Mazais bizness

Mana pieredze: neskatoties uz ierobežoto pirktspēju, tomēr sāk ar Latvijas tirgu

Anda Asere,07.11.2013

Jaunākais izdevums

Iveta Piternika ādas somas šuva jau pirms 20 gadiem; tagad viņa šai nodarbei ir pievērsusies ar jaunu sparu.

«Visas sievietes manā ģimenē ir nodarbojušās ar šūšanu. Arī mani agrā bērnībā vecmāmiņa iemācīja šūt ar veco Singer šujmašīnu. Es joprojām ar to strādāju,» stāsta Iveta Piternika, ādas somiņu Mint somas radītāja. Pirms 20 gadiem viņa pirmo reizi pamēģināja šūt ādas izstrādājumus un toreiz somiņas pamanīja kāda paziņa, kura dzīvoja Zviedrijā. Ar viņas iesaistīšanos somu šūšana izveidojās par biznesu. «Es šuvu, viņa pārdeva. Ar Zviedrijas cenām un Latvijas izmaksām tas mums abām bija veiksmīgs bizness. Tā es kādus trīs gadus nostrādāju tikai Zviedrijas tirgum, jo tur bija pieprasījums,» teic Iveta. No šī laika viņai «pielipis» skandināvu atturīgais stils, jo, ja nebūtu šī perioda, viņas somas būtu stipri kruzuļainākas – romantiskais stils vairāk atbilst Ivetas būtībai. Tagad viņa stilus kombinē.

Pēc tam Iveta ar somiņām «iepauzējusi», kad radās iespēja sākt darbu aviokompānijā. Gandrīz 20 gadus viņa veltījusi darbam šajā nozarē. Pirms kāda laika bija jāizdara izvēle – palikt vai aiziet –, un Iveta nolēma pievērsties kaut kam radošākam. «Neviļus, kārtojot māju, atradu ādas apstrādes darbarīkus, no kuriem visu šo gadu laikā nebiju atbrīvojusies. Uzšuvu dažas somas un biju stipri pārsteigta, ka man pazīstamās sievietes tās novērtēja un bija ieinteresētas. Tas deva pārliecību, ka laikam atkal jāšuj somas,» stāsta Iveta.

Tikai āda

Ivetas specializācija ir aplokšņu jeb clutch tipa somiņas. «Es sapratu, ka jātaisa kaut kas oriģināls, lai manas somas izceltos citu vidū. Clutch tipa somas tagad ir modē, un visas sevi cienošas kompānijas tās ražo,» viņa stāsta. Lai atšķirtos, viņa piedāvā somas ar dekoratīvu «jostiņu».

Iveta strādā tikai ar ādu. «Man patīk strādāt ar ādu, un es negribu atteikties no šī materiāla. Es nevēlos šūt somas no cita materiāla, jo neatmaksājas ieguldīt tik daudz laika un enerģijas produktā, kas ar savu kalpošanas laiku ātri beidz dzīvi,» viņa saka.

Esot daudzi klienti, kas iegādājas somu, jo patīk – nav svarīgi, ka tā ir dabīgā vai mākslīgā āda. «Viena daļa ļoti novērtē to, ka izmantoju dabīgo ādu, priecājas par tekstūru, smaržu. Tās parasti ir vecākās paaudzes klientes, kas novērtē šo materiālu. Savukārt jaunām meitenēm bieži vien nav svarīgi, no kāda materiāla soma ir šūta. Tāpēc ar vienu produktu jātrāpa abām cilvēku grupām,» saka Iveta.

Zaļā domāšana kļūst aktuālāka. Vaicāta, vai šī tendence ietekmē viņas darbu, Iveta teic, ka sievietes, kam patīk āda, no tās neatsakās. «Tāpat lopi tiek kauti un āda kaut kur tiek izmantota, turklāt ādas somas kalpo krietni ilgāk nekā māk- slīgā materiāla somiņa, ko nevarēs nodot mantojumā meitai. Saudzīgi apejoties, Mint somiņu var saglabāt arī mazmeitai,» uzskata Iveta. Ja nevienam vairs nebūs vajadzīgas ādas somas, viņa meklētu citu nodarbošanos, nevis pārietu uz citu izejmateriālu.

Latvijas sievietēm

Šobrīd Iveta koncentrējas uz klientēm Latvijā. «Man gribētos maksimāli ilgi noturēties Latvijā. Tajā laikā, kad strādāju Zviedrijā, tas bija veiksmīgs periods, bija viegli. Tagad es gandrīz eju grūtāko ceļu un sāku biznesu šeit un tā, kā tas jādara – pats iepazīsti tirgu, klientu utt. Protams, Latvija ir mazs tirgus, pirktspēja ierobežota un visvieglākais būtu uzreiz meklēt citus tirgus. Taču man gribētos radīt somas tieši Latvijas sievietēm. Arī tādēļ, lai saglabātu personisko saikni, es bieži pati braucu pie klientiem un redzu sievieti, kura nopērk manis šūto somu,» viņa stāsta.

Iveta vienreiz ir piedalījusies Kalnciema ielas tirdziņā, bet saprata, ka šis produkts nav īsti piemērots šāda formāta tirdzniecībai. «Cena ir nedaudz par augstu, lai somu nopirktu, atnākot uz tirdziņu. Taču tas ir labs mārketinga kanāls – uzreiz pēc tirdziņa uzrunāja vairāku veikalu pārstāvji, kas vēlējās ar mani sadarboties,» viņa teic.

Mint somas galvenokārt tiek tirgotas internetā. Iveta teic, ka ar tirdzniecību veikalos īpaši neaizraujas, jo tie uzliek savu uzcenojumu un tad cenas dēļ somas kļūstot mazāk pieejamas. «Protams, veikaliem sava eksistence ir jāatpelna un viņi liek diezgan lielu uzcenojumu. Soma veikala plauktā ir teju divreiz dārgāka, nekā es to gribētu. Es vēlētos, lai Latvijas sievietes saprot, ka šīs somas ir šūtas tieši viņām. Es labprāt ieklausos ieteikumos,» viņa spriež.

Tāpēc Iveta savas somas pilnveido, piemēram, sākumā viņa bija domājusi, ka iekškabatai jābūt tikai tik lielai, lai pietiktu vietas kredītkartei, bet klientes teica, ka vajag lielāku un ar rāvējslēdzēju. Vaicāta, cik daudz var ļauties klientu prasībām, Iveta atklāj, ka paklausa situācijās, kad nodomā – kāpēc man pašai tas neienāca prātā?

Plānu ir daudz

Mint somas darbojas gandrīz gadu. «Man liekas, ka šis laiks ir bijis ļoti veiksmīgs. Esmu pārsteigta par pozitīvo novērtējumu savam darbam no klientu puses,» teic Iveta.

Viņa gribētu paplašināt savu darbību un piedāvāt arī vīriešu somas. Tas gan būtu sarežģītāk, jo sieviešu somas Iveta šuj pēc izjūtām un savas saprašanas par to, kādai jābūt somai. Vīriešu somas varētu tapt līdzīgi, vienīgi nav zināms, vai viņas gaume sakrīt ar vīriešu domām par to, kādai jābūt somai. Tāpat ir iecerēts šūt lielākas sieviešu somas un mazas somiņas kāzām.

Tālākos plānos ietilpst izveidot Mint somas publiski pieejamu darbnīcu, kas būtu apvienota ar veikalu un kur cilvēki varētu gan nopirkt šīs somas, gan redzēt, kā tās top, pārliecinoties, ka somas šuj tepat Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieni no Latvijas vadošajiem tekstilizstrādājumu un darba apģērbu mazgāšanas un nomas servisa uzņēmumiem SIA Green Line Services un SIA Darba apģērbu serviss, nostiprinot savas tirgus pozīcijas, ir iegādājušies Digitālā mārketinga aģentūras SIA MENDit kapitāla daļas, izveidojot jaunu uzņēmumu grupu ar vienotu stratēģiju un zīmolu: mint textile management.

Darījuma rezultātā ir veikti ieguldījumi Cēsu ražotnes modernizācijā un izveidots jauns pakalpojumu komplekss Rīgā, Piedrujas ielā 7, kur atrodas klientu servisa centrs, mint textile management jaunais birojs, un plašas veikala un noliktavas telpas.

''Esam ļoti gandarīti par paveikto un apņēmības pilni attīstīties, izmantojot jaunos globālos izaicinājumus un mūsdienu tehnoloģijas. Tas ieskicē jaunu sākumu mūsu un klientu ilgstošajās attiecībās, sniedzot pieprasītu un kvalitatīvu servisu. mint textile management tā ir vieta jaunām inovatīvām sadarbības iespējām un risinājumiem. Vieta, kurā strādā jauni, radoši, profesionāli un mūsdienīgi “biznesa zinātnieki”. Vieta, kurā mīl eksperimentus - vieta kurā dzimst radošas idejas mūsu klientu specifisko vajadzību apmierināšanai. Vieta, kas spēj ātri pielāgoties strauji mainīgajiem biznesa vides apstākļiem un spēj radīt individuālus risinājumus, atbilstošus katra konkrētā pasūtījuma unikalitātei.'' ir pārliecināts jaunais mint textile management grupas uzņēmumu vadītājs - Jānis Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājs "Mint furniture" radījis jaunu produktu līniju "Mint do it yourself", tādējādi reaģējot uz pašreizējo situāciju, kurā visiem jāpiemērojas saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu noteiktajiem ierobežojumiem.

Šobrīd slēgto robežu dēļ produktu līnija vairāk orientēta uz vietējo tirgu, bet nolūkots arī kaimiņvalstu tirgus, kur uzņēmums diezgan droši var prognozēt piegādes termiņus, kā arī vērā ņemama ir Baltijas kaimiņvalstīm vēsturiski līdzīgā amatniecības tradīciju pieredze.

DB jau rakstīja, ka SIA "Mint Furniture" ražo 70 dažādu nosaukumu mēbeles. Aptuveni 90% mēbeļu uzņēmums eksportē. Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Lietuva, Vācija, Zviedrija, Francija, Šveice, Nīderlande, Anglija un Krievija.

Jaunās līnijas produkti ir gatavi lietojami arī bez apstrādes, bet "Mint" vēlas aicināt ārkārtas situācijā radušos brīvo laiku pavadīt, darbojoties pašiem vai kopā ar bērniem - no "Mint" piedāvātā materiāla veidot savai videi atbilstošu dizainu, izmantojot koka apstrādes elementus - slīpēšanu ar smilšpapīru, lakošanu, beicēšanu, eļļošanu vai krāsošanu sev vēlamā tonī. Savā ziņā uzņēmums piedāvā alternatīvu darbmācības stundām mājmācības režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meklē noietu otrpus okeānam

Kristīne Stepiņa,14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#SIA Mint Furniture ražo 70 dažādu nosaukumu mēbeles, sortiments nepārtraukti tiek paplašināts. Aptuveni 90% mēbeļu uzņēmums eksportē.

SIA Mint Furniture ražo 70 dažādu nosaukumu mēbeles, sortiments nepārtraukti tiek paplašināts. Aptuveni 90% mēbeļu uzņēmums eksportē

To DB atklāj uzņēmuma galvenais dizainers Jānis Rauza, kurš pirms astoņiem gadiem radīja zīmolu Mint. Viņa un dizaineres Ievas Andžānes radītais skrūvbeņķis ir uzskatāms par Mint kolekcijas dizaina pamatu. Tas kā spilgts mūsdienu Latvijas dizaina paraugs ir iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

Pirms gada pasaulē modē nāca melnā krāsa, ātri noreaģējām.

Gadā uzņēmumā top 3–4 jauni dizaina priekšmeti. Jaunākie ir riekstkoka krēsli Emma + un kabineta sistēma – melni sekretāri mājas interjeram. «Pirms gada pasaulē modē nāca melnā krāsa, ātri noreaģējām. Šajā biznesā ir jāspēj ātri pielāgoties. Tāpat populārs ir riekstkoks, ar kuru man ir izveidojušās visnotaļ tuvas attiecības. Pret šo koku izturos atbildīgi, tas ilgi aug un ir ļoti dārgs,» stāsta J. Rauza. Kubikmetrs tā koksnes maksā 4000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaina uzņēmēju biedrība "Dizaina eksporta alianse" un tās biedri investējuši 25 000 eiro un radījuši zīmolu "Design Latvia", informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja.

"Design Latvia" ir iecerēta kā Latvijas dizaina kvalitātes zīme, līdzīgi kā "Zaļā karotīte" pārtikas nozarē. Ar "Design Latvia" plānots apzīmēt ne tikai grafisko zīmi un logotipu, bet arī vēstīt par zīmolvedības pieeju. Zīmols izveidots, lai definētu vienotus Latvijas dizaina kodus un kopīgi startētu globālajos tirgos.

"Zīme apstiprina, ka marķētā produkta zīmols seko noteiktām vērtībām un Latvijas dizaina identitātes kodiem. Marķējums kļūs kā kvalitātes, augstu standartu un Latvijas zīmola identitātes tīrības un ētikas principu ievērošanas garantija," norāda I.Kalēja.

Nākotnē biedrība plāno īstenot kopīgas Latvijas dizaina ekspozīcijas nozīmīgākajās dizaina pasaules izstādēs, piesakot sevi kā spēcīgu dizaina kopienu ar jauno zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi

Db.lv,23.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Noskaidroti Latvijas Dizaina gada balvas 2024 uzvarētāji

Db.lv,27.05.2024

Pre–Loved biotekstils. Darba autores — Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa. Darba pasūtītājs — Studio Sarmīte.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latviešiem atveras arī Ķīna

Anda Asere,06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju interese par Ķīnu aug, eksperti iesaka izmēģināt spēkus mazākās – otrā un trešā līmeņa – pilsētās

«No Latvijas puses interese par Ķīnas tirgu vienmēr ir bijusi augsta, tā īpaši pastiprinājusies pēc Krievijas sankcijām pret ES ražotājiem. Latvijas uzņēmējiem pamatā ir vispārīgas zināšanas par Ķīnu – kopumā esam informēti, ka tirgus ir liels, ka Ķīna ļoti daudz ko ražo. Pastāv vairāki stereotipi, piemēram, «Ķīnā viss ir lēts» vai arī «Ķīnā ir iespējams pārdot jebko par jebkuru cenu, ja tikai tas satur bioloģisko marķējumu». No savas pieredzes varu teikt, ka tā nemaz nav,» stāsta Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izvēlēti uzņēmumi, kuri piedalīsies SEB bankas 60 tūkstošus eiro vērtajā programmā

Lelde Petrāne,14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 75 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 12 Latvijas uzņēmumi, kas piedalīsies SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas pirmajā ciklā. Tās mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Tukuma uzņēmums Pure Chocolate pārstāv pārtikas ražošanas nozari, Centrālā laboratorija sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, Blue Bridge Technologies darbojas IT risinājumu jomā, bet New Black ir digitālā satura mārketinga aģentūra.

Limbažu novada uzņēmums Krogzeme nodarbojas ar bioloģisko upeņu audzēšanu, kompānija MINT print ražo personalizētus sporta apģērbus, Big Bad Bagels strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, savukārt Woltec ir Valmierā bāzēta būvkompānija, kas veic arī elektromontāžas, telekomunikāciju un citu komunikāciju izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Novāc Latvijas dizaina ražu

Anda Asere,02.10.2014

Gaismas objektu kolekciju Intas lampas veido vairāk nekā 30 dažāda lieluma dizaina lampas. Tās radītas no koka, stikla un dažādu struktūru audumiem – sākot no smalkām mežģīnēm un beidzot ar raupju džutu.

FOTO: GADA BALVA DIZAINĀ 2014 ARHĪVS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieteikumu skaits dažādās konkursa Gada balva dizainā 2014 kategorijās izlīdzinās; pavisam par lauriem šogad cīnās 103 darbi

«Konkurss Gada balva dizainā 2014 uztur Latvijas dizaina nozares profesionālās darbības asinsriti. Lielā un pastāvīgā ieinteresētība par dalību konkursā apliecina nepieciešamību pēc regulāra šāda līmeņa notikuma. Jaunie darbi parāda nozares profesionāļu jaunrades spēju un kvalitāti. Katrs dizaina sasniegums ir jauns pakāpiens Latvijas dizaina skolas attīstības piramīdā un solis tuvāk tās atpazīstamībai. Tas ir arī pakāpiens tuvāk jaunai dizaina domāšanai, kas ir meklējumi citai attieksmei starp cilvēciskajām vajadzībām un vides ilgtspējas saglabāšanu,» stāsta Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs. Dizaina izstāde Design Isle 2014, kuras ietvaros apskatāma Gada balva dizainā 2014 ekspozīcija, notiek izstāžu hallē Ķīpsala no 2. līdz 5. oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar auto restaurācijas darbnīcas Riga Master Workshop īpašnieku Māri Bebri

Lelde Petrāne,24.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Bebris, Riga Master Workshop (RMW) īpašnieks. Riga Master Workshop ir viena no lielākajām klasisko auto darbnīcām Baltijā un Skandināvijā ar teju desmit gadu pieredzi tirgū. Apmēram 85% darba tiek eksportēts – klientu loks ir ļoti plašs, sākot no Krievijas un Rietumeiropas līdz pat Singapūrai un Austrālijai. Papildu restaurācijai RMW piedāvā arī auto uzglabāšanu nesezonā jeb tā dēvēto «ieziemošanu», tāpat arī spēkrata sagatavošanu rallijiem un tehnisko atbalstu to laikā, konsultācijas par iegādi, sertifikāciju utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: tuvojas atklātnīšu biznesa ražas laiks

Inita Šteinberga, speciāli DB,03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimants Jugans kopā ar sievu saskata potenciālu papīra ziedu biznesā. Sperti pirmie attīstības soļi.

Ideja radusies sievai bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā. Ģimene izveidojusi interneta vietni botanicals.lv, kurā tirgot savus ražojumus, un pagaidām norēķinus piedāvā veikt, izmantojot PayPal.

«Ziedus veido sieva. Es vairāk pieslēdzos tehniskajām lietām, kas saistītas ar mājas lapu un trešajām pusēm,» stāsta R. Jugans. Viņš ir pārliecināts, ka biznesa idejai ir potenciāls: «Grieztajiem ziediem jāmaina ūdeni, tie regulāri jāpērk (ja cilvēkam patīk nepārtraukta ziedu klātbūtne). Papīra zieds ir ilgmūžīgs, un tie vizuāli veidoti tuvu dabiskajam ziedam. Reizi nedēļā ar elpu tik jānopūš putekļi un lieta darīta. Šie ziedi var būt dāvana, jo tiek piegādāti iepakojumā, kur atliek pievienot apsveikumu. Un, ja nepieciešams, varam pievienot arī apsveikuma kartiņu ar pircēja iesūtīto tekstu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB,09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Paņēmām milzīgu kredītu – par izejmateriāliem un stellēm vajadzēja samaksāt.»

Jau 25 gadus Alūksnē top izstrādājumi no lina un vilnas – SIA Dzīpari S darinājumos vīd gan etnogrāfiski, gan mūsdienīgi motīvi

1993. gadā uz Alūksnes sadzīves pakalpojumu kombināta aušanas ceha bāzes Inta Silerova izveidoja individuālo uzņēmumu Dzīpars, 2004. gadā tas pārtapa par SIA Dzīpari S. I. Silerova atzīst, ka dzinulis šos 25 gadus ir bijusi vēlme attīstīties un virzīties uz priekšu, regulāri ir apmeklētas dažādas nozares izstādes. «Šajā biznesā nepārtraukti ir jābūt apritē, jāseko pasaules tendencēm, ne mirkli nedrīkst stāvēt uz vietas. Piepildījums ir rodams pašā darba procesā,» atzīst uzņēmēja.

Mēs joprojām strādājam uz stellēm, ar kurām reiz audušas mūsu vecmāmiņas. Tās līdzinās tām, kas atrodas Brīvdabas muzejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas un automatizācijas rezultātā varētu palielināties bezdarbs mazkvalificētu un vidēji kvalificētu strādājošu vidū. Tāds ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra Ingus Allika vēstījums nule kā notikušajā diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu.

Runājot ar vairāku nozaru uzņēmējiem, ir dzirdēts, ka investīcijas modernās tehnoloģijās turpināsies un vienkāršs roku darbs strauji samazināsies. Piemēram, Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka viņa pārstāvētajā nozarē roku darbs ir sarucis līdz minimumam. Savukārt industriālo parku būvētāja uzņēmuma Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns prognozē, ka tuvākajā desmitgadē būvlaukumos parādīsies roboti. Tāpat ikviens ir ievērojis pašapkalpošanās kases lielveikalos. Tas, protams, nav tikai Latvijas fenomens. Vācijas IT nozares asociācijas Bitkom šefs Ahims Bergs ir norādījis, ka tuvākajos piecos gados Vācijā varētu izzust 3,4 miljoni darba vietu. Viņš kā piemēru min telekomunikāciju nozari, kurā 1990. gadā strādāja 200 000 nodarbinātie, šodien – 20 000. A. Bergs norāda, ka digitalizācijas nākamie upuri būs bankas un apdrošināšanas kompānijas. No tā, pēc A. Berga domām, nevarēs izvairīties arī dažādi nodokļu konsultanti, kurus varēs aizstāt ar matemātiskiem algoritmiem, un, piemēram, mākslīgo zobu veidnes drīzāk veidos ar 3 D printeri, nekā to darīs zobu tehniķi ar rokām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Ziemassvētku tirdziņi gaida dāsno krievu tūristu ierašanos

Linda Zalāne,23.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Cosybed Beverīnas novadā, kas līdz šim strādāja faktiski tikai Lielbritānijas tirgum, gatavojas restartēt savas attiecības ar pašmāju tirgu.

Neviens jau nezina, kā būs. Neteiksim, ka esam sabijušies, bet aptuveni trešo daļu tirgus no Anglijas centīsimies pagriezt uz citām valstīm Eiropā,» stāsta gultu rāmju un to detaļu ražošanas uzņēmuma vadītājs Raitis Kalniņš.

Angļiem cena, Eiropai – produkts

Pašlaik Beverīnas novada Mūrmuižā strādājošais uzņēmums jau sadarbojas ar Dāniju un Franciju. Sevišķi Francijas gulētāji atzīst masīvkoka mēbeles,un tieši tādas ražo Cosybed. Gaidot notikumu attīstību saistībā ar Brexit, jau pagājušā gada vidū Cosybed sāka stūrēt jaunu noieta tirgu un arī mēbeļumodeļu virzienā. «Līdz šim esam strādājuši ar standarta produktiem, bet, ņemot klāt jaunus tirgus, ir jāpilnveido produktu klāsts un jāmaina darbastils. Viss ir vienkārši – angļi pērk labu cenu, Eiropā pērk labu produktu. Un mēs esam gatavi pielāgoties, » skaidro Raitis, piebilstot, ka Cosybed produkti līdz šim veidoti vidējam un ekonomiskajam segmentam.Līdz ar pazemes grūdieniem Lielbritānijas mēbeļu tirgū varētu mainīties arī šī koncepcija, un uzņēmuma produkcija, iespējams, varētu mērķēt uz augstākiem plauktiem, tuvāk vidusslānim, kas nozīmē pievērsties sarežģītāku mēbeļu ražošanai, izmantojot arī plātņveida materiālus.Aizvadītā vasara netipiski silta bija arī Lielbritānijā, cilvēki lielāko daļu laika pavadīja laukā, tāpēc tika izpirktas ķīniešu dārza mēbeles, bet iekštelpumēbeļu tirgus šķita apstājies, stāsta Raitis. Šis signāls bija iemesls ieklausīties tirgus situācijā, saglabājot Lielbritāniju kā «maizes darbu», bet «desai» cenšoties nopelnīt citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Kino Lora vadītāju Lindu Leli

Lelde Petrāne,28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolāde izvietotā kinoteātra Kino Lora vadītāja Linda Lele. «Jau 2009. gadā, plānojot kinoteātra Kino Lora konceptu, tika saprasts – lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja Kino Lora veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri. Kino Lora ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas piedāvā apkalpošanu sēdvietās. Arī ēdienkarte ir īpaši izstrādāta, lai sniegtu klientiem iespēju tradicionālā popkorna vietā pasūtīt arī dažādas uzkodas, suši, alkoholiskus un bezalkoholiskus kokteiļus, ko ēst un dzert seansa laikā. Kinozālēs ir izvietoti ādas krēsli, pie katra krēsla ir neliels galdiņš un atkritumu tvertne. Jaunajā, tikko atklātajā zālē iekļautas vēl citas inovācijas – galdiņos ir iestrādāts neliels apgaismojums, lai ērtāka uzkodu baudīšana, un servisa poga viesmīļa izsaukšanai. Mēs neesam liels kinoteātris, taču es uzskatu, ka tas ir Kino Lora trumpis, jo varam nodrošināt kinoteātriem neraksturīgas ekstras. Citiem vārdiem - kvalitāte pār kvantitāti,» par savu darbavietu stāsta L. Lele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Komentāri

Pievienot komentāru