Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.
Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.
Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.
Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.
Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas eksportējošo uzņēmumu tirdzniecības partneriem, un ar Vācijas ražošanas sektoru Baltijā ir saistīta virkne dažādu nozaru. Latvijas gadījumā lielāko daļu eksporta uz Vāciju pēdējos gados veido koksne un tās izstrādājumi, transportlīdzekļi, mašīnas, mehānismi un elektroiekārtas, dzīvnieku un lopkopības produkcija, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumi, augu valsts un ķīmiskās rūpniecības produkti.
“Tirdzniecības sakari starp Baltiju un Vāciju ir intensīvi gan eksporta, gan importa jomā, un šī sadarbība ir abām pusēm nozīmīga ražošanas piegāžu ķēdes nodrošināšanai. Tādējādi var vērot, ka pašreizējie izaicinājumi un pazeminātā ekonomiskā aktivitāte Vācijas rūpniecībā jau tagad negatīvi ietekmē uzņēmumus Baltijas valstīs. Mūsu prognozes liecina, ka Vācijas ekonomikai šī gada pēdējā ceturksnī vajadzētu sākt uzlaboties. Pirmie pozitīvie signāli tam ir mājsaimniecību patēriņa kāpums, ko nosaka stabilas algu kāpuma tendences. Vienlaikus, tā ir tikai daļēji pozitīva ziņa Baltijas valstu uzņēmumiem, kas tomēr vairāk ir atkarīgi no nozarēm, kas joprojām atrodas grūtā situācijā,” skaidro "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz).
“Coface” ekonomisti prognozē, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts 2024.gadā pieaugs par 1,7%, Lietuvā par – 2,0%, bet Igaunijā šogad saruks par -0,5%. Vienlaikus, gan Igaunijā, gan Lietuvā nākamgad tiek prognozēta strauja ekonomikas izaugsme un IKP pieauguma prognoze noteikta pat 2,5% apmēra. Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti 2025.gadā prognozē 2.1% IKP pieaugumu.
Ekonomisko situāciju Latvijā līdz šim negatīvi ietekmējis ārējā pieprasījuma un investīciju kritums, norāda “Coface”. Tomēr sagaidāms, ka investīciju apmērs Latvijā atkal pieaugs, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistei. Tāpat pozitīvas iezīmes Latvijas ekonomikai sola arī tendences darba tirgū, kas varētu veicināt vidējā atalgojuma pieaugumu. Savukārt eksportam Latvijā ekonomisti gan sola vien pakāpenisku atveseļošanos, ko nosaka tirdzniecības partnervalstu rūpniecības sektora mērenā aktivitāte ne vien Vācijā, bet citviet Eiropas Savienībā.
Ekonomistu prognozes attiecībā uz Vācijas biznesa sektora atlabšanu ir piesardzīgas, un daudzu uzņēmumu perspektīvas ilgtermiņā - neskaidras. Pēc pandēmijas beigām daļa uzņēmumu Vācijā, cerot uz strauju ekonomisko atlabšanu, investēja attīstībā, uzņēmušies lielākas parādsaistības un mazinājušies to uzkrājumi. Tā vietā ekonomiskā situācija pēdējos divu gadu laikā bijusi gana izaicinoša, šo uzņēmumu finansiālo situāciju padarot saspringtu. Papildu slogs daļai uzņēmumu ir arī valsts pandēmijas laikā piešķirtā atbalsta neplānotas atmaksas saistības: lai gan sākotnēji atbalsta maksājumi tika deklarēti kā valsts atbalsts, pēc tam maksājumu atbilstības kritēriji kļuva stingrāki, padarot dažus uzņēmumus par tiem daļēji vai pilnībā neatbilstošiem.
Vienlaikus, lai gan Eiropas Centrālā banka ir sākusi pakāpenisku monetārās mīkstināšanas ciklu, Vācijas banku kreditēšanas nosacījumi uzņēmumiem joprojām kļūst stingrāki. Piemēram, uzņēmumu jauno aizdevumu vidējā procentu likme ir stabilizējusies aptuveni 5,3% apmērā (zem 2023. gada oktobra maksimuma), bet uzņēmumu neatmaksāto kredītu vidējā procentu likme dabiski turpināja pieaugt (3,5% no 2024. gada aprīļa līdz jūnijam – augstākais līmenis kopš 2012. gada septembra).
Šie saspringtie finansiālie apstākļi līdz ar lēno Vācijas ekonomikas atlabšanu, iespējams, varētu novest pie paaugstināta maksātnespējas gadījumu skaita ilgākā laika periodā, brīdina ekonomisti.
