AS ABLV Bank likvidācija ir pārbaudījums ne tikai Latvijas finanšu sektora reputācijai, bet arī valsts tiesiskumam, šodien, tiekoties ar medijiem, sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

«Nesenie notikumi saistībā ar ABLV kreditoru pārbaužu metodoloģijas apstiprināšanu diemžēl liek uzdot jautājumu par to, vai izpratne par tiesiskuma nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas nodrošināšanā Latvijā ir pietiekama,» norāda E. Berlaus.

Tiesiskuma riski rodas, vērtējot MK rīkojumu par nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, ko Finanšu ministrija «iztulkojusi» kā nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar ASV.

«Tiesiskā valstī jebkuri lēmumi tiek pieņemti un jebkuras institūcijas rīkojas likuma ietvaros. Arī krīzes situācijās. Ja esošie likumi nav piemēroti kādas situācijas risināšanai, jāuzlabo likums, nevis jārīkojas tam pretēji. Rīcība pretēji likumam izraisa būtiskus tiesvedību riskus un rada bīstamu precedentu,» skaidro E. Berlaus.

Šā gada 23. aprīlī notika AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru sapulce, kurā par ceturto bankas likvidatoru tika ievēlēta zvērināta advokāte Eva Berlaus, informē bankas pārstāvis Artūrs Eglītis.

Eva Berlaus ir Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte un vada korporatīvo konsultāciju un uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) prakses grupu, kas ietver korporatīvo konsultāciju, darba tiesību, investīciju veicināšanas, M&A, privātā kapitāla un privatizācijas prakses.

Likvidatoru komandā Eva Berlaus strādās kopā ar jau iepriekš bankas akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem likvidatoriem zvērinātu advokātu un maksātnespējas administratoru Elviju Vēberu, nekustamā īpašuma un finanšu ekspertu Andri Kovaļčuku, kā arī korporatīvo finanšu ekspertu Arvīdu Kostomārovu. Likvidatoru atbalstam un likvidācijas procesa uzraudzībai banka papildu piesaistīs arī starptautisku auditorkompāniju.

Likvidējamās ABLV Bank akcionāri kārtējā akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu par izmaiņām Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Ņemot vērā vienošanos stājoties amatā, likvidatora amatu ar šā gada 1. jūniju atstās Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus (pēdējā diena likvidatora amatā - 2019.gada 31.maijs).

Sabiedrības likvidatora amatā Eva Berlaus tika ievēlēta 2018. gada 23. aprīlī.

Sorainen turpinās sniegt atbalstu likvidācijas īstenošanā. Likvidatoru amatā darbu turpina zvērināta advokāte Lauma Bērziņa, tiesību zinātņu doktors un zvērināts advokāts Ringolds Balodis, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks.

Likvidācijas komiteja turpinās darbu pie FKTK apstiprinātā kontrolētas likvidācijas plāna īstenošanas, profesionāli, caurspīdīgi un tiesiski īstenojot ne tikai uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanu, bet arī nodrošinot kreditoru pārbaudes, piemērojot FKTK apstiprināto metodoloģiju, kuru izstrādāja un īstenos neatkarīgais starptautiskais konsultants EY.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, pirms šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) ir iecelta jauna padome par kuras priekšsēdētāju ievēlēts Uldis Iltners, bet padomes priekšsēdētāja vietniece būs Eva Berlaus.

Citi padomes locekļi būs Migels Džordao (Miguel Jordao) un Aleksandrs Adamovičs.

“Jauna profesionāļu padome uzņēmumam nodrošinās spēcīgu pārvaldību un vajadzīgās zināšanas gan stratēģijas veidošanā un īstenošanā, gan juridiskos un korporatīvo finanšu jautājumos, gan arī mums svarīgā pētniecībā. Mūsu mērķis ir veidot APF par vienu no vadošajiem putnkopības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem visā reģionā, kas radīs vērtību ne tikai akcionāriem, tostarp tiem, kas mums pievienosies IPO laikā, gan arī sabiedrībai un ekonomikai kopumā. Jaunā padome ir svarīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu,” saka Jurijs Adamovičs, APF lielākais akcionārs.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, visticamāk, apvienošanās un pārņemšanas darījumu (M&A) aktivitāte Latvijā ir bijusi lielāka un tai ir tendence augt, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Lai gan nav pieejami dati par visiem Latvijā veiktajiem apvienošanās un pārņemšanas darījumiem, jo šādu vispārīgu apkopojumu joprojām neviens neveic, gan kompānijas prakse, gan citi faktori liecina par to, ka aktivitāte Latvijā ir lielāka, saka eksperte. Pirmkārt, globālo apvienošanās un pārņemšanas darījumu apmērs (darījumu vērtības ziņā) šī gada pirmajos trijos ceturkšņos ir audzis par aptuveni 5,5% salīdzinājumā tādu pašu laika periodu 2012.gadā, un šķiet, ka globāli, darījumu vērtības ziņā, šis gads kopumā varētu pārsniegt 2008.gadu (Mergermarket dati).

Savukārt EY (Ernst & Young) pētījums, kura rezultāti publicēti arī Bloomberg, liecina, ka aptuveni 35% no globāla mēroga uzņēmumiem plāno kāda uzņēmuma iegādi tuvāko 12 mēnešu laikā (2012.gadā šis rādītājs bija 25%). Tikai 11% no visiem EY aptaujātajiem uzņēmumiem prognozē ekonomikas lejupslīdi, kas ir zemākais rādītājs pēdējo divu gadu laikā. Ņemot vērā vispārzināmo IKP izaugsmes kopsakarību ar M&A izaugsmi, un to, ka šī radītāja ziņā Latvija ir viena no līderiem Eiropas Savienībā, maz ticams, ka Latvijas M&A darījumu apjoms ir audzis mazāk par iepriekš minēto globālo apmēru, saka E. Berlaus.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitātes ziņā šā gada pirmais ceturksnis gan globālā līmenī, gan Eiropā ir bijis ļoti spēcīgs, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Pasaulē pirmajā ceturksnī veikto apvienošanās un pārņemšanas darījumu darījumu vērtība salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni ir pieaugusi par 35%, kas nozīmē, ka darījumu vērtības ziņā situācija pasaulē jau ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim.

Darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir samazinājies par aptuveni 14%, kas nozīmē, ka ir notikuši mazāk darījumi, taču par lielākām summām. Droši vien pamanāmākie no lielajiem darījumiem ir bijuši Facebook/Whatsapp darījums un Actavis/Forest Laboratories darījums. Darījumu vidējās vērtības palielināšanās parasti tiek saistītā ar pieaugošu pārliecību par ekonomiskās situācijas stabilitāti, skaidro eksperte.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Baltijas līmenī 2016. gads M&A jomā ir bijis ļoti ražīgs, norāda Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.

Ir būtiski pieaudzis gan izziņoto darījumu skaits, gan to vērtība. 2016. gads ir bijis īpašs ar salīdzinoši lielu skaitu tādu darījumu, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro. Top 5 lielākie darījumi Baltijā bija DNB/Nordea banku apvienošanās, kas vēl gan ir procesā; Rimi veiktā Palink veikalu tīklu iegāde Lietuvā; Elis veiktā Igaunijas TV/Interneta pakalpojumu tirgus līdera Starman iegāde; Margueritte Fund veiktā Latvijas Gāzes akciju iegāde un Polaris Invest veiktā Starman akciju iegāde Igaunijā. Kā ierasts, no gada uz gadu nav īsti prognozējams M&A aktivitātes sadalījums pa Baltijas valstīm.

Pagājušajā gadā vislielākā aktivitāte tieši lielo M&A darījumu jomā bija vērojama Igaunijā – 5 no 10 lielākajiem darījumiem Baltijas tirgū ir notikuši tieši Igaunijā, papildus vēl 2 no top 10 darījumiem attiecās uz visām Baltijas valstīm, tātad arī Igauniju.

Globālā līmenī apvienošanas un iegādes (M&A) darījumu kopējā vērtība 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, piedzīvoja nelielu, 3% kritumu, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.

Lielākais M&A darījums pasaulē pagājušajā gadā bija Walt Disney Company veiktais Twenty-First Century Fox akciju pirkums par 68,4 miljardiem USD. Ziemeļamerika saglabāja savas līderpozīcijas kā pasaulē svarīgākais reģions M&A jomā – 2017. gadā 43% no globālā darījumu apjoma.

Savukārt Eiropā M&A ziņā 2017. gads ir bijis ļoti veiksmīgs – kopējā darījumu vērtība salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par aptuveni 14%. Tik lielu darījumu kopējo vērtību Eiropa nav piedzīvojusi kopš 2012. gada. Lielāko pienesumu darījumu vērtības pieaugumā devusi ļoti augstā privātā kapitāla fondu aktivitāte. Svarīgi atzīmēt, ka 2017. gadā būtiski pieauga tieši Eiropas uzņēmumu savstarpēji veikto darījumu apjoms (+53%), mazāk pieaugot starp-reģionālu darījumu vērtībai. Lielākais darījums Eiropā pagājušajā gadā bija Praxair Inc. veiktā Linde AG akciju iegāde par aptuveni 35,5 miljardiem EUR.

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

«ABLV Bank» likvidācijas procesam piesaistīs starptautisko auditorkompāniju «Ernst&Young», kura izvērtēja arī bankas pašlikvidācijas plānu.

Bankas likvidators Arvīds Kostomārovs skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu caurspīdīgu, labai starptautiskai praksei un normatīviem aktiem atbilstošu likvidācijas procesu.

Kostomārovs informēja, ka «Ernst&Young» projekta komandai nozīmējis speciālistus no piecām valstīm - ASV, Apvienotās Karalistes, Polijas, Lietuvas un Latvijas.

Bankas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka starptautiskie auditori izvērtēja pašlikvidācijas plānu, kas iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), un atzina to par reālu izpildāmu. «Tāpat kā līdz šim, arī pašlikvidācijas ietvaros, esam gatavi un atvērti stingram kontroles procesam, ko paredz arī iesniegtais pašlikvidācijas plāns. Tas nosaka precīzu un skrupulozu kārtību, kādā veidā, sadarbojoties arī ar starptautisku auditoru, vēlreiz tiks pārbaudīti visi klienti, un kā notiks naudas izmaksa. Esam atvērti prasībām, kas veicinātu ātrāku lēmuma pieņemšanu, lai klienti varētu sākt pieteikt savus kreditoru prasījumus,» viņš teica.

Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus 2020. gadā bijis stabils, saglabājot pērnā gada apgrozījumu. Latvijā stabilitāti nodrošina valsts ieguldījums airBaltic Corporation. Gadu kopumā raksturo attālinātas darījumu sarunas un elektroniski noslēgti darījumi.

Neraugoties uz diviem Covid-19 pandēmijas viļņiem un ar tiem saistītajiem ierobežojumiem visa 2020. gada garumā, kā arī ietekmi uz dažādiem biznesa procesiem, gads uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgū vērtējams labi, savā tirgus pētījumā secina zvērināta advokāte un Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un biroja zvērināta advokāte Renāte Purvinska.

Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus par spīti 2020. gada sākuma prognozēm spēja saglabāt gan darījumu skaitu, gan atklāto darījumu vērtību 2019. gada līmenī, secina Sorainen.

Paziņoto darījumu skaita ziņā Latvija joprojām nav sasniegusi 2018. gada līmeni, tomēr kopējā darījumu vērtība pērn ir sasniegusi 453 miljonus eiro, kas ir pēdējo desmit gadu augstākā atklātā darījumu vērtība Latvijā.

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Cerams, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumā par AS «ABLV Bank» pašlikvidāciju būs ietverti riska vadības elementi, otrdien žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka FKTK atbildībā ir vērtēt visus ar bankas likvidāciju saistītos riskus, kā arī pieņemt gala lēmumu par formu, kā likvidēt banku. Tajā pašā laikā ministre pauda cerību, ka FKTK pirms lēmuma pieņemšanas ņems vērā lūgumu - nostiprināt valsts un FKTK puses kontroli pār bankas pašlikvidācijas procesu, lai gūtu pilnīgu pārliecību, ka «neviens melns eiro neizies no bankas un nenonāks atpakaļ negodīgu cilvēku rokās».

Reizniece-Ozola arī atzina, ka FKTK patlaban sadarbībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienests) meklē risinājumus, lai pastiprinātu naudas plūsmas kontroli.

Viņa uzsvēra, ka nezina, kad FKTK pieņems lēmumu «ABLV Bank» likvidācijas jautājumā.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Ar Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) pieņemto lēmumu ir oficiāli apstiprināts līdz šim lielākais kredītiestādes likvidācijas process Latvijā, kura laikā jālikvidē banka, kuras aktīvu apjoms šobrīd ir ap 2,4 miljardi eiro, informē bankas pārstāvji.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tuvākajās dienās tiks sagatavots lēmuma projekts par bankas licences anulēšanu, kas tiks iesniegts Eiropas Centrālajā Bankā.Trīs dienu laikā pēc licences anulēšanas ABLV likvidatori publicēs paziņojumu par pašlikvidāciju oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», kas būs sākums trīs mēnešu termiņam kreditoru prasību pieteikšanai.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanu bankas padomes un valdes locekļi zaudē savas pilnvaras, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāk bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbosies četri Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādās zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbosies eksperti vismaz no piecām valstīm.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļāvusi ABLV Bank veikt pašlikvidāciju, preses pasākumā informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK šā gada 3.martā saņēma bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu, kurš tika pamatots kā iespējami labākais risinājums bankas klientu un kreditoru interešu aizsardzībai. FKTK ir izskatījusi pašlikvidācijas plānu un visus bankas papildu iesniegtos dokumentus, tajā skaitā, tos, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli, izvērtējot bankas spēju noteiktā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret saviem kreditoriem, informē komisija.

Šajā izvērtēšanas mehānismā bija iesaistītas vairākas banku uzraugošās institūcijas, kā arī neatkarīga zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas veica bankas aktīvu kvalitātes pārbaudi un pašlikvidācijas pieņēmumu izvērtējumu. Rezultātā FKTK ir secinājusi, ka bankai ir pietiekams aktīvu apmērs, lai apmierinātu visu kreditoru prasījumus, un atļauj sākt pašlikvidācijas procesu, kurā turpmāku uzraudzību, nodrošinot nepieciešamos kontroles mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamas legalizācijas novēršanā, veiks FKTK.

AS ABLV Bank varēs īstenot pašlikvidāciju, ko veiks četri likvidatori, taču tas notiks īpašu pārraugu uzraudzībā; lai kreditori atgūtu savu naudu, vispirms būs jāiziet naudas atmazgāšanas novēršanas kontrole.

To paredz Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ārkārtas sēdē 12. jūnijā pieņemtais lēmums attiecībā par AS ABLV Bank šā gada 5. martā pieteikto pašlikvidācijas procesu. Par šādu FKTK lēmumu esot informēta arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Tagad FKTK sagatavos lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu un iesniegs to ECB. Trīs dienu laikā pēc licences anulēšanas bankas likvidācijas procesa īstenotājiem ir jāpublicē paziņojums par pašlikvidāciju Latvijas Vēstnesī. Tas būs sākums trīs mēnešu termiņam kreditoru prasījumu pieteikšanai. Likvidācija nozīmē AS ABLV Bank vadības maiņu, tā līdzšinējās valdes funkcijas pildīs četri bankas pieteiktie un FKTK apstiprinātie likvidatori – Eva Berlaus, Arvīds Kostomarovs, Andris Kovaļčuks, Elvijs Vēbers. Jārēķinās, ka pašlikvidācijas process tiks uzraudzīts no FKTK puses, turklāt var gadīties, ka zināmi darba nogriežņi likvidācijas procesā tiks uzdoti ārējam konsultantam, kas būs FKTK līgts.

Eiropas Investīciju fonds saskaņā ar Baltijas Inovācijas fonda programmu investēs 20 miljonus eiro jaunā privātā kapitāla fondā Livonija, tika paziņots gadskārtējā Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā.

«Šis būs jauns fonds, bet principā šī ir evolūcija – no privātā kapitāla fonda LHV Capital, kas darbojas jau septiņus gadus, uz jaunu lielāku sistēmu ar jauniem partneriem,» skaidro Livonijas fonda partneris Mindaugas Utkevičus.

Fonda dibinātāji ir Igaunijas LHV Group, Igaunijas uzņēmējs Rains Lehmuss, Latvijas investīciju sabiedrības Mindport partnere Kristīne Bērziņa, privātā kapitāla investīciju profesionālis Kaido Veske un M. Utkevičus.

Tiklīdz fonda apjoms sasniegs 85 miljonus eiro, tam pievienosies konsultāciju sabiedrības Civitta dibinātājs Adams Saulus Vaina. Fonda mērķis ir piecu gadu laikā investēt 8-12 sabiedrību kontroles akcijās un arī nekontrolējošajās akcijās. Viens ieguldījums būs 3-15 miljoni eiro, min M. Utkevičus.

Likvidējamās ABLV Bank kreditori var pieteikt prasības, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru un citu personu prasības, kā arī citas pretenzijas piesakāmas ABLV Bank likvidatoriem triju mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, lai pieteiktu prasības, būs jānorāda prasījuma pamatojums un apmērs, kā arī jāuzrāda aktuālie identifikācijas un pārstāvības dokumenti. Pēc visu kreditoru pieteikumu pieņemšanas, ne mazāk kā trīs mēnešus notiks to pārbaude, lai izveidotu kreditoru sarakstus. Tādējādi izmaksas noguldītājiem ar atlikumu 2018.gada 23.februārī virs 100 000 eiro varētu sākties 2018.gada decembrī.

Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par ABLV Bank licences anulēšanu.

Likvidējamās ABLV Bank aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus, liecina bankas pusgada pārskatā sniegtā informācija.

Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2018. gada 5. martā iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par bankas likvidācijas uzsākšanas dienu.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanas dienu savas pilnvaras zaudēja līdzšinējie bankas padomes un valdes locekļi, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbojas četri FKTK apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādā zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbojas eksperti vismaz no piecām valstīm.

Pēdējo gadu laikā augusi vietējā – Baltijas valstu – kapitāla loma apvienošanās un pārņemšanas darījumos, norāda Porta Finance partneris Mikus Janvars.

Baltijas M&A tirgus ir sasniedzis pirmskrīzes līmeņus, un šajā gadā tajā notikuši 37 darījumi, no kuriem 13 bijuši Lietuvā un Igaunijā, bet 11 – Latvijā.

Lielu daļu no tiem veido vietējā kapitāla ieguldījumi, kas pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies, turklāt tirgu ir pametuši arī daži starptautiskie investori, jo tiem piederošās akcijas iegādājušies vietējie investori.

Db. lv jau rakstīja, ka šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, visticamāk, apvienošanās un pārņemšanas darījumu (M&A) aktivitāte Latvijā ir bijusi lielāka un tai ir tendence augt, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Jāņa Kārkliņa advokātu birojs izsludinājis atlīdzību par būtisku un noderīgu informāciju, kas apstiprinātu aizdomas, ka joprojām notiek aktīvi centieni panākt «ABLV Bank» piespiedu likvidāciju.

Saskaņā ar sludinājumā norādīto, kopējais atlīdzību fonds ir viens miljons eiro.

«Advokātu biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka joprojām notiek mēģinājumi negodīgām metodēm apturēt šī gada jūnijā tiesiskā ceļā pieņemto [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas] lēmumu [par kontrolētu bankas pašlikvidāciju]. Notiek darbības, lai mantkārīgos nolūkos panāktu bankas aktīvu izsaimniekošanu, vairāk nekā divu miljardu eiro vērto aktīvu izlaupīšanu,» teikts tā publicētajā paziņojumā.

Sludinājumā norādīts, ka Jāņa Kārkliņa birojs pārstāv lielākos «ABLV Bank» akcionārus, un biroja rīcībā esošā informācija «apstiprina, ka mantkārīgos nolūkos manipulēts gan ar finanšu un tirgus dalībniekiem, gan Latvijas valsts amatpersonām». «Ar lielu iespējamību notikusi tirgošanās ar ietekmi, kukuļu izspiešana, krāpšanas atbalstīšana un izdarīti citi iespējami noziedzīgi nodarījumi,» norādīts paziņojumā.