Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

Vieni no Latvijas vadošajiem tekstilizstrādājumu un darba apģērbu mazgāšanas un nomas servisa uzņēmumiem SIA Green Line Services un SIA Darba apģērbu serviss, nostiprinot savas tirgus pozīcijas, ir iegādājušies Digitālā mārketinga aģentūras SIA MENDit kapitāla daļas, izveidojot jaunu uzņēmumu grupu ar vienotu stratēģiju un zīmolu: mint textile management.

Darījuma rezultātā ir veikti ieguldījumi Cēsu ražotnes modernizācijā un izveidots jauns pakalpojumu komplekss Rīgā, Piedrujas ielā 7, kur atrodas klientu servisa centrs, mint textile management jaunais birojs, un plašas veikala un noliktavas telpas.

''Esam ļoti gandarīti par paveikto un apņēmības pilni attīstīties, izmantojot jaunos globālos izaicinājumus un mūsdienu tehnoloģijas. Tas ieskicē jaunu sākumu mūsu un klientu ilgstošajās attiecībās, sniedzot pieprasītu un kvalitatīvu servisu. mint textile management tā ir vieta jaunām inovatīvām sadarbības iespējām un risinājumiem. Vieta, kurā strādā jauni, radoši, profesionāli un mūsdienīgi “biznesa zinātnieki”. Vieta, kurā mīl eksperimentus - vieta kurā dzimst radošas idejas mūsu klientu specifisko vajadzību apmierināšanai. Vieta, kas spēj ātri pielāgoties strauji mainīgajiem biznesa vides apstākļiem un spēj radīt individuālus risinājumus, atbilstošus katra konkrētā pasūtījuma unikalitātei.'' ir pārliecināts jaunais mint textile management grupas uzņēmumu vadītājs - Jānis Siliņš.

Mēbeļu ražotājs "Mint furniture" radījis jaunu produktu līniju "Mint do it yourself", tādējādi reaģējot uz pašreizējo situāciju, kurā visiem jāpiemērojas saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu noteiktajiem ierobežojumiem.

Šobrīd slēgto robežu dēļ produktu līnija vairāk orientēta uz vietējo tirgu, bet nolūkots arī kaimiņvalstu tirgus, kur uzņēmums diezgan droši var prognozēt piegādes termiņus, kā arī vērā ņemama ir Baltijas kaimiņvalstīm vēsturiski līdzīgā amatniecības tradīciju pieredze.

DB jau rakstīja, ka SIA "Mint Furniture" ražo 70 dažādu nosaukumu mēbeles. Aptuveni 90% mēbeļu uzņēmums eksportē. Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Lietuva, Vācija, Zviedrija, Francija, Šveice, Nīderlande, Anglija un Krievija.

Jaunās līnijas produkti ir gatavi lietojami arī bez apstrādes, bet "Mint" vēlas aicināt ārkārtas situācijā radušos brīvo laiku pavadīt, darbojoties pašiem vai kopā ar bērniem - no "Mint" piedāvātā materiāla veidot savai videi atbilstošu dizainu, izmantojot koka apstrādes elementus - slīpēšanu ar smilšpapīru, lakošanu, beicēšanu, eļļošanu vai krāsošanu sev vēlamā tonī. Savā ziņā uzņēmums piedāvā alternatīvu darbmācības stundām mājmācības režīmā.

#SIA Mint Furniture ražo 70 dažādu nosaukumu mēbeles, sortiments nepārtraukti tiek paplašināts. Aptuveni 90% mēbeļu uzņēmums eksportē.

SIA Mint Furniture ražo 70 dažādu nosaukumu mēbeles, sortiments nepārtraukti tiek paplašināts. Aptuveni 90% mēbeļu uzņēmums eksportē

To DB atklāj uzņēmuma galvenais dizainers Jānis Rauza, kurš pirms astoņiem gadiem radīja zīmolu Mint. Viņa un dizaineres Ievas Andžānes radītais skrūvbeņķis ir uzskatāms par Mint kolekcijas dizaina pamatu. Tas kā spilgts mūsdienu Latvijas dizaina paraugs ir iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

Pirms gada pasaulē modē nāca melnā krāsa, ātri noreaģējām.

Gadā uzņēmumā top 3–4 jauni dizaina priekšmeti. Jaunākie ir riekstkoka krēsli Emma + un kabineta sistēma – melni sekretāri mājas interjeram. «Pirms gada pasaulē modē nāca melnā krāsa, ātri noreaģējām. Šajā biznesā ir jāspēj ātri pielāgoties. Tāpat populārs ir riekstkoks, ar kuru man ir izveidojušās visnotaļ tuvas attiecības. Pret šo koku izturos atbildīgi, tas ilgi aug un ir ļoti dārgs,» stāsta J. Rauza. Kubikmetrs tā koksnes maksā 4000 eiro.

Iveta Piternika ādas somas šuva jau pirms 20 gadiem; tagad viņa šai nodarbei ir pievērsusies ar jaunu sparu.

«Visas sievietes manā ģimenē ir nodarbojušās ar šūšanu. Arī mani agrā bērnībā vecmāmiņa iemācīja šūt ar veco Singer šujmašīnu. Es joprojām ar to strādāju,» stāsta Iveta Piternika, ādas somiņu Mint somas radītāja. Pirms 20 gadiem viņa pirmo reizi pamēģināja šūt ādas izstrādājumus un toreiz somiņas pamanīja kāda paziņa, kura dzīvoja Zviedrijā. Ar viņas iesaistīšanos somu šūšana izveidojās par biznesu. «Es šuvu, viņa pārdeva. Ar Zviedrijas cenām un Latvijas izmaksām tas mums abām bija veiksmīgs bizness. Tā es kādus trīs gadus nostrādāju tikai Zviedrijas tirgum, jo tur bija pieprasījums,» teic Iveta. No šī laika viņai «pielipis» skandināvu atturīgais stils, jo, ja nebūtu šī perioda, viņas somas būtu stipri kruzuļainākas – romantiskais stils vairāk atbilst Ivetas būtībai. Tagad viņa stilus kombinē.

Investori šaubīgi skatās uz ieguldījumiem BRIC valstu vērtspapīros

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes tirgus dalībnieki daudz uzmanību pievērsuši situācijai attīstītajās valstīs, kuru ekonomikas palēnām turpina savu atgūšanās procesu. Tiesa gan, pašlaik izskatās, ka jaunu nestabilitātes vilini globālajai tautsaimniecībai sagādās attīstības reģionu valstis. Jau šobrīd strauji sarūk gan Krievijas, gan Brazīlijas ekonomikas un izaugsme bremzējas arī Ķīnā. Nu var teikt, ka arī attīstības valstu grupas kopējo parādu līmenis ir augsts, kas uz sarūkošu ienākumu fona (krīt izejvielu cenas) paaugstina gan šo valstu, gan to uzņēmumu maksātspējas risku. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēma briest augstākām dolāru procentlikmēm, un kapitāla plūsma šādos laikos mēdz no attīstības reģioniem virzīties atpakaļ uz ASV.

Latvijā elektroautomobiļu attīstību kavē tiem atbilstošs infrastruktūras trūkums, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autoražotāju vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2014.

SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja Armine Movsisjana norādīja, ka auto nozares uzņēmumu izdzīvošana un neatkarība arvien vairāk ir atkarīga no to spējas izmantot jaunākās tehnoloģijas. Pieprasījums pēc autonomas braukšanas iespējām nosaka, ka transportlīdzekļu ražotājiem jākļūst par jauno mobilitātes risinājumu nodrošinātājiem. Ņemot vērā, cik liela loma mūsdienu transportlīdzekļos ir programmatūrai, automobilis, kas pārvietojas pats, ir mūsdienu tirgus realitāte.

Autonomas braukšanas pieaugošajai tendencei ir pozitīva ietekme uz mobilitātes risinājumu attīstību. Iespēja pasūtīt automašīnu, kad tas ir nepieciešams, un doties jebkur var radīt situāciju, kad nebūs nepieciešams iegādāties automašīnu savā īpašumā. Tas var izraisīt strauju mobilitātes risinājumu attīstību, iespējams, nākotnē mazinot nepieciešamību pēc otras ģimenes automašīnas.

Nosacījumi globālās ekonomikas izaugsmei nākamo pāris gadu laikā turpinās uzlaboties, bet atveseļošanās temps pavisam noteikti nebūs straujš, drīzāk mērens, uzskata SEB bankas analītiķi, norādot, ka to kavēs lēnā ekonomikas un finanšu sistēmas veseļošanās gaita.

Baltijas valstis joprojām ir ES izaugsmes līderes. Igaunijas izaugsme šogad ir ievērojami palēninājusies, ko ietekmējis kritums eksporta un investīciju aktivitātē. Igaunijas IKP pieaugums 2014. un 2015.gadā būs attiecīgi 2,6% un 2,9%. Arī Latvija un Lietuva saglabās veselīgu izaugsmi. Latvijas IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā sagaidāms 4,5-5% apmērā. Savukārt Lietuvas izaugsme sagaidāma 3,5-4,5% robežās. Visām trim Baltijas valstīm galvenais virzītājspēks ir privātais patēriņš, ko veicina labs reālo ienākumu pieaugums. Pēc šoruden uzrādītās zemās inflācijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka 2015.gadā Lietuva, kā pēdējā no Baltijas valstīm, kvalificēsies dalībai eirozonā, uzskata eksperti.

Aizvadītais gads pasaules akciju tirgos ir bijis ļoti veiksmīgs, un to parāda arī MSCI World akciju indekss, kurš šogad ir pieaudzis par nedaudz vairāk nekā 20%, norāda Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Tāpat arī daudzi akciju tirgus indeksi šajā gadā ne tikai pārsniedza pirmskrīzes līmeni, bet arī sasniedza visu laiku augstākos līmeņus.

Tam par iemeslu ir ne tikai centrālo banku stimulējošā monetārā politika, bet arī valstu makroekonomikas dati, kuri turpināja uzlaboties, gan arī paši uzņēmumi turpināja uzrādīt salīdzinoši labus finanšu rezultātus, uzsver eksperts.

Liela nozīme bija investoru noskaņojumam, kurš saglabājas pozitīvs un bija vērojama liela līdzekļu ieplūde akcijās un akciju fondos, tai skaitā arī no obligācijām un to fondiem. Ja skatās uz atsevišķiem reģioniem, tad ļoti labi ir veicies attīstīto valstu akciju tirgiem – tā, piemēram, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 ir pieaudzis par 25%, savukārt uzmanības vērts ir Japānas akciju tirgus sniegums, kuru raksturojošais indekss Nikkei 225 šogad spējis pieaugt par aptuveni 50%, pateicoties gan agresīvajai Japānas centrālās bankas monetārajai politikai, gan jaunās Japānas valdības vadītāja centieniem sapurināt valsts ekonomiku un izrauties no gadiem ilgušās stagnācijas.

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017. gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas, uzsver eksperts.

Trešdien jaunattīstības akciju tirgos turpinājās kāpums jau devīto dienu pēc kārtas, tādējādi indeksi ir dzēsuši šā gada sākumā gūtos zaudējumus, liecina Bloomberg dati.

Akciju cenu pieaugumu veicināja spēcīgāks ASV ražošanas indekss un investoru vidū valdošās runas, ka Ķīna ieviesīs jaunus pasākumus izaugsmes veicināšanai.

Reģiona vērtspapīru tirgu raksturojošais MSCI World Emerging Markets indekss pieauga par 0,2%, sasniedzot gandrīz četru mēnešu augstāko atzīmi.Tiesa gan, tas vēl aizvien ir par 5% zemāks nekā pērnā gada sākumā, salīdzinot ar 26% lielo attīstīto valstu akciju tirgu indeksu pieaugumu.

Taivanas akciju tirgus indekss trešdien sasniedza augstāko līmeni kopš 2011. gada jūnija, bet Filipīnu biržas indekss pieauga par 1,2% līdz piecu mēnešu augstākajai atzīmei.

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

Nākamo 12 mēnešu laikā Krievijas akciju indekss Micex vidēji augs par 27%, uzskata Bloomberg aptaujātie analītiķi.

Tas ir visstraujākais kāpums starp tā saucamajām BRIC valstīm. Paredzams, ka Ķīnas CSI 300 Index palielināsies par 19%, Brazīlijas Ibovespa – par 13%, bet Indijas S&P BSE Sensex – par 5%.

Analītiķi uzskata, ka Micex, kas pēdējo 12 tirdzniecības sesiju laikā ir palielinājies par 9,1%, turpinās atgūties no iepriekš piedzīvotā krituma, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāk izrādīt vēlmi beigt konfliktu Ukrainā, kas ir veicinājušas starptautiskās sankcijas no Rietumvalstu puses.

Kā norāda BB&T Wealth Management eksperts Valters Helvigs, investorus piesaista Krievijas akcijas, jo tām ir zemi novērtējumi, un investori vēlas uzņemties risku, ņemot vērā, ka konflikts sāk atslābt.

Pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās.

IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2.1% un 2018. gadā 2.2%. Noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, ASV prezidenta D. Trampa ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē.

Pasaules ekonomika ir sliktākajā stāvoklī pēdējo divu gadu laikā, jo eirozonas un jaunattīstības tirgus ekonomikas situācija pasliktinās, pieaugot deflācijas riskam, uzskata Bloomberg Global Poll aptaujātie starptautiskie investori.

38% aptaujāto raksturoja, ka pasaules ekonomikas stāvoklis pasliktinās. Kopš jūlija šis skaits ir dubultojies un sasniedzis augstāko īpatsvaru kopš 2012.gada septembra, kad Eiropu aizēnoja recesija.

Liela daļa tirgus dalībnieku bažu ir vērsta uz eirozonu un gandrīz divas trešdaļas uzskata, ka ekonomika pavājinās, bet 89% uzskata, ka lielākais risks patlaban ir inflācijas samazināšanās vai deflācija.

Tomēr eirozona nav vienīgais satraukuma avots – tirgus dalībnieki satraucas arī par tā saucamo BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna) valstu ekonomikas veselību. Patlaban vairāk nekā 50% satraucas, ka šo ekonomiku stāvoklis pasliktinās, salīdzinot ar 36% jūlijā.

Dizaina uzņēmēju biedrība "Dizaina eksporta alianse" un tās biedri investējuši 25 000 eiro un radījuši zīmolu "Design Latvia", informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja.

"Design Latvia" ir iecerēta kā Latvijas dizaina kvalitātes zīme, līdzīgi kā "Zaļā karotīte" pārtikas nozarē. Ar "Design Latvia" plānots apzīmēt ne tikai grafisko zīmi un logotipu, bet arī vēstīt par zīmolvedības pieeju. Zīmols izveidots, lai definētu vienotus Latvijas dizaina kodus un kopīgi startētu globālajos tirgos.

"Zīme apstiprina, ka marķētā produkta zīmols seko noteiktām vērtībām un Latvijas dizaina identitātes kodiem. Marķējums kļūs kā kvalitātes, augstu standartu un Latvijas zīmola identitātes tīrības un ētikas principu ievērošanas garantija," norāda I.Kalēja.

Nākotnē biedrība plāno īstenot kopīgas Latvijas dizaina ekspozīcijas nozīmīgākajās dizaina pasaules izstādēs, piesakot sevi kā spēcīgu dizaina kopienu ar jauno zīmolu.

Latvijas uzņēmēju interese par Ķīnu aug, eksperti iesaka izmēģināt spēkus mazākās – otrā un trešā līmeņa – pilsētās

«No Latvijas puses interese par Ķīnas tirgu vienmēr ir bijusi augsta, tā īpaši pastiprinājusies pēc Krievijas sankcijām pret ES ražotājiem. Latvijas uzņēmējiem pamatā ir vispārīgas zināšanas par Ķīnu – kopumā esam informēti, ka tirgus ir liels, ka Ķīna ļoti daudz ko ražo. Pastāv vairāki stereotipi, piemēram, «Ķīnā viss ir lēts» vai arī «Ķīnā ir iespējams pārdot jebko par jebkuru cenu, ja tikai tas satur bioloģisko marķējumu». No savas pieredzes varu teikt, ka tā nemaz nav,» stāsta Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Pieteikumu skaits dažādās konkursa Gada balva dizainā 2014 kategorijās izlīdzinās; pavisam par lauriem šogad cīnās 103 darbi

«Konkurss Gada balva dizainā 2014 uztur Latvijas dizaina nozares profesionālās darbības asinsriti. Lielā un pastāvīgā ieinteresētība par dalību konkursā apliecina nepieciešamību pēc regulāra šāda līmeņa notikuma. Jaunie darbi parāda nozares profesionāļu jaunrades spēju un kvalitāti. Katrs dizaina sasniegums ir jauns pakāpiens Latvijas dizaina skolas attīstības piramīdā un solis tuvāk tās atpazīstamībai. Tas ir arī pakāpiens tuvāk jaunai dizaina domāšanai, kas ir meklējumi citai attieksmei starp cilvēciskajām vajadzībām un vides ilgtspējas saglabāšanu,» stāsta Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs. Dizaina izstāde Design Isle 2014, kuras ietvaros apskatāma Gada balva dizainā 2014 ekspozīcija, notiek izstāžu hallē Ķīpsala no 2. līdz 5. oktobrim.

No 75 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 12 Latvijas uzņēmumi, kas piedalīsies SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas pirmajā ciklā. Tās mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Tukuma uzņēmums Pure Chocolate pārstāv pārtikas ražošanas nozari, Centrālā laboratorija sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, Blue Bridge Technologies darbojas IT risinājumu jomā, bet New Black ir digitālā satura mārketinga aģentūra.

Limbažu novada uzņēmums Krogzeme nodarbojas ar bioloģisko upeņu audzēšanu, kompānija MINT print ražo personalizētus sporta apģērbus, Big Bad Bagels strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, savukārt Woltec ir Valmierā bāzēta būvkompānija, kas veic arī elektromontāžas, telekomunikāciju un citu komunikāciju izbūvi.