Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.
Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.
Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.
Pa tarifu sitienam - auto
Pieejamie dati liecina, ka ES eksports uz Apvienoto Karalisti 2017. gadā bijis 301,2 miljardu eiro apmērā. Bloomberg rēķina, ka no šīs summas jauniem tarifiem var tikt pakļauti 47,3 miljardi eiro (jeb aptuveni 16% no eksporta). Vismaz šobrīd tiek lēsts, ka tas kontinentālās Eiropas šiem produktiem varētu pievienot papildu izmaksas aptuveni piecu miljardu eiro vērtībā.
Potenciālo tarifu sarakstā ir daudzas preces, kuru vidū atrodams gan siers, gan riepas. Kopumā gan visvairāk rosīšanās tarifu frontē droši vien skars auto industriju un mašīnbūvi. Tādējādi lielāko britu tarifu svaru, ja nenotiek brīnumi, Eiropā būs jāiznes tās tautsaimniecības motoram - Vācijai.
Bloomberg rēķina, ka jaunajiem britu tarifiem var tikt pakļauts Vācijas eksports uz šo valsti gandrīz 19 miljardu eiro vērtībā. Tiek lēsts, ka Vācijas spēkratiem apvienotā Karaliste varētu noteikt 10% līdz 16% lielu tarifu. Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) pirms kāda laika jau aicināja Apvienoto Karalisti un ES tomēr vienoties par līdzšinējiem tirdzniecības nosacījumiem. Pretējā gadījumā minētā asociācija brīdināja, ka nevienošanās var novest pie "seismiskām tirdzniecības nosacījumu pārmaiņām, kad jauni miljardu eiro tarifi abās kanāla malās draud ietekmēt patērētāju izvēli un auto pieejamību [jeb tie var krietni sadārdzināties]".
Vismaz šobrīd tiek lēsts, ka ar jauniem britu tarifiem droši vien nāksies saskarties arī tekstila un apģērbu sektoram, gaļas un piena produktu ražotājiem un keramikas industrijai.
Daļā gadījumu var tikt noteiktas arī kvotas. Proti, kādu laiku, lai mazinātu pēkšņu cenu pieauguma risku, tirdzniecība notiek bez kādiem papildu tarifiem. Tomēr tad, kad šī kvota piepildīta, jau tiek ieslēgts tarifu režīms. Piemēram, par katriem jauniem 1000 kilogramiem Eiropas Savienības izcelsmes zoss gaļas (virs kvotas) tarifos jāatstāj 1600 mārciņas.
Pamatā droši vien drošāk var justies tādi Eiropas biznesi, kuru eksportam nav konkurenti Apvienotajā Karalistē. Tāpat tarifi mazākā mērā varētu skart pašiem britiem vajadzīgās dažādas detaļas, lai tie galu galā neiešautu kājā saviem kādu galaproduktu radītājiem.
Kurš no kura atkarīgāks
Katrā ziņā jaunās Eiropas tirdzniecības diskusijas var izvērsties visai smagas. Pagaidām gan izskatās, ka ES, kurai būs arī pašai savu tarifu priekšlikumi britu precēm un pakalpojumiem, tajās vajadzētu būt pārsvaram. Tas tādēļ, ka briti no tirdzniecības ar kontinentālo Eiropu tomēr ir daudz vairāk atkarīgi nekā ES no tirdzniecības ar britiem.Tiek rēķināts, ka ES iepriekšējo piecu gadu laikā bijusi atbildīga gandrīz par pusi no kopējiem britu eksporta apmēriem.
Tāpat ES uz Apvienoto Karalisti ir lielākā importētāja. Aptuveni puse no precēm, kas kopš 2013. gada plūdusi uz šo valsti, nākusi no ES.Salīdzinājumam Apvienotā Karaliste 2018. gadā bija atbildīga par nepilniem 6% no ES kopējā eksporta. Iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs bija 6,2% (tātad - ietekme jau mazinājusies).
DB jau ziņojis, ka ASV un Ķīnai ejot pa sava tirdzniecības kariņa fāzes soļiem, cietēja var būt Eiropa. Piemēram, Vācijas "Kiel Institute for the World Economy" pārstāvji norādījuši, ka Ķīnas solījumi par apjomīgāku ASV preču uzpirkšanu, visticamāk, notiks uz trešo valstu rēķina. Tie rēķina, ka galu galā tas Eiropai nākamgad vien var izmaksāt aptuveni 11 miljardus ASV dolārus (9,93 miljardus eiro).
