Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

2022. gada februārī līdz ar karu Ukrainā aizsākās nākamais neprognozējamo pārmaiņu cēliens – inflācija it visur, kas prasīja no ražotājiem ļoti ātrā tempā mainīt savu produktu cenu politiku, jo izejvielu un komplektējošo detaļu cenas auga nevis ik pa mēnesim, bet gan ik pēc nedēļas. Kaut kas tāds iepriekš nebija pieredzēts. Ja izejvielu cenu pieaugumu neizdevās iekļaut produkta gala cenā, tad ražotājam bija jārēķinās ar zaudējumiem. 2022. gada augustā elektroenerģijas cena sasniedza kosmosu – 4000 eiro/MWh – un motivēja arī Bolderāja Servisa vadību domāt par sava saules paneļu parka izveidi. Eiropas Savienības noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā ražotajiem produktiem raisīja kārtējās pārbīdes tirgū pat tad, ja mēs ar šīm valstīm nestrādājām. Savukārt nepieredzēti augstās inflācijas slāpēšanai Eiropas un citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, kā rezultātā tika uzliktas pamatīgas bremzes kā nekustamo īpašumu segmentam, tā būvniecībai, jo lielākoties mājokļi tiek pirkti, izmantojot hipotekāro kredītu, bet, sadārdzinoties to procentlikmēm, pie jau tā dārgajiem būvmateriāliem un būvniecības izmaksām potenciālie pircēji izlēma nogaidīt vai arī atteikties no šādiem darījumiem. Arī citu valstu municipalitātes nolēma pietaupīt naudu. Rezultātā situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. To labi var raksturot arī Latvijas mērogiem TOP 10 mēbeļu ražotāja Bolderāja Serviss darbības rādītāji. 2022. gadu uzņēmums noslēdza ar vēsturiski lielāko neto apgrozījumu – 11,20 miljoniem eiro, samaksājot 1,1 miljonu eiro nodokļos, savukārt 2023. gadā šo līmeni atkārtot nebija iespējams. Pieprasījums pēc mēbelēm jau bija sarucis, un Bolderāja Servisa gadījumā neto apgrozījums atkāpās līdz 9,79 miljoniem eiro, bet samaksāto nodokļu apjoms nokritās zem miljona eiro – 0,99 miljoni eiro. Šāds apgrozījuma kritums, izņemot 2009. gada globālo ekonomisko krīzi, tika piedzīvots, šķiet, pirmo reizi uzņēmuma 30 gadu darbības laikā. Neto apgrozījuma kritums par 12% nav mazs, taču patieso ainu var iegūt tikai salīdzinājumā. Proti, 12% neto apgrozījuma kritums ir uzskatāms par sasniegumu, jo realitātē tas varēja sasniegt 30% vai pat katastrofālo 40% līmeni, kādu rādīja vairāku mēbeļu segmentu realizācijas apjomu sarukums. Jau pērnā gada otrajā pusē daudzi mēbeļu ražotāji saskārās ar pasūtījumu trūkumu, kā rezultātā no nozares skanēja neiepriecinošas ziņas par būtiski mazākiem ienākumiem salīdzinājumā ar analogu periodu iepriekšējos gados, kas rezultējās pat ar darbinieku atlaišanu, nodokļu parādu rašanos u.tml. Ja pērn no šādas ienākumu bedres Bolderāja Serviss veiksmīgi izvairījās, tad diemžēl 2024. gada februārī tajā nonācām. Jā, šī gada janvāri izdevās sekmīgi nostrādāt, bet no februāra vidus līdz maija vidum pasūtījumu apjoms bija sarucis jau par 40%, sasniedzot kritisko robežu. Tas ir milzīgs pasūtījumu kritums, kas prasa restrukturizācijas pasākumus. Uzņēmuma iepriekšējos gados veiktie mājasdarbi – iestrādes – radīja situāciju, kad maija vidū izdevās uz vairākiem nākamajiem mēnešiem pasūtījumu apjomu palielināt par tiem pašiem 40%. Tādas kardinālas V veida svārstības. Pašlaik pasūtījumus izpildei varam pieņemt tikai uz šī gada septembra beigām. Faktiski līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu piegāžu ķēdēs ir izjaukts. Tas svārstās no vienas galējības (ļoti maz pasūtījumu) līdz otrai (nespēj visus pasūtījumus izpildīt pasūtītājiem nepieciešamajā termiņā). Nav viegli braukt no viena grāvja otrā. Turklāt šādā situācijā Bolderāja Serviss vēl savā pastāvēšanas laikā nebija nonācis, kad pasūtījumi strauji sarūk un pēc tam tikpat strauji atjaunojas. Jā, bija 2009. gada kritums, bija nepatīkama reorganizācija – restrukturizācija, kā rezultātā tika samazināts darbinieku skaits par vairāk nekā 25%, taču šogad no šādām sāpīgām procedūrām izdevās izvairīties.

Kādu tad plānojat 2024. gadu kopumā?

Negribētu šajos nemitīgo pārmaiņu laikos steigties ar prognozēm, taču plāns ir šī gada otro pusgadu aizvadīt ļoti intensīvā darbā, atgriezties pie uzņēmuma normāla darba režīma un censties sasniegt gada apgrozījumu tuvu pie 9 miljoniem eiro un – kas ir vēl svarīgāk – gadu kopumā noslēgt bez zaudējumiem. Diemžēl šī gada pirmais pusgads pie tik milzīga pasūtījumu apjoma krituma ir radījis zaudējumus, tomēr vienlaikus tika saglabāts spēcīgs darbinieku kolektīvs 110 cilvēku sastāvā. Tas ir ļoti liels sasniegums un pašlaik ļauj strauji palielināt ražošanas apjomus. Vienlaikus straujais pasūtījumu pieaugums Bolderāja Servisa produkcijai neraksturo tirgus atgūšanos no stagnācijas, jo tiek īstenots, pateicoties liela, jau esoša uzņēmuma ražoto mēbeļu pircēja sezonas iepirkumiem un vairāku jaunu Lielbritānijas pircēju piesaistei. Varbūt pārsteidzoši, bet izdevās piesaistīt arī vienu jaunu klientu no Zviedrijas. To var uzskatīt par klientu aktivitāti, kas saistīta ar iepriekš izstrādātajiem jaunajiem mēbeļu paraugiem, kuru tapšanā 2023. gadā tika ieguldīts ļoti daudz pūļu. Protams, par to, kādus augļus tie nesīs ilgtermiņā, vēl pāragri spriest.

Kā pārvarējāt V veida straujās svārstības?

Latvijas mēbeļu ražotāji ir trenēti un labi iztur sitienus – izaicinājumus, tika strauji mainīti darba grafiki, aicinājām darbiniekiem izmantot atvaļinājumus, vienlaikus šo klusāko periodu izmantojot iekārtu remontiem, rekonstrukcijai un nomaiņai, kur tas bija jau iepriekš plānots. Protams, nedēļas laikā visu ražošanu atkal pacelt iepriekšējā līmenī pēc teju 3,5 mēnešu strādāšanas minimālā režīmā ir pamatīgs izaicinājums, ko var sekmīgi īstenot tikai saliedēta komanda, jo ir nepieciešams strauji palielināt ne tikai izejmateriālu un komplektējošo detaļu piegāžu apjomus, bet arī risināt saražoto preču piegādes pasūtītājiem dažādās valstīs. Secinājums gan ir tikai viens: jebkurā brīdī jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem.

Kas tie par vēl jauniem izaicinājumiem?

Ikvienam uzņēmumam ir ne tikai sava salīdzinoši specifiska darbības niša, un pat pēc profila līdzīgiem uzņēmumiem situācija var būt radikāli atšķirīga gan ne tikai tāpēc, ka ir atšķirīgi noieta tirgi un situācija tajos, gan dažādas uzvedības – tirgus stratēģijas – produkcijas pircēji, bet arī atšķirīga komplektējošo materiālu iegādes un noliktavas stratēģija, uzņēmuma pārvaldības struktūra un sistēma. Piemēram, Bolderāja Servisam ir maz klientu – fizisko personu, jo uzņēmums strādā ar pasūtījumiem no juridiskajām personām, lielākoties izglītības iestādēm, pašvaldībām, kā arī aizsardzības un drošības iestādēm. Tā ir ļoti būtiska nianse, jo viens ir ražot produkciju uz noliktavu – veikalu un censties to pārdot, bet pavisam kas cits – ražot pēc konkrēta pasūtījuma konkrētajam klientam nepieciešamo preču klāstu. Strādājot ar publisko sektoru gan Latvijā, gan ārvalstīs, ir jāņem vērā daudzi sākotnēji varbūt maznozīmīgi faktori, kuri var ietekmēt ne tikai pasūtījumu iepirkuma apjomu, nosacījumus, bet pat tā esamību. Viens piemērs: Skandināvijā 2022.–2023. gadā vairākās pašvaldībās pieauga kriminogēnā situācija. Cīņai ar to un tās radītajām sekām ir vajadzīga nauda, bet stagnācijas laikā ar finansējumu nav viegli ne tikai Latvijā, bet arī šajās turīgajās Ziemeļvalstīs, kā rezultātā tika aizturēta bērnudārzu un skolu mēbeļu iepirkuma konkursu izsludināšana, kā sekas tam – cerēto pasūtījumu vietā ražotāji ieguva apaļu nulli. Ja kādam ražotājam – konkurentam – šie konkursi bija vienīgie potenciālie projekti, tad būt vai nebūt jautājums bija visā savā krāšņumā. Protams, pagāja daži mēneši, un šie iepirkumi tika izsludināti. Šāda prakse iepriekš daudzu desmitu gadu laikā Skandināvijā vēl nebija pieredzēta.

Vēl viens būtisks faktors ir ražošanas uzņēmuma lielums. Lielam ražotājam ir salīdzinoši lielāka inerce nekā mazāka izmēra konkurentam, turklāt mazāki spēlētāji lielākoties ir daudz fleksiblāki par lielajiem, taču lielo rūpnieku rīcībā vienlaikus ir daudz iespaidīgāki finanšu resursi nekā nelielajiem ražotājiem. Bolderāja Serviss ar 10–11 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu ir viens no vadošajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā, bet Eiropas līmenī nekas vairāk kā darbnīca lielo korpusa mēbeļu ražotāju skatījumā. Tā ir realitāte, kas rada gan riskus, gan draudus un vienlaikus arī iespējas.

Ja pirms vairākiem gadiem tādi jēdzieni kā lielvaru rīvēšanās – ASV-Ķīna, ES-Ķīna –, kas pāraugusi tirdzniecības karos, bija varbūt tikai sazvērestības teoriju piekritēju un fantastu apoloģētu sludinājumos, tad šodien tā ir realitāte, ar kuru ir jāspēj rēķināties. Faktiski saimnieciskās darbības riski ir pieauguši, un stagnācijas rezultātā daudz enerģijas tiek vērsts uz esošā, jau tā sarūkošā tirgus pārdali, nevis jaunu tirgu apguvi. Tāpat ir jautājumi attiecībā par vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem – konkurētspēju, vēl jo vairāk, ja ražotājiem ES ir jāizpilda daudz augstāki ražošanas standarti, nekā ievēro trešo valstu ražotāji, kuri savas preces sūta realizācijai uz to pašu Eiropu. Tirdzniecības karu rezultātā ir ievedmuitas, un nebūt nav izslēgts, ka to likmes tikai pieaugs, pretējā gadījumā pasaules ražotāji Eiropas tirgū būs dominējošā stāvoklī, jo īpaši, ja ekonomiskās stagnācijas vai vēl jo vairāk recesijas apstākļos cilvēki un arī valsts, pašvaldības, kā arī uzņēmumi ir spiesti izvēlēties bieži vien nevis kvalitatīvāko, ar garāko dzīves ciklu, bet gan tieši lētāko preci. Latvija ir pārāk maza kā valsts, un šeit strādājošie ražotāji ir pārāk mazi, lai kaut ko varētu ietekmēt, tāpēc vienīgais risinājums ir spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Un cik ātri un veiksmīgi spēsim noreaģēt – pielāgoties – izmainītajiem tirgus apstākļiem, tik veiksmīgi arī būsim.

Vai mēbeļu tirgus sašaurināšanās apstākļos konkurences spiediens nenovedīs pie strādāšanas ar zaudējumiem un neradīs ilgtermiņa attīstības finansēšanas problēmas?

Visos mēbeļu segmentos konkurence patiešām ir pieaugusi. Bolderāja Servisa pieredze rāda, ka pēdējo mēnešu laikā būtiski palielinājusies konkurentu aktivitāte, piemēram, pieaugusi Lietuvas un Igaunijas kompāniju līdzdalība Latvijā rīkotajos iepirkumos. Tas ir loģiski, jo tirgus sašaurināšanās apstākļos interesanti un pievilcīgi šķiet pat tādi iepirkumi, par kuriem līdz dižķibelei mēbeļu segmentā daudzi pat neinteresējās. Ja kādā iepirkumu konkursā nākas zaudēt, tad nevis jāmeklē kaut kādi blakusapstākļi, bet gan vairāk jāizvērtē, ko paši izdarījām nepareizi vai kur pieļāvām kļūdas, un tās jālabo, lai vairāk neatkārtotu. Ja konkurenti ir izveicīgāki, labāki, tad jāmeklē iemesli, kāpēc mēs tādi neesam. Vienlaikus reizēm rodas pārsteigums, ka mēbeļu iepirkuma konkursā startē kompānijas, kuru pamata darbības joma ir elektromateriālu tirdzniecība.

Kādu prognozējat 2025. gadu?

Neprognozēju strauju tirgus kāpumu un arīdzan strauju tirgus saraušanos. Jā, uzņēmumam ienākumu ģenerācijas īpatsvars valstu vidū var mainīties, taču tāpēc jau ir dažādi tirgi, kur problēmas vienā var censties kompensēt ar pieaugumu citos. Domāju, ka nākamgad aktivizēsimies jaunu tirgu apguvē, kā to savulaik darījām Islandē, mēģinājām Vācijā. Jāņem vērā, ka Bolderāja Servisam 55% ienākumu ģenerē Skandināvijas valstis, 39% – Baltijas valstis, tostarp 28% – Latvijas tirgus. Varam būt gandarīti, ka šajos sarežģītajos un pieaugušās konkurences apstākļos Latvijas tirgus daļas īpatsvars nav sarucis, tieši pretēji – pat nedaudz palielinājies, pateicoties izglītības, aizsardzības un drošības iestāžu iepirkumiem. Piemērs ir iepirkumi studentu viesnīcu, cietuma, kazarmu apmēbelēšanai. Rudenī plānojam aktivitātes, kuras nepaliks bez ievērības, jo būs jauns sortiments, produkti un pakalpojumi, ko varēsim piedāvāt, ir plāni būt tuvāk B2B (bizness biznesam) segmentam. Protams, šīs aktivitātes ietekmēs 2025. gada darbības plānus. Kopumā ceru, ka ienākumu krituma nebūs un gadu varēsim noslēgt ar neto apgrozījumu 9–10 miljonu eiro robežās arī tad, ja tirgus joprojām nebūs atmodies no stagnācijas. Vēlamais līmenis būtu ienākumu pieaugums 12–15% līmenī, kādu uzņēmums ir spējis demonstrēt vidēji laikā no 2010. līdz 2022. gadam. Vienlaikus ceru, ka jau nākamajā gadā savu artavu uzņēmuma konkurētspējā spēs sniegt iepriekš veiktās investīcijas ar mērķi apsteigt laiku, proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī dārgāku produkciju nekā iepriekš.

Kā apsteigt laiku?

Ražot sarežģītākas un līdz ar to arī dārgākas mēbeles, kā arī spēt to darīt efektīvāk. Jau pirms vairākiem gadiem Bolderāja Serviss uzsāka BSO (batch size one) investīciju projektu, kas būtībā bija tehnoloģisks lēciens darba efektivitātē un ražīgumā, produkcijas kvalitātē un materiālu taupības jomās. Mums tā jau ir vēsture, uz ko atkārtoti atskatīties šādas sarunas laikā. Uzņēmums iegādājās un sāka izmantot tā dēvēto gudro plātņu noliktavu, kas tika integrēta ar jauniem zāģiem. Noliktava pati automātiski šķiro plātņu materiālus, kuri nākamajā dienā tiek automātiski novirzīti uz konkrētu zāģi, kurš savukārt zina, kāda izmēra materiāls ir vajadzīgs. Šī sistēma tika papildināta ar automatizētām plātņu maliņu līmēšanas un urbšanas iekārtām. Pilnībā īstenota ir tikai investīciju projekta pirmā un otrā kārta, kur roboti nodrošina detaļu ielādi un izlādi pie maliņu līmēšanas līnijas. Arī uzņēmuma mēbeļu konstruktori, izgatavojot precīzus mēbeļu rasējumus, ir pārcelti uz digitālo vidi. Proti, viņi strādā digitālajā vidē (IMOS), kas ir integrēta ar uzņēmuma ERP sistēmu, jebkuru produktu var izgatavot vēlreiz arī pēc vairākiem gadiem, tikai jāzina tā artikuls, jo visi dati tiek saglabāti. Vienlaikus šī sistēma komunicē ar ražošanas sistēmām, kuras savukārt ļauj ļoti ātri izpildīt pasūtījumus. Digitālās sistēmas, robotizētas iekārtas un skeneri, kuri adekvāti nolasa informāciju no uzlīmēm, ļauj būtiski paaugstināt fleksibilitāti – spēju ļoti ātri reaģēt uz klientu pasūtījumiem, vienlaikus tos ļoti ātri īstenojot. Minimālā ražošanas partija mums ir 30 vienības un vairāk, bet minēto pasākumu īstenošana ļauj ražot produktu arī tikai vienā eksemplārā, protams, ar atbilstošu cenu. Ceru, ka visriskantākie brīži digitālo risinājumu ieviešanā un robotizētu iekārtu iekļaušana ražošanas tehnoloģiskajās ķēdēs jau ir aiz muguras, bet darāmā digitalizācijas jomā ir daudz, un izaicinājumu netrūks, jo investīciju nākamo – BSO trešo kārtu, kas mūs mērogam būs ļoti apjomīga, iecerēts īstenot jau šī gada vēlā rudenī. Jāņem vērā, ka iekārtas ir tikai dzelži, ja tām nav atbilstoša programmu nodrošinājuma, taču arī programmatūra nav neko vērta, ja to nespēj profesionāli izmantot un pielāgot konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Tieši tāpēc būtiskākais un vērtīgākais aktīvs ir profesionāla komanda, kas strādā pašaizliedzīgi, vienoti un pilnveidojas un kurai saku paldies, kā arī katram personīgi par ieguldīto darbu kompānijas ikdienas darbā un attīstībā.

Vai plānojat investīcijas?

Varu atbildēt, ka pašreizējos apstākļos jaunas investīcijas nav plānotas, ideju par tām mums gan netrūkst kādiem gadiem pieciem vai pat vairāk uz priekšu. Tas nozīmē, ka tiks pabeigti jau iesāktie investīciju projekti, kas vērsti uz darba ražīguma paaugstināšanu. Kopumā pie 2024. gada plānotā neto apgrozījuma 9 miljonu eiro kopējā investīciju portfeļa lielums ir 1,5 miljoni eiro. Šāds investīciju apjoms ir saistīts ar digitalizāciju (jau ir nomainīta serveru infrastruktūra, un tiek izstrādāti digitālie risinājumi) un tehnoloģisko (jau nomainīta līmēšanas iekārta, sākam izmantot korpusa presi mēbeļu montāžai) bruņojumu. Šī gada nogale varētu būt karsts laiks, jo vienlaikus būs jāspēj veikt jauno līniju montāžu, digitalizācijas risinājumu iedzīvināšanu vienlaikus ar salīdzinoši lielu pasūtījumu izpildi.

Šis būs trešais projekts uzņēmuma pastāvēšanas laikā, kad ieceru realizācijai izmantos ES struktūrfondu atbalstu. Pirms četriem gadiem pirmo reizi tika izmantots piedāvātais atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai, siltinot ražotni un nomainot divas tehnoloģiskās iekārtas. Otrs projekts, kurā Bolderāja Serviss izmantoja ES struktūrfondu atbalstu, bija saules paneļu parka ar jaudu 500 kWh uzstādīšana uz ražotnes jumta. Saules paneļu uzstādīšanai ir divi mērķi – savas ražotnes nodrošināšana ar daļu (45–50%) nepieciešamās gada elektroenerģijas apjoma un ilgtspēja. Pašreizējās tendences ļauj prognozēt, ka šīs investīcijas saules paneļos tiks atpelnītas piecos līdz septiņos gados, taču CO2 kontekstā tas ir milzīgs ieguvums konkurētspējai, ko jo īpaši novērtē klienti Skandināvijā.

Vai Zaļais kurss ietekmē mēbeļu biznesu?

Protams, ka ietekmē, vienlaikus tas ir pamatīgs papildu slogs uzņēmuma komandai. Zaļais kurss pašlaik ir kļuvis par sava veida modes lietu, taču vides jautājumu sadaļā uzņēmums jau iepriekš bija īstenojis vairākus mājasdarbus. Protams, ļoti darbietilpīga būs ilgtspējas ziņošanas atskaišu sagatavošana, kas obligāti būs nepieciešama pēc diviem gadiem, taču ar to jau darbojamies pašlaik, lai nākotnē nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Protams, klienti mēdz jautāt par dažādiem tā dēvētajiem zaļajiem sertifikātiem, taču nekavējoties, bez jebkādas apdomas lēkt šādās sertifikācijas sistēmās neplānojam, jo īpaši tādēļ, ka mēdz būt situācijas, kad klienti zina par attiecīgā sertifikāta esamību, taču īsti nezina, kas tas ir. Pārrunas, skaidrojumi un vienādas izpratnes izveide ir būtiskākais, lai ražotājam un potenciālajam pircējam būtu vienota pieeja. Ja ir (būs) nepieciešamība pēc attiecīga zaļā sertifikāta, tad tādu arī iegūsim, jo uzņēmums atbilst ilgtspējīga ražotāja nosacījumiem un prasībām.