Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Valmieras novada Trikātas pagastā 13.jūnijā atklās 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju Valmiera-Tsirgulina, informē pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" pabeidzis vienu no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu svarīgākajiem projektiem - 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera (Latvija) - Tsirgulina (Igaunija) pārbūvi.

Projekta finansējums veidoja 14 miljonus eiro. Projekts 75% apmērā līdzfinansēts no Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Atzīmējot 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tsirgulina darbu noslēgumu un sinhronizācijas brīža tuvošanos, 13.jūnijā plkst.12 zemnieku saimniecībā "Irbītes", Trikātas pagastā, Valmieras novadā notiks līnijas atklāšanas pasākums.

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Valmierā zemas īres maksas dzīvojamo namu pamatos 10.septembrī svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras namsaimnieks Valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, MONUM padomes priekšsēdētājs Modris Ozoliņš un TECTUM arhitekts Uldis Bērziņš.

2017. gadā, rakstot kapsulas vēstījumu pirmajiem būvētajiem īres namiem Valmierā, Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pausta cerība, ka šie dzīvokļi “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu. Šo īres namu būvniecība izdarīja vairāk – iedvesmoja valsti izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai reģionos.

“Ceļa vārds šim projektam ir stabilitāte Valmieras pilsētas izaugsmei. Valmieras novadā veicinām ekonomisko izaugsmi, attīstot industriālās teritorijas, piesaistot arī starptautiski atzītus investorus. Mūsu pašu uzņēmumi aktīvi iegulda savā attīstībā un paplašinās, ko jau tagad izjūtam - ar augstu pieprasījumu pēc komfortablu un energoefektīvu mājokļu īres tuvu darba vietai. Šeit mēs domājam par esošajiem un topošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru prasmes ir pieprasītas darba tirgū, piedāvājot mājokli par vidējam atalgojumam atbilstošu īres maksu. Par iespēju veidot savu dzīvi zaļā pilsētā, un ar savām prasmēm palīdzēt tai attīstīties,” iemūrējot kapsulu jauno īres namu pamatos, savu gandarījumu par projekta realizācijas gaitu pauda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Uzņēmumi Valmiera Glass Grupa un Multiple Winding paziņo par stratēģiskas sadarbības uzsākšanu, lai labāk sasniegtu un apkalpotu Eiropas tirgu.

Partnerība apvienos abu uzņēmumu stiprās puses un zināšanas, lai nodrošinātu izcilus produktus un uzlabotu ekonomiskos, efektivitātes un produkcijas piegādes rādītājus. Šīs stratēģiskās sadarbības ietvaros uz Valmiera Glass Grupas mātes uzņēmuma AS Valmieras stikla šķiedra ražotnes telpām Latvijā tiks pārceltas Multiple Winding uzņēmuma ražošanas iekārtas.

Šis solis ir paredzēts, lai izmantotu plašās ražošanas iespējas un stratēģisko atrašanās vietu, uzlabojot ražošanas efektivitāti un pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā.

Sadarbības detaļas ietver šķeterēšanas un kablēšanas iekārtu pārvietošanu, kā arī abu uzņēmumu tehniskās ekspertīzes, zināšanu un resursu apvienošanu. Sadarbība ievērojami palielinās ražošanas jaudas, nodrošinot stabilākas un pieejamākas produkcijas piegādes ķēdes. Ražotnes stratēģiskā atrašanās vieta Latvijā uzlabos piegādes laikus un servisu Eiropas klientiem, vienlaikus nodrošinot arī augstākus ekonomiskos ieguvumus un klientu apmierinātību. Galvenais, tiks saglabāts pilns Multiple Winding uzņēmuma produktu portfelis, nodrošinot, ka klientiem ir pieejama tās pašas kvalitātes produkcija, kādu tie iegādājas šodien.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Novērtējot vietējā kapitāla uzņēmumu attīstības un izaugsmes potenciālu, AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi 550 000 eiro kredītu AS “AJ Power Recycling” turpmākai uzņēmuma izaugsmei.

AS “AJ Power Recycling” ietilpst vienā no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. AS “AJ Power Recycling” darbojas tekstila, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektronikas apsaimniekošanas sistēmās, kā arī nodrošina atkritumu pārstrādi. Izsniegtais finansējums ļaus uzņēmumam veicināt dabas resursu nodokļa sistēmas turpmāku attīstību un uzturēšanu, kā arī jaunu tekstila savākšanas un pārstrādes risinājumu ieviešanu.

“Līdz ar izmaiņām nozarē, šogad esam veiksmīgi piesaistījuši ievērojamu klientu loku, turpmāk nodrošinot uzņēmumiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa arī par tirgū izvietotajiem tekstilizstrādājumiem. Šī iniciatīva ļauj efektīvi pārvaldīt nevajadzīgos tekstilizstrādājumus un būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu Latvijā. Pateicamies RIB par atbalstu šī projekta finansēšanā un kopīgo ieguldījumu aprites ekonomikā,” stāsta Solveiga Grīsle, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle.

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Līdzīgi kā iepriekš, arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, secināts "Luminor Bank" Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījumā.

Vienlaikus aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.

Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Lai gan pagājušais gads kopumā mežu nozarei bijis sarežģīts, atsevišķu apakšnozaru vai veiksmīgu uzņēmumu dēļ pozitīvi izcēlušies trīs novadi: Ventspils, Kuldīgas un Ropažu novadi, liecina Luminor bankas novadu un nozaru pētījums.

Mežu nozare jeb mežsaimniecība un kokapstrāde tradicionāli ir viena no Latvijai nozīmīgākajām nozarēm – tā veido ievērojamu daļu no reģionu eksporta un ir izkliedēta vienmērīgi pa visu valsti.

“Pagājušais gads pasaules tirgus notikumu dēļ nebija labākais laiks Latvijas preču eksporta nozarēm, jo īpaši mežu nozarei – galvenokārt tādēļ, ka pasaules mājokļu tirgus pārgāja no ļoti straujas attīstības uz atdzišanu. Jo īpaši šīs grūtības iespaidojušas Vidzemi, kur ir ļoti attīstīta būvgaldniecība jeb māju detaļu ražošana un pašu māju ražošana – pēc ļoti veiksmīga 2020.-2021. gada pagājušajā gadā šajās apakšnozarēs redzams gan pārdošanas apjomu kritums, gan algu fonda stagnācija,” analizē pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Paplašinot savu pakalpojumu pieejamību reģionos, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS Virši-A atver savu otro pilna servisa degvielas uzpildes staciju Valmierā – “Degļi”, Brandeļi, Kocēnu pag., Valmieras novads.

Investējot stacijas būvniecībā 2 miljonus eiro, uzņēmums labiekārtoja 8617m2 plašu teritoriju.

Lai nodrošinātu ērtu piekļuvi stacijai no abiem virzieniem no A3 šosejas, ir uzbūvēta josla kreisajam pagriezienam. Stacijas jumts tiks aprīkots ar saules paneļiem, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā stacijas pašpatēriņa nodrošināšanai.

“Turpinot ambiciozo izaugsmi, stacija Valmierā uzņēmumam šogad ir jau septītā atvērtā jaunā tirdzniecības vieta. Pēdējo gadu laikā esam secinājuši, ka mūsu esošā uzpildes stacija Valmierā ir sasniegusi savas darbības kapacitātes griestus, tāpēc esam gandarīti šajā skaistajā Latvijas pilsētā atklāt otro uzpildes staciju, kas nodrošinās mūsu privātā un biznesa segmenta klientus ar ērtu atrašanās vietu un plašu preču un pakalpojumu piedāvājuma klāstu,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Autostāvvietu operators “Park Expert” ieviesis pirmo maksas autostāvvietu Valmierā, Rīgas ielā 13, kas sākusi darbu jūlijā, lai nodrošinātu kārtību un disciplīnu konkrētās teritorijas apmeklētājiem.

Šī ir pirmā maksas stāvvieta Valmierā, kas paredz gan bezmaksas automašīnas novietošanas laiku, tādējādi atļaujot iedzīvotājiem veikt plānotos pirkumus vai apmeklēt kādas iestādes, kas izvietotas blakus, gan arī maksu par papildu laiku, kamēr spēkrats atrodas konkrētajā teritorijā.

Stundas samaksa par auto atstāšanu Rīgas ielā 13 ir viens eiro, savukārt visas dienas maksa ir trīs eiro.

Stāvvieta tiek uzraudzīta ar video kameru palīdzību, fiksējot katras iebraukušās un izbraukušās automašīnas reģistrācijas numuru.

“Maksas stāvvietu izveidošana visbiežāk ir saistīta ar iedzīvotāju disciplinēšanu, jo pie dažādām komercēkām un iestādēm, kur nepieciešams piekļūt cilvēkiem, mēdz būt pārpildītas stāvvietas, kas savukārt apgrūtina pakalpojumu sniedzējus. Tāpat jāņem vērā tas, ka īpašums ir jāuztur un jāapsaimnieko, nodrošinot gan sniega tīrīšanu, gan apgaismojumu un tīrīšanu, kas, protams, maksā naudu, tāpat arī jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, tāpēc domājams, ka šāda pieeja palīdzēs teritorijas īpašniekam kvalitatīvāk nodrošināt un apsaimniekot stāvvietas stāvlaukumā,” saka SIA “Park Expert” valdes priekšsēdētājs Edgars Kalējs.

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Valmieras pievārtē izbūvēta vērienīga saules elektrostacija – Valmieras SES, kas ražos zaļo elektroenerģiju vietējo mājsaimniecību un uzņēmumu patēriņam, informē Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners".

Valmieras SES un pērn darbu sākusī Brenguļu SES ir jaudīgākās saules spēkstacijas novadā – tās kopā gadā spēj nodrošināt zaļo elektroenerģiju 7000 vietējo mājsaimniecību. Abus projektus īstenojis Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājs "Saules Energy".

Valmieras SES atrodas industriālā teritorijā blakus AS "Valmieras stikla šķiedra" rūpnīcai un apakšstacijai "Valmiera". Saražotā elektroenerģija caur sadales infrastruktūru nonāk pie Valmieras novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jaunās spēkstacijas jauda ir 7,1 MW, un tā gadā spēj saražot vismaz 6900 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 3500 vietējo mājsaimniecību vidējam patēriņam.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Piegādes platforma IziPizi Bauskā ver vaļā jaunu termorežīma pakomātu, kas nodrošinās iespēju zemniekiem izvairīties no strauji augošā lielveikalu uzcenojuma un saīsināt pārtikas ķēdi.

IziPizi dibinātājs Rolands Dzenis ir novērojis termorežīma pakomāta nepieciešamību visā Latvijas teritorijā. Saimniecības saskaras ar grūtībām nosūtīt, piemēram, gaļu, tortes vai kādu citu produktu, kam nepieciešama atbilstoša termoregulācija. Jo īpaši tas ir svarīgi, ja pircējs atrodas ievērojamā attālumā no ražotāja. Šie iemesli lika Bauskas novada zemniekiem ķerties vērsim pie ragiem, un kopprojektā ar IziPizi, vienoties par termorežīma pakomāta izveidi.

“Pakomāta izveide Bauskā sniedz iespēju uzņēmējam ietaupīt laiku, gan arī samazināt piegādes izmaksas, jo produkti tiek nogādāti vienā punktā,” pauž Latvijas Liellops vadītāja Alma Bērziņa izceļot, ka pievienotā vērtība pakomātu “kustībai” ir uzņēmēju iespēja kopā veidot savu vidi.