Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, būtiski mainīs uzņēmējdarbības pamatus un ietekmēs ikvienu uzņēmumu, kurš vēlēsies darboties lielu kompāniju piegāžu ķēdēs.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja un SIA Sustainability Partners īpašniece Agnese Alksne-Bensone. Viņa atzīst, ka ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildei ir jāsāk gatavoties nekavējoties, kaut arī pirmie ziņojumi lielajiem uzņēmumiem obligāti būs jāiesniedz par 2025. gadu, pretējā gadījumā būs problēmas ar pilnvērtīgas informācijas atspoguļošanu par 2024. gadu.
Fragments no intervijas
Ko paredz ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva?
Būtības pamatā ir ilgtspēja, kas jau ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stūrakmeņiem, savukārt ES Zaļais kurss un izvirzītais mērķis - klimata neitralitātes sasniegšana - tai piešķir vēl nozīmīgāku lomu, un tādējādi daudziem sektoriem un arī uzņēmumiem būs jākoriģē vai pat jāpārskata savi līdzšinējie biznesa modeļi, ko savā ziņā stimulēs ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kura paredz gada pārskatos obligāti iekļaut ziņojumu par korporatīvās sociālās atbildības jomas mērķiem, to izpildi. Direktīvas piemērošana paredzēta vairākos posmos. Regulējums sākotnēji attieksies uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem un vēlāk arī uz vidējiem uzņēmumiem. Tas paredz atklāt informāciju par ilgtspējas riskiem, potenciālajiem scenārijiem risku ietekmei uz uzņēmumu un informāciju, kā izvēlētais uzņēmuma biznesa modelis ietekmē sociālos un vides aspektus.
roti, prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem — 500 un vairāk darbinieki, neto apgrozījums 40 milj. eiro, bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par ne-finanšu informācijas atklāšanu). Būtiski, ka šiem uzņēmumiem informācija jāgatavo arī par 2023.gadu. Savukārt ziņojuma prasība no 2025. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem — 250 un vairāk darbinieki, neto apgrozījums 40 milj. eiro, bilances kopsumma 20 milj. eiro, bet no 2026. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem — 10 un vairāk darbinieki, neto apgrozījums 0,7 milj. eiro, bilances kopsumma 0,35 milj. eiro. No šāda ziņojuma gatavošanas netiks atbrīvoti arī tie trešo valstu uzņēmumi, uz kuriem no 2028. gada 1. janvāra attieksies neto apgrozījums 150 milj. eiro ES tirgū un vismaz viena struktūra ES. Bieži skandētais – lētāk – nebūt nenozīmē vienīgo risinājumu, lai preci (pakalpojumu) pārdotu. Tas, ka uzņēmums nenodara kaitējumu videi, ka viņš rīkojas sociāli atbildīgi ne tikai savās struktūrās, bet to pašu prasa arī no saviem sadarbības partneriem un vēl ir labi pārvaldīts, būs priekšnosacījums straujākai izaugsmei.
Visu rakstu lasiet 19.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!