ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Nekustamā īpašuma uzņēmums "Kapitel" uzsāka ambiciozu sadarbību 2023. gada sākumā ar unikālu uzņēmumu "R8 Technologies" (R8). Šis Igaunijas īpašumu tehnoloģiju uzņēmums ir izstrādājis risinājumu, kas nodrošina viedu, uz prognozēm balstītu komerciālo ēku klimata sistēmu kontroli un pārvaldību, izmantojot mākslīgo intelektu. Sadarbības nepieciešamību un izaicinājumus apraksta "Kapitel" apsaimniekošanas un tehniskais direktors Marguss Reinbergs.

Pēc "Kapitel" tehniskā direktora teiktā, vērtību maiņa mudināja uzņēmumu spert soli uz priekšu nekustamā īpašuma nozarē. "Tāpat kā jebkurā citā nozarē, arī mūsu portfelī ilgtspēja, digitalizācija un enerģijas izmaksas ir kļuvušas par fokusa punktu. Mūsu mērķis ir nodrošināt saviem klientiem labāko pieejamo pakalpojumu tirgū, tāpēc resursu efektivitāte ir mūsu ikdienas fokuss. Tā kā R8 misija saskan ar mūsu mērķiem, sadarbības uzsākšana ar viņiem bija tikai loģisks solis," teica Reinbergs.

Šobrīd R8 digitālā pārvaldības sistēma tiek izmantota "Kapitel" ēkās "Delta Plaza", "Sõpruse Ärimaja" biroju ēkās un "Viru Keskus" tirdzniecības centrā Igaunijā. Paplašināšanās ir notikusi arī Rīgā, kur viedā pārvaldība tiek lietota tirdzniecības centrā "Spice Home". Tuvākajā laikā, pēc Reinberga teiktā, R8 tehnoloģiju ir plānots ieviest Prāgā "I.P. Pavlova" biroju ēkā un Rīgā "Elemental Business Centre" biroju ēkās, kuras tiks pabeigtas šī gada rudenī. Tādējādi mākslīgā intelekta vadībā būs vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru "Kapitel" uzņēmuma komercplatību.

Skanstes rajonā topošais biroju ēku projekts "Elemental Skanste" pārprojektēšanas procesā ir veicis virkni izmaiņu un izmeklējumu, kā rezultātā galvenais mērķis, noslēdzot ēkas būvniecību, ir saņemt "BREEAM Outstanding" līmeņa sertifikātu, informē ēkas attīstītāja "Kapitel" pārstāvji.

Plānots ka tādējādi tā kļūs par pirmo ēku Latvijā ar tik augsta novērtējuma sertifikātu, apgalvo "Kapitel" pārstāvji.

"Elemental Skanste" biroju ēkas projekts, par kura būvniecību atbild uzņēmumi "Kapitel" un "Merks", ēku novērtēšanas sistēmā BREEAM ("Building Research Establishment Environmental Assessment Method") ir ieguvis "Excellent" līmeni. Šādu novērtējumu Latvijā līdz šim ir ieguvuši tikai seši jaunie projekti.

"Elemental Skanste" būvniecībā tiek izmantoti videi draudzīgie energopāļi, kas dod iespēju ēkas iemītniekiem apkures un dzesēšanas sezonu laikā pilnvērtīgi izmantot dabā atjaunojamos energoresursus. Energopāļi nodrošinās līdz pat 72% no ēkas nepieciešamā siltuma, bet atlikušo siltumenerģiju būs jāiegādājas papildus. Tādējādi apkures sezonas izdevumi būs ievērojami zemāki.

"Elemental Business Centre" būvnieks "Merks" nodevis biroju ēku kompleksu attīstītājam "Kapitel", tādējādi noslēdzot būvniecības posmu, kas tika uzsākts 2021.gada septembrī.

Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus, un tas sastāv no divām ēkām ar 21 000 m2 kopējo iznomājamo platību. Šobrīd nomai vēl pieejami 5000 m2 biroju platību, savukārt teju 75% ir jau iznomāti. Pašlaik jaunās biroja telpas tiek nodotas pirmajiem desmit nomniekiem, kuru kopējais darbinieku skaits biroju ēku kompleksā būs aptuveni 500. Pirmie nomnieki darbu "Elemental Business Centre" sāks jau oktobra beigās.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka Skanstē tapušās biroju ēkas ir gatavas un tuvākajā laikā tās apdzīvos vairums to nomnieku.

"Ar lielu prieku paziņojam, ka aktīva darba rezultātā, līdz ar biroju centra nodošanu ekspluatācijā, telpas varam nodot desmit uzņēmumiem, kuru darbinieki sāks tās izmantot jau no oktobra beigām. Nākamie desmit nomnieki savas jaunās telpas sāks apdzīvot nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad arī gaidāma pusdienu restorāna "Restart" un fizioterapijas centra "Fiziocentrs" atvēršanas svētki. Prieks redzēt, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas uzrāda iecerēto efektivitāti, jau šobrīd ēkas apkurei tiek izmantoti ģeotermālie siltumsūkņi, kā arī ēkā tiek nodrošināts augstākās klases mikroklimats. Ar ēkas nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši visus solījumus nomniekiem, kuri mums uzticējās būvniecības gaitā."

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 61 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņa ir palielinājusies, jo ir pieauguši bankas ieņēmumi, lai gan šajā periodā auguši arī bankas izdevumi.

Bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 57,216 miljoni eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi 2,7 reizes un bija 61,691 miljons eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2023.gada marta beigās bija 8,569 miljardi eiro, kas ir par 0,7% jeb 55,415 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 8,514 miljardi eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājušies par 52 miljoniem, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir auguši par diviem miljoniem eiro.

Tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” daļu līdzīpašnieks – uzņēmums “Kapitel” – kopā ar līdzinvestoriem iegādājas “Viru Keskus” lielveikalu Tallinā.

Pašreizējais atjaunotā tirdzniecības centra "Viru Keskus" 28% daļu īpašnieks "Kapitel" iegādāsies kopā ar "Tristafan" un kādu finanšu investoru 72% no "Pontos Group". Decembra sākumā parakstītais darījums stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā, ja tiks izpildīti saskaņotie priekšnosacījumi, tostarp saņemts Konkurences iestādes apstiprinājums. Puses darījuma cenu neatklāj. “Kapitel” pieder arī daļas tirdzniecības centros “Spice” un “Spice Home”.

“Kopš tirdzniecības centra “Viru Keskus” atklāšanas 2004. gadā, mēs to esam attīstījuši sadarbībā ar “Pontos”. Viņiem piederošo daļu iegāde ir loģisks solis. Mēs turpināsim attīstīt tirdzniecības centru sadarbībā ar mūsu ilggadējo partneri “Tristafan”, un drīzumā mums pievienosies finanšu investors. “Viru Keskus” profesionālā komanda turpinās darbu izpilddirektora Gerti Kogermana vadībā,” saka “Kapitel” valdes priekšsēdētājs un “Viru Keskus” padomes loceklis Tāvi Ojala. “Šī gada maijā pabeigtā vairāku gadu ilgā renovācijas projekta rezultātā tikuši atjaunoti 86 veikali un 90% tirdzniecības centra telpu. “Viru Keskus” investēja gandrīz 20 miljonus eiro, un centra nomnieki savu veikalu atjaunošanā investēja vēl 15 miljonus eiro. Tuvākajā nākotnē mēs plānojam atjaunot ārpuses teritoriju ap centru vienlaikus ar jauna tramvaju ceļa izbūvi un ceļu un ielu remontu.”

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 119 miljoni eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 19 miljonus eiro. Vienlaikus šogad atbrīvoti kredītuzkrājumi četru miljonu eiro apmērā, kamēr pērn attiecīgajā periodā tika izveidoti kredītuzkrājumi divu miljonu eiro apmērā.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gada pirmajos sešos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 111,662 miljoni eiro, kas ir par 15,2% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 14,8% un bija 114,025 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada jūnija beigās bija 9,775 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 476,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Lai arī aizvadītie divi gadi pasaules ekonomikā, ģeopolitikā un finanšu tirgos bijuši vētraini, Latvijā investīciju jomā aizvien vērojama būtiska izaugsme. Kā liecina Swedbank dati*, kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis par 51%, savukārt kopējie klientu ieguldītie aktīvi par 71%.

Tendence turpinās arī šogad - kopš gada sākuma investoru skaits audzis par 30%, bet aktīvu apjoms – par 28%. Kopumā iedzīvotāji šī gada deviņos mēnešos finanšu tirgos ir ieguldījuši 47 miljonus eiro.

“Pēdējie divi gadi pasaulē bijuši patiesi vētraini un attiecīgi netrūka arī svārstību finanšu tirgos. Pieredzējām gan būtisku inflācijas lēcienu un sekojošu ierobežojošu monetāro politiku no centrālajām bankām, kas sadārdzināja naudas cenu. Tika uzsākti divi kari, kā rezultātā pieredzējām energoresursu krīzi, un virkne citu notikumu, kas lika sevi manīt finanšu tirgos. Neskatoties uz to, dati liecina par ievērojamu izaugsmi investīciju jomā Latvijā. Aktivitāte vērojama gandrīz visās vecuma grupās, un to veicina gan pieaugošā izpratne par ieguldījumu nozīmi un risinājumiem Latvijas sabiedrībā, gan arī pozitīvais finanšu tirgu sniegums gan pērn, gan joprojām arī šogad,” komentē Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu jomas vadītājs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Swedbank ieviesusi Apple Pay norēķinu iespējas tiešsaistes tirgotājiem visās trīs Baltijas valstīs.

Tagad iepērkoties internetā, pircējiem ir iespēja veikt apmaksu ne tikai ar bankas maksājumu kartēm vai internetbankas risinājumu, bet arī caur e-maku - Apple Pay. Šobrīd šādu iespēju var izmantot visi e-komercijas lietotāji savās Apple ierīcēs, iepērkoties pie tirgotājiem, kuri izmanto Swedbank EveryPay risinājumu.

Kā norāda Valdis Vaišļa, Swedbank Naudas pārvaldības daļas vadītājs: “Pēdējo trīs gadu laikā klientu interese veikt maksājumus caur Apple e-maku ir bijusi ļoti augsta. Maksājumu skaits 2022. gadā pieaudzis 3,5 reizes un sasniedzis 50 miljonus maksājumu. No kopējiem Swedbank apkalpotajiem maksājumiem tirdzniecības vietās, tie jau aizņem 20%. Un īpaši straujš pieaugums novērots tieši pagājušajā gadā, kad ar Apple e-maka starpniecību pārskaitīti 627 miljoni eiro. Tagad ieviestā iespēja arī tirgotājiem ļauj iekļaut Apple Pay savās e-komercijas platformās, kas palīdzēs klientiem vēl vienkāršāk samaksāt par precēm un pakalpojumiem.”

Eiropas Centrālā banka apstiprinājusi Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Jevgeniju Ivanovu par bankas valdes locekli. Līdz šim Jevgenijs Ivanovs kā Uzņēmumu pārvaldes vadītājs darbojās Swedbank Latvija vadības komandā.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs par Uzņēmumu pārvaldes vadītāja v.i. kļuva pēc tam, kad Lauri Menci apstiprināja par Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāju.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu.

Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Skanstes rajonā topošajā biroju ēku projektā "Elemental Skanste" apkurei un dzesēšanai tiks izmantoti energopāļi, informē attīstītāja "Kapitel" pārstāvji.

Pāļos iebūvētie ģeotermālie siltumsūkņi spēs saražot līdz pat 72% no ēkai nepieciešamās siltumenerģijas, tādējādi samazinot apkures izmaksas līdz pat 45%, kas efektīvi samazinās ikmēneša rēķinu par enerģiju par 35 centiem par kvadrātmetru.

Energopāļi ir zemes siltumsūkņa tehnoloģijas veids, kas ļauj ietaupīt enerģiju ēku apkurei un dzesēšanai. Klimata temperatūras svārstības ietekmē tikai augšējo 1,5 metru augsnes slāni. Zem šī dziļuma augsne saglabā nemainīgu temperatūru, kas parasti ir aptuveni +12 grādu. Slēgtās zemes siltuma cilpas izmanto šo temperatūru, lai uzsildītu aukstu ūdeni vai atdzesētu karstu ūdeni, sūknējot šķidru šķīdumu pa cauruļvadiem. Tādējādi, šķidrumam cirkulējot pa pāļiem, tas dabiski atdziest vai uzsilst atkarībā no gadalaika.

Par "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju no 1.oktobra kļūs Ainars Balcers, kurš šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Karīnu Kulbergu, informēa bankas pārstāvji.

Kulberga pēc kopumā vairāk nekā septiņiem bankā pavadītiem gadiem, no kuriem gandrīz divus gadus bijusi arī valdes locekle, nolēmusi turpināt savu profesionālo karjeru ārpus "Swedbank" grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, Balcers pievienosies "Swedbank" vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, viņš pievienosies arī "Swedbank" valdei.

Kulberga "Swedbank" Privātpersonu pārvaldi vadīja divus gadus, un pirms tam piecus gadus bija "Swedbank" Individuālās apkalpošanas daļas ("Private Banking") vadītāja.

Balcers "Swedbank" strādā kopš 2001.gada un šajā laikā ir ieguvis pieredzi privātpersonu segmenta apkalpošanas jomā. Pēdējos desmit gadus viņa atbildībā ir hipotekārās kreditēšanas atbalsts un hipotekārās kreditēšanas standarti visās trīs Baltijas valstīs, kā arī sadarbība ar nekustamo īpašumu nozares ekspertiem un hipotekārās kreditēšanas kompetenču vadības atbalsts visās trīs Baltijas valstīs.

No 1.aprīļa Swedbank piedāvā bezmaksas glabāšanu vērtspapīru portfeļiem līdz 100 000 eiro gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Iepriekš šāds slieksnis bija tikai privātpersonām un līdz 30 000 eiro.

Savukārt Baltijas vērtspapīru turēšana būs pilnībā bez maksas jebkādai summai. Izmaiņas veiktas, lai veicinātu investīciju iespēju izmantošanu uzņēmumu un iedzīvotāju vidū.

Maksa par vērtspapīru turēšanu portfeļiem virs 100 000 eiro būs 0,008% (gadā). Tāpat kā līdz šim, uzņēmumiem un privātpersonām būs arī iespēja internetbankā bez maksas veikt vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas darījumus Baltijas akciju tirgos un Swedbank Grupas fondos. Swedbank jau ilgstoši pilnveido piedāvājumu ieguldījumiem, lai veicinātu investīciju attīstību Latvijā. 2020.gadā banka sāka piedāvāt bezmaksas vērtspapīru glabāšanu privātpersonām ar portfeļiem līdz 30 000 eiro.

Kopējais mājokļu kreditēšanas apjoms šī gada deviņos mēnešos bija par 11% lielāks nekā deviņu mēnešu laikā pērn.

Swedbank līdz septembra beigām izsniegusi jau 227,6 miljonus eiro, liecina Swedbank dati par mājokļu finansēšanu Latvijā.

Aptuveni 40% no visiem darījumiem bijuši ar mājokļiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, un šajā segmentā ir bijis lielākais klientu aktivitātes kāpums. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iecerēm iegādāties jaunu mājokli, redzams, ka stingra apņēmība šajā jomā ir tikai 6% respondentu, un galvenais šķērslis dzīves apstākļu uzlabošanai ir cilvēku nepietiekamie ienākumi.

“Mājokļa aizdevumu tirgū šogad ir jūtama aktivitātes atgriešanās, lai gan saspringtā ģeopolitiskā situācija un pārliecības trūkums par ienākumiem, aizvien bremzē cilvēkus piepildīt sapni par jaunu mājokli. To apliecina arī mūsu veiktā aptauja, kas rāda - tikai 6% cilvēku nākamgad plāno iegādāties mājokli. Būtisks ir arī aizvadīto gadu laika strauji kāpušo cenu faktors, tāpēc cilvēki biežāk izvēlas īpašumus otrreizējā tirgū, ko būvmateriālu cenas nav ietekmējušas tik nozīmīgi. Pie tirgu veicinošiem faktoriem jāmin EURIBOR likmju mazināšanās, kā arī pieaugošais jaunu mājokļu piedāvājums, kas var mudināt cilvēkus izšķirties par labu dzīves kvalitātes uzlabošanai,” skaidro Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā.

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Zviedrijas finanšu regulators - Finanšu inspekcija - Zviedrijas "Swedbank" piemērojis administratīvo sodu 850 miljonu zviedru kronu (aptuveni 75 miljoni eiro) apmērā saistībā iekšējās kontroles mehānismu trūkumu, kas pērn bija par iemeslu nozīmīgiem traucējumiem bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā.

Finanšu inspekcijas trešdien publiskotajā paziņojumā norādīts, ka 2022.gada 28.-29.aprīlī "Swedbank" saskārās ar būtiskiem IT sistēmas traucējumiem, kad banka sistēmā veica izmaiņas. Šī incidenta dēļ gandrīz miljonam klientu bija kļūdainas konta bilances ar naudas iztrūkumiem, jo sistēmā tika apturēts liels skaits darījumu.

Finanšu inspekcijas izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" veikusi izmaiņas IT sistēmā, neievērojot iekšējās procedūras attiecībā uz šādām izmaiņām. Tāpat bankai nav bijis atbilstošu kontroles mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas iekšējās procedūras, tāpēc banka pārkāpusi noteikumus attiecībā uz iekšējo kontroli.

Atbilstoši bankas procedūrām "Swedbank", piemēram, bija jāveic paredzēto IT sistēmas izmaiņu riska un ietekmes analīze, bet izmaiņu īstenošanas laiks bija jānovērtē, balstoties uz vairākiem faktoriem, to vidū laiku, kad tiek izmaksātas algas, skaidro regulators.

No 8.janvāra “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība” AS (IPAS) vadītājas amatā stājusies Anželika Dobrovoļska.

Anželika Dobrovoļska līdz šim ieņēma dažādus atbildīgus amatus Luminor Group, bet iepriekšējās darba gaitas saistītas arī ar Latvijas Krājbanku, Finasta Asset Managment, Nordea Bank, SEB un Baltijas Finanšu konsultantu asociāciju. Anželikai Dobrovoļskai ir pieredze ne tikai dažādos amatos investīciju jomā, bet arī vadības pieredze, strādājot gan par Luminor Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētaju, gan arī vadot pensiju un ieguldījumu produktu attīstības komandas Luminor. Viņas pirmā pieredze finanšu jomā bija Swedbank (toreiz – Hansabankā), vairākus gadus strādājot kā pārdošanas vadītājai. Izglītību Anželika Dobrovoļska ieguvusi Banku augstskolā, maģistra grādu aizstāvot tieši inovatīvu metožu izpētē investīciju produktu attīstībai.

Swedbank investējusi 4 miljonus eiro lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmuma eAgronom attīstībā, tādējādi kļūstot par tā mazākuma dalībnieku.

Kopā ar eAgronom Swedbank lauksaimniekiem visā Baltijā piedāvā finanšu risinājumus investīcijām ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Lauksaimniecība rada gandrīz piekto daļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām un būtiski ietekmē bioloģisko daudzveidību. Tāpēc lauksaimniecības nozares pielāgošanās ilgtspējīgai, videi draudzīgai un atbildīgai saimniekošanai ir būtisks resurss klimata pārmaiņu procesos.

"Sadarbība ar eAgronom papildina mūsu piedāvātos risinājumus lauksaimniecības klientiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ar šo ieguldījumu mēs turpinām savu atbalstu eAgronom, stiprinot partnerības ekosistēmu mūsu klientu labā," pauž Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Leģendārā un arhitektoniski augstvērtīgā ēka Krišjāņa Barona ielā 12 - Benjamiņu nams - pieejams iegādei.

Īpašums šobrīd pieder uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu kompānija "Kapitel", kas plašāk pazīstama kā tirdzniecības centra “Spice” un “Spice Home” īpašnieks un topošā biroju kompleksa “Elemental Skanste” attīstītājs.

Kā pārstāvis nekustamā īpašuma “Benjamiņu nams” pārdošanā izvēlēta nekustamo īpašumu aģentūra “Kivi Real Estate’’.

"Īpašumi ar skatu uz pilsētas centrālo parku ir bijuši pieprasīti vienmēr. Benjamiņu nams Kr. Barona ielā 12 ir viens no retajiem šāda veida īpašumiem, kas pieejams iegādei. Interjers, plašais pagalms un terase ar skatu uz parku izceļ šo īpašumu starp pārējiem," komentē nekustamo īpašumu aģents Linards Veide, kurš vada šī īpašuma pārdošanas procesu.

"Swedbank" dibinās jaunu, ar atbalstu izglītībai saistītu fondu, kura dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija ir desmit miljoni eiro, informē bankā.

Fonda darbības mērķis ir veicināt sabiedrības izaugsmi un finanšu pratību.

"Swedbank" arī vēsturiski atbalstījusi dažādas izglītības iniciatīvas, un līdz ar jaunā fonda dibināšanu šim virzienam tiek piešķirta vēl lielāka jauda, kas jau pārskatāmā nākotnē palīdzēs radīt labvēlīgu vidi inovatīvu ideju realizēšanai izglītības jomā, uzlabos finanšu pratību, veicinās zināšanu sabiedrības un konkurētspējīgu darba vietu veidošanos, kā arī virzīs kopējās valsts ekonomikas izaugsmi, pauž bankas pārstāvji.

Apvienojot pieredzējušus un spēcīgus intelektuālos un finanšu resursus, fonds sniegs atbalstu gan esošu un jaunu iniciatīvu stiprināšanai Latvijas izglītībā, gan arī savu saturisku pienesumu šī mērķa sasniegšanai. Tuvākajā laikā tiks uzsākts arī fonda vadītāja atlases process.

Sadarbojoties "Swedbank " un pašmāju investīciju uzņēmumam "Merito Partners" (Merito), šogad Carnikavā darbību uzsāks saules elektrostacija (SES) ar 12 megavatu jaudu, nodrošinot ilgtspējīgas elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 5860 mājsaimniecībām Carnikavā un tuvējām apdzīvotām vietām.

Carnikavas SES, kuras izbūvē ieguldīti 8 miljoni eiro, tostarp 4,5 miljoni "Swedbank" finansējuma, būs lielākā šogad ekspluatācijā nodotā saules spēkstacija Latvijā.

Septembra laikā 11,7 ha lielā platībā tiks izvietoti 22 300 saules paneļu. Carnikavas SES jauda būs 12 MW un paredzams, ka tā gadā saražos vismaz 12 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 5860 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Kā uzsver “Merito” līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars, “Esam pagodināti, ka varam īstenot “Merito” fonda ilgtspējīgā zaļās enerģijas projekta līdz šim lielākās saules elektrostacijas būvniecību kopā ar "Swedbank", lielāko banku Latvijā un vienu no Baltijas ilgtspējas līderiem. Mēs uzskatām, ka atbildīga biznesa attīstība ir ļoti nozīmīga – SES būvniecības procesā rūpīgi izvērtējam un kopā ar neatkarīgiem ekspertiem iepirkumos izvēlamies piegādātājus, kuri spēj nodrošināt atbilstošus ilgtspējas principus. Kāpinot Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, vienlaikus rūpējamies par vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mācoties no labākajiem un progresīvākajiem tirgus līderiem, ieviešam jaunas prakses, kas piešķirs vēl plašāku nozīmi ilgtspējai un atbildīgai biznesa darbībai. Visos mūsu saules elektroenerģijas projektos ieviešam kukaiņu un sikspārņu mājas, kā arī nākotnē plānojam sadarboties ar vietējiem lauksaimniekiem, piedāvājot saules elektroenerģijas parka pļavas bišu saimēm un aitu ganāmpulkiem.”