Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».
MINT ir svaigāks
Vairāki ekonomisti norāda, ka «MINT ir svaigāks nekā BRIC», turklāt visas šīs valstis vieno izteikti pozitīvas demogrāfiskās tendences (BRIC gadījumā tas tā nav Krievijā un Ķīnā), kam vajadzētu rezultēties ar straujāku izaugsmi nākotnē. Piemēram, Meksikā vidējais iedzīvotāju vecums ir vien 27 gadi, bet Indonēzija – 25 gadi (apvienotajā Karalistē tie, piemēram, ir 40 gadi).
Tāpat tiek vērsta uzmanība uz to, ka MINT valstis saista izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Meksika ir durvis gan uz ASV, gan Latīņameriku. Savukārt Indonēzija tiek uzskatīta par Dienvidaustrumāzijas sirdi ar labiem sakariem Ķīnā. Tāpat līdzīgi var teikt, ka Turcija ir durvis starp Rietumiem un Austrumiem. Zināms izņēmums varētu būt Nigērija, kas saistīts galvenokārt ar Āfrikas slikti attīstīto infrastruktūru.
Goldman Sachs aprēķini liecina, ka 2050. gadā Meksika un Indonēzija būs iekļuvušas jau pasaules 10 lielāko tautsaimniecību vidū. Savukārt Turcija un Nigērija būs 15 lielāko tautsaimniecību vidū. Attiecībā uz Meksikas gadījumu priecē tas, ka šīs valsts politiķi apņēmušies valstī veikt plašu klāstu reformu. Savukārt, runājot par Nigēriju, uzmanības vērts ir kaut vai fakts, ka šī valsts pagājušajā gadā pēc IKP aprēķina modernizēšanas pārspēja Dienvidāfriku un kļuva par lielāko Āfrikas ekonomiku. Nigērijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 170 miljonu, bet Dienvidāfrikas – 51 miljons. Piemēram, BBC raksta, ka visai iespējama ir situācija, ka MINT valstu klubiņš veidos arī ciešākus politiskos un ekonomiskos sakarus, kā to mēģina darīt BRIC valstis.
Arī problēmas
Protams, visām šīm valstīm, ja tās vēlēsies uzaudzēt gan politisko, gan ekonomisko svaru, būs arī daudz izaicinājumu. Piemēram, gan Meksiku, gan Indonēziju, gan Nigēriju šobrīd var saukt par valstīm, kas ļoti izteikti atkarīgas no izejvielu eksporta. Valstīs ir augsts korupcijas līmenis, vardarbība un slikti attīstīta infrastruktūra. Nigērijā daudzviet nav pieejama elektrība, un tās nodrošināšana vien šīs valsts tautsaimniecībai varētu likt gada laikā augt ātrāk par kādiem pieciem procentpunktiem. Savukārt Turciju nomoka visai smaga politiskā situācija, un tās attīstību negatīvi var ietekmēt atteikšanās no sekulārisma. Tāpat Turcijai traucē milzīgs tirdzniecības deficīts. Politisko vidi par stabilu nevar saukt arī pārējās valstīs. Tāpat MINT valstīs vēl ilgstoši saglabāsies izteikta ienākumu nevienlīdzība un faktiski tradicionālā vidusslāņa neesamība. Par stabilām nevar uzskatīt arī šo valstu valūtas.
Strauja izaugsme var notikt arī daudzos citos pasaules reģionos, kur ir izteikti pozitīvas demogrāfiskās tendences. Arvien lielāku ieguldījumu pasaules ekonomikā sniedz attīstības valstis no «otrā ešelona» - piemēram, Pakistāna, Vjetnama, Ēģipte, Irāna, Kolumbija u. c.