Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft IT laidusi klajā jaunāko žurnālu Miljonārs, kurā apkopoti Latvijas 100 bagātākie cilvēki, kā arī citi Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – lielākie pelnītāji, lielākie dividenžu saņēmēji, lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji, kā arī patiesā labuma guvēji.

Šāds vērienīgs saraksts tiek publicēts jau 28.gadu. Žurnāla veidotājs Lato Lapsa teic, ka šogad bagātāko cilvēku sarakstā ierindojies pat 101 miljonārs, jo diviem sarakstu noslēdzošajiem uzņēmējiem pašu kapitāla apjoms ir identisks. Simt lielāko pelnītāju sarakstā atradīsiet ne gluži to, cik naudas ir kāda uzņēmēja personiskajā makā, bet gan to, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Toties simt lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā redzamas pavisam konkrētas summas, ko konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem.

Pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izveidots unikāls ekonomikas modelis: valdošo politiķu un valsts sektora vadītāju labklājības zeme.

Lielākajā daļā pasaules valstu vislielākā nevienlīdzība ir starp kapitāla īpašniekiem un darba ņēmējiem. Latvijā vislielākā nevienlīdzība ir starp valsts sektora priekšniekiem un pārējiem iedzīvotājiem. Turklāt Latvijā ir viens no sliktākajiem OECD sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējiem, bet jo īpaši – ģimenēm ar bērniem.

Pirms gada žurnāls Dienas Bizness sāka celt trauksmi par to, ka Latvijā nav likumam atbilstoši ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas, DB 2024. gada 7. maijs, 16.-23. lpp.). Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 8.pantam attīstību ilgtermiņā plāno līdz 25 gadiem, bet vidējā termiņā plāni tiek veidoti līdz septiņu gadu ilgiem posmiem. Pašlaik joprojām spēkā esošā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir sagatavota līdz 2030. gadam. Pagājušajā gadā Latvijai teorētiski bija ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokuments tuvākajiem sešiem gadiem, bet, tā kā pēdējā gada laikā nekāds jauns attīstības plānošanas dokuments nav pieņemts, tad vienīgais un galvenais Latvijas stratēģiskais plānošanas dokuments noslēgsies jau pēc pieciem gadiem. Pirms gada izteiktais secinājums, ka Latvijas Saeima un valdība darbojas bez fiksēta ilgtermiņa mērķa, jo Latvijai nav spēkā esošas ilgtermiņa (20-25 gadu garam termiņam) ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, ir palicis nemainīgs arī pašlaik. Turklāt, kā jau Dienas Bizness ir vairākkārt norādījis, tad ir matemātiski pierādāmi, ka spēkā esošās stratēģijas galvenais mērķis – sasniegt Eiropas Savienības vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju – tuvākajos piecos gados nav izpildāms. Pagājušajā gadā aicinājumus valdībai pievērsties nepieciešamībai stratēģisko mērķu nospraušanā izteica Latvijas uzņēmēju organizācijas.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā, īpaši izvērtējusi arī ekonomisko procesu virzītāju un atspoguļotāju veikumu. Par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā atzīti Dienas Bizness, Latvijas Televīzija un TV3.

"Paldies par atzinību. Dienas Bizness jau teju 33 gadus iestājas par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku uzņēmējiem, kuri ir faktiski vienīgais Latvijas valsts budžeta piepildīšanas avots," atzinību vērtē SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis un galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Viņš norāda, ka labvēlīga biznesa vide Latvijā ir svarīga gan kompānijām ar ārvalstu kapitālu, gan vietējā kapitāla uzņēmumiem. "Dienas Bizness turpinās atspoguļot Latvijā notiekošos procesus, kā arī salīdzināt rezultātus kaimiņvalstu līmenī, prasot skaidrot kļūdas vai neizdarīto, vienlaikus slavējot un izceļot biznesa veiksmes stāstus," tā G. Madžiņš.

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu?

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

Daugavas kreisajā krastā izvietotā Rīgas panorāmas rata būvniecības darbi ir noslēgušies, un rata pamati, kā arī biļešu paviljons ir nodots ekspluatācijā.

Līdz Rīgas panorāmas darbības uzsākšanai vēl jāveic panorāmas rata sistēmu iestatīšana un testēšana, ko šobrīd aktīvi dara projekta īstenotājs Latvijas uzņēmums SIA “RPR Operators”, lai jau līdz pirmā ceturkšņa beigām jaunais tūrisma un izklaides objekts varētu uzņemt apmeklētājus. Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji vērš uzmanību uz maldinošas informācijas izplatīšanu par panorāmas rata projektu.

Atgādinām, ka žurnāls "Ir" pērn decembrī vēstīja, ka Pārdaugavā topošā panorāmas rata projekta īstenotāja SIA "RPR operators" patiesais labuma guvējs, Krievijā dzimušais uzņēmējs Rustams Gilfanovs dažus gadus ir bijis iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā, kas ierobežo ārvalstu pilsoņu saimniecisko darbību. Žurnāls rakstīja, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu "RPR operators" sākotnēji dibinājis Dimitrijs Uspenskis, taču tagad patiesais labuma guvējs ir Gilfanovs, kurš iesaistījies uzņēmumā un pārņēmis tajā vairākumu 2022.gada martā. Caur Maltā reģistrētu kompāniju "Racoonstruction Holding Limited" viņam pieder 55% no "RPR operatora" kapitāldaļām, bet pārējie īpašnieki caur uzņēmumu "Panoramica" ir Uspenskis, Darja Uspenska un Anatolijs Predkels.

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Maksas autostāvvietu bizness nereti ir raisījis diskusijas, neapmierinātie vienmēr ir skaļāki par apmierinātajiem, un vienmēr ir kāds, kurš nevēlas maksāt par šādu pakalpojumu. Kādēļ stāvvietas vajadzīgas, vai to būs vēl vairāk, kāda ir cenu politika – par to Dienas Bizness izjautāja Cityparks Latvija valdes locekli Gundaru Smanu.

Kā viens no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē kā jūs novērtētu autostāvvietu pieejamību Rīgā? Varat raksturot nozari kopumā tieši šobrīd?

Patiesi esam viens no lielākajiem spēlētājiem autostāvvietu tirgū, un pozīcija mainās tikai atkarībā no izvēlētā kritērija - vai nu skatāmies pēc apgrozījuma, vai arī pēc vietu skaita stāvvietās. Mēs tiešām jūtamies kā viens no tirgus līderiem. Situācija tirgū kopumā – mēs redzam, ka maksas autostāvvietu skaits tikai pieaugs, proti, tas ir augošs bizness. Bezmaksas auto novietošanas iespējas, kā mēs redzam Rīgas centrā, jau praktiski nav, un tas noteikti turpināsies, izejot tālāk uz Rīgas apkaimēm, tostarp guļamrajonos. Tā tendence, kad klients ir gatavs samaksāt par nodrošinātu vietu, tikai aug. Proti, cilvēki vēlas zināt, ka, pārbraucot no darba mājās, būs, kur nolikt mašīnu, un ir gatavi par to maksāt. To mēs redzam kā nākotnes perspektīvu.

Nodokļu administrācija pērn īstenojusi vairākus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, vienlaikus īstenojot arī vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai; pērn tā iekasējusi par 992 milj. eiro vairāk nekā aizpērn.

Tādas atziņas pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa gan atzina, ka arī 2025. gadā turpināsies pārmaiņas gan nodokļu administrācijas struktūrā, gan darbībā.

Īsāka reakcija

Pērn Valsts ieņēmumu dienestam izdevies īstenot vairākus pasākumus, kuru rezultātā saīsinājies iestādes reakcijas laiks. Tā PVN pārmaksas atmaksa pērn notikusi piecu dienu laikā, kamēr 2023. gadā – vidēji 12 dienu laikā.

“Jā, Igaunijā ir vēl īsāks termiņš – divas dienas, taču piecas dienas ir Latvijā tāpēc, ka PVN deklarāciju iesniedz mēneša 20. datumā, nodokļu vienotajā kontā maksājumi jāveic 23. datumā, tas, skaitot no maksājumu dienas vienotajā kontā, būtībā arī Latvijā PVN pārmaksas atmaksas termiņš ir divas dienas,” skaidroja B. Šmite-Roķe. Viņa norādīja uz vēl vienu būtisku faktu, proti, automatizāciju, kā rezultātā saimnieciskās darbības reģistrācija no trijām dienām pārgājusi uz automātisku reģistrāciju, vienlaikus atceļot anketēšanu. Bez tam darba devējam vairs nav jāziņo par darbinieka nāvi, kas, lai arī šķietot sīkums, taču, lai to īstenotu, bijusi nepieciešamas izmaiņas MK noteikumos. Piedevām samazināts VID iesniedzamās informācijas apjoms biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām gada pārskatos, kā arī atļaujot veikt grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. VID ģenerāldirektore vērsa uzmanību, ka ir virzība uz ātrāku nodokļu maksātāju apkalpošanu. Tā nodokļu maksātāju A reitinga uzņēmumiem (apmēram 25 000) – eksportētājiem ir personificēta apkalpošana, īpaši paātrināta muitošana. Proti, automātiski izlaisto importa muitas deklarāciju īpatsvars no 39% 2023. gadā pieaudzis līdz 64% pērn, automatizēti noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars sasniedzis 87%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 50% gadījumu notikušas trīs dienu laikā, vidēji gan 33 dienās, iepriekš – 35 dienās. VID vienveidīgas un vienkāršas atbildes sniedzis vienas–divu darbadienu laikā, bet pārējās – sarežģītākos gadījumos – normatīvajos aktos noteikto darbdienu laikā.

Izdevniecības "Dienas Mediji", "Dienas Bizness" un "Dienas Žurnāli" administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātā konkursa "Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem" ietvaros, informē laikraksta "Diena" un "Izdevniecības "Dienas bizness"" galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Viņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, un tādēļ ir vērsušies tiesā, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), Finanšu ministrijai, Kultūras ministrijai un Ekonomikas ministrijai, paužot viedokli par SIF.

"Mēs uzskatām, ka ir notikusi ilgstoša mediju vides slēpta degradācija, jo slēpti tiek veidotas simpātiju un antipātiju grupas struktūrā, kurā tiek pieņemti lēmumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu," vēstulē norāda G.Madžiņš.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Viņa uzņēmuma plānos ir ne vien palielināt eksporta daļu uz Āziju un mēģināt iekarot ASV tirgu, bet arī attīstīt 40 miljonu eiro vērtu ražotni Limbažu pusē.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam SIA Palleteries bijis 2024.gads?

Izaicinošs, jo 2022.gada vidū ģeopolitiskās situācijas dēļ ekonomikā nāca ļoti lielas pārmaiņas. 2020., 2021.gads bija Covid-19 laiks un arī izaicinājumu laiks, bet pēc ekonomiskajiem rādītājiem uzņēmumam tas bija pozitīvs. Sākot ar 2022.gadu, visu laiku ir lejupslīde, un pagaidām pat nerādās kaut kāda gaisma tuneļa galā. Es teiktu, ka 2024.gads, tā nogale ir diezgan kritiska. 2020.-2021.gadā uzaudzējām nosacītus tauciņus biznesam un šobrīd tos visu laiku ēdam nost. Attīstībā nespējam ieguldīt, līdz ar to var teikt, ka šis ir grūts laiks.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Vienā no grūtākajiem sporta veidiem izcīnot ceturto vietu pasaules čempionātā un piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs, Toms Skujiņš atzīts par 2024. gada Latvijas labāko sportistu tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā.

Nosakot gada labākos Latvijas sportā, aptauja risinājās jau 29. reizi. Cīņā par uzvaru carnikavietis Skujiņš pavisam nedaudz apsteidza basketbola lielzvaigzni Kristapu Porziņģi, kurš 2024. gadā kļuva par pirmo latvieti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina pludmales volejbolistu, Eiropas čempionu pieaugušajiem Kristianu Fokerotu.

Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau gandrīz trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušie sportisti, žurnālisti, arī žurnāla lasītāji. Viņiem jāizvēlas savs labāko sešnieks, vienā balsojumā esot iekļautiem gan sportistiem un sportistēm, gan komandām un nacionālajām izlasēm, gan arī atlētiem ar veselības traucējumiem. Viedokli par labākajiem Latvijas sportā izteica arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pirmo vietu atdeva Kristapam Porziņģim.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Divkosība Latvijas gaumē – Latvijas lielāko uzņēmēju biedrībās aktīvi pārstāvēti starptautiskie koncerni, kas Krievijā darbu turpina.

Kamēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājas par pilnīgu tirdzniecības saišu pārraušanu ar Krieviju un jau paziņojusi, ka gatavojas no biedru rindām izslēgt 25 vietējos uzņēmumus, kuri turpina eksportu uz Krieviju un nav gatavi to pārtraukt konkrētos termiņos, Dienas Biznesa veiktā izpēte rāda, ka dažādu uzņēmumus pārstāvošo organizāciju rindās ir virkne starptautisko kompāniju vietējie meitas uzņēmumi, lai gan to mātes uzņēmumi turpina aktīvu darbu Krievijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nenoliedzami ir mūsu valsts ietekmīgākās uzņēmējus apvienojošās organizācijas, kuru vadība publiskajā telpā īpaši skaļi mudinājusi politiķus un ierēdņus meklēt veidus, kā vietējiem uzņēmējiem liegt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Fokusā pamatā ir tieši preču eksports un tranzīts. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš tikko paziņoja, ka kamera varētu pārtraukt sadarbību ar tiem biedriem, kuri turpina eksportēt uz Krieviju. Tagad tiks organizētas atkārtotas tikšanās ar 25 biedriem, lai vienotos par termiņiem, kuros tie pārtrauks darbu Krievijā. Ja termiņš netiks ievērots, uzņēmums no biedru rindām tiks izslēgts, neņemot vērā to, ka tas darbojas, ievērojot sankcijas un citas prasības attiecībā uz darbu Krievijā. Baltkrievija esot ārpus redzesloka šobrīd. Tāpēc noprotams, ka īpašā attieksme piemeklēs tikai vietējos uzņēmumus, kas preču eksportam izmanto Latviju un nav noslēpušies ārzonās un izveidojuši jaunas piegāžu ķēdes.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

No 109 tūkstošiem uzņēmumu tikai aptuveni 4500 uzņēmumus kreditē bankas. Lielākā daļa mazo un pat vidējo uzņēmumu nevar saņemt kreditēšanas pakalpojumus bankā, jo neatbilst pēc kaut kādiem kritērijiem, tomēr iespēja ir šos pakalpojumus saņemt nebanku kreditēšanas sektorā. Par to Dienas Bizness izjautāja smeGo Latvia vadītāju Agri Indričevu.

Fragments no intervijas

Par galveno problēmu pēdējo gadu laikā: no vienas puses saka, ka naudas aizdevumiem bankās netrūkst, bet kreditējamu uzņēmumu ir maz, no otras puses uzņēmēji saka, ka kredītus viņiem nedod. Kas par lietu, un kur ir risinājums?

Pirmkārt patiesība šiem diviem apgalvojumiem ir kaut kur pa vidu. Piemēram, bankām Latvijā pirms krīzes bija lielākais kreditēšanas apjoms, ja skatās uz Baltiju kopumā, bet šobrīd ir mazākais. Proti, finanšu sektora kapitālais remonts ir atstājis ietekmi uz banku kreditēšanas paradumiem tieši Latvijā, un tas ir redzams apjomos. Bankas arī atzīst, ka prasības cenšas uzlikt lielākas, nekā prasa valsts vai regulatori, lai lieki neriskētu. Patlaban risks, kādu bankas ir gatavas tolerēt, ir ļoti zems, un tas ir pašsaprotami, ievērojot prasības. Ja runa ir par lielajiem uzņēmumiem, tad mūsu četras lielās bankas savā starpā nopietni konkurē un apkalpo ap 90% no lielo uzņēmumu tirgus, bet, ja runa ir par mazākiem kredītiem, piemēram, 50 tūkstoši vai 100 tūkstoši eiro, tad, būsim godīgi, pēc šāda apjoma kredītiem bankas neraujas. Tas nav banku bizness, tāpēc radās iespēja nebanku biznesam - gan smeGo, gan citiem nozares spēlētājiem. Mūsu uzņēmums nav vienīgais. Mazie un vidējie uzņēmumi ir cita tirgus niša, un tādēļ ir vajadzīga arī cita pieeja. Ja neskaitām banku līzingus, tad Latvijā vien mums ir ap 20 konkurentiem šajā nišā. Vairums ir specializēti, piemēram, nekustamā īpašuma finansētāji vai lauksaimniecības finansētāji, vai tādi, kas piedāvā vienu konkrētu produktu.