Ražošana

Kā top? Rīgas Miesnieks doktordesa

Laura Mazbērziņa,28.12.2018

Heino Lapiņš, «HKScan Latvia» pārdošanas direktors. Tālāk galerijā skatāms doktordesas ražošanas process.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Nākamās izmaiņas uzņēmums piedzīvoja valsts okupācijas laikā. Kara laikā uzņēmums ražoja produkciju armijas vajadzībām. «Mēs ražojām konservus, pusžāvētas un auksti kūpinātas desas ar ilgu uzglabāšanas termiņu. Vēlāk - 1944. gadā - uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tika radīts «Rīgas gaļas un konservu kombināts». Tā vēsture bija diezgan raiba. Vienā brīdī sešdesmitajos gados mums bija aptuveni 6 tūkstoši darbinieku. No blakus produktiem - kauliem un ragiem - mēs ražojām pat pogas un pelnutraukus,» stāsta uzņēmuma pārstāvis.

1993. gadā tika reģistrēta preču zīme «Rīgas Miesnieks». 1998. gadā Somijas koncerns «HK Ruokatalo» pārpirka uzņēmumu «Rīgas Miesnieks», un 2014. gadā «Rīgas Miesnieks» mainīja savu juridisko nosaukumu uz «HKScan Latvia».

Jelgavas gaļas kombinātu «Rīgas Miesnieks» iegādājās 2009. gadā un no 2011. gada visa ražošana Latvijā notiek Jelgavā. «Attīstības posmi ir bijuši dažādi un, kā mēs paši smejamies, mēs ap pogu esam apkārt apšuvuši kreklu. Nākamgad mēs plānojam investēt ievērojamas naudas summas iekārtās. Tas mums būs nopietns solis attīstībā,» norāda H. Lapiņš.

«Mūsu lielais prieks un lepnums ir 300 tūkstošu eiro investīcijas pelmeņu ražošanas iekārtās. Jaunā līnija sniedz iespēju palielināt ražošanas apjomus par 60%. Jauno līniju sākām darbināt februārī, bet, sākot ar jūniju, ar pelmeņiem «iegājām» arī Vācijas tirgū,» stāsta H. Lapiņš.

Eksporta valstu skaits ik gadu pieaug. «Mēs eksportējam uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm. Jaunākā eksporta valsts ir Haiti. Vislabāk mums veicas Centrāleiropas tirgū. Mēs ļoti strauji audzējam savus eksporta apjomus,» saka uzņēmuma pārstāvis.

«Interesanti, ka Āzijā ēd, piemēram, aitu acis. Ja tās tiek liktas galdā, tas skaitās ļoti cēls žests no saimnieka puses un no tām atteikties nevar, jo tas saimnieku aizvainotu. Drīz mēs ceram ar pelmeņiem «ieiet» arī Polijas tirgū. Šobrīd notiek pārrunas ar Polijas veikalu ķēdēm. Savukārt, uz Āfriku eksportējam dažādus atgriezumus un kaulus,» par eksportu stāsta H. Lapiņš.

«Mēs ļoti uzmanīgi pētām patēriņa tendences. Viena no pirktākajām precēm Latvijā ir doktordesa. Gada laikā viens Latvijas iedzīvotājs apēd vidēji 1 kilogramu «Rīgas Miesnieks» doktordesas. Ziemassvētku laikā doktordesas ražošanas apjomi būtiski pieaug. Jelgavā mēs ražojam aptuveni 250 produktus ar 12 dažādiem zīmoliem. Latvijā ražotā produkcija tiek eksportēta uz 10 valstīm – Īriju, Lielbritāniju, Vāciju, Nīderlandi, Dāniju, Somiju, Zviedriju, Lietuvu un Igauniju. Līdz 2014. gadam eksportējām arī uz Krieviju, bet šobrīd šis tirgus ir aizvēries un mēs veiksmīgi esam pārorientējušies uz citiem tirgiem,» skaidro H. Lapiņš.

Uzņēmuma galvenais priekšnieks esot patērētājs. Saskaņā ar datiem viens cilvēks Latvijā gada laikā vidēji patērē 67 kilogramus gaļas. «Jo ekonomiski labāk jūtamies, jo vairāk ēdam gaļu. Prognozēju, ka šogad gaļas patēriņa apjoms būs virs 70 kilogramiem,» lēš H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv,17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš

LETA,19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā ir nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš, atzina zīmolu "Rīgas miesnieks", "Rakvere" un "Jelgava" produkcijas ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Runājot par gaļas produktu patēriņa izmaiņām krīzes dēļ, "HKScan Latvia" pārdošanas direktors norādīja, ka pircēji tēriņos ir kļuvuši nedaudz piesardzīgāki, tostarp, piemēram, nedaudz ir pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš.

Tāpat Lapiņš norādīja, ka ir ietekmēta vasaras gaļas grilēšanas sezona, jo šogad nav lielo vasaras festivālu. """HoReCa" [viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas] segments ir ļoti tālu no atgūšanās, apgrozījums ir par 30-40% zemāks nekā citus gadus," viņš sacīja.

Vienlaikus "HKScan Latvia" pārdošanas direktors minēja, ka savukārt mazumtirdzniecības dati apliecina, ka cilvēki joprojām grilē gaļu, īpaši pēc ierobežojumu atcelšanas. "Šovasar pieprasījums pēc grila produkcijas ir nemainīgi augsts. Katru gadu grila produkcijai - desiņām, šašlikam, ribiņām - pieprasījums pieaug, un arī šis gads nebūs izņēmums," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu uzņēmums “HKScan Latvia” savā ražotnē Jelgavā 2021. gada pirmajos 11 mēnešos ir sasniedzis visā darbības laikā saražotās produkcijas apjoma rekordu, informē uzņēmumā.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada 11 mēnešiem, šeit papildus saražotas 600 tonnas gaļas produktu. Tāpat uzņēmums ir panācis lielākos eksporta apjomus “HKScan Latvia” vēsturē. Šā gada 11 mēnešos “HKScan Latvia” eksportēja par 13,4 procentiem jeb par 585 tonnām vairāk produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, pieaugums ir vēl iespaidīgāks - 41 %.

“Sasniegtie rezultāti apliecina mūsu eksporta stratēģijas pamatotību. Savukārt eksporta apjomu pieaugums ir stimulējis kopējā ražošanas apjoma palielināšanos, Panākumi apliecina, ka mūsu uzņēmums ir pareizi izmantojis šo sarežģīto laiku,” uzsver “HKScan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas gaļas ražotājs "HKScan" parakstījis vienošanos ar Igaunijas pārtikas koncernu "Maag Grupp" par savu akciju pārdošanu Baltijas uzņēmumos "HKScan Estonia", "HKScan Latvia" un "HKScan Lietuva", informē uzņēmums.

"HKScan" ir viena no lielākajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļvalstīs un ietver gaļas pārstrādes uzņēmumus Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Baltijas valstīs.

Akciju pirkuma cena bez parādiem ir 90 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni eiro ir atkarīgi no atsevišķi definēto gaļas biznesu un "Maag Grupp" Baltijas gaļas biznesa kopējās darbības turpmākajos gados.

No fiksētās 70 miljonu eiro pirkuma cenas 55 miljoni eiro tiks samaksāti darījuma noslēgšanas brīdī, bet atlikusī summa tiks samaksāta nākamo trīs gadu laikā.

"Baltijas biznesa pārdošana uzlabos "HKScan" rentabilitāti un nostiprinās tā bilanci," norāda uzņēmuma vadība.

Šis darījums arī uzlabošot uzņēmuma iespējas paaugstināt darbības efektivitāti un īstenot ilgtermiņa stratēģiju, lai "HKScan" kļūtu par daudzpusīgu pārtikas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurenci uzraugošā iestāde ir izsniegusi atļauju AS Maag Grupp apvienoties ar AS HKScan Estonia (ieskaitot tās meitas uzņēmumu AS Rakvere Farmid), AS HKScan Latvia un UAB HKScan Lietuva.

Līdz ar to AS Maag Grupp varēs īstenot pērn decembrī noslēgto vienošanos un tuvāko mēnešu laikā iegādāties HKScan Baltijas biznesa struktūrvienības un to meitas uzņēmumus.

“Konkurences iestādes izsniegtā atļauja mums ļauj pāriet uz nākamo darījuma posmu,” skaidro AS Maag Grupp finanšu direktors Erik Haavamäe. “To, kāda būs Maag Grupp uzņēmumu grupas struktūra pēc apvienošanās, atklāsim pēc dažiem mēnešiem. Šodienas lēmums ir svarīgs darījuma realizēšanai no juridiskā aspekta, proti, akciju iegādei. Abu grupu uzņēmumi turpinās savu ikdienas darbu. Noslēgtais darījums Maag ļaus ne vien paplašināties un būtiski celt ražošanas jaudu, bet arī ievērojami palielināt eksporta potenciālu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa,04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru