, un tās prasa inženiertehnisko pieredzi un zināšanas, lai novietnes tiktu pareizi uzprojektētas un uzbūvētas, bet iekārtas – pareizi integrētas. Balticovo attīstās visu laiku, un būvēt vajag nepārtraukti, bet uzņēmuma pirmajos attīstības projektos bija daudz projektēšanas kļūdu, kas nesa papildu izmaksas un laika zaudējumus.
Šobrīd jau sešus gadus ir ļoti cieša Balticovo un arhitektu un inženieru biroja SEP sadarbība dažādu jaunu projektu attīstībā. Ja projektēšanā viss ir pareizi, tad būvniecībā viss iet gludi. Nav papildu izdevumu un laika patēriņa, kas man ir ļoti svarīgi. SEP ir tas Balticovo partneris projektēšanā un būvniecībā, kas bija vajadzīgs, un tas pavēra iespējas veiksmīgi realizēt iecerēto. Ja paraugās uz Balticovo pēdējo piecu gadu panākumiem attīstībā, tad SEP loma ir nenoliedzami liela, tāpēc ar pamatotu optimismu redzu, ka SEP inženieri un projektētāji palīdzēs sekmīgi realizēt mūsu ārpus sprostu projektu. Neslēpšu, ka akcionāru līmenī Balticovo un SEP ir saistīti uzņēmumi. Proti, SEP nav meitas uzņēmums, tomēr saikne pastāv. Kas attiecas uz SEP, tad stāsts ir ne tikai par perfektu projektēšanu, bet arī par to, ka uzņēmums spēj iesaistīties būvniecības sadaļā. Te nav kavēšanās pie publiskās apspriešanas vai IVN, kas nereti nesaistītiem uzņēmumiem ir grūtāk. Proti, ir lielāka paļāvība, un līdzekļi netiek žēloti. Toties, kad atļauja tiek dota, projekts jau ir gatavs un var sākties būvniecība. Tā tiek taupīts laiks, kas dažkārt ir dārgāks par naudu. Līdztekus Balticovo ir ļoti prasīgs pasūtītājs, neraugoties uz to, ka ir saistība ar SEP.
Balticovo pērn saņēma Valsts vides dienesta (VVD) Zaļās izcilības balvu lauksaimniecības kategorijā. Ko tādu paveicāt, un ko tas uzņēmumam nozīmē?
Patiesībā tas Balticovo kā ražojošam lauksaimniecības uzņēmumam ir ļoti augsts sasniegums. Proti, Balticovo nav nekāds balto apkaklīšu birojs, kas strādā tikai ar papīriem. Mums ir reāls darbs ar mēsliem, smakām, atkritumiem un citām lietām, ko VVD pārbauda un var atrast visu ko. Balva parāda, ka VVD novērtē mūsu attieksmi pret lietām, kā iedziļināmies un kā risinām vides jautājumus. Proti, būtiskākais nav, ko darām, bet kā darām. Par to ir šis vērtējums, manuprāt. Es uzskatu, ka ir pamanīts, ka darām lietas ne papīra, bet nākotnes attīstības dēļ un dokumenti ir tikai paveiktā apstiprinājums.
Lai saprastu Balticovo vērienu, jāteic, ka uzņēmums jau sen vairs nav tikai olu ražotājs. Patiesībā viss ir daudz plašāk. Balticovo šobrīd ir dziļi integrēts uzņēmums. Paši ražojam barību putniem. Mums ir izstrādāti dažādi olu produkti: ir šķidras olas, vārītas olas, olu pulveris. Mums ir sava loģistika, laboratorija, kas nodarbojas ar olu pārbaudi. Īpašs stāsts ir vistu kūtsmēsli, kas ir atsevišķa problēma, jo Balticovo vistu ganāmpulks ik gadu saražo nedaudz mazāk par 70 000 tonnu šī labuma. Ja šo jautājumu nerisina, tad tas kļūst par problēmu. Tāpēc jau pirms nepilniem desmit gadiem kopā ar mūsu projektēšanas un būvniecības partneriem SEP tika uzsākts pirmais projekts par biogāzes stacijas projektēšanu. Biometāns pēc savas ķīmiskās formulas neatšķiras no dabasgāzes, tikai ir nepieciešama tā attīrīšana no piemaisījumiem.
Šajā saistībā ir jāizsaka atzinīgi vārdi SEP inženieriem, kas spēja radīt pasaules līmenī unikālu tehnoloģiju, kas ļauj tikai no vistu mēsliem vien ražot biogāzi un tālāk to attīrīt līdz biometānam. SEP inženieri izstrādāja tehnoloģiju vistu mēslu pārstrādei biogāzē, un līdz nesenai pagātnei bija arī koģenerācijas stacija EGG ENERGY, kurā tika ražota elektrība – 2 MW. SEP projektētāji pērn arī pabeidza un nodeva ekspluatācijā biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS, kas attīra EGG ENERGY saražoto biogāzi. Mēs bijām pirmie Latvijā, kas attīrīto biometānu ievadījām kopējā GASO gāzes tīklā. Starp citu, BOVO GAS saražotā biometāna daudzums spēj ar dabas gāzes ekvivalentu nodrošināt visu Bauskas novadu.
Bet kopumā mani priecē, ka esam tik ļoti caurspīdīgi un atbildīgi, ka jūtamies komfortabli ar jebkurām uzraugošajām iestādēm. Te nav stāsts tikai par VVD, bet arī par PVD, VID un citām. Tā ir apskaužama sajūta. Mēs zinām, ka darām visu pareizi, un ir patīkami strādāt.
Biogāze un biometāns nav pirmais, kas nāk prātā, runājot par olu ražošanas uzņēmumu. Vai tas nozīmē, ka Balticovo apzina arī citus biznesa virzienus?
Enerģētika ir viens no virzieniem, kurā cenšamies realizēt aprites domāšanu. Jau pati šī ideja ražot biometānu no putnu mēsliem ir unikāla, tas līdz šim nekur pasaulē netika darīts, un kopā ar SEP inženieriem esam lauzuši šo stereotipu. Zinātnes grāmatas vēl aizvien apgalvo, ka no putnu mēsliem biometānu ražot nevar, bet Balticovo tas jau notiek. Šo saražoto zaļo biometānu ir plāns pārdot citiem ražotājiem, un gribētāju pirkt nav maz, jo tā ir ar visaugstāko zaļo konversiju. Var pārdot gāzi, izcelsmes sertifikātus, un tie ir ļoti labi. Tos var kapitalizēt.
Arī mēslojums jeb digestāts, ko iegūst no putnu mēsliem pēc gāzes atdalīšanas, ir pavisam ar citu kvalitāti nekā cūku vai liellopu mēslu gadījumā. Nozares profesionāļi par mūsu digestātu izsakās ļoti atzinīgi, jo tam ir augstāks NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs) saturs, kas ir nozīmīgi lauksaimniecības mēslojumam. Protams, neapstājamies arī pie pārtikas produktu klāsta paplašināšanas. Līdztekus olām un olu produktiem ražojam olu makaronus un olu plombīru. Makaroni tirgū parādījās tikai pērn, bet pēc tiem jau ir labs pieprasījums.
Cilvēki ir pamanījuši, ka mūsu makaronus ir praktiski neiespējami pārvārīt. Makaroniem tas ir lielākais drauds, un klienti to jau novērtē. Protams, pie tā neapstāsimies, un nākotnē būs vēl jauni produkti no Balticovo.
Balticovo ir stabils olu ražošanas nozares līderis Latvijā. Kā raugāties uz Baltiju?
Esam definējuši, ka nevis Latvija, bet Baltija ir mūsu mājas tirgus. Un, iegādājoties olu ražotni Igaunijā, esam beidzot attaisnojuši savu nosaukumu Balticovo – tagad ražojam visās trijās Baltijas valstīs. Starp citu, Igaunijā būvējam brīvo vistu novietnes. Tas nozīmē, ka ir kūtis, kur vistas var brīvi staigāt, bet klāt ir piebūvēts ziemas dārzs un ganības četru kvadrātmetru platībā uz vistu. Tātad, ja ir 20 tūkstoši putnu, ir nepieciešamas 8 hektārus plašas ganības. Šobrīd brīvo vistu novietnes ir arī Madonā, Vilcē un Daugavpilī.
Nupat Balticovo arī ieguva Eksporta balvu. Cik no produkcijas Balticovo eksportē, uz kādām valstīm?
Balticovo 70% no visas produkcijas eksportē. Baltiju uzskatām par savu vietējo tirgu, eksports ir vairāk nekā uz 20 valstīm ES un ārpus tās. Lielākie apjomi tiek eksportēti uz tādiem tirgiem kā Čehija, Polija, Slovākija, Skandināvija, Bulgārija u.c. Taču ir arī tālāki un eksotiskāki eksporta noieta tirgi – eksportējam produkciju arī uz Jaunzēlandi, Honkongu. Turp ceļo saldētie produkti. Prieks, ka Eksporta balvas organizatori novērtē Balticovo eksporta pieaugumu pēdējos gados.
Eksporta īpatsvars daudz nav mainījies, bet pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ir vairāk nekā dubultojis apgrozījumu, kas arī nozīmē nozīmīgu eksporta apjoma pieaugumu kopumā. Tomēr domāju, ka uzņēmuma panākumi ir cieši saistīti ar uzņēmuma filozofiju kopumā – mēs neesam iespiesti 1,8 miljonu cilvēku lielā tirgū. Ir uzreiz jāapzinās, ka tirgus izmērs ir visa Eiropa, kas ir teju 500 miljoni cilvēku. Ir uzreiz jādomā šādā mērogā, un tad izdosies. Var veidot biznesu visā Eiropā un pasaulē, bet katra eksportētā ola padara Latviju mazliet bagātāku!
Jūsu vadībā Balticovo ir kļuvis par jaudīgu piemēru daudziem vietējiem uzņēmumiem. Kāds bija jūsu ceļš līdz Balticovo valdes priekšsēdētāja amatam?
Latvijā ierados 2009. gadā kā students, iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē, kur nomācījos vienu gadu, bet pēc tam sapratu, ka vēlos studēt uzņēmējdarbību, un iestājos RISEBA, kur mācījos uzņēmējdarbības vadību. Pēdējā mācību gadā atvēru nelielu uzņēmumu, lai darbotos tūrisma nozarē. Pēc tam bija nepieciešama prakse uzņēmumā, un es izvēlējos Balticovo, kur pirmā darba pieredze bija tirdzniecības menedžeris, kas kļuva par manu karjeras sākumu.
Tā kā esmu dzimis Gruzijā, bet audzis Armēnijā, tad nezināju nedz latviešu, nedz krievu valodu, kuras apguvu šeit, Latvijā. Balticovo ir latviska darba vide, tādēļ arī valoda bija jāapgūst. Latviešu valoda ir gana sarežģīta, tomēr tad, kad koncentrējos mērķim, es to sasniedzu, un kā šobrīd dzirdat – runāju. No pieredzes vien par valodas lietojumu un apgūšanu – to pirmkārt diktē nepieciešamība, un man tāda neapšaubāmi parādījās jau pēc pirmajiem darba gadiem uzņēmumā.
Kā noprotams, olu ražošana ir tikai viens no jūsu biznesa virzieniem, bet ir arī cits – viesmīlība. Proti, aizraujaties ar restorānu biznesu. Kādi ir panākumi?
Viesmīlības nozare ir vairāk nekā mans hobijs kopš 2018. gada. Man tas vienkārši patīk, lai arī klājies nav viegli. Pandēmijas laikā slēdzu trīs restorānus! Skaidrs, ka pandēmijas laikā sarežģījumi bija daudziem restorāniem, bet šī joma ir izaicinoša – konceptu maiņa viesmīlībā ir saistīta gan ar veiksmi biznesā, gan arī ar jaunā meklējumiem. Ja kaut kas neiet, ir jāslēdz un jāmeklē cits virziens – tāds dinamisks hobijs.
Tomēr varu ar lepnumu teikt, ka pašlaik līdzdarbojos Zivju letē, bet īpašs veiksmes stāsts ir gruzīnu virtuves restorāns BABO. Šis restorāns tika atklāts pagājušajā gadā un jau saņēma Michelin ceļveža ieteikumu. Gribētu uzsvērt, ka BABO panākumi bijuši iespējami, pateicoties Eduardam Jakuševskim. Viņš izceļas ar degsmi, un man patīk cilvēki, kuriem acis deg par lietu. Panākumu iedvesmoti, jau esam atvēruši ukraiņu virtuves restorānu Unuki Dzirnavu ielā 42, blakus restorānam BABO. Babo gruzīnu valodā nozīmē vecmāmiņa. Tā arī savu vecmammu saucu. Savukārt Unuki ir mazdēls ukraiņu valodā. Tas arī savā veidā sasaucas.
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
