Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.

Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.

Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.

Pēc 24 stundām Eiropas parlamenta ēkā Strasbūrā ir pilnīgi skaidrs, ka pēc britu aiziešanas no Eiropas politikas arī angļu valoda, vismaz Eiroparlamentā, ir kļuvusi par otršķirīgu.

11. februārī Eiropas parlamentā deputāti aktīvi apspriežas, jo rīt gaidāms balsojums par to, kā turpmāk veidot attiecības ar Lielbritāniju. Lai arī britu premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka līdz šā gada beigām vajadzētu ieviest skaidrību un līgumu slēgšanu pabeigt, Strasbūras gaiteņos vienprātības šajā lietā nav.

Skaļi visi skandē cik ļoti britiem vajag Eiropas tirgu un cik nabagi viņi paliks, ja zaudēs iespēju eksportēt uz ES, bet tajā pašā dienā ir arī balsojums par Eiropas daudzgadu budžetu, kurā šajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam būs aptuveni par 6% mazāk naudas nekā iepriekš. Tas viss britu dēļ.

Var gadīties, ka briti aizvāks savu karaspēku no Austrumeiropas, piemēram, Igaunijas. Sarunas ar britiem, samērā grūtie lēmumi jau 12. februārī par ES daudzgadu budžetu, kur vēl ne tuvu viss nav skaidrs, skarbās klimata politikas prioritātes - tas viss Eiroparlamenta koridoros tiek apspriests franciski. Vairs nekādas angļu valodas. Franciski koridoros runā gan vācieši, gan poļi un visā šajā ir jūtams arī tāds kā aizvainojums par britu aiziešanu. Aizvainojums, spītība, kā arī sapratne pēc noklusējuma, ka arī ES zaudē pamatīgu partneri daudzās lietās.

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Pandēmijas apstākļos Nīderlandes marihuānas kafejnīcas piedzīvojušas nepieredzētu klientu pieplūdumu un apgrozījuma kāpumu.

Pēdējo divu gadu laikā daudzi marihuānas pircēji ir palielinājuši legālās narkotikas patēriņu, lai mazinātu trauksmi vai garlaicību.

Kad pērn martā Nīderlande ieviesa pirmo tā dēvēto mājsēdi, pie marihuānas kafejnīcām veidojās garas rindas, izraisot "zālītes paniku".

Lai gan pandēmijas laikā bāri, restorāni un naktsklubi ilgstoši bijuši slēgti, marihuānas kafejnīcas varēja turpināt darbu, piedāvājot savu preci iegādāties līdzņemšanai.

Kā liecina mentālās veselības un atkarību izpētes institūta "Trimbos" aptaujas rezultāti, 90% marihuānas lietotāju Nīderlandē atzinuši, ka pandēmijas laikā smēķē "zālīti" tikpat bieži vai biežāk nekā iepriekš. Trīs ceturtdaļas aptaujāto marihuānu smēķē katru dienu.

Pašmāju LED gaismekļu ražotājs “Vizulo” Dienvidholandes pilsētā Nordveikā (Noordwijk) īsteno apkārtējai videi un faunai draudzīgu gaismekļu uzstādīšanas projektu, īpašu uzmanību ielu apgaismojumā pievēršot cilvēku redzes komfortam.

Šobrīd tūristu iecienītajā Nīderlandes piejūras pašvaldībā tiek uzstādīti 250 ielu apgaismošanas īpašie gaismekļi. Tiesības īstenot šo projektu “Vizulo” ieguva, uzvarot Nordveikas pašvaldības publiskajā iepirkumā un pierādot sevi kā spēcīgāko uzņēmumu ar kvalitātes, ilgtspējas un dizaina ziņā labāko risinājumu.

“Vizulo” jau ilgstoši ir viens no stabiliem gaismekļu tirgus dalībniekiem Nīderlandē, kas nu iesaistījies arī mazākos projektos ar specifiskām prasībām apkārtējās vides un faunas aizsardzībā.

Nīderlandes tirgus infrastruktūras objektu projektētājiem un būvniekiem, kā arī ar to saistīto preču ražotājiem un tirgotājiem ir mūsdienīgi izaicinošs, jo šajā Beniluksa valstī īpašu uzmanību pievērš ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības jautājumiem.

Nīderlandē obligāto Covid-19 sertifikātu ieviešanu aizkavējuši hakeru uzbrukumi, svētdien paziņojusi Nīderlandes Veselības ministrija.

Hakeru uzbrukumu rezultātā cilvēkiem sestdien bija grūtības lejupielādēt Covid-19 sertifikāta QR kodu, taču uzbrukumi tika novērsti, paziņoja ministrija.

Nīderlandes iedzīvotājiem no sestdienas, lai apmeklētu restorānus, sporta notikumus vai kultūras pasākumus, obligāti jāuzrāda sertifikāts, kas apstiprina, ka viņi ir vakcinējušies pret Covid-19, šo slimību pārslimojuši vai ka viņiem ir negatīvs nesen veikta Covid-19 testa rezultāts.

Nīderlandē, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, Covid-19 sertifikātu ieviešana izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus. Sestdien valstī notika vairākas demonstrācijas pret tiem.

Nīderlandē prasība par obligātiem Covid-19 sertifikātiem stājas spēkā, valstij atceļot 1,5 metru sociālās distancēšanās prasību.

Nīderlande popularitātes ziņā ir TOP 5 valstu vidū, no kurām uz Latviju ved lietotus auto. Nīderlandē tiek iegādāti auto ar vidēji 326 000 km lielu nobraukumu, taču, nonākot Latvijā, tie "pazaudē" vidēji 59 000 km, secinājis auto vēstures pārbaudes uzņēmums autoDNA.

Salīdzinoši nelielā Eiropas Savienības dalībvalsts ir labi zināma lietotu auto pārdevējiem. Izvēle ir pietiekoši liela gan “plačos”, gan arī dažādās auto izsolēs. Uz Latviju dažādos veidos atceļo vidēji 13,5 gadus veci dīzeļi, kuriem vidējais nobraukums ir 326 000 km, taču teju pusē gadījumu nobraukums ir stipri lielāks.

Latvijā šie transportlīdzekļi nonāk jau ar mums visiem pieņemamo 200 000 – 250 000 km lielu nobraukumu. Labā ziņa ir tā, ka koriģēto automobiļu skaits turpina Latvijā samazināties, norāda autoDNA.

Saskaņā ar autoDNA datiem par vairāk nekā 2 000 lietotu automašīnu no Nīderlandes, visintensīvākā koriģēšana ir notikusi pavasara mēnešos. Martā, aprīlī un maijā 48% automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Marta mēnesī negodprātīgie auto pārdevēji atļaujas nodzēst arī lielāku kilometru skaitu– vidēji 74 000 kilometru.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Nīderlandē Ziemassvētku laikā spēkā būs "lokdauna" režīms, valdībai šādi cenšoties apturēt koronavīrusa omikrona paveida izplatību, pavēstīja premjerministrs Marks Rite.

Līdz 14.janvārim nebūtiskajiem veikaliem, restorāniem, bāriem, kinoteātriem, muzejiem un teātriem jābūt slēgtiem, skolām jābūt slēgtām vismaz līdz 9.janvārim, sacīja premjers.

Ciemiņu skaits, ko cilvēki var uzņemt savās mājās, samazināts no četriem uz diviem. Attiecībā uz šo prasību izņēmums būs Ziemassvētku dienā.

"Nīderlande, sākot ar rītdienu, atgriezīsies "lokdaunā"," sacīja premjers. "Ņemot vērā piekto vilni un omikronam izplatoties straujāk, nekā mēs bažījāmies, tas ir nenovēršami."

Kā preses konferencē sacīja Covid-19 krīzes komandas vadītājs Jāps van Disels, "starp Ziemassvētkiem un gadumiju omikrona paveids kļūs par dominējošo".

"Mēs zinām, ka šis paveids var apiet iepriekšējo inficēšanos un iepriekšējo vakcināciju aizsardzību, it īpaši ja tas bijis pirms kāda laika," norādīja Disels.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Nīderlandē pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma tiks ieviesta komandantstunda, paziņojis Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.

Komandantstunda būs spēkā no piektdienas līdz 10.februārim, liedzot cilvēkiem atstāt mājas no plkst.20.30 līdz plkst.4.30, paziņoja Rite, piebilstot, ka lūgs parlamenta atbalstu šo ierobežojumu ieviešanai.

Bažījoties par vīrusa jauno paveidu izplatīšanos, Nīderlande arī aizliegs lidojumus no Lielbritānijas, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas no 23.janvāra, sacīja Rite.

"Vissvarīgākais pasākums ir mūsu nodoms ieviest komandantstundu," norādīja premjers.

"Protams, mēs nevaram un negribam spert šādu stingru soli bez parlamenta apstiprinājuma. Tikai tad, ja mums būs šāds atbalsts, mēs pieņemsim galīgo lēmumu," sacīja Rite.

Rites valdība piektdien atkāpās saistībā ar bērnu pabalstu skandālu, bet turpinās vadīt valsti līdz vēlēšanām, kas plānotas marta vidū.

Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministrs Andress Suts plāno ierosināt valdībai aizliegt Nīderlandē reģistrētajam uzņēmumam "Yandex NV" organizēt taksometru pakalpojumus Igaunijā, otrdien paziņoja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas preses dienests.

Tas paskaidroja, ka ministrs šādu aizliegumu ierosinās, jo "Yandex" klientu personīgie dati tiek glabāti serveros Krievijā un atbilstoši jaunam likumam, ko gatavojas pieņemt Krievijas parlaments, "Yandex" būs pienākums sniegt piekļuvi šiem datiem Krievijas drošības dienestiem.

Papildināta - Latvijā bloķēs Yandex Go; uzņēmums plāno lēmumu apstrīdēt 

Autotransporta direkcija nolēmusi anulēt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja...

Suts arī norādīja, ka "Yandex" ir nozīmīgs uzņēmums Krievijā un ir cieši saistīts ar Krievijas varas iestādēm, un personas, kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas, var gūt labumu no "Yandex" meitasuzņēmuma Nīderlandē darbības.

Yandex Go preses dienestā komentē, ka Krievijas likumprojektu, uz kuru atsaucas Igaunijas iestādes, var attiecināt tikai uz Krievijas juridiskajām personām un Krieviju. "Tam nav nekādas saistības ar citām valstīm, kurās darbojas mūsu pakalpojums, tostarp ar Igauniju. Yandex Go lietotni Igaunijā un daudzos citos starptautiskos tirgos pārvalda cits uzņēmums - Yandex.Taxi BV, ES bāzēts uzņēmums, kas reģistrēts Nīderlandē un kura darbība pilnībā atbilst ES noteikumiem un Vispārējai datu aizsardzības regulai (GDPR), kā arī Igaunijas likumdošanai. Tāpat kā līdz šim datus par uzņēmuma darbību ārpus Krievijas Federācijas var pieprasīt tikai ar oficiālu prasību Yandex.Taxi B.V. no Nīderlandes atbildīgajām iestādēm un tikai saskaņā ar noteiktām starptautiskajām procedūrām, piemēram, iesaistot Interpolu. Mūsu uzņēmumam ir augsta līmeņa drošības politika, ko apliecina starptautisks, publiski pieejams ziņojums par iekšējiem kontroles pasākumiem saistībā ar drošību, pieejamību, apstrādes integritāti un konfidencialitāti SOC2/3," norāda uzņēmumā.

Jau ziņots, ka līdzīgu iemeslu dēļ "Yandex" pārvadājumu organizēšanas pakalpojumi pagājušajā nedēļā tika aizliegti Latvijā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Vadošais Lietuvas horizontālās un vertikālās marķēšanas un ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmums SAS (UAB) "Biseris" paplašina darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums ir sācis aktīvi piedalīties vietējos ceļu marķēšanas iepirkumos un šogad plāno Latvijā sasniegt vismaz 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamajos četros gados vismaz 5 miljonus eiro gadā. Tostarp "Biseris", atbilstoši publiskotajiem iepirkuma rezultātiem, ir piedāvājis zemāko cenu iepirkumā par Latvijas valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanu 2020. - 2025. gadam.

"Latvija ir mūsu tuvākais kaimiņš - attālums no Viļņas līdz Latvijai vai Lietuvas pilsētai Klaipēdai būtībā ir vienāds. Tāpēc visai loģiski, ka sekojam līdzi un izrādām interesi piedalīties ceļu infrastruktūras sakārtošanā arī Latvijā. Turklāt mūsu tehnoloģijas, ko izmantojam arī Beļģijā un Nīderlandē, ļaus Latvijai piecos gados ietaupīt 11 miljonus eiro," uzsver "Biseris" ģenerāldirektors Neds Karkļus.

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Vairākas Eiropas naftas loģistikas un uzglabāšanas kompānijas cietušas kiberuzbrukumos.

Ielaušanos savās informācijas tehnoloģiju sistēmās piedzīvojusi Vācijas kompānija "Oiltanking", Beļģijas "SEA-Invest" un "Evos" Nīderlandē.

Kopumā desmitiem naftas uzglabāšanas un transportēšanas termināļu visā pasaulē ziņojuši par nedēļas nogalē piedzīvotiem kiberuzbrukumiem.

Tomēr eksperti pieļauj, ka tas varētu arī nebūt koordinēts uzbrukums.

Britu raidsabiedrības BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka visu trīs uzņēmumu informācijas tehnoloģiju sistēmas ir pārtraukušas darboties vai to darbība ir būtiski traucēta.

Beļģijas prokuratūra paziņojusi, ka sākta izmeklēšana par kiberuzbrukumu "SEA-Invet" termināļiem, tostarp kompānijas lielākajam terminālim Antverpenē "SEA-Tank".

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Latvijā dibinātais lietoto auto tirgotājs A/S “Longo Group” pirmo reizi iekļauts biznesa medija “Financial Times” straujāk augošo uzņēmumu topā FT 1000 un atzīts par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu.

Kompānija šajā reitingā ierindota 550.vietā, sasniedzot visaugstāko rezultātu no Latvijas uzņēmumiem, savukārt auto nozarē sasniedza pat 10.vietu.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” veidotais FT 1000 tiek gatavots ik gadu sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”, iekļaujot tajā tūkstoš Eiropas uzņēmumus, kas četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu.

“Pēdējos gados esam spējuši A/S “Longo Group” attīstīt par tirgus līderi Latvijā, izveidojot meitas kompānijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, nodrošinot darbu vairāk nekā 140 darbiniekiem. Mūsu mērķtiecīgais darbs ir atalgots, kļūstot par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu, ko pierāda “Financial Times” augstais novērtējums,” saka A/S “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps, piebilstot, ka topa veidotāji atlases posmā noteikuši ļoti stingrus kritērijus, tostarp veic arī grāmatvedības datu pārbaudi un analīzi, lai precīzi sagatavotu reitingu.

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.