Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, reitingā pārstāvēto Latvijas uzņēmumu skaits palicis nemainīgs, Igaunijas - sarucis no 13 uz deviņiem, bet Lietuvā no 22 uz 21 uzņēmumiem.

Komentējot Latvijas sniegumu "Top500" reitingā, "Coface" ekonomisti norāda uz problēmām, kas saistītas gan ar pārlieku gausu pārorientāciju prom no Krievijas un citām NVS valstīm, gan nepietiekamu ekonomikas diversifikāciju.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis norāda, ka Latvija sākotnēji varēja lepoties ar spēcīgāko rūpniecības nozari Baltijas valstīs, taču tradicionālā rūpniecība ir joma, kas cieši saistīta ar enerģētikas sektoru, darbaspēka un arī investīciju pieejamību. Kādā brīdī Latvija zaudējusi impulsu investēt augstākas pievienotās vērtības ražošanas virzienu attīstīšanā, pakalpojumu tehnoloģijās un mērķtiecīgā ekonomikas diversifikācijā.

Vaļskis skaidro, ka Latvijai tas šobrīd nozīmē arī mazāku lielo uzņēmumu klātbūtni valstī. Papildu negatīvs faktors izrādījušās arī savulaik ciešās biznesa saites ar Krieviju un citām NVS valstīm, un jau kopš 2014.gada gausā pārorientācija uz citiem tirgiem.

Līderpozīcijas "Coface" CAE uzņēmumu "Top 500" ieņem Polija - reitingā iekļuvuši 184 šīs valsts uzņēmumi, kopumā 2023.gadā apgrozot 512,894 miljardus eiro. Polija līderpozīcijas "Top500" uzņēmumu reitingā ieņem jau vairākus gadus. Polijā pērn, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, būtiski pieaudzis reitingā iekļuvušo uzņēmumu apgrozījums - par 11,9%, kā arī uzņēmumu skaits - par 18.

"Coface" informē, ka 2023.gadā Polijas uzņēmumu īpatsvars CAE "Top500" reitingā veido 36,8%, otru vietu pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita ieņem Čehija (13,8%) un Ungārija (12,8%). Minētās trīs valstis ir mājvieta 63,4% no visiem "Top 500" reitingā iekļautajiem uzņēmumiem.

Tikai četrām no 12 CAE reģiona valstīm 2023.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, izdevies palielināt reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaitu. Ekonomiskā aktivitāte CAE valstīs kopumā ievērojami palēninājusies, bet lielākajiem CAE uzņēmumiem uz šī fona izdevies reģistrēt lielāku apgrozījumu, nekā gadu iepriekš. Vidējais "Top500" uzņēmumu apgrozījums palielinājās tikai pusē CAE valstu.

CAE "Top500" reitinga uzņēmumi, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, pērn palielinājuši savu kopējo darbinieku skaitu par 1% - līdz 2,5 miljoniem. Tas nozīmē, ka kādā no CAE "Top500" uzņēmumiem ir nodarbināti 5% no CAE kopējā darbaspēka, kas ir par 0,2% vairāk nekā 2022.gadā.

Pēc kopējā darbaspēka īpatsvara lielākajos uzņēmumos valstī (11,5%) topa augšgalā joprojām ir Lietuva, kam seko Polija (7,4%) un Ungārija (6,3%). Par nodarbinātības samazināšanos lielākajos uzņēmumos ziņots piecās reģiona valstīs, bet lielākais samazinājums ir Polijā un Igaunijā (attiecīgi par 0,6 un 0,5 procentpunktiem), tām seko Latvija un Slovākija (samazinājums par 0,3 procentpunktiem), kā arī Rumānija (par 0,1 procentpunktu).

Analizējot Baltijas valstu uzņēmumu snieguma prognozes nākamajā periodā, "Coface" ekonomisti kā Baltijas uzņēmumu būtisku priekšrocību izceļ labāku konkurētspēju investīciju piesaistē. Vaļskis informē, ka Baltijas valstis kopumā ir ļoti lielā mērā atkarīgas no eksporta, tāpēc pamatā uzņēmumu darbība ir un būs ļoti atkarīga no ārējiem faktoriem, galvenokārt no galveno eksporta tirgu, kas pārsvarā ir Eiropas Savienība (ES), darbības rādītājiem.

Vaļskis norāda, ka, ES ekonomikai palēninoties, un arī stingrā tirgus regulējuma dēļ, tā globālajā ražošanā šobrīd nedaudz zaudē savu pievilcību jaunām investīcijām un arī konkurētspēju lielā darbaspēka un enerģijas izmaksu pieauguma dēļ. Baltijai tas vienlaikus nozīmē gan izaicinājumus, gan iespēju - Baltijas valstu uzņēmumi ir daudz konkurētspējīgāki nekā viņu līdzinieki Rietumeiropā vai Skandināvijā, tādējādi potenciāli varētu piesaistīt vairāk investīciju nekā uzņēmumi valstīs ar augstāku izmaksu vidi, piemēram, Francijā, Vācijā vai Itālijā.

Vienlaikus Vaļskis norāda, ka jāņem vērā arī tirdzniecības karu saasināšanās faktors - tā ir vēl viena problēma uzņēmumiem ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā kopumā, tāpēc, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitikas notikumus, nevar prognozēt strauju atveseļošanos vai izaugsmi nevienā no tirgiem.

"Coface" pētījumā teikts, ka 2023.gadā CAE reģiona ekonomiskā izaugsme būtiski palēninājās, iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot tikai par 0,7%. Uzņēmumi saskārās ar augstu inflāciju, izmaksu pieaugumu, pieprasījuma samazināšanos un ģeopolitisko spriedzi. Neskatoties uz sarežģīto vidi, lielākajiem reģiona uzņēmumiem izdevās saglabāt apgrozījuma pieaugumu, audzis arī tajās nodarbināto darbinieku skaits, taču sarukusi uzņēmumu kopējā peļņa.

"Coface" Centrālās un Austrumeiropas izpilddirektors Jaroslavs Javorskis skaidro, ka CAE reģions 2023.gadā saskārās ar nepieredzētām ekonomiskajām problēmām, augstās inflācijas un novājināta patērētāju pieprasījuma kombinācija ietekmēja pat lielākos uzņēmumus. Šo šķēršļu dēļ daudziem uzņēmumiem izdevās noturēt savu apgrozījumu, demonstrējot noturību sarežģītā vidē. Visu reitingā iekļauto 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums nedaudz pieauga - par 2,5% līdz 1,1 triljonam eiro. Tomēr kopējā peļņa samazinājās par 17,4% līdz 44,909 miljoniem eiro.

Analizējot CAE reģiona "Top500" uzņēmumu peļņas rādītājus, gandrīz 59% ieņēmumu veido trīs šo uzņēmumu pārstāvētās nozares - automobiļu rūpniecība un transports, nafta un gāze, kā arī komunālie un sabiedriskie pakalpojumi.

Savukārt, analizējot "Top500" reitingu pēc tajā pārstāvēto uzņēmumu darbības nozares, visvairāk uzņēmumi jeb 90 darbojas automobiļu un transporta sektorā, 86 uzņēmumi pārstāv minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas un farmācijas sektoru, bet trešo vietu ar 70 pārstāvētajiem uzņēmumiem katrā dala tirdzniecības, kā arī sabiedrisko un komunālo pakalpojumu nozare.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, 2023.gadā ne visās nozarēs reģistrēts apgrozījuma pieaugums, norāda pētījuma autori. Nozares, kurās novērotas grūtības, bijušas energoietilpīgas nozares, piemēram, metālu, papīra un kokapstrāde, kā arī komunālie pakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi. Pēc trim gadiem automobiļu un transporta nozare reitingā atguvusi augstāko vietu ar apgrozījuma pieaugumu par 16,8% un tīrās peļņas pieaugumu par 40,8%, ko veicināja automašīnu tirdzniecības rādītāju kāpums.

"Coface" ekonomisti skaidro, ka 2023.gads mājsaimniecībām un uzņēmumiem bijis izaicinošs, tāpēc tie ierobežoja tēriņus ilglietojuma precēm, bet ne transportlīdzekļiem. ES valstīs automašīnu pārdošanas apjomi pērn pieauga pirmo reizi kopš 2019.gada.

Minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas un farmācijas nozare, kas tradicionāli demonstrē spēcīgākus rādītājus, jaunākajā reitingā nokritusies uz otro vietu ar nelielu apgrozījuma pieaugumu, bet tīrās peļņas kritumu par 42,8%.

To "Coface" ekonomisti skaidro ar faktu, ka CAE valstu reģionā naftas un gāzes uzņēmumi pērn saskārās ar sarežģītām rafinēšanas peļņas normām, ņemot vērā mainīgās naftas cenas un dabasgāzes cenu samazināšanos. Savukārt tirdzniecības nozares dalību šī gada reitinga labāko trijniekā noteica pieaugošais patērētāju pieprasījums, kā arī zemais bezdarba līmenis un augošās algas.

"Coface" Centrālās un Austrumeiropas reģionālais galvenais ekonomists Gžegožs Sīlevičs norāda, ka CAE reģiona lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums pērn bija mērens (plus 2,5%), tomēr joprojām spēcīgāks par vājo IKP pieaugumu par 0,6%. Sīlevičs norāda, ka 2024. un 2025.gadā reģionālā ekonomika pamazām uzlabojas, pateicoties tam, ka atveseļojas mājsaimniecību patēriņa rādītāji, tomēr kopumā ekonomiskā situācija uzņēmumiem saglabājas gana izaicinoša, pat lielākajiem.

"Lai gan saspringtais iekšzemes darba tirgus apgrūtina vakanču aizpildīšanu pat nodarbinātajiem ar augstākām algām, ārējā situācija joprojām ir galvenais drauds, kas ierobežo CAE eksportu," skaidro Sīlevičs.

Šogad globālās risku pārvaldības kompānijas CAE reģiona uzņēmumu "Top500" reitingu publisko jau 16.gadu pēc kārtas. Reitingā iekļuvušie uzņēmumi pētījumā tiek analizēti ne tikai pēc apgrozījuma un peļņas, bet arī dažādiem papildu faktoriem, tostarp, darbiniekus skaita, nozares, tirgus un kredītreitinga. Tādējādi CAE "Top500" reitings kalpo kā reprezentatīvs rādītājs tirgus tendencēm visā reģionā.