Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.
1.Atgriežamies pie rekordiem!
Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.
Neapstādināms tādējādi izskatās viss ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā "Nasdaq Composite" akciju indeksa kāpums. Tā vērtība kopš marta otrās puses palielinājusies par 56% un šonedēļ pārliecinoši sasniedza jaunu rekordu. Savukārt kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par 20%. Vismaz vērojot šo ASV akciju dinamiku, var šķist, ka pandēmija tāda "atraudziņa" vien bijusi. Kopumā tirgus dalībnieki acīmredzami cer uz to, ka pārskatāmā nākotnē dzīve tomēr būs rožaināka. Par straujāku ekonomikas atkopšanos liek domāt arī dāsnie centrālo banku un valdību stimuli.
Akciju mijēju optimisms vērojams ne tikai ASV. Eiropā Vācijas akciju cenu dinamiku raksturojošā "DAX" indeksa vērtība šīs nedēļas beigās jau atradās aptuveni turpat, kur tā šo gadu sāka. Tas, protams, nav tik izcils sniegums, kā ASV tehnoloģiju līderiem. Šajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka daudzu Eiropas valstu tautsaimniecības gāžas par 10%, tas tāpat ir visai iespaidīgi. No Eiropas lielākajiem akciju tirgiem vēl labāk klājies Zviedrijas un Dānijas vērtspapīriem. Faktiski šobrīd ir vērojams tirgus dalībnieku pieņēmums, ka Eiropa un sevišķi tā pati Vācija pandēmijas krīzi salīdzinoši ar citiem būs pārvarējusi labāk. Attiecīgi tas uzlabo skatījumu uz reģiona vērtspapīriem ilgtermiņā.
Ne visi signāli no akciju tirgus ir viennozīmīgi pozitīvi. Var mēģināt spriest, ka nesenais kāpums aizsteidzies pa priekšu laikam. Interesanti - "Bloomberg" ziņo, ka šomēnes aptuveni 1000 ASV kompāniju insaideri metušies pārdot savas akcijas. Kopumā insaideru - akciju pārdevēju pret šādu pircēju attiecība bijusi pieci pret vienu. 30 gadu laikā šī attiecība augstāka bijusi vien divas reizes, raksta "Bloomberg".
Insaideru pastiprināta akciju pirkšana vai pārdošana gan ne vienmēr precīzi pareģo kādas akcijas cenas virzienu. Tiesa gan, jāņem vērā, ka insaideri parasti vislabāk saprot un tiem ir pilnīgākā informācija par procesiem kompānijā. Tāpat parasti tiem mēdz būt ilgtermiņa skatījums uz ieguldījumiem savas kompānijas akcijās. Eksperti gan bieži piebilst, ka investoriem jēdzīgāk uzmanību būtu pievērst insaideru akciju pirkšanas aktivitātei. Proti, šāda akciju pārdošana bieži saistoties ar visai personiskiem iemesliem. Savukārt insaideru pirkšanas aktivitāte vairāk liecinot par kompāniju vadību uzticību ekonomikai.
2. Lipina kopā ar kopēju parādu
Lielais notikums Eiropā šā mēneša otrajā pusē bija vienošanās par nākamo Eiropas "glābšanas paku". Reģiona līderi (pēc it kā ļoti smagām diskusijām) tomēr spējuši vienoties par 750 miljardu vērtu kopēju ekonomikas glābšanas plānu. 390 miljardi no šīs summas valdībām tiks nodrošināti grantu veidā un 360 miljardi – lētu aizdevumu veidā.
Viens no atslēgas vārdiem šajā visā ir "kopējs". Proti, šis plāns jeb fonds tiks kopēji garantēts, kas faktiski nozīmē kopēju Eiropas parāda izmēģinājumu. Tas tiek uzskatīts par soli ciešākas Eiropas integrācijas un fiskālās savienības virzienā. Šāds solis Eiropas stūrmaņiem acīmredzami bija jāsper, jo pandēmija kārtējo reizi gaismā izcēla individuālu valstu (un ļoti lielu šādu ekonomiku) nevarēšanu tikt galā ar savām finanšu problēmām.
Pēc šīm ziņām zemāk planēja daudzu Eiropas valdību obligāciju ienesīgums un pieauga eiro cena. Tāpat Eiropas akciju tirgū plauka optimisms. Tas nozīmē, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki šādus jaunumus uztvēra pozitīvi, un tā bijusi zīme, ka nu tie var uzņemties lielākus riskus.
Paredzēts, ka šī nauda būs jāatmaksā līdz 2058. gadam, un tā nāks no Eiropas Savienības budžeta. Tas arī nozīmē, ka lielākām tautsaimniecībām būs jāatmaksā vairāk, piemēram, Vācijai. Lai šo naudu atdotu, Eiropas Komisija jau paspējusi ziņot par sagaidāmiem papildu nodokļiem. Ieplānots ir nodoklis plastmasai, un tiek apspriests arī digitālais nodoklis. Visticamāk, sagaidīsim arī kādus citus "zaļos" nodokļus un, iespējams, ne tikai tādus.
Lielāko labumu no šī fonda gūs Itālija. Paredzēts, ka viena pati tā saņems aptuveni 210 miljardus no visiem 750 miljardiem. Aptuveni trešā daļa no šīs jaunās kopējās palīdzības naudas tiks virzīta, lai apkarotu klimata pārmaiņas. Savukārt Latvijas ekonomikas attīstībai no minētajiem pandēmijas atveseļošanās 750 miljardiem atmesti gandrīz pieci miljardi eiro. Aptuveni puse no tiem ir granti un otra puse – aizdevums.
Kopumā šis kopējais Eiropas plāns, šķiet, rada sajūtu, ka kādi caurumi ir aizbāzti, lai gan pandēmijas rēķinu joprojām dažādā Eiropa, visticamāk, jutīs vēlāk. Var spekulēt, ka varbūt arī kādā brīdī Ziemeļi sāks pamatīgāk apvainoties, ka tos izmanto (arī Dienvidos jau kādu laiku iesētas pamatīgas apvainošanās sēklas). Lai nu kā - īstermiņā pārliecība par vecā kontinenta varēšanu augusi.
Kopējs reģiona parāds tiek uztverts kā viens no stūrakmeņiem, kas pasargātu no eirozonas sadalīšanās riska un uzturētu valdību aizņemšanās izmaksas zemas (turklāt šo parādu vienmēr gatava finansēt var būt Eiropas Centrālā banka). Jau visai ilgstoši gaisā virmojušas runas par to, ka Eiropas integrācijas process ir bijis visai nepilnīgs. Savienības valstīm ir kopēja valūta un centrālā banka. Vienlaikus tās emitē parādu valūtā, kuru tās nekontrolē. Pēc idejas kopējs reģiona parāds un finanšu ministrija ir nākamais loģiskais solis. Tas gan nāk komplektā ar bailēm, ka vienmēr kādam nāksies samaksāt par citu neizdarībām. Šādā veidā arī tiek pazaudēta teikšana pār savām finansēm, kas lielākā mērā tiktu nodota "pārnacionālajai Eiropai"
3.Koalīcija pret Ķīnu
Ģeopolitiskā situācija pasaulē ir nokaitēta un ziņu virsrakstos virmo pagaidām diplomātiski strīdi. Nupat ASV Ķīnu vainojusi pie tā, ka tā mēģinājusi ietekmēt ASV iekšpolitiku. Rezultātā Pekinai pieprasīts steidzami slēgt tās diplomātisko pārstāvniecību ASV pilsētā Hjūstonā. Attiecīgi atbildi parādā solījusi nepalikt arī pati Ķīna, kuras amatpersonas izteikušās, ka notikušais ir "bezprecedenta eskalācija". Līdz šim ierasts, ka gan Ķīnai ASV teritorijā, gan ASV Ķīnā ir pieci šādi diplomātiskie konsulāti un vēl vēstniecība.
Faktiski ASV Ķīnu vaino pie tā, ka tā ilgstoši izvērsusi apjomīgas spiegošanas un savas ietekmes paplašināšanas darbības ASV teritorijā, kur konsulāti varētu būt bijuši bāze šādām operācijām. Interesanti, ka šonedēļ parādījās ziņas (kuras papildināja arī video), ka minētās Ķīnas konsulāta ēkas iekšpagalmā atkritumu konteineros dedzināti dokumenti. Savukārt, kad ieradās ugunsdzēsēji, viņi konsulāta teritorijā ielaisti netika. ASV arī vainojusi Ķīnas hakerus centienos nozagt tās progresu Covid-19 vakcīnas izstrādē. Šajā ziņā var pat mēģināt teikt, ka sācies tāds kā Covid-19 aukstais karš, kad katra valsts grib par visu cenu būt pirmā, kurai ir šāda vakcīna. Nesen pie līdzīgiem hakeru uzbrukumiem tika vainota arī Krievija (no otras puses - katrs dara, kā māk. Ko Krievijai citu atliek darīt, ja tā nav investējusi laboratorijās, bet drīzāk – kiberkara spēju uzlabošanā?).
Katrā ziņā pagaidām izskatās, ka, diplomātiskajiem sakariem sairstot, Rietumu pretstāve Ķīnai var kļūt vien asāka. Tiek ziņots, ka sarunas koalīcijā pret Ķīnas draudiem notiekot starp Apvienoto Karalisti un ASV. Faktiski, britiem pametot Eiropas Savienību, saprotams, ka tiem jāmeklē jauni sabiedrotie. Arī briti bijuši tie, kas, Ķīnai krietni ciešākā paspārnē paņemot Honkongu, pamatīgi intensificējusi savu Ķīnas kritiku. Apvienotā Karaliste arī aizliegusi Ķīnas "Huawei" tehnoloģiju izmantošanu tās nākamās paaudzes mobilo tīklu izstrādē.
4. Tas pats vecais jaunais vīruss
Nekur, protams, nav pazudis arī vīruss. Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē šīs darba nedēļas beigās pietuvojās 15,5 miljoniem. Savukārt aktīvo saslimšanas gadījumu skaits bija aptuveni 5,5 miljoni. ASV, Brazīlija un Indija kopā ir atbildīgas aptuveni par pusi no visiem saslimšanas gadījumiem. Kopumā maskas vēl kādu laiku daudzās pasaules valstīs turpinās būt ikdienas sastāvdaļa. Tāpat nav izslēgti arī stingrāki vīrusa ierobežošanas pasākumi.
Liela uzmanība pievērsta vakcīnas izstrādes procesam. Tā pieejama varētu būt jau šogad. Ir gan arī neskaidrības. Piemēram, "New England Journal of Medicine" žurnāls izpētījis, ka pacientiem, kuriem Covid-19 simptomi bijuši maigi, antivielas ātri pazūdot. Tas rada bažas par imunitāti pret atkārtotām saslimšanām nākotnē.
Kopumā šobrīd sācis nostiprināties pieņēmums, ka ASV cīņā ar pandēmiju būs palikusi iepakaļ, kas attiecīgi salīdzinošu konkurences priekšroku varētu dot Eiropai un Āzijai. ASV ļoti smagi skāris tas pats jau daudzkārt pieminētais vīruss, un joprojām šajā valstī ar to vērojami pietiekami daudz jauni saslimšanas gadījumi. Rezultātā spekulācijas ir, ka no ASV ilgstoši varētu tikt sagaidīta arī salīdzinoši (ar Eiropu un Āziju) vājāku ekonomikas datu plūsma.
