Jaunākais izdevums

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Mercell ir pircēja un piegādātāja tikšanās vieta Skandināvijā un Baltijas valstīs B2B, B2G un G2B tirgū. Ikviens piegādātājs viegli atrod sev vēlamos valsts un privāto uzņēmumu pasūtījumus, savukārt pircēji - sazinās ar labākajiem piegādātājiem viņu vēlamajā nozarē.

Uzņēmums dibināts Norvēģijā 1999. gadā, vēlāk tas savu darbību uzsācis arī Dānijā un Zviedrijā, savukārt 2006. g. decembrī tas izveidojis uzņēmumus Baltijas valstīs un Vācijā.

Laika posmā no 2001. līdz 2005. gadam Skandināvijā Mercell uzņēmums audzis par 1012 % un ir ieguvis 2. vietu kā visstraujāk augošais uzņēmums Norvēģijā, apsteidzot Complan Network AS, Birdstep Technology AS, un Noria Software AS. Pašlaik tas darbojās 7 pasaules valstīs, tai skaitā arī Latvijā un vēl arvien turpina attīstīties.

Šodien Mercell Norvēģijā ir oficiāli atzīts uzņēmums, kas nodrošina Elektroniskās iepirkumu sistēmas darbību valsts sektorā. Viss publisko iepirkumu process, Dinamiskā iepirkumu sistēma un elektroniskās izsoles valsts līmenī notiek Mercell portālā.

„Starptautiskā pieredze, komandas darbs un individuāla pieeja katram klientam ir mūsu veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā”, apgalvo uzņēmuma vadītāja Latvijā Svetlana Volujeviča.

Arī Latvijā

Nav nekāds noslēpums, ka daudzi uzņēmumi Latvijā nezina vai nav pietiekami informēti par iespēju piedalīties valsts un pašvaldību izsludinātajos konkursos, tādā veidā negūstot papildus peļņu un atpazīstamību, kas nenoliedzami ietekmē biznesa vidi un vietu tirgū.

Strādājot ik dienu ar iepirkumiem, Mercell ir novērojis būtisku iepirkumu skaita pieaugumu. Ņemot vērā to, ka savu darbību Latvijā uzsākām tikai 2007. gada sākumā, Mercell sistēmā gada laikā tika ievadīti gandrīz 26000 iepirkumu un rezultātu paziņojumu. 2008. gada deviņi mēneši ir nozīmīgi ar ievērojamu publicēto iepirkumu skaita pieaugumu datu bāzē, jo 9 mēnešu laikā ir reģistrēti un publicēti vairāk kā 27000 Latvijā izsludināti iepirkumi, neskaitot rezultātu paziņojumus. Jāatzīmē, ka tajā pašā laika periodā „mazo” iepirkumu skaits pārsniedzis 18000.

Fakti:

Nosaukums: Sia Mercell Latvia

Dibināts: 26.12.2006

Nozare: Informatīvie pakalpojumi:

Mercell Tender Service

Mercell Sourcing Service

Darbinieku skaits Eiropā: 120

Darbinieku skaits Latvijā: 9

Atrodas: Rīgā

Kontakti:

SIA Mercell Latvia

Info: +371 67109550

E-pasts: [email protected]

http://www.mercell.lv

Piegādātājiem - Mercell Tender Service (MTS), pircējiem – Mercell Sourcing Service (MSS).

Mercell ir izveidojis elektronisko sistēmu gan Piegādātājam, gan Pircējam, izstrādājot divus pakalpojumu veidus: MTS (Mercell Tender Service) un MSS (Mercell Sourcing Service)

Mercell Tender Service – šis ir viens no mūsu pakalpojumu veidiem, kas Piegādātājam sniedz drošu un ērtu veidu, kā iegūt savai uzņēmējdarbības sfērai interesējošo informāciju par izsludinātajiem iepirkumu konkursiem Latvijā un citur Eiropā.

Kā tas notiek? Visiem pasūtījumiem tiek piesķirti dažādi produktu kodi (CPV) un ģeogrāfiskie parametri (Nuts kodi). Mercell projektu vadītāji sistēmā rūpīgi izveido Jūsu uzņēmuma vienu vai vairākus profilus pēc Jums interesējošiem kritērijiem. Balstoties uz to, uzņēmums katru rītu saņem „Mercell Update” e-pastu ar informāciju par jaunākajiem Jūsu uzņēmuma profilam atbilstošajiem iepirkumiem, tādējādi nepalaižot garām Jums svarīgo informāciju. Piemēram, Jums ir uzņēmums, kas ražo, pārdod un piegādā mēbeles. Šajā gadījumā ir vēlams pievērst uzmanību jaunu biroju ēku celtniecībai. Tādēļ Jūs varat izveidot 2 veida profilus, kā rezultātā viena profila ietvaros Jūs saņemsiet informāciju par aktuālajiem mēbeļu iepirkumiem, savukārt otra profila ietvaros Jums tiks nodrošināta informācija par to, kur tiek celti jauni biroju kompleksi. Izvēloties šāda veida stratēģiju, Jums jau iepriekš būs zināms - kurš uzņēmums tuvākajā laikā varētu gatavoties iepirkt mēbeles.

Informācija On-line datu bāzē

Ikvienam klientam tiek piešķirtas piekļūšanas paroles on-line datu bāzei, kurā ir iespējams sekot līdzi iepirkumu tirgū notiekošajam.

Tiešsaistes datu bāzes izmantošana dod iespēju apskatīt jaunāko informāciju, kas tiek papildināta ik brīdi. Tas ievērojami ne tikai taupa, bet arī optimizē kā Jūsu laiku, tā arī resursus.

Datu bāzē tiek piedāvātas dažādas iepirkumu meklēšanas iespējas, izvēloties sev ērtāko veidu. CPV kodi, atslēgas vārdi, pieteikšanās termiņš, pasūtītājs, valsts – šie ir tikai daži no veidiem, kā meklēt sev interesējošo informāciju.

„Mūsu klienti izvēlas strādāt divējādi – vai nu ar ik rīta e-pastiem vai strādājot ar datubāzi,” - ar saviem novērojumiem dalās Mercell Latvia projektu vadītāji.

Mercell Latvijā katru dienu uzrauga apmēram 1500 iepirkuma avotu un publicē vairāk kā 200 jaunus valsts un privātā sektora izsludinātos iepirkumu konkursus. Šie skaitļi ar katru dienu turpina pieaugt.

Datu bāzē ir iespēja redzēt iepirkumu rezultātus, iekļaujot tajos informāciju gan par iepirkuma priekšmetu, gan iepirkuma procedūras Uzvarētāju, t.i., Līguma izpildītāju, noslēgto līgumcenu, kā arī citu informāciju. Tādā veidā ļaujot viegli sekot līdzi šī brīža situācijai tirgū un iepirkumu vēsturei.

Mercell Sourcing Service - šī ir otra veida elektroniskās informācijas piegādes sistēma, kas sniedz Pircējam, iespēju redzēt piegādātāju tirgu visās uzņēmējdarbības nozarēs Baltijas valstīs, Skandināvijā un citviet Eiropā.

Piemēram, Jūs vēlaties rekonstruēt savu mēbeļu ražotni vai noliktavu. Jūs atsūtāt mums informāciju, kādu produkciju vai pakalpojumus Jūs tieši vēlaties nopirkt, piemēram, projektēšanas, inženiertehniskos, elektro- vai ar celtniecību saistītos pakalpojumus, ierīces, dažādas iekārtas un aprīkojumu, - savukārt mēs nosūtām šo informāciju atbilstošajiem piegādātājiem, tādā veidā informējot viņus par iespēju piedalīties Jūsu projektā un piedāvāt savu produkciju vai pakalpojumus. Saņemot iespējamo piegādātāju dažādos piedāvājumus, Jums rodas lieliska iespēja izvērtēt un pieņemt sev visizdevīgāko risinājumu. Tas būtiski atvieglo Jūsu pirkšanas procesu - pasūtījumu ar sev vēlamajiem kritērijiem un cenu Jūs izstrādājat vienreiz, savukārt mēs to nosūtām visiem piegādātajiem vai pakapojumu sniedzējiem. Tas būtiski ietaupa Jūsu laiku un resursus. Šobrīd privāto tenderu izsludināšanu Mercell sistēmā mēs piedāvājam bezmaksas.

“Esam ļoti gandarīti. Rūpīgs darbs un pievēršanās tam, ko mēs darām vislabāk, proti, elektroniska informācijas piegāde, ir padarījusi mūs par to, kas mēs esam šodien, ” - atzīst Mercell Latvia vadītāja Svetlana Volujeviča.

Kāpēc Mercell?

Mercell piedāvā iespēju gan Piegādātājiem, gan Pircējiem paplašināt savas iespējas darba tirgū.

„Nacionālais attīstības plāna ziņojums vēsta, ka viens no eksporta veicināšanas mērķiem ir stimulēt Latvijas uzņēmumu plašāku iesaistīšanos pasaules tirgos. 31, 8 % aptaujātie eksportētāji kā vienu no problēmām minēja informatīvu trūkumu par noieta tirgiem. Ļoti lielu palīdzību mēs varam sniegt eksportētājiem. Tā kā Latvijā pašlaik ekonomiskā situācija ir ļoti nestabila, daudzi eksportētāji ir zaudējuši savu preču vai pakalpojumu noieta iespējas. Kamēr valsts domā par palīdzību eksportējošiem uzņēmumiem, Mercell jau šodien sniedz informatīvu atbalstu visiem interesentiem par iepirkumiem un pasūtījumiem jebkurā valstī,” skaidro uzņēmuma vadītāja Latvijā Svetlana Volujeviča.

Mercell katru dienu apkopo apjomīgu informāciju, ar kuru strādā profesionāla cilvēku komanda. Katrs iepirkums tiek pārbaudīts, ievadīts datu bāzē un papildināts ar CPV kodiem. Sadarbojoties ar Mercell, Jūs varat būt drošs, ka saņemsiet tieši sev vēlamo un interesējošo informāciju ik rītu savā e-pastā, tādā veidā neapgrūtinot sevi ar darbietilpīgo meklēšanu, un ietaupot sev tik ļoti vērtīgo laiku.

Mercell piedāvā bezmaksas iespēju ikvienam uzņēmumam izmēģināt MTS pakalpojumu. Lai tam pieslēgtos, ir nepieciešams tikai Jūsu uzņēmuma nosaukums un e-pasts, un 2 nedēļas bez maksas ik rītu Jūs saņemsiet Mercell Update e-pastu un piekļuvi datu bāzei.

Mercell pasaulē darbojas jau ilgu laiku un ir pierādījis sevi kā stabilu un drošu partneri. Uzņēmumam ir noteikti profesionālie un ētikas standarti, kas tiek ievēroti uzņēmuma ikdienas darbā, un tas spēj garantēt pakalpojuma kvalitāti. Esam izveidojuši labas kvalitātes informācijas sistēmu publisko iepirkumu sektorā. Paralēli tam attīstām informācijas piesaisti arī par privātajiem pasūtījumiem. Tas sniedz Jums unikālu iespēju gūt informāciju par iepirkumiem, kas nekur citur nav pieejama.

Individuāla pieeja katram klientam ir Mercell darbības pamatā. Mēs rūpīgi strādājam, lai kopīgi sasniegtu vislabāko rezultātu.

„Vēlamies strādāt ilgtermiņā – augt un attīstīties kopā ar mūsu klientiem. Un mums ir uz ko tiekties.”

Atsauksmes

A/S „STA Grupa”, Valdes loceklis Normunds Martinsons:

"Mercell datu bāze ir ļoti ērts un praktisks biznesa instruments ikvienam uzņēmumam, kurš pievērš uzmanību dažādu struktūru un institūciju izsludinātajos iepirkumu konkursos. Tā kā mūsu uzņēmums nodarbojas ar drošības un apsardzes sistēmas projektēšanu, uzstādīšanu un vairumtirdzniecību, tekstilpreču vairumtirdzniecību, tad mums ir svarīgi saņemt aktuālo informāciju par valsts un pašvaldību izsludinātajiem iepirkumu konkursiem. Mercell datu bāze nodrošina mums ātru piekļuvi interesējošiem konkursiem, jo katru rītu saņemam elektronisko pastu par aktuālajiem iepirkumiem, kā arī konkursu rezultātu paziņojumiem. Datu bāzi lietot ir ļoti viegli un vienkārši, gan pēc CPV kodiem, gan atslēgas vārdiem. Laika patēriņš, lai izveidotu savu meklēšanas profilu un lai sameklētu sev interesējošo informāciju ir ļoti minimāls. Tā kā mēs izmantojam divus atšķirīgus profilus, tad svarīgi ir arī tas, ka Mercell datu bāze atlasa izsludinātos konkursuss atbilstoši šiem diviem profiliem".

SIA „Tūrisma aģentūra Kolumbs”, korporatīvo klientu administratore Dace Raituma:

„Uzņēmumam SIA „Tūrisma aģentūra Kolumbs” sadarbība ar SIA „Mercell Latvia” ir devusi iespēju augt un attīstīties, atrast jaunus sadarbības partnerus un tas ir solis uz mūsu kopīgiem panākumiem. Mercell Latvia piedāvā ērtu datu meklēšanu un mums aktuālās informācijas saņemšanu e-pastā. Līdz ar to, tiek atvieglots mūsu darbs, jo nav nepieciešams katru dienu pārbaudīt šo portālu, lai uzzinātu par mūsu uzņēmumu interesējošajiem iepirkumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. SIA Mercell Latvia rūpējas par saviem klientiem, ir vienmēr atsaucīgi un zinoši, ar kuriem prieks sadarboties. Esam priecīgi par līdzšinējo sadarbību un ar prieku sadarbosimies arī turpmāk!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness,09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Baltijas M&A forums: Lielas cerības uz zemām procentu likmēm un stabilu globālās ekonomikas atveseļošanos

Dienas Bizness,25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Baltijas, gan Centrālās un Austrumeiropas valstu eksperti, visi kā viens, norāda, ka Baltijai jāpalielina produktivitāte un konkurētspēja, lai kāpinātu investoru interesi, jo konkurence Eiropā strauji pieaug.

Visticamāk, ka investīcijas ienāks tirgū, taču un darījumu norise lielā mērā būs atkarīga tieši no tirgus pārrobežu konsolidācijas. Baltijas tirgus vispār investoriem šķiet ļoti ērts, tas sāk līdzināties Skandināvijas tirgum ar pārsteidzoši labiem IKP rezultātiem, tādējādi darījumu apetīte šajā reģionā pieaug. Lielākās cerības tiek liktas uz Citadele bankas potenciālo pārdošanu.

Šie ir galvenie secinājumi, kas radušies gadskārtējā Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2013 pirmajā dienā. Šogad forums notiek no 24. līdz 25. oktobrim Rīgā, Latvijā.

Savā prezentācijā par globālās ekonomikas attīstību 2013. gadā un tās ietekmi uz Ziemeļvalstīm un Baltijas reģionu, kā arī par 2014. gada perspektīvām Helge J. Pedersen, Nordea galvenais ekonomists, norādīja, ka zemas procentu likmes apvienojumā ar stabilu pasaules ekonomikas atveseļošanos ir labs virzītājspēks vispārējai M&A aktivitātei 2014. gadā. Runājot par eiro stabilitāti un tā pozīcijas ilgtspēju, Pedersena kungs atsaucās uz ECB, kas ir gatava darīt visu, lai saglabātu eiro. Citu satraukuma iemeslu starpā ir arī jauni tirgus burbuļi un inflācija. Nekustamā īpašuma cenas, piemēram, Francijā, Kanādā, Norvēģijā un Zviedrijā rada bažas; valstis, kurām nācies saskarties ar nesenās krīzes sekām, zina, ka tādas situācijas atkārtošanos nedrīkst pieļaut. Attiecībā uz izaugsmes prognozēm – ASV paredzama ievērojami strauja izaugsme, Ziemeļvalstu starpā Zviedrijai ir visoptimistiskākās perspektīvas, Igaunijas izaugsme paātrināsies, bet Latvija un Lietuva, paredzams, saglabās savu līdzšinējo pozitīvo virzību. Eiropai visumā jānodrošina savas produktivitātes pieaugums, lai spēcinātu ekonomiku un radītu lielāku darījumu aktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns,15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Baltijas M&A un privātā kapitāla balva tiek piešķirta Luminor, Food Union un Laumai

Dienas Bizness,05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums – Rīga, 24.-25. oktobris

Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja <i>SORAINEN</i> vadošā partnere, Latvijas Privatā un Riska Kapitāla Asociācijas valdes locekle,16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nākamajā nedēļā Rīgā notiks ikgadējais Baltijas M&A un privātā kapitāla forums, kur šogad, kopā ar tradicionālajiem foruma organizatoriem, zvērinātu advokātu biroju SORAINEN, Dienas Bizness, Äripäev un Verslo žinios, organizatoru lomā piedalās arī visu triju Baltijas valstu privātā un riska kapitāla asociācijas. Pie tam līdz ar forumu, Latvijas Privātā un Riska Kapitāla Asociācija atzīmē savu desmit gadu jubileju.

Šo apstākļu iespaidā, kā arī tādēļ, ka šogad ir vērojama salīdzinoši liela rosība privātā un riska kapitāla industrijā (Latvijā, piemēram, nesen noslēgtais Latvijas Garantiju aģentūras konkurss, kā arī šajā vasarā pieņemtais Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums), forumā īpaša vieta tiks atvēlēta dažādām ar Baltijas privātā un riska kapitāla industrijas attīstību veltītām tēmām. Tā, piemēram, foruma pirmajā dienā, 24. oktobrī, ar idejām industrijas attīstības vecināšanai dalīsies EBRD (Agris Preimanis), Eiropas Investīciju Fonda (Richard Pelly) un arī Eiropas privātā un riska kapitāla asocijācijas (Michael Collins) pārstāvji; savukārt, 25. oktobrī īpašā sesijā tiks spriests par Baltijas valstu valdību lomu industrijas attīstībā un to, ko no valdībām sagaida industrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis,23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis,01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

  • Baltijas M&A gada darījums 2017;

  • Baltijas privātā/riska kapitāla gada darījums 2017;

  • Baltijas izejošais darījums 2017;

  • Baltijas privātā un riska kapitāla nozares gada sasniegumu balva, ko pasniedz Eiropas Investīciju fonds.

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par mobilajām sarunām valsts var ietaupīt 4 miljonus

Sanita Igaune, 67084457,10.10.2008

Izsludinot vairāk iepirkumu konkursam par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts institūcijas, iespējams, varētu ietaupīt pat vairāk nekā četrus miljonus latu, liecina Tele 2 aprēķini, kuri iesniegti Ministru prezidentam.

Foto: Edmunds Brencis, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldot airBaltic pamatkapitālā, valstij jārīkojas kā privātajam investoram

Mārtiņš Tarlaps, ZVA Raidla, Lejiņš & Norcous jurists,12.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika publikācijas presē liek izdarīt minējumus par iespējamo turpmāko valsts rīcību ar tai piederošajām AS Air Baltic Corporation akcijām. Izskanējuši daudzi varianti – sākot no «pārdot savas daļas un aizmirst» līdz «izpirkt privātā akcionāra daļu un attīstīt pašu spēkiem».

Pa vidu ir privātā akcionāra piedāvājums piedalīties airBaltic pamatkapitāla palielināšanā, pretim dodot lielāku ietekmi sabiedrības pārvaldē. Skaidrs ir viens – lai neradītu problēmas sev un airBaltic, valstij jebkurš lēmums par tās turpmāko līdzdalību airBaltic pamatkapitālā jāpieņem, ievērojot tā saucamo privātā investora testu.

20. gs. astoņdesmitajos gados Eiropas Komisija (EK) uzsāka aviācijas sektora liberalizāciju. EK mērķis bija nodrošināt tādus apstākļus, kas radītu efektīvu konkurenci aviopārvadātāju starpā. Vēsturiski nozarē dominēja lieli valsts uzņēmumi. Dalībvalstis nekautrējās izmantot administratīvos resursus, lai nodrošinātu maksimālas priekšrocības to kontrolētajām lidsabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru