Katra mājsaimniecība un komersants saņem pamatīgus elektrības rēķinus, un līdztekus Latvijā saražotās enerģijas daudzums pārsniedz patēriņu, proti, mēs enerģiju eksportējam, nevis importējam.
Līdz ar šo fenomenu radušies vairāki jautājumi par iespējamiem trūkumiem sistēmā. Proti, vai mums pietiek gāzes, vai strādā termoelektrostacijas (TEC), un kādēļ noslēgumā viss maksā tik dārgi, ja reiz ražojam pietiekami?
Vitenbergs: “Gāzes pietiek, satraukumam nav pamata!”
Jau gada sākumā parādījās ziņas, ka gāzes krājumi pazemes krātuvē Inčukalns varētu būt nepietiekami, ka tie, kuri nav nopirkuši laikā, maksās dārgāk u.tml. Dienas Bizness, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam uzdeva jautājumus par TEC darbību un gāzes pietiekamību elektroenerģijas ražošanai. Proti, vai ir taisnība par TEC darbības pārtraukumiem un kādi ir gāzes krājumi tieši elektrības ražošanai. Uzņēmums Latvenergo ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. “Pie atbilstošiem tirgus apstākļiem TEC darbojas un tiek ieslēgtas. Pēdējās dienās esam saražojuši vairāk enerģijas, nekā spējam patērēt. Ir bijušas bažas par to, ka gāzes apjoms nav pietiekams. Paskaidrošu, ka Latvenergo iepērk gāzi pēc prognozes, cik viņiem būs nepieciešams. Liela daļa no Inčukalna pazemes krātuvē iesūknētās gāzes ir tieši Latvenergo gāze, un, kā viņi ir apstiprinājuši, tad gāzes pietiks, nevajadzētu par to satraukties. Šobrīd gan vienā no TEC notiek remonts, un tā tiešām nestrādā ar pilnu jaudu. Tas bijis nepieciešams neparedzētu iemeslu dēļ un tuvākajā laikā tiks novērsts. Līdz ar to jaudas tiks palielinātas atbilstoši nepieciešamībai,” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Situācija ir saspringta, bet ražo pietiekami AS Augstsprieguma tīkls 7. decembrī izplatīja paziņojumu, norādot, ka, lai arī situācija Skandināvijas un Baltijas energosistēmās ir saspringta, Latvijas elektroenerģijas jaudas rezervju apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu visus patērētājus ar nepieciešamo elektroenerģiju. AS Latvenergo paziņoja: “Latvijai ir ne tikai pietiekams jaudu nodrošinājums, bet arī lielo staciju darbība nodrošina to, ka Latvija,atšķirībā no kaimiņvalstīm, elektroenerģiju nevis importē, bet eksportē.”
Latvenergo komunikāciju direktors Andris Siksnis Dienas Biznesam apstiprināja, ka decembra sākumā līdz ar temperatūras pazemināšanos pieprasījums pēc elektrības audzis. Efektīvi strādājot TEC un Daugavas HES, pieprasījums nodrošināts un saražots vairāk, nekā spējam patērēt. Viņš arī apstiprināja, ka šobrīd TEC-2 vienā energoblokā notiek neatliekami remontdarbi, kurus provizoriski paredzēts noslēgt līdz decembra vidum. A. Siksnis uzsvēra, ka, piemēram, 7. decembrī Latvijā saražots par 9% vairāk elektrības, nekā diennakts laikā tika patērēts. “Tirgū šajā laikā pilnībā bija pieejamas Rīgas TEC1 ar 138 MW jaudu un Rīgas TEC-2 otrā energobloka ar 420 MW jaudu iekārtas, kā arī Daugavas HES ar 800 MW jaudu. Ir vēl 150 MW pieejamā jauda, kas kalpo par nodrošinājumu energosistēmas avārijas rezervei.”
Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.
Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?
Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.
Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.
Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.
"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.
SIA “Baltijas Elektro sabiedrības” ir starptautisks elektromateriālu vairumtirdzniecības uzņēmums ar 28 gadu pieredzi šajā nozarē un jau 23 gadus ir Würth grupas uzņēmums. Uzticams uzņēmums ar labu reputāciju. “Baltijas Elektro Sabiedrība” seko līdzi veidiem, kā efektīvāk iegūt zaļo enerģiju, tāpēc paplašinot piedāvājumu klāstu, izveidota saules paneļu nodaļa. Tā piedāvā jaunās paaudzes saules paneļus Trina Solar Vertex S 395W, nodrošinot pilnu atbalstu no projekta izstrādei līdz nodošanai.
No idejas līdz realizācijai
Baltijas Elektro Sabiedrība, kuru aktivitātēm var sekot līdzi arī Facebook platformā, piedāvā saules paneļu sistēmas gan vasarnīcām, gan privātmājām, gan uzņēmumiem. Saules paneļu nodaļas speciālisti veic individuāla risinājuma nodrošināšanu katram klientam. Procesu, kā notiek sadarbība starp klientu un uzņēmumu, skaidro saules paneļu nodaļas vadītājs Jānis Lācis: “Pirmais solis ir sava elektrības patēriņa sagatavošana gada, mēneša griezumā. Ja tā ir jaunbūve, tad jāinformē, ka mājsaimniecībai būs, piemēram, siltumsūknis vai kāds cits liels elektroenerģijas patērētājs. Tālāk mēs veicam aprēķinus, cik jaudīga saules paneļu sistēma būtu nepieciešama, lai saražotā elektrība pēc iespējas vairāk tiktu izmantota mājsaimniecības patēriņam.”
Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.
Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.
Latvijā pāreja uz alternatīviem transporta līdzekļiem notiek pārāk lēni, savukārt fosilie degvielas veidi nākotnē viennozīmīgi kļūs vēl dārgāki, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
Viņš papildināja, ka Latvijas tirgū ir nepilni 6000 elektroauto pret aptuveni 700 000 kopējā valsts autoparka.
"Tātad mēs runājam par mašīnu skaitu, kas veido nedaudz zem 1% no kopējā apjoma. Te saskaras vairāki iemesli, kāpēc tas tā ir. Viens no galvenajiem ir iedzīvotāju maksātspēja," sacīja Vība.
Tāpat viņš norādīja, ka, visticamāk, līdz ar likumdošanas izmaiņām, kas paaugstinās fosilās degvielas cenu, radīsies papildu spiediens domāt par alternatīviem degvielas veidiem gan biznesā, gan privātajā segmentā.
Viņš papildināja, ka reāls risinājums alternatīvo degvielu veidos pašlaik vieglo automašīnu segmentā ir elektrība, savukārt smago automašīnu segmentā - saspiestā dabasgāze, piebilstot, ka ūdeņraža tehnoloģijas vēl ir tālākā nākotnē.
Investējot vairāk nekā 700 000 eiro, lauksaimniecības uzņēmums SIA Gaižēni atklāj četrus saules parkus cūkkopības kompleksos Bauskas un Cēsu novados.
Ar pašu saražoto zaļo enerģiju uzņēmums spēs aizvietot līdz pat 30% no visa uzņēmuma gada elektrības patēriņa. Apjomīgais projekts realizēts sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit.
Projekta ietvaros uz uzņēmumam piederošās zemes Priekuļu, Īslīces un Brunavas pagastos izbūvēti četri saules parki ar kopējo sistēmas jaudu 0,7 MW. Saules parki ik gadu saražos ap 800 MWh zaļās enerģijas uzņēmuma pašpatēriņam. Lielākās no četrām saules sistēmām uzstādīta Bauskas novada Brunavas un Īslīces pagastos.
“Elektrība ir viena no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, tāpēc mums ir svarīgi dažādot enerģijas veidus, lai nodrošinātu ražotnes nepārtrauktu darbību un tādā veidā sekmēt konkurētspēju nākotnē. Pateicoties saules saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 260 tonnas CO2 izmešu,” norāda SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Skovgārds Rasmusens.
Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunākajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā.
2022.gada jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu (MWh), kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - 3,5 reizes.
Arī pārējās Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 eiro par MWh, bet Igaunijā - 233,21 eiro par MWh.
Latvijā un Lietuvā jūlijā fiksēta arī vēsturiski augstākā stundas cena - 21.jūlijā laika posmā no plkst.18 līdz 19 elektroenerģijas cena sasniedza 2100,08 eiro par MWh.
"Krasais cenu pieaugums saistāms ar ierobežoto elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū - to ierobežo gan Daugavas hidroelektrostaciju (HES) dambju remonts, kā rezultātā zemā ūdens līmeņa dēļ lielās HES Latvijā saražo maz, gan gāzes pieejamība un augstās tās cenas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, gan arī lēmums pārtraukt elektroenerģijas importu no Krievijas tai noteikto sankciju dēļ," skaidro kompānijas pārstāvji.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.
Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.
Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.
"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.
Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.
Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencēDzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.
Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?
Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.
Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.
Igaunija ceturtdien izsludinājusi valsts vēsturē lielāko publisko iepirkuma konkursu no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības iegādei.
Plānots, ka konkursa rezultātā Igaunijas elektrības tirgū ieplūdīs elektrība no atjaunīgiem resursiem, ar kuru gadu varētu apgādāt gandrīz 150 000 mājsaimniecību.
"Augstā elektrības cena visā Eiropā pierāda, ka joprojām esam ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā. Tādēļ ir svarīgi tirgū nodrošināt arvien vairāk ierīču, kas ražo elektrību no atjaunīgiem resursiem, kas būtu ieguldījums ne tikai vides ilgtspējā, bet arī elektrības cenu samazinājumā," norādīja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.
"Ar šo iepirkumu mēs vēlamies Igaunijas energosistēmā iekļaut lielu daudzumu - 450 gigavatstundas (GWh) - no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības," ministrs pauda, piebilstot, ka tāds daudzums atbilst gandrīz 150 000 mājsaimniecību gada patēriņam.
No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.
Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.
Fragments no intervijas
Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?
Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.
Jau vairākus pēdējos mēnešos sabiedrību pāršalc ne viena vien satraucoša ziņa. Te izskan bažas ka elektroenerģijas tīklu operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” – nav gatavi lietotāju pieprasījumam un zaļās ražošanas vilnim. Te parādās ziņa, ka "Sadales tīkls" ierobežos mājsaimniecības, kas "grib tīklā nodot pārāk daudz pašu saražotās enerģijas".
Nozare ir sarežģīta, attīstība dinamiska un acīmredzami informācijas nav pietiekami. Tāpēc kā uzņēmumus, kuri veic elektrotīklu remontus un renovācijas, pārstāvoša profesionālā organizācija vēlamies sniegt dziļāku ieskatu tendencēs, kas nosaka gan tīklu operatoru, gan saistīto darbu veicēju faktiskās iespējas, dalīties iespējamos risinājumos, kā ar līdz šim nepieredzēto situāciju tikt galā, pēc iespējas sabalansējot visu pušu intereses.
Lai izprastu, kāpēc un ar kādu intensitāti sistēmas operatori veic jaunas investīcijas tīklos, ir būtiski saprast divas lietas. Pirmkārt, jebkuras investīcijas tīklā nav tikai tehnisks vai uzņēmējdarbības lēmums, bet gan process, kas ir nepārprotami noteikts normatīvajos aktos un kura īstenošana plašā mērogā, nesaņemot iesaistīto pušu nepārprotamu piekrišanu, nemaz nav pieļaujama.
Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.
Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.
Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.
"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.
Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi
Māris Ķirsons,18.10.2023
SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”
Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.
Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.
„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.
„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.
Izstrādā paplašināšanās projektu
Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.
Sava elektrība
Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.
Viedoklis
Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība
Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.
Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".
Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.
Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).
Dārgāka elektrība, gāze, pārtika, ražošanas izmaksas – par to visu publiskā telpa viļņojas jau labu brīdi, taču pavisam drīz cenu pieaugumu sāksim just arī gluži taustāmi.
Sabiedrības neapmierinātība ir viegli saprotama, galu galā arī jebkurš ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs savā maciņā pamanīs gan to pašu dārgāko elektrību, gan pārtiku, un prieku tas nesagādās nevienam. Atbildi uz to, vai šāda situācija ir pārejoša vai ar to nāksies rēķināties ilgtermiņā, sniedz mazliet dziļāks ieskats apkārt notiekošajos procesos.
SCHWENK Latvija pamatdarbība ir saistīta ar ražošanu, kurā īpaši jūt elektrības sadārdzinājumu. Taču tā ir tikai viena ar ražošanu saistītā pieaugošā izdevumu pozīcija. Dažādu ārējo apstākļu ietekmē dārgāki kļūs arī loģistikas pakalpojumi un transporta pārvadājumi. Jau šobrīd redzam, ka tas nākotnē būs izaicinājums gan SCHWENK Latvija, gan citiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar izejvielu un preču transportēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu.
Neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti, dzīvokļu darījumu skaits Rīgā šī gada pirmajos četros mēnešos bijis rekordaugsts.
Kaut gan būtiski pieaudzis tieši jauno projektu un energoefektīvo mājokļu pieprasījums, ierobežotā piedāvājuma dēļ arī citi labi īpašumi, kas neizpilda šīs ekspektācijas, tiek pārdoti nepieredzēti ātri. Tas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ieviesis jaunu tendenci – piespiedu vairāksolīšanu (forced bidding), kad īpašumu iegādei piesakās vairāki pircēji, solot lielāku samaksu un paaugstinot objekta pārdošanas cenu.
Mājokļu pieprasījums šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā bijis ļoti augsts, sasniedzot 12,1 % darījumu skaita kāpumu attiecībā pret pērnā gada rādītājiem. Ja gada sākumā pieprasījums pēc dzīvojamā fonda aizvien pieauga, šobrīd klasiskie sērijveida dzīvokļi jaunās ģimenes vairs tik ļoti nepievilina. Tikmēr – gandrīz visi jaunie projekti par iepriekšējām cenām ir izpirkti vai rezervēti, bet topošie jaunie projekti būs krietni dārgāki būvniecības izmaksu dēļ.
“Februārī par elektroenerģiju maksājām teju divus tūkstošus eiro, maijā, jūnijā - jau piecus ar pusi tūkstošus eiro, bet augustā saņēmām rēķinu, kas tuvojās jau desmit tūkstošiem eiro. Turklāt tas ir viena restorāna rēķins! Arī pārējos izmaksas ir līdzīgas," atklāj Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis un restorānu tīkla Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.
"Ja runājam par pandēmijas ietekmi, jāsaka, ka šobrīd esam vairāk vai mazāk atkopušies. Mums ir uzkrāti nelieli parādi, un, ja nebūtu sācies karš, gada laikā tie, visticamāk, jau būtu pilnībā apmaksāti. Augsto energoresursu cenu dēļ šobrīd situācija gan ir sarežģītāka - daudzi nezina, ko darīt,” atzīmē E.Bērziņš, uzsverot, ka liela daļa uzņēmēju, tajā skaitā Vairāk saules, dara visu iespējamo, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, taču visam ir savas robežas.
“Esam iegādājušies indukcijas plītis, savukārt apgaismojumam lietojam tikai LED spuldzes, atsevišķās vietās izvietoti arī kustību sensori, lai elektrība tiktu patērēta tikai tad, kad tā ir nepieciešama, bet sadārdzinājums tik un tā ir milzīgs! Turklāt mēs saprotam, ka visas savas izmaksas mēs nevaram iekļaut cenā, jo cilvēkiem vienkārši nav tik daudz naudas. Latvenergo peļņa gan šogad, visticamāk, gan būs ļoti liela un tas man nav saprotams. Mums ir jācīnās un jāturās, bet lielie valsts energouzņēmumi sasniegs vēsturiski lielākās peļņas! Domāju, ka šis jautājums valdībai būtu jārisina,” uzsver E.Bērziņš, apstiprinot, ka arī viņam šobrīd nav skaidrs, ar kādu valsts atbalstu uzņēmēji var rēķināties.
Satraucoši signāli
Situācija nozarē ir sarežģīta, piekrīt Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents. “Lielākās bažas rada tas, ka no nozares aiziet pat pieredzējuši uzņēmēji - tādi, kas ēdināšanas biznesā darbojušies 20 un 30 gadus. Pēdējā laikā man paliek nedaudz bail, jo, lai gan lielākā daļa uzņēmēju izturēja pandēmijas spiedienu un spēja saglabāt savu biznesu, šobrīd situācija ir kritiska. Augstās energoresursu cenas daudziem ir kļuvušas nepanesamas. Mums ir jāsaprot, ka brīdī, kad uzņēmums beidz pastāvēt, šie darbinieki nonāk valsts sociālā budžeta ietvarā un viņiem jādomā, kā samaksāt savus rēķinus un izdzīvot. Šādos gadījumos, diemžēl, daudzi pieņem lēmumu aizbraukt no Latvijas, kā rezultātā pēc tam mums ir jāizstrādā smalkas iniciatīvas un jātērē lieli līdzekļi reemigrācijas politikai, taču principā šo jautājumu varētu sakārtot jau saknē. Man ir ļoti skumji, ka mūsu lēmumu pieņēmēji to neredz,” atzīmē J.Jenzis.
Diskusijā par visai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem kritiski svarīgo “Sadales tīkla” tarifu projektu nav vietas brīvām faktu interpretācijām.
Šie ir jautājumi, kas jārisina strukturēti, konkrēti un caurspīdīgi – visiem galalietotājiem saprotamā veidā. Principi, kas ir šo tarifu noteikšanas un elektroenerģijas tirgus darbības pamatā, jau tā ir pietiekami sarežģīti, lai tajos spētu orientēties visas iesaistītās puses. Šobrīd redzamās darbības par to neliecina, radot pamatu bažām par to, cik pienācīgi tiek virzīts tarifu izmaksu samazināšanas jautājums.
Vairākkārtīgu cenu kāpumu jaunajā tarifu projektā galvenokārt nosaka iecere iespaidīgu, tīkla vajadzībām nepieciešamo, elektroenerģijas apjomu, iegādāties “pēc fakta” jeb par konkrētā brīža biržas cenām. Tā vietā, lai šīs izmaksas vismaz daļēji fiksētu ilgtermiņā. Drosmīga pieeja, ņemot vērā, ka jau vairāk nekā gadu biržas cenas līdzinās īstam kazino – no brīžiem, kad elektrība pieejama par brīvu, līdz tam, ka cenas sasniedz tūkstošiem eiro par megavatstundu. Rezultātā var nākties meklēt veidus, kā tarifos ietvertā elektrības iegādes izmaksas kompensēt no valsts līdzekļiem.
No pirmdienas līdz 30. oktobrim Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) speciālisti vērtēs Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī, informēja Igaunijas Klimata ministrijā.
IAEA secinājumi tiks iesniegti valdībai kopā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas galīgo ziņojumu.
Atomenerģijas aģentūras speciālisti izvērtēs, vai Igaunija ir pienācīgi apzinājusi attīstības iespējas un prasības un apsvērusi visus kodolenerģijas izmantošanas aspektus. Ekspertiem šonedēļ paredzētas intervijas, un viņi izvērtēs kodolenerģētikas darba grupas analīzi.
Igaunijā izveidotās darba grupas pienākums ir rūpīgi izpētīt visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos jautājumus saskaņā ar starptautiskajām normām. IAEA ekspertu misijas novērtējums ir galvenais kvalitātes rādītājs, kas atklāj, cik efektīvi tas ir darīts.
Kodolenerģijas darba grupas galīgais ziņojums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei. Pēc tam parlamentam būs jālemj, vai kodolenerģijai Igaunijā ir nākotne.
Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.
Statistika - cik gatavi esam digitālajai transformācijai?
Eksports - ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks.
Intervija - Ģirts Rungainis, AS Prudentia partneris un padomes loceklis.
Zaļā politika - zaļajam lēcienam deficīti var spieķos ielikt sprunguli. Kad zaļums ir vien daļa no mārketinga stratēģijas. Zaļā kursa projekti turpina biedēt.
Enerģētika - biometāna potenciāls pagaidām paliek neizmantots.
Tendences - pieprasīs aktīvu uzņēmēju piedalīšanos radikālu izmaiņu īstenošanā.
Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.
Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.
Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?
Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.
Degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" ("Virši") ar AS "Daugavpils satiksme" uz pieciem gadiem noslēgusi līgumu par autobusu uzpildi ar saspiesto dabasgāzi (CNG), tāpēc nākamgad Daugavpilī būvēs pilna servisa uzpildes staciju, informē uzņēmumā.
"Virši" 8.decembrī noslēguši līgumu ar "Daugavpils satiksmi", jo tika atzīti par uzvarētāju iepirkumā par "Daugavpils satiksmei" piederošo autobusu uzpildi ar CNG. Saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju līgums paredz CNG piegādi ne mazāk kā 35 autobusiem. Paredzamais CNG patēriņš ir 80 000 kilogramu mēnesī piecu gadu garumā.
Lai nodrošinātu "Daugavpils satiksmei" stratēģiski ērtu pieeju CNG infrastruktūrai, "Virši" lēma par pilna servisa uzpildes stacijas (tai skaitā, CNG) izbūvi Daugavpilī, Kārklu ielā 22. Būvniecības darbi tiks sākti 2022.gada pirmajā pusē, un staciju plānots atklāt 2022.gada otrajā pusē.
Uzņēmuma nolūks ir turpināt būtiski paplašināt tīrākas enerģijas avotu klāstu ar tādiem produktiem kā elektrība, biometāns, CNG, sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un ūdeņradis.
