Ceturtajai daļai uzņēmumu Latvijā un Lietuvā, kā arī trešdaļai Igaunijā, ir izstrādāts konkrēts klimata pārejas plāns, ietverot arī nepieciešamās investīcijas, lai sasniegtu kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.
Vēl trešdaļa uzņēmumu Lietuvā un Igaunijā, bet 45% Latvijā, ir spēruši pirmos soļus pie šāda plāna izstrādes. 13% Latvijā un mazāk nekā 10% finanšu direktoru Lietuvā un Igaunijā aptaujā sacījuši, ka tuvākā gada laikā pie šāda plāna strādāt neplāno.
“Ilgtspējas jautājumi pēdējo gadu laikā ir ienākuši un nostiprinājušies uzņēmumu dienaskārtībā. To apliecina arī mūsu aptaujas dati – gadu no gada šiem jautājumiem tiek pievērsta aizvien lielāka vērība. Pārsteidzoši, ka kopumā 70% respondentu Latvijā atzīst, ka tiem jau ir izstrādāti plāni klimata pārejas jomā, vai arī šādi plāni ir tapšanas stadijā. Cits jautājums ir, vai šie plāni ir pietiekami detalizēti, pieskaņoti reālajām vajadzībām un to ieviešanai ir novērtēts nepieciešamā finansējuma vajadzības, kā arī organizatoriskās struktūras piemērotība veiksmīgai pārmaiņu realizēšanai. Ņemot vērā jauna regulējuma spēkā stāšanos Eiropas Savienībā, kas attiecas uz ilgtspējas ziņošanu, kā galveno un lielāko izaicinājumu finanšu direktori Baltijas valstīs min precīzu šī regulējuma ieviešanu,” aptaujas datus komentē SEB bankas Ilgtspējas vadītājs Viktors Toropovs.
Finanšu direktoru aptauja liecina, ka galvenais uzņēmumu investīciju fokuss ilgtspējas jomā ir CO2 izmešu mērīšana (45% respondentu Latvijā), kam seko ilgtspējas stratēģijas izveide (41% respondentu Latvijā) un ilgtspējas principu iedzīvināšana organizācijas kultūrā (34% respondentu Latvijā). Salīdzinot trīs Baltijas valstu uzņēmumus, visapņēmīgākie investēt ilgtspējā ir Lietuvas uzņēmumi.
Runājot par galvenajiem izaicinājumiem, kas ilgtspējas kontekstā būs aktuāli turpmākā gada laikā, vislielākais finanšu direktoru skaits ir minējuši nepieciešamību gūt precīzas zināšanas un izpratni par regulējuma un atbilstības prasībām (31% Latvijā). Otrs būtiskākais izaicinājums ir attīstīt savu stratēģiju ilgtspējas jomā (24%), bet trešais – iegūt tam nepieciešamo finansējumu (13%). Arī Lietuvā un Igaunijā kā galvenais izaicinājums dominē nepieciešamība gūt precīzas zināšanas un izpratni par regulējuma un atbilstības prasībām.