2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Aiz igauņiem un lietuviešiem
Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).
Nozīmīgas saliekamo koka ēku eksportētājas 2023. gadā bija arī Apvienotā Karaliste (2,3% no kopējā pasaules eksporta), Slovēnija (2,1% no kopējā pasaules eksporta), Rumānija (2,0% no kopējā pasaules eksporta), ASV (1,5% no kopējā pasaules eksporta), Baltkrievija (1,1% no kopējā pasaules eksporta), Itālija (1,0% no kopējā pasaules eksporta), Meksika (1,0% no kopējā pasaules eksporta). Tik augstas Lietuvas un Igaunijas pozīcijas kopējā saliekamo koka ēku eksportā nozīmē arī ļoti augstus eksporta ienākumu rādītājus uz vienu iedzīvotāju. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā, ar 286 eiro pirmajā vietā pasaulē bija Igaunija. Otrajā vietā bija Lietuva – 58,7 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā vietā pasaulē bija Latvija (37,7 eiro uz vienu iedzīvotāju). Ceturtajā vietā bija Slovēnija (18,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet piektajā vietā – Somija (10,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Sesto vietu ieguva Čehija (8,9 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Beļģija, Austrija, Zviedrija, Bosnija un Hercegovina, Polija, Nīderlande, Kanāda, Gajāna, Baltkrievija, Rumānija un Norvēģija.
Citu saliekamo ēku eksports
Ne tik lieli, bet visai augsti Latvijai ir panākumi citu saliekamo ēku eksportā, kuru karkasa un apšuvuma sastāvā nav koks vai koksnes produkti. Kopējais cita veida saliekamo ēku eksports 2023. gadā vairāk nekā četras reizes pārsniedza saliekamo koka ēku kopējo eksportu. Pasaules lielākā dažādu saliekamo ēku eksportētāja 2023. gadā bija Ķīna, kura eksportēja mēbeles par 2,4 miljardiem eiro. Ķīnas daļa globālajā dažādu saliekamo ēku tirgū 2023. gadā bija 30,3%. Otrajā vietā ar 540 miljoniem eiro (6,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Nīderlande, bet trešajā vietā ar 396 miljoniem eiro (5% no kopējā pasaules eksporta) bija ASV. Lietuva ar 73 miljoniem eiro (0,93% no kopējā pasaules eksporta) bija 23. vietā pasaulē. Latvija ar 54 miljonu eiro lieliem eksporta ienākumiem (0,69% no kopējā pasaules eksporta) 2023. gadā bija 29. vietā pasaulē. Igaunija ar 32 miljonu eiro lieliem eksporta ienākumiem (0,4% no kopējā pasaules eksporta) bija 34. vietā pasaulē.
Ļoti augsti ir Baltijas valstu rādītāji dažādu saliekamo ēku eksportā 2023. gadā, rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. Pirmajā vietā pasaulē 2023. gadā bija Slovēnija (67,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), tad sekoja Horvātija (34,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (30,2 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Čehija (29,1 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 28,9 eiro lieliem ienākumiem no dažādu saliekamo ēku eksporta 2023. gadā uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē. Sestajā vietā bija Lietuva (25,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet septītajā vietā pasaulē bija Igaunija (23,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Šīs preču grupas saliekamajās ēkās karkass un ēkas apšuvums nav no koka, savukārt, ražojot šīs preču grupas produkciju, no koka vai kokskaidu materiāla ļoti bieži tiek ražota saliekamās ēkas iekšējā apdare un ēkas iekšējās apdares elementi. Vērtējot kopumā, saliekamo koka ēku ražošana ir nozīmīga Latvijas specializācija, kas ļauj Latvijas dabiskās izejvielas koksni un tās izstrādājumus pārveidot precēs ar daudz augstāku pievienoto vērtību, salīdzinot ar zāģmateriālu, saplākšņa vai kokskaidu un kokšķiedru plātņu eksportu.
Tradīcijas un vēsture
Rūpnieciski nozīmīgos apjomos Latvijā sāka ražot saliekamās dzīvojamās mājas no kokskaidu platēm, kas ir vairāk pazīstamas kā Līvānu mājas, jo tās ražoja Līvānu eksperimentālā māju būves kombinātā. Uzņēmumā izmantoja Zviedrijas firmas Polimex Cekop iekārtas, un darbu tas sāka 1977. gada beigās. Kombināts ražoja kokskaidu plāksnes, no kurām gatavoja paneļus ārsienām, iekšsienām, pārsegumiem un jumtam. Mājai bija divi stāvi, piecas istabas un palīgtelpas. Pirmās saliekamās mājas tika uzstādītas 1978. gada janvāra pirmajās dienā Tukuma rajona Remtē. Tiek lēsts, ka kombināta darbības laikā tika izgatavotas nedaudz vairāk kā 10 000 saliekamo māju. Viena no lielākajām Līvānu māju problēmām bija ugunsdrošība. Māju ražošana tika pārtraukta 1993. gadā, bet 1994. gadā privatizācijas ceļā kombināts tika sadalīts 12 dažādos uzņēmumos, kas specializējās kokapstrādē, īpaši logu un durvju ražošanā.
