Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Nozīmīgās ārzemes

“Pašlaik nozīmīgākie koka moduļu māju tirgi ir Islande un Lielbritānija, bet savu produkciju sūtām arī uz Franciju, nedaudz arī uz Itāliju, Austriju,” pašreizējo noieta tirgu ģeogrāfiju rāda A. Dzirkalis. Viņš norāda, ka būtībā visi ir jauni tirgi, jo aktīva darbība koka moduļu ēku ražošanā ir uzsākta salīdzinoši nesen. “Ārvalstu tirgos strādājam ar aģentiem, kuri savukārt nodrošina sadarbību ar attiecīgo valstu nekustamo īpašumu attīstītājiem un celtniecības kompānijām,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš norāda, ka ir novērota salīdzinoši liela interese par koka moduļu ēkām no kempingu attīstītājiem.

“Konkurence nebūt nav maza, jo īpaši, ja tie, kuri ražoja koka moduļu ēkas Skandināvijas tirgum, arī cenšas iegūt jaunus tirgus un pasūtījumus citviet,” uz jautājumu par konkurenci atbild A. Dzirkalis, piebilstot, ka visi ir nolikti uz vienas līnijas. “Neesam strādājuši tajā laikā, kad tie, kuri koka moduļu mājas sūtīja uz Skandināviju, un apgūt citus tirgus tā īsti nebija motivācijas. Tagad labsajūtas laiki ir beigušies. CMB Housing Factory kā mazākam spēlētājam ir daudz vieglāk apgūt jaunus tirgus, mainīt produktu klāstu un piesaistīt jaunus potenciālos klientus, jo lielajiem jau bija sava Skandināvijas tirgum pielāgota ražošanas sistēma un tāpēc arī kaut kādā mērā ir grūtāk pārorientēties uz citu valstu pasūtītāju vēlmju īstenošanu,” tā A. Dzirkalis.

Viņš atzīst, ka CMB Housing Factory ir vēl viena sava – specifiska – priekšrocība, jo tas ietilpst uzņēmumu grupā, kurā māsas kompānijās ir ļoti spēcīgs inženiertehniskais potenciāls, ir savi arhitekti un konstruktori, kas ļauj klientam ierasties ar savām vēlmēm, kas materializējas ar gatavu projektu, kurš tiks uzstādīts pasūtītāja paredzētajā vietā. “Vienas pieturas aģentūras princips,” uz jautājumu par lielāko trumpi atbild A. Dzirkalis. Viņaprāt, tas ir būtisks gan potenciālo pašmāju – Latvijas –, gan ārvalstu pasūtītāju gadījumā. “Nenoliedzami, ka Igaunijā strādājošajiem koka māju ražotājiem ir spēcīga Skandināvijas kapitāla klātbūtne, kas deva arī sava veida priekšrocības savās kapitāla izcelsmes zemēs, jo precīzi zina specifiku, kas vēl jo būtiskāk ir tāpēc, ka attiecīgas ražotnes izveidei ir nepieciešami nozīmīgi kapitālieguldījumi, kuru avots CMB gadījumā ir paša nopelnītā nauda,” skaidro A. Dzirkalis.

Mājas Ukrainai

2023. gadā CMB Housing Factory startēja un uzvarēja Latvijas valdības rīkotajā publiskajā iepirkumā par 12 moduļu ēku (55 m2 platībā ar gatavu iekšējo apdari, sanitāro mezglu un virtuvi) izgatavošanu un piegādi Čerņihivas apgabalam. “Ukraina pašlaik nav tā tirgus vieta, kur būtu ļoti liela vēlme strādāt, jo ir force majoure situācija – karš ne tikai posta to, kas ir bijis uzcelts, bet arī rada dažādus šķēršļus loģistikas un piegāžu ķēdē,” atzīst A. Dzirkalis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka kravas auto, kas veda moduļu ēkas, uz Polijas – Ukrainas robežas nācās pavadīt nevis stundas vai dienas, bet gan nedēļas.

Latvijas specifika

Eiropas Zaļais kurss komplektā ar zemu energoresursu patēriņu ir nozīmīgs faktors zema enerģijas patēriņa jeb tā dēvēto pasīvo ēku pasūtījumos. “Ražojam koka moduļu ēkas ne tikai kā privātmājas, kempingus, bet arī publiskās būves – bērnudārzus, sociālās aprūpes centrus,” stāsta A. Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums sekmīgi īstenojis bērnudārza projektu Lielvārdē un sociālās aprūpes centra ēku Rīgā. Bez tam ir arī interesanti kompāniju projekti par koka moduļu biroju ēku ražošanu un piegādi. “Ārvalstu tirgos būtībā nevienam nav nekas jāskaidro par koka ēkām, jo tādas zina gan patērētāji, gan celtnieki, gan nekustamo īpašumu projektu attīstītāji, bet tā nav Latvijā,” uz jautājumu par būtiskāko atšķirību starp Latvijas un ārvalstu tirgiem atbild A. Dzirkalis. Viņš norāda, ka ar izskaidrošanas darbu koka būvniecībā Latvijā aktīvi nodarbojas Koka būvniecības klasteris. “Agrāk vai vēlāk nonāksim pie elementāra secinājuma, ka vislabākais ir no vietējiem resursiem ražot Latvijā un arī saražoto, cik vien tas iespējams, izmantot Latvijā, nevis vest uz tālām zemēm,” tā uz jautājumu, vai Latvija koka ēku būvniecībā nonāks līdz Skandināvijas līmenim, atbild A. Dzirkalis.

Jāaug publiskā sektora pasūtījumiem

“Skandināvijas, jo īpaši Zviedrijas, tirgus ir būtiski sabremzējies, un to izjūt arī Latvijā strādājošie ražotāji, kuri savu produkciju realizēja šajās zemēs un pašlaik vairāk cenšas strādāt citos, tostarp Latvijas tirgū,” situāciju raksturo Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis. Viņaprāt, ikviens uzņēmums meklē risinājumu atbilstoši savām stiprajām pusēm. “Uzņēmumi meklē risinājumus – kompensējošos tirgus citās Eiropas valstīs. Protams, ir sarežģīti, ja gadiem ilgi ir strādāts uz Skandināvijas tirgu un pašlaik šajā tirgū ir nospiestas bremzes,” tā K. Ceplis. Viņš šo situāciju redz kā tirgus izaicinājumu, ar kuru katrs uzņēmums tiek galā ar saviem instrumentiem un risinājumiem. Jāņem vērā, ka jau kopš Covid-19 pandēmijas visiem, arī koka māju būvniekiem, izaicinājumu nav trūcis. “Latvija ir bagāta ar mežiem, ir daudz koksnes pārstrādes uzņēmumu, un pašlaik, iespējams, ir īstais brīdis, lai Latvija kā valsts aizdomātos par to, ka savu resursu – koksni – varam izmantot savām vajadzībām, jo bremžu nospiešana citās valstīs ir atbrīvojusi ražošanas jaudas koka māju uzņēmumos, kuri var un māk strādāt,” uzsver K. Ceplis. Viņaprāt, Latvijas valstij un pašvaldībām vajag aktīvāk izskatīt koksni kā materiālu, no kura būvēt publiskās ēkas, jo privātmājas no koka jau ir un tās ir iekarojušas savu lietotāju uzticību.

Mērķis – viena māja dienā

CMB Housing Factory pašlaik ražošanas jauda ir 50 koka moduļu ēkas gadā, taču perspektīvā mērķis ir viena māja dienā. “Strādājam pie sistēmas izveides, kura ļautu vienā dienā saražot vienu moduli, tieši tāpēc plānots investēt ne tik daudz ražošanas tehnoloģijās, kā procesos, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitātes kontroles līmeni,” pašreizējo darba fokusu atklāj A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka ražošanas apjoms ir tieši saistīts ar pārdošanas apjomu pieaugumu. “Darbaspēka trūkumu izraisa celtniecības sezonalitāte. Diemžēl ir cilvēki, kuri daudz labāk iet strādāt pelēkajā ekonomikā – nemaksājot nodokļus, tādējādi savā makā ieraugot vairāk, nekā legāli strādājot un samaksājot darbaspēka nodokļus pilnā apmērā,” uz jautājumu par būtiskāko problēmu pašlaik atbild A. Dzirkalis, piebilstot, ka minētais neatceļ iepriekš nosprausto uzdevumu izpildi.