Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.
Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.
Nākamās izmaiņas uzņēmums piedzīvoja valsts okupācijas laikā. Kara laikā uzņēmums ražoja produkciju armijas vajadzībām. «Mēs ražojām konservus, pusžāvētas un auksti kūpinātas desas ar ilgu uzglabāšanas termiņu. Vēlāk - 1944. gadā - uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tika radīts «Rīgas gaļas un konservu kombināts». Tā vēsture bija diezgan raiba. Vienā brīdī sešdesmitajos gados mums bija aptuveni 6 tūkstoši darbinieku. No blakus produktiem - kauliem un ragiem - mēs ražojām pat pogas un pelnutraukus,» stāsta uzņēmuma pārstāvis.
1993. gadā tika reģistrēta preču zīme «Rīgas Miesnieks». 1998. gadā Somijas koncerns «HK Ruokatalo» pārpirka uzņēmumu «Rīgas Miesnieks», un 2014. gadā «Rīgas Miesnieks» mainīja savu juridisko nosaukumu uz «HKScan Latvia».
Jelgavas gaļas kombinātu «Rīgas Miesnieks» iegādājās 2009. gadā un no 2011. gada visa ražošana Latvijā notiek Jelgavā. «Attīstības posmi ir bijuši dažādi un, kā mēs paši smejamies, mēs ap pogu esam apkārt apšuvuši kreklu. Nākamgad mēs plānojam investēt ievērojamas naudas summas iekārtās. Tas mums būs nopietns solis attīstībā,» norāda H. Lapiņš.
«Mūsu lielais prieks un lepnums ir 300 tūkstošu eiro investīcijas pelmeņu ražošanas iekārtās. Jaunā līnija sniedz iespēju palielināt ražošanas apjomus par 60%. Jauno līniju sākām darbināt februārī, bet, sākot ar jūniju, ar pelmeņiem «iegājām» arī Vācijas tirgū,» stāsta H. Lapiņš.
Eksporta valstu skaits ik gadu pieaug. «Mēs eksportējam uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm. Jaunākā eksporta valsts ir Haiti. Vislabāk mums veicas Centrāleiropas tirgū. Mēs ļoti strauji audzējam savus eksporta apjomus,» saka uzņēmuma pārstāvis.
«Interesanti, ka Āzijā ēd, piemēram, aitu acis. Ja tās tiek liktas galdā, tas skaitās ļoti cēls žests no saimnieka puses un no tām atteikties nevar, jo tas saimnieku aizvainotu. Drīz mēs ceram ar pelmeņiem «ieiet» arī Polijas tirgū. Šobrīd notiek pārrunas ar Polijas veikalu ķēdēm. Savukārt, uz Āfriku eksportējam dažādus atgriezumus un kaulus,» par eksportu stāsta H. Lapiņš.
«Mēs ļoti uzmanīgi pētām patēriņa tendences. Viena no pirktākajām precēm Latvijā ir doktordesa. Gada laikā viens Latvijas iedzīvotājs apēd vidēji 1 kilogramu «Rīgas Miesnieks» doktordesas. Ziemassvētku laikā doktordesas ražošanas apjomi būtiski pieaug. Jelgavā mēs ražojam aptuveni 250 produktus ar 12 dažādiem zīmoliem. Latvijā ražotā produkcija tiek eksportēta uz 10 valstīm – Īriju, Lielbritāniju, Vāciju, Nīderlandi, Dāniju, Somiju, Zviedriju, Lietuvu un Igauniju. Līdz 2014. gadam eksportējām arī uz Krieviju, bet šobrīd šis tirgus ir aizvēries un mēs veiksmīgi esam pārorientējušies uz citiem tirgiem,» skaidro H. Lapiņš.
Uzņēmuma galvenais priekšnieks esot patērētājs. Saskaņā ar datiem viens cilvēks Latvijā gada laikā vidēji patērē 67 kilogramus gaļas. «Jo ekonomiski labāk jūtamies, jo vairāk ēdam gaļu. Prognozēju, ka šogad gaļas patēriņa apjoms būs virs 70 kilogramiem,» lēš H. Lapiņš.
#1/49
Heino Lapiņš, «HKScan Latvia» pārdošanas direktors. Tālāk galerijā skatāms doktordesas ražošanas process.
#2/49
Izejvielas tiek sadalītas pa porcijām un saliktas tvertnēs.
#5/49
Doktordesas ražošanai tiek izmantota cūkgaļa un cūkas speķis.
#12/49
Kuterī ir seši naži. Tā kopējā jauda ir aptuveni 21 600 apgriezieni minūtē.
#14/49
Masai tiek pievienotas garšvielas. Šajā procesā tiek pievienotas pārtikas piedevas, kur daļa no piedevām ir ar E vielu apzīmējumu. «Pārtikas piedevas ir nepieciešamas vairāku iemeslu dēļ, viens no tiem ir garša un otrs, pats svarīgākais, lai produkts derīguma termiņa ietvaros nesabojātos. Ja mēs neliktu šīs piedevas, derīguma termiņš būtu ļoti īss,» stāsta H. Lapiņš.
#15/49
Dažādus garšvielu maisījumus uzņēmumam piegādā Latvijas piegādātāji, taču daļa tiek iepirkta ārvalstīs.
#16/49
«Iekārta masu kuļ tik ātri, ka tā uzkarst. Uzkaršanas rezultātā var sadegt olbaltumvielas un konsistence var palikt nevienmērīga, lai to novērstu, atdzesējam masu, klāt pievienojot ledu,» stāsta H. Lapiņš.
#18/49
Izejvielas tiek maisītas 15 minūtes, lai iegūtu viendabīgu masu.
#19/49
No kutera izejvielu pārvieto uz tvertni un iekārtu, kur pildīs apvalkā.
#22/49
Gatavā desu masa tiek pildīta belkozīna apvalkā. Šie apvalki tiek iepirkti Čehijā.
#23/49
Katra pildīšanas iekārta pilda atšķirīga veida desas. Katrā šādā iekārtā ir metāla detektors, lai izvairītos no metāla priekšmetu klātbūtnes produktā.
#24/49
Kad masa ir iepildīta belkozīna apvalkā, desas tiek saliktas rāmjos.
#29/49
Kad desu masa ir iepildīta apvalkā, to pārvieto uz termo krāsni, kur atkarībā no produkta veida vāra vai kūpina.
#30/49
Doktordesa šajā krāsnī ir aptuveni 4 stundas. Krāsns temperatūra ir 74 grādi.
#33/49
«Pēc tam desas jāpārvieto uz dzesētavu. Doktordesa atdzesējas aptuveni 10 līdz 14 stundas,» stāsta H. Lapiņš.
#41/49
Stundas laikā tiek saražota aptuveni viena tonna doktordesas.
#46/49
Laboratorijā gatavajai produkcijai tiek veiktas dažādas analīzes.
#48/49
Katru rītu uzņēmuma laboratorijā notiek produktu degustācijas.