Jaunākais izdevums

Apbalvošanas ceremonijā Mālpils muižā pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa "Sējējs 2024" laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji.

Konkursa "Sējējs" laureātus sveica un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zemkopība un lauksaimniecība ir mūsu tautas dzīvesziņa. Tās kopš valsts pirmsākumiem ir bijusi labklājības pamats. Laiki mainās, tomēr nemainās cilvēku vajadzība pēc pārtikas un kvalitatīviem produktiem. Nebaidos apgalvot, ka Sējēju saime vislabāk saprot Latvijas zemi, ciena to un zina tās patieso vērtību. Dziļā cieņā pateicos visiem "Sējējs 2024" balvas laureātiem un pretendentiem par jūsu darbu un sasniegumiem, un novēlu turpināt nest savā sirdī ticību jūsu dzīves aicinājumam un mūsu valstij."

Konkursa "Sējējs 2024" laureāti

Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā - Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja

Gada lauku saimniecība - ZS "Sniedzes", Jelgavas novada Sesavas pagasts

Gada uzņēmums pārtikas ražošanā - AS "Balticovo".

Ģimene lauku sētā - Barkānu ģimene, ZS "Meijas", Ludzas novada Zvirgzdenes pagasts

Jaunais veiksmīgais zemnieks - Artis Čoičs, Ludzas novada Salnavas pagasts

Gada vietējās pārtikas tirgotājs - SIA "Lauku rudzupuķe", veikals "Rāmkalni" (atpūtas parks)

Bioloģiskā lauku saimniecība - SIA "3Dpro", Madonas novada Ērgļu pagasts

Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā - SIA "Safira L", projekts "Ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegāde augļu, ogu un dārzeņu pulveru ražošana", biedrība "Rēzeknes novada partnerība".

Rītdienas sējējs - mazpulka dalībnieks - Līva Liepa, Daugmales mazpulks "Dzirkstelīte"

Konkursa laureāti saņēma Gada balvu "Sējējs" (bronzas statuja), diplomu un naudas balvu. Konkursa "Sējējs" apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par Latvijas labāko lauksaimnieku nozīmīgāko godināšanas pasākumu, bet laureāta nosaukums "Sējējs" - par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina palielināt atsevišķas dabas resursu nodokļa un akcīzes nodokļa likmes

LETA,14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank investējusi 4 miljonus eiro lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmuma eAgronom attīstībā, tādējādi kļūstot par tā mazākuma dalībnieku.

Kopā ar eAgronom Swedbank lauksaimniekiem visā Baltijā piedāvā finanšu risinājumus investīcijām ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Lauksaimniecība rada gandrīz piekto daļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām un būtiski ietekmē bioloģisko daudzveidību. Tāpēc lauksaimniecības nozares pielāgošanās ilgtspējīgai, videi draudzīgai un atbildīgai saimniekošanai ir būtisks resurss klimata pārmaiņu procesos.

"Sadarbība ar eAgronom papildina mūsu piedāvātos risinājumus lauksaimniecības klientiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ar šo ieguldījumu mēs turpinām savu atbalstu eAgronom, stiprinot partnerības ekosistēmu mūsu klientu labā," pauž Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Aizliegums cirst kokus ar mazāku caurmēru galvenokārt ietekmēs mazo mežu īpašniekus

Db.lv,30.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniekiem nepieciešams iet līdzi laikam un izmantot jaunākās tehnoloģijas, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Jūlija sākumā LOSP valdes sēdē izskatīja jautājumus par mākslīgā intelekta izmantošanu lauksaimniecībā. Uz jautājumu par to, kā mākslīgā intelekta risinājumus var izmantot lauksaimniecībā, Gūtmanis atbildēja, ka LOSP tikās ar informāciju tehnoloģiju (IT) kompāniju, kura atradusi risinājumu, kā mākslīgo intelektu var savienot ar novērošanas kamerām.

Viņš atzīmēja, ka mākslīgajam intelektam var iemācīt atpazīt darbības, kas atšķiras no normas. Filmējot lopu novietni vai lauku, mākslīgajam intelektam var iemācīt informēt, ja, piemēram, novērota netipiska lopu uzvedība vai arī teritorijā atrodas personas, kurām tur nebūtu jāatrodas.

Gūtmanis minēja, ka mākslīgā intelekta joma attīstās ļoti strauji, un patlaban ļoti iespējams nevar pat nojaust, kas tajā notiks pēc pieciem gadiem. Tādēļ ir nepieciešams šajā jomā iesaistīties un sekot līdzi jaunākajām tendencēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 109 tūkstošiem uzņēmumu tikai aptuveni 4500 uzņēmumus kreditē bankas. Lielākā daļa mazo un pat vidējo uzņēmumu nevar saņemt kreditēšanas pakalpojumus bankā, jo neatbilst pēc kaut kādiem kritērijiem, tomēr iespēja ir šos pakalpojumus saņemt nebanku kreditēšanas sektorā. Par to Dienas Bizness izjautāja smeGo Latvia vadītāju Agri Indričevu.

Fragments no intervijas

Par galveno problēmu pēdējo gadu laikā: no vienas puses saka, ka naudas aizdevumiem bankās netrūkst, bet kreditējamu uzņēmumu ir maz, no otras puses uzņēmēji saka, ka kredītus viņiem nedod. Kas par lietu, un kur ir risinājums?

Pirmkārt patiesība šiem diviem apgalvojumiem ir kaut kur pa vidu. Piemēram, bankām Latvijā pirms krīzes bija lielākais kreditēšanas apjoms, ja skatās uz Baltiju kopumā, bet šobrīd ir mazākais. Proti, finanšu sektora kapitālais remonts ir atstājis ietekmi uz banku kreditēšanas paradumiem tieši Latvijā, un tas ir redzams apjomos. Bankas arī atzīst, ka prasības cenšas uzlikt lielākas, nekā prasa valsts vai regulatori, lai lieki neriskētu. Patlaban risks, kādu bankas ir gatavas tolerēt, ir ļoti zems, un tas ir pašsaprotami, ievērojot prasības. Ja runa ir par lielajiem uzņēmumiem, tad mūsu četras lielās bankas savā starpā nopietni konkurē un apkalpo ap 90% no lielo uzņēmumu tirgus, bet, ja runa ir par mazākiem kredītiem, piemēram, 50 tūkstoši vai 100 tūkstoši eiro, tad, būsim godīgi, pēc šāda apjoma kredītiem bankas neraujas. Tas nav banku bizness, tāpēc radās iespēja nebanku biznesam - gan smeGo, gan citiem nozares spēlētājiem. Mūsu uzņēmums nav vienīgais. Mazie un vidējie uzņēmumi ir cita tirgus niša, un tādēļ ir vajadzīga arī cita pieeja. Ja neskaitām banku līzingus, tad Latvijā vien mums ir ap 20 konkurentiem šajā nišā. Vairums ir specializēti, piemēram, nekustamā īpašuma finansētāji vai lauksaimniecības finansētāji, vai tādi, kas piedāvā vienu konkrētu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: BOVO GAS biometāna rūpnīcā investēti 7 miljoni eiro

Db.lv,04.07.2024

"Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans (no kreisās) un valdes loceklis Toms Auškāps.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija ieviesīs pasaulē pirmo oglekļa nodokli mājlopiem ar nolūku tuvināt valsti mērķim līdz 2045.gadam panākt oglekļa neitralitāti.

No 2030.gada metāna emisija, ko rada liellopu un cūku vēdera pūšanās un gāzes, tiks aplikta ar 300 kronas (40 eiro) lielu nodokli par tonnu CO2 ekvivalenta. Plānots, ka nodoklis 2035.gadā pieaugs līdz 750 kronām par tonnu.

Vienošanos par mājlopu "pirdienu nodokli" jūnija beigās panāca valdība, daļa opozīcijas un lopkopju un arodbiedrību pārstāvji. Vienošanās vēl jāapstiprina parlamentam, kas to izskatīs rudenī.

Organizācijas "Greenpeace Nordic" kampaņas vadītājs Kristiāns Frombergs atzina, ka šī vienošanās "dod cerību (..) situācijā, kad daudzas valstis atkāpjas no klimata pasākumiem".

"Lai gan oglekļa nodoklim vajadzēja būt gan lielākam, gan ātrāk ieviestam, tas tomēr ir nozīmīgs pavērsiens," ziņu aģentūrai AFP sacīja Frombergs. Vienlaikus viņš pauda nožēlu par neizmantoto iespēju radīt "jaunu virzienu Dānijas lauksaimniecībā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Bioatkritumu pārstrādes kompleksā Brakšķos investē 14,85 miljonus eiro

Db.lv,08.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Trijos gados gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā ieguldīs 12,5 miljonus eiro

Māris Ķirsons,02.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Zemes fondam noteikts valsts aizdevuma maksimālās summas limits 100 miljonu eiro apmērā

LETA,02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien Latvijas Zemes fondam (LZF) noteica valsts aizdevuma vai kredītlīnijas maksimālās summas limitu darījumiem ar lauksaimniecības zemi 100 miljonu eiro apmērā.

Ministru kabineta noteikumos par darījumiem ar lauksaimniecības zemi līdz šim nebija noteikts limits LZF piešķiramā valsts aizdevuma apmēram, kas radīja neskaidrības un problēmas tālākai finansējuma piesaistei.

Noteikumu projektā norādīts, ka LZF darbību sāka 2015.gada 1.jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.

LZF ir viens no valsts instrumentiem, kas veicina Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā divu miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 400 000 hektāru no līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules enerģija ir kļuvusi par neatņemamu enerģijas ieguves sastāvdaļu visā pasaulē un tā arvien vairāk maina pasaules enerģētisko ainavu. Taču, vai līdz šim saules parki ir bijuši uzstādīti efektīvi? Dienvidu virzienā uzstādīti saules paneļi maksimāli ražo enerģiju laika posmā no plkst. 10.00 līdz 15.00, bet lielākais pieprasījums pēc enerģijas ir rīta un vakara stundās. Energum piedāvā efektīvu risinājumu – vertikāli uzstādītus abpusējos (bifacial) saules paneļus.

Šādi vertikālie saules paneļi sniedz iespēju optimizēt enerģijas ražošanu tad, kad tā ir visvairāk nepieciešama – rīta un vakara stundās, kad cilvēki mostas, sāk savas ikdienas gaitas un atgriežas mājās pēc darba dienas, tad elektrības patēriņš sasniedz maksimumu. Taču šeit var saskarties ar problēmu, ka enerģijas ražošanas jauda, bieži vien, izrādās nepietiekama, radot neatbilstības starp pieprasījumu un piedāvājumu. Te vertikālie saules paneļi parāda savu īsto vērtību: uzstādīti austrumu-rietumu orientācijā, tie efektīvi uztver rīta un vakara sauli, ģenerējot vairāk enerģijas šajās stundās, nekā paneļi, kas orientēti pret dienvidiem. Vērtējot investīciju atdevi arī finansiālais ieguvums ir lielāks rīta un vakara stundās, jo šobrīd novērojams, ka biržā elektrības cenas visaugstākās ir tieši šajos laika periodos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LPKS LATRAPS pašlaik aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam 2024.gada 4. ceturksnī, kurā būs aicināti piedalīties Baltijas privātie un institucionālie investori.

Kooperatīva nodoms ir piesaistīt līdzekļus, lai īstenotu Austrumeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā. Ražotnes būvniecība tiks uzsākta jau šī gada nogalē.

"LATRAPS stabilas izaugsmes pamatā ir pastāvīgs kooperatīva biedru un klientu skaita pieaugums, eksporta attīstība un inovācijas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi Baltijas durvis uz pasauli, un mūsu mērķis ir turpināt veicināt reģiona lauksaimnieku izaugsmi un nodrošināt spēcīgu pārstāvību globālajos tirgos. Vienlaikus sevi piesakām jaunās attīstības nišās, kas fokusējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu," atklāj LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gaižēni investē 700 000 eiro četros saules parkos Bauskas un Cēsu novados

Db.lv,09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 700 000 eiro, lauksaimniecības uzņēmums SIA Gaižēni atklāj četrus saules parkus cūkkopības kompleksos Bauskas un Cēsu novados.

Ar pašu saražoto zaļo enerģiju uzņēmums spēs aizvietot līdz pat 30% no visa uzņēmuma gada elektrības patēriņa. Apjomīgais projekts realizēts sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit.

Projekta ietvaros uz uzņēmumam piederošās zemes Priekuļu, Īslīces un Brunavas pagastos izbūvēti četri saules parki ar kopējo sistēmas jaudu 0,7 MW. Saules parki ik gadu saražos ap 800 MWh zaļās enerģijas uzņēmuma pašpatēriņam. Lielākās no četrām saules sistēmām uzstādīta Bauskas novada Brunavas un Īslīces pagastos.

“Elektrība ir viena no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, tāpēc mums ir svarīgi dažādot enerģijas veidus, lai nodrošinātu ražotnes nepārtrauktu darbību un tādā veidā sekmēt konkurētspēju nākotnē. Pateicoties saules saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 260 tonnas CO2 izmešu,” norāda SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Skovgārds Rasmusens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.

"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.

Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmumi šķērsgriezumā. Kur slēpjas neizmantotais kreditēšanas potenciāls?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis,08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku būvniecība, kā arī to ekspluatācija dzīves ciklā ir būtisks CO2 izmešu avots, kuram laika gaitā būs būtiski jāsamazina sava izmešu pēda. Lai to panāktu, būs nepieciešams ne tikai valsts atbalsts, bet, iespējams, nākotnē arī kādas soda sankcijas — papildu maksājumi.

Tādu ainu iezīmēja diskusija Kā veicināsim ilgtspējīgu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu. Lai arī par būtiskākajiem izaicinājumiem ceļā uz klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu Latvijā tiek minēts transports (automašīnas) un lauksaimniecība, tomēr būtiska ietekme attiecībā uz CO2 izmešiem bija, ir un būs ēkām. Tieši tāpēc ilgtspējīgas būvniecības tēma kļūs arvien karstāka. ”Ilgtspējīga būvniecība ir cieši saistīta ar ilgtspējīgiem būvmateriāliem, to racionālu izmantošanu, kas komplektā rada ilgtspējīgas ēkas, vēl jo vairāk, ja būves ir atbildīgas par 40% visas patērētās enerģijas, turklāt ēkas rada 36% ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, tajā pašā laikā 75% Eiropas Savienībā esošo ēku nav energoefektīvas, un sagaidāms, ka 2050. gadā joprojām tiks izmantoti 85 - 95% pašreizējo ēku,” uz problēmas lielo multiplikatīvo ietekmi norādīja Latvijas Klimata neitralitātes klasteris 2050 valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad būtiski pieaudzis zādzību skaits no zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar augkopību, informē biedrība “Zemnieku saeima”.

Ņemot vērā augu aizsardzības līdzekļu augsto cenu un pieprasījumu nelegālajā tirgū, garnadži sākuši pastiprināti apmeklēt saimniecības.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Vienas 5 litru aizsardzības līdzekļu kannas cena var sasniegt pat 400 eiro. Tāpēc, protams, zagļiem tas ir labs ķēriens. Tālāk jau nozagtais tiek pārdots Lietuvā vai tepat, Latvijā, mazdārziņu īpašniekiem vai citiem saimniekiem. Gribu uzsvērt, ka tirgot un iegādāties izmantošanai augu aizsardzības līdzekļus drīkst tikai tie, kas saņēmuši speciālas atļaujas, jebkādas darbības melnajā tirgū ir kategoriski aizliegtas.”

Lauksaimniekiem ir jāizvērtē riski, un augu aizsardzības līdzekļi jāglabā drošās, slēdzamās noliktavās, vislabāk arī slēgtā teritorijā, kā arī ar informāciju par glabāšanas vietām nevajadzētu dalīties ar citām personām. Būtu jāapsver šīs noliktavas aprīkot arī ar videonovērošanas kamerām un kustību sensoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 404,8 miljoni eiro, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga līdz 55,6 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Apgrozījuma kāpumu veicināja gan lielāks saražotās un realizētās produkcijas daudzums, gan straujais patēriņa cenu kāpums, skaidrots "Latvijas finiera" Ilgtspējas pārskatā.

Tajā arī minēts, ka Krievijas īstenotais brutālais karš Ukrainā turpināja būtiski ietekmēt visa veida resursu cenas un līdz ar to arī procesus pasaules un, jo īpaši, Eiropas ekonomikā, tāpēc situācija bērza saplākšņa tirgos vērtējama kā sarežģīta, ar ļoti augstu nenoteiktību.

Koncerna EBITDA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem 2023.gadā bija 78,1 miljons eiro pretstatā 55,5 miljoniem eiro 2022.gadā.

80,5% no saražotajiem bērza saplākšņa produktiem ir nonākuši pie industriālajiem klientiem Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru