Lai nefinanšu (ilgtspējas) ziņošana būtu noderīga un sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepieciešami precīzi un prasībām atbilstoši dati, savukārt uzņēmumiem ir jāveido labi strukturēta ilgtspējas pārvaldība, secinājuši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “ESG, bez E. Sociālo un pārvaldības jautājumu vērtēšana uzņēmumā” dalībnieki.

“Ieviešot jaunos nefinanšu ziņošanas standartus, mums ir jāstrādā pragmatiski un samērīgi. Uzņēmumiem ir jāapkopo informācija, kas ir svarīga biznesa lēmumu pieņemšanai. Būtiskākā prasība ir pārredzamība un atklātība,” vebinārā atzina Eiropas Komisijas grupas vadītājs ilgtspējas ziņošanā Tomass Dods (Thomas Dodd).

Eksperts atgādināja, ka primāri ar ilgtspēju saistītās informācijas izvērtēšana ir nepieciešama finanšu tirgiem, lai investori varētu novirzīt līdzekļus biznesam, kas meklē zaļajam kursam atbilstošus risinājumus un projektus. Tāpat tā palīdz labāk pārvaldīt nefinanšu, piemēram, klimata riskus un nodrošina lielāku biznesa caurspīdību.

Latvijas Banka 9.martā rīkoja pirmās ilgtspējas brokastis, kuras pulcēja vairāk nekā 70 finanšu tirgus dalībnieku vadītāju un ilgtspējas ekspertu, tiem pārstāvot gandrīz visus finanšu tirgus segmentus.

Šīs dienas tikšanās mērķis bija iepazīstināt finanšu tirgus dalībniekus ar ilgtspējas apsvērumu nozīmīgākajiem aspektiem uzraudzības prioritātēs, kas iegūst aizvien būtiskāku lomu Eiropas finanšu sektora uzraudzības iestāžu darbā.

Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale akcentē: "Ilgtspējas temats finanšu tirgus dalībnieku un uzraugu dienaskārtībā ir uz ilgu laiku – tas ir jāpieņem un visiem šai jaunajai situācijai jāpielāgojas. Gan Eiropas, gan pasaules līmenī turpinās reformas ilgtspējīgu finanšu veicināšanai, ticot, ka tieši finanšu sektorā ir jauda un iespējas plašākā mērogā iedzīvināt ilgtspējīgu uzvedību."

Pasākuma laikā Latvijas Banka iepazīstināja finanšu tirgus dalībniekus ar ilgtspējas aspektiem, kas iekļauti gan Eiropas uzraudzības institūciju, gan Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēs, kā arī ar 2023. gadā plānotajiem pasākumiem ilgtspējas jomā. Tāpat tika pārrunāta Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarte un citi ar ilgtspēju saistīti jautājumi.

Būt zaļam ir modē. Uzņēmumu mārketinga komunikācijā redzam saukļus, kuros ņirb tādi jēdzieni, kā “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimata neitrāls”, “videi draudzīgs” un tamlīdzīgi.

Līdz šim par šādu korporatīvās reputācijas un produktu mārketinga stiprināšanu mēdzām līdzjūtīgi pasmaidīt, bet šobrīd uzņēmējiem būtu jāapzinās, – par maldinošām darbībām ilgtspējas jomā būs jāatbild. Pasaulē pieaug t.s. zaļmaldināšanas (no angļu greenwashing) gadījumu skaits, kad uzņēmējiem jāpiedzīvo finansiāli un reputācijas zaudējumi dēļ piemelošanas savā publiskajā komunikācijā. Ņemot vērā ilgtspējas pieaugošo nozīmi, Eiropas Savienība ir izvirzījusi kā prioritāti stingrāku zaļmaldināšanas kontroli, paredzot lielākus sodus par patērētāju maldināšanu un manipulācijām.

Ko tas nozīmē?

Zaļmaldināšana ir jauns jēdziens Latvijā, kas apzīmē manipulatīvus, nepatiesus apgalvojumus un rīcību saistībā ar uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā (vides, korporatīvās pārvaldības un sociālie jautājumi), šādi gūstot konkurences priekšrocības vai radot sev labvēlīgākus apstākļus. Īsi sakot, – runa ir par uzņēmumiem, kuri sabiedrībā aktuālo ilgtspējas tēmu iekļauj savā mārketinga stratēģijā, taču realitātē nekādas iniciatīvas vai darbības, lai kļūtu ilgtspējīgāki, tie faktiski neveic vai veic jau šķietami nepietiekoši.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

Pilnveidojot korporatīvās pārvaldības modeli, AS "CleanR Grupa" aktualizē arī savus līdzšinējos centienus ilgtspējas jomā, aizsākot jaunu pieeju ilgtspējas ziņošanai, informē uzņēmums.

Līdz gada beigām Grupa plāno iepazīstināt ar tuvāko gadu ilgtspējas stratēģiju, kas ilgtermiņā sniegs iespēju precīzāk mērīt Grupas vides, ekonomisko un sociālo ietekmi saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tostarp šogad tiek turpinātas stratēģiskas finanšu investīcijas videi draudzīgu risinājumu ieviešanā un attīstībā.

Jaunā ilgtspējas stratēģija sekmēs ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu visos Grupas uzņēmumos un palīdzēs integrēt ilgtspējas aspektus to iekšējos un ārējos procesos. AS "CleanR Grupa" ilgtspējas stratēģija būs saistoša visiem Grupas uzņēmumiem — sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR", industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR Verso", kas specializējas būvniecības atkritumu un otrreizēji pārstrādājamu resursu nozarē, telpu uzkopšanas uzņēmumam SIA "Vizii" un pilsētvides apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Vizii Urban".

Ar AS “CleanR Grupa” padomes lēmumu no 3. jūlija par grupas valdes locekli iecelta Agita Baltbārde, kam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze ilgtspējas jomā, strādājot vadošajos Latvijas uzņēmumos, kā arī valsts pārvaldē. Baltbārdes pārziņā būs ilgtspējas, korporatīvās pārvaldības un vides izglītības jomas.

Jau 2021. gadā CleanR Grupā tika uzsāktas strukturālas pārmaiņas, kas noslēgušās pērn, īpašu vērību pievēršot korporatīvās pārvaldības modeļa stiprināšanai un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai Grupas ikdienas pārvaldībā. Sākot ar 2023. gadu, CleanR Grupas pamatdarbība tiek īstenota divos biznesa virzienos – atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomās.

“Līdz ar Agitas Baltbārdes pievienošanos Grupas valdei, mēs Grupas līmenī piešķiram augstākā līmeņa prioritāti ilgtspējīgai korporatīvai pārvaldībai. Grupa jau šobrīd ir vides pakalpojumu nozares līderis, uzsākot stratēģisku nefinanšu ziņošanu un sasniedzot platīna statusu Latvijā vienīgajā ilgbūtības reitingā – Ilgtspējas indekss, taču atbildīga biznesa gadījumā darbs pie ilgtspējīgas pārvaldības uzlabošanas nekad neapstājas”, pauž CleanR Grupas dibinātājs un Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas - ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo, saka Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Šobrīd Latvijā uzņēmumi ilgtspējas speciālistu deficīta problēmu risina, pārkvalificējot un audzinot tos uzņēmuma iekšienē, vai aicinot šādus darbiniekus no citām valstīm, kur var iegūt šādu izglītību. Daži uzņēmumi arī pārvilina ilgtspējas speciālistus pie sevis no citiem uzņēmumiem. Tomēr ar to nepietiek.

“Ir izveidojusies paradoksāla situācija, proti, lai gan Latvijā šādus speciālistus nesagatavo, darba devēji prasa piecu darba gadu pieredze šajā jomā, kas nav realizējams, jo Latvijā pirmie ilgtspējas vadītāja amati un atbildības jomas darba sludinājumos sāka parādīties vien 2021./2022. gadā,” ar novērojumiem dalās Eva Selga.

Tam, ka šobrīd uzņēmēju gaidas ilgtspējas jomā stipri pārsniedz piedāvājumu, piekrīt arī Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Viss nezināmais sākumā ir biedējošs, t.sk. vides, sociālie un pārvaldības jeb ESG kritēriji, ar kuriem uzņēmumi tuvākā vai tālākā nākotnē sastapsies. Sākot ar šo gadu, lieliem biznesiem vai uzņēmumu grupām, kuru darbinieku skaits pārsniedz 500, ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu kā daļu no gada pārskata.

Turpmākajos gados nosacījumus pakāpeniski attiecinās arī uz mazākiem uzņēmumiem. Minēšu dažus no mūsu pirmajiem secinājumiem un ieguvumiem, uz kuriem tiecamies, veicot ilgtspējas ceļu, kas var noderēt arī citiem uzņēmējiem.

Bez ilgtspējas nebūs biznesa

“Digital Mind” grupas uzņēmumos darbu pie visaptverošas ESG stratēģijas ieviešanas sākām šā gada sākumā. Tā kā līdz ar uzņēmumu pārpirkšanu divu gadu laikā bijām izauguši no 30 līdz 300 darbiniekiem četrās valstīs, un kopš šī gada februāra esam viens no Baltijas privātā kapitāla fonda “Livonia Partners” investīciju portfeļa uzņēmumiem, tādēļ pārvaldes procesu stiprināšana atbilstoši labās prakses piemēriem kļuva par organisku nepieciešamību. Turklāt ilgtspējas stratēģija bija arī viena no investora prasībām.

Par Baltijas Ilgtspējas balvas uzvarētājiem atzīti tostarp Latvijas uzņēmumi SIA "Aerones" un SIA "Eco bus", informē Baltijas Ilgtspējas un inovāciju foruma pārstāvji.

No vairāk nekā 240 saņemtajiem pieteikumiem un 29 atlasītajiem finālistiem starptautiska žūrija izvēlējās astoņus uzvarētājus, kas Baltijā uzrādījuši īpaši augstus sasniegumus ilgtspējas inovāciju jomā.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir apbalvojums, ko saņem Baltijas ilgtspējas inovāciju līderi - uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi un privātpersonas, kas ar saviem sasniegumiem ilgtspējas jomā iedvesmo citus.

Šogad balvai bija iespējams pieteikties astoņās kategorijās - "Ietekme uz vidi" apakškategorijās "Atjaunojamā enerģija", "Resursu atkārtota izmantošana", "Mobilitāte", "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" un "Sociālās iniciatīvas", kategorijā "Zaļās inovācijas" uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī kategorijā "Pārmaiņu vēstneši", kurā tika vērtēti individuālie sasniegumi. Iesniegtos pieteikumus izvērtēja starptautiska žūrija balstoties uz stratēģiskā partnera EY Baltic izstrādāto metodoloģiju.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, būtiski mainīs uzņēmējdarbības pamatus un ietekmēs ikvienu uzņēmumu, kurš vēlēsies darboties lielu kompāniju piegāžu ķēdēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja un SIA Sustainability Partners īpašniece Agnese Alksne-Bensone. Viņa atzīst, ka ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildei ir jāsāk gatavoties nekavējoties, kaut arī pirmie ziņojumi lielajiem uzņēmumiem obligāti būs jāiesniedz par 2025. gadu, pretējā gadījumā būs problēmas ar pilnvērtīgas informācijas atspoguļošanu par 2024. gadu.

Fragments no intervijas

Ko paredz ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva?

Būtības pamatā ir ilgtspēja, kas jau ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stūrakmeņiem, savukārt ES Zaļais kurss un izvirzītais mērķis - klimata neitralitātes sasniegšana - tai piešķir vēl nozīmīgāku lomu, un tādējādi daudziem sektoriem un arī uzņēmumiem būs jākoriģē vai pat jāpārskata savi līdzšinējie biznesa modeļi, ko savā ziņā stimulēs ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kura paredz gada pārskatos obligāti iekļaut ziņojumu par korporatīvās sociālās atbildības jomas mērķiem, to izpildi. Direktīvas piemērošana paredzēta vairākos posmos. Regulējums sākotnēji attieksies uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem un vēlāk arī uz vidējiem uzņēmumiem. Tas paredz atklāt informāciju par ilgtspējas riskiem, potenciālajiem scenārijiem risku ietekmei uz uzņēmumu un informāciju, kā izvēlētais uzņēmuma biznesa modelis ietekmē sociālos un vides aspektus.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Ceturtajai daļai uzņēmumu Latvijā un Lietuvā, kā arī trešdaļai Igaunijā, ir izstrādāts konkrēts klimata pārejas plāns, ietverot arī nepieciešamās investīcijas, lai sasniegtu kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.

Vēl trešdaļa uzņēmumu Lietuvā un Igaunijā, bet 45% Latvijā, ir spēruši pirmos soļus pie šāda plāna izstrādes. 13% Latvijā un mazāk nekā 10% finanšu direktoru Lietuvā un Igaunijā aptaujā sacījuši, ka tuvākā gada laikā pie šāda plāna strādāt neplāno.

“Ilgtspējas jautājumi pēdējo gadu laikā ir ienākuši un nostiprinājušies uzņēmumu dienaskārtībā. To apliecina arī mūsu aptaujas dati – gadu no gada šiem jautājumiem tiek pievērsta aizvien lielāka vērība. Pārsteidzoši, ka kopumā 70% respondentu Latvijā atzīst, ka tiem jau ir izstrādāti plāni klimata pārejas jomā, vai arī šādi plāni ir tapšanas stadijā. Cits jautājums ir, vai šie plāni ir pietiekami detalizēti, pieskaņoti reālajām vajadzībām un to ieviešanai ir novērtēts nepieciešamā finansējuma vajadzības, kā arī organizatoriskās struktūras piemērotība veiksmīgai pārmaiņu realizēšanai. Ņemot vērā jauna regulējuma spēkā stāšanos Eiropas Savienībā, kas attiecas uz ilgtspējas ziņošanu, kā galveno un lielāko izaicinājumu finanšu direktori Baltijas valstīs min precīzu šī regulējuma ieviešanu,” aptaujas datus komentē SEB bankas Ilgtspējas vadītājs Viktors Toropovs.

Spiediens uz uzņēmējiem kļūt zaļākiem pieaug ar katru dienu, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norāda, ka ilgtspēja un darbs pie klimata pārmaiņu mazināšanas ir tie aspekti, kas turpmākajos gados aizvien vairāk ietekmēs gan biznesa modeļus, gan darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Lai informētu uzņēmējus par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm ilgtspējas jomā, LDDK vebinārā "Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?" bija pulcējusi ekspertus, kas dalījās savā pieredzē par zaļajai pārejai nepieciešamajām darbinieku prasmēm, zaļo personālvadību, aktualitātēm nefinanšu ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.

OECD darba tirgus ekonomiste Dzana Topalovica vebinārā norādīja, ka no 2015. līdz 2019.gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa - videi draudzīgās profesijās.

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā.

Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tostarp zaļo inovāciju, jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.

Jāizmanto reģionālais potenciāls

Raugoties no patērētāju viedokļa, šobrīd interese par visu, kas ir zaļš un ilgtspējīgs, viennozīmīgi pieaug, un to īpaši var redzēt jaunāko paaudžu ikdienas izvēlēs. Vienlaikus jāatzīst, ka Baltijas iedzīvotāju dzīves līmenis mudina prioritizēt vērtību, ko var iegūt par konkrētu cenu, un iespēja iegādāties ilgtspējīgas preces vai pakalpojumus zināmā mērā aizvien ir privilēģija. Runājot par Baltijas reģiona konkurētspējas priekšrocībām, nereti novārtā tiek atstāti vietējie risinājumi. Ilgtspējas pamatā ir ietekmes uz vidi samazināšana, un, iegādājoties vietējos produktus – neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no tuvējām saimniecībām vai vairākkārt pārstrādātiem materiāliem, – ne vien ievērojami samazinām transporta radītās emisijas, bet arī palīdzam mūsu maciņiem.

Dzērienu nozares viedokļu aptaujas dati* rāda, ka vairāk nekā pusei (58%) mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties. Dzērienu nozares viedokļu aptaujā kā ilgtspējīgākais partneris 2022. gadā ar augstāko reputācijas indeksu Latvijā, novērtēts vadošais dzērienu ražotājs “Cido Grupa”.

Sadarbības partneri “Cido Grupa” reputāciju novērtējuši visaugstāk dzērienu ražošanas nozarē – ar 77 punktiem. Aptaujas dati rāda, ka TOP3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir: uzticams komercpartneris (82%), ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus (82%) un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli (67%).

"Esam priecīgi par partneru izrādīto uzticību un augsti vērtējam viņu viedokli – tik augsts reputācijas vērtējums tikai apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Uzskatām, ka, īstenojot ilgtspējas stratēģijas mērķus, mēs vēl vairāk attaisnosim cerības būt par labāko partneri", saka Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis

Baltijas ilgtspējas un inovāciju balvas "Baltic Sustainability Awards" finālā iekļautas 29 kompānijas, tostarp seši Latvijas uzņēmumi, informē pasākuma rīkotāji.

"Ilgtspējīgas pilsētas un mobilitāte" kategorijā visi trīs finālisti ir no Latvijas - SIA "Tet" ar viedo ielu apgaismojuma sistēmu, SIA "Eco Bus" risinājums dīzeļautobusu pārejai uz elektriskajiem autobusiem un "Meredot" izstrādātie bezvadu lādētāji.

Tikmēr kategorijā "Ilgtspējīgi resursi" starp finālistiem ir nominēta SIA "Tālava", kas sākusi pildīt sidru atkārtoti pārstrādājamā alumīnija iepakojumā, bet kategorijā "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" Latviju pārstāv uzņēmums SIA "Thatday" un tā ražotā menstruālā apakšveļa.

Vienlaikus Latvijas jaunuzņēmums "Aerones" ir vienīgā kompānija, kas nominēta vairākās kategorijās. Uzņēmuma robotizētais risinājums vēja turbīnu attālinātai pārbaudei, apkopei un remontam nodrošinājis uzņēmumam finālista statusu "Zaļās inovācijas" kategorijā jaunuzņēmumiem un "Ietekme uz vidi" apakškategorijā "Atjaunojamā enerģija".

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izstrādājusi ilgtspējīgas būvniecības prasības nozarei ar klimatu un vidi saistīto izaicinājumu risināšanai un ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai.

Tāpat jaunās prasības sekmēs resursu efektīvu izmantošanu, ēkas dzīves cikla izmaksu optimizēšanu, negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu un veicinās inovāciju izmantošanu jaunajos projektos,” informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Dokuments izstrādāts ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu, uz zaļās būvniecības principiem balstītu, nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošanu, lai būvniecības process būtu videi un sabiedrībai draudzīgs, kā arī ekonomiski lietderīgs. Prasības paredzētas iekļaušanai iepirkuma līgumos par projektēšanas pakalpojumu izpildi, tādējādi dokuments kļūst par darba uzdevuma sastāvdaļu un definē sasniedzamos rezultātus projektā, kā arī darbojas kā mehānisms rezultātu uzskaitei un kontrolei projektēšanas un būvdarbu laikā. Ilgtspējas prasības būvniecībai ir elastīgs dokuments, kuru iespējams pielāgot katram projektam, tā specifikai un vajadzībām. Ar to iepazīties un izmantot var ikviens būvniecības procesā iesaistītais vai interesents VNĪ mājaslapā sadaļā ilgtspējīga būvniecība.

Stājoties spēkā Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvai, uzņēmējdarbībā mainīsies spēles noteikumi, otrdien "Swedbank" organizētajā diskusijā "Ilgtspējas ziņošana - atbilstība vai biznesa iespēja" sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.

"Zināmā veidā uzņēmējiem, kas ar šo nav saskārušies, nāksies mainīt savu domāšanu," skaidroja Petre, vienlaikus piebilstot, ka ir arī daudzas lietas, ko uzņēmēji ilgtspējas jomā Latvijā un Eiropā dara jau patlaban, nenosaucot to atbilstošajā terminoloģijā.

Viņa uzvēra, ka ilgtspējas ziņošana un ar to saistītā Eiropas direktīva ir veids, kā uzņēmējiem atbildīgāk raudzīties nākotnē, ņemot vērā gan klimata pārmaiņas, gan ierobežoto resursu jautājumu un nevienlīdzības pieaugumu. "Ilgtspēja savā veidā ļauj mums paskatīties uz šiem jautājumiem gan no pašreizējām vajadzībām, gan padomāt par to, kas ir nākotnes paaudžu vajadzības," sacīja Petre.

Viņa arī pauda, ka direktīva ir viens no pašreizējās Eiropas Komisijas mērķiem veicināt zaļo digitālo pāreju ekonomikā, kas vienlaikus tiek pozicionēta arī kā Eiropas izaugsmes stratēģija.