Pieteikumu skaits dažādās konkursa Gada balva dizainā 2014 kategorijās izlīdzinās; pavisam par lauriem šogad cīnās 103 darbi
«Konkurss Gada balva dizainā 2014 uztur Latvijas dizaina nozares profesionālās darbības asinsriti. Lielā un pastāvīgā ieinteresētība par dalību konkursā apliecina nepieciešamību pēc regulāra šāda līmeņa notikuma. Jaunie darbi parāda nozares profesionāļu jaunrades spēju un kvalitāti. Katrs dizaina sasniegums ir jauns pakāpiens Latvijas dizaina skolas attīstības piramīdā un solis tuvāk tās atpazīstamībai. Tas ir arī pakāpiens tuvāk jaunai dizaina domāšanai, kas ir meklējumi citai attieksmei starp cilvēciskajām vajadzībām un vides ilgtspējas saglabāšanu,» stāsta Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs. Dizaina izstāde Design Isle 2014, kuras ietvaros apskatāma Gada balva dizainā 2014 ekspozīcija, notiek izstāžu hallē Ķīpsala no 2. līdz 5. oktobrim.
Pērn konkursam tika pieteikti 118 darbi, vēl gadu iepriekš – 149 darbi.
Vērojama stabilitāte
Darbi tradicionāli pieteikti septiņās dizaina kategorijās — rūpnieciskajā, interjera un vides, modes/tekstila, grafiskajā un foto dizainā, kā arī tematiskajā konkursā Veltījums, kur tiek iesaistīta plašāka publika, dodot iespēju ikvienam piedalīties un iesniegt savu darbu. Konkursa ietvaros notiek arī dizaina skolu sacensības, kur ar savām ekspozīcijām piedalās mācību iestādes. Katrā kategorijā esot pieteikts aptuveni 20 darbu. «Ir jūtama stabilitāte, izlīdzinājums starp sfērām. Dizaineri turpina strādāt un pieteikties,» saka A. Broks. Viņš izceļ, ka vairāki darbi ir nopietni izstrādāti produktu dizaina paraugi. «Arī ražotāji sāk domāt par savu produktu dizaina parādīšanu,» saka speciālists. Tāpat visās trīs interjera dizaina apakškategorijās esot daudz pieteikumu. Daudzi interesanti pieteikumi esot vides dizaina apakškategorijā, kur parādās vairāki ar tūrismu saistīti darbi. Iepriekš konkursā tādu neesot bijis. Tas norādot uz to, ka tūrisma nozare sāk noteikt vides dizaina tendences.
Konkurss tiek rīkots jau septīto gadu, tā galvenais mērķis ir veicināt dizaina attīstību, izpratni par tā nozīmi kultūrā, tautsaimniecībā, vides kvalitātes un dzīves labklājības uzlabošanā. «Šo izstādi veidojam kā dizaina nozares gada notikumu, kur satiekas profesionāļi, pasūtītāji, bizness, pārklājot šo sfēru no pirmajiem soļiem dizaina skolās līdz profesionāļiem,» saka A. Broks.
Par konkursu «Gada balva dizainā» visai skeptiskās domās ir Nakts mēbeles dizaina vadītāja Elīna Bušmane. Viņa vairākus gadus ir pieteikusi savus darbus konkursam, bet šogad to vairs nav darījusi, jo viņu atturējis konkursa rīkotāju nākotnes redzējuma trūkums, neskaidri vērtēšanas kritēriji un, viņasprāt, žūrijas subjektīvisms.
Iespējams, tieši tādēļ šogad pieteikto darbu autori netiek publiskoti pirms izstādes, lai izvērtēšanu padarītu objektīvāku. Jāteic, ka arī atrast informāciju par to, kas būs eksperti, kuri vērtēs darbus, DB neizdevās.
Zaļā domāšana
Tendences mēbeļu un mājas lietu dizainā joprojām ir saistītas ar dabisko, vietējo materiālu vilni, kas savienojas ar pasaulē aktuālo ilgtspējīgo un zaļo domāšanu, norāda E. Bušmane. Proti, tiek lietoti vietējas izcelsmes materiāli, piemēram, masīvkoks, vilna, lins vai arī izmantots jauns dabisko materiālu pielietojums. Piemēram, Nakts mēbeles ir izgatavojušas ozolkoka gultu, izmantojot arī saplaisājušas un zarainas koka daļas (spraugas aizdarinot ar dekoratīvu pastu), kas pēc tradicionāliem kokapstrādes standartiem būtu jāmet prom. Tādējādi tiek izmantots vairāk augstvērtīga masīvkoka. «Mazās dizaina studijas ir daudz elastīgākas tendenču iedzīvināšanā, viena no aktualitātēm ir klasisko dizaina vērtību izcelšana jaunā gaismā, piemēram, zīmola Miesai radītie darbi, izmantojot Anša Cīruļa dizaina motīvus,» viņa stāsta. Runājot par nozarē aktuālajiem procesiem, E. Bušmane teic, ka liela daļa Latvijas mēbeļu ražotāju izgatavo mēbeles ārvalstu noņēmējiem, tostarp arī prestižām skandināvu kompānijām, līdz ar to Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ir tikai darbaspēks, bet maksa par pievienoto vērtību nonāk skandināvu lielo kompāniju kontos.
«Latvijas mēbeļu ražotājiem trūkst savu oriģinālproduktu (izņemot Nakts mēbeles, Mint, Kukuu), tādēļ nav ar ko starptautiski konkurēt, tomēr šeit ir parādījusies iespēja, jo ar LIAA atbalstu tiek organizēta Latvijas mēbeļu ražotāju dalība IMM Cologne 2015, kas ir viena no lielākajām un pazīstamākajām Eiropas mēbeļu mesēm. Lai tur piedalītos, kompānijām būs nepieciešams izveidot savu oriģinālproduktu ekspozīcijas. Vai tas sekmēsies, ir jautājums, kas nav noveļams tikai uz pašu ražotāju pleciem, jo Latvijas dizaina izglītībā augstskolas līmenī ir vājie punkti. Pozitīvi ir tas, ka šoruden darbu sākusi un nākamgad durvis vērs RTU Design Factory, kas būs inkubators jaunām idejām un to realizācijai, apvienojot dizainu, inženierzinātnes un biznesu. Pēc līdzīga principa kopš 2008. gada darbojas Aalto Design Factory Helsinkos,» stāsta E. Bušmane.
Aktuālāk nekā agrāk
«Interjers, kas ir vienkāršs, bet tajā pašā laikā elegants, ir šī brīža sabiedriskā interjera aktualitāte. Ir sajūta, ka vietējā mērogā radītais interjers vairāk nekā līdz šim ir pietuvojies skandināviskajam konceptam – askētisms, vienkāršība, estētiska tīrība. Iespējams, saistībā ar šādu dizaina pieeju aizvien vairāk cilvēki, kuri nav dizaina jomas profesionāļi, paši uzņemas iniciatīvu un realizē savu interjera koncepciju, kļūdami par interjera dizaineriem,» pārdomās dalās Anna Butele, interjera un dizaina biroja Annvil interjera arhitekte. Vēl viņa novērojusi, ka Latvijas sabiedriskajos interjeros īpaši dominē pelēkā krāsu gamma.
Šobrīd, kad atmosfēras ziņā vēl ir vasaras noskaņas, ir zaļš un silts, šāda izvēle sader ar sabiedrisko interjeru, tomēr viņai ir aizdomas, ka šis koncepts nebūs aktuāls, iestājoties aukstākam un baltākam gadalaikam, kad visi meklēs ne vien fizisku siltumu, bet arī tādu, ko izstaro telpa un atmosfēra.
Ņemot vērā, ka A. Butele specializējas viesnīcu interjerā, viņas skatījumā mūsdienās interjera dizains šajā jomā ir kļuvis tik aktuāls kā nekad iepriekš. Iespējams, tas saistīts arī ar faktu, ka šī gada laikā Latvijas tirgū ienākuši jaunu viesnīcu tīkli un jaunas viesnīcas vēl tiek solītas. Tāpēc tām ir akūta vajadzība atšķirties. «Lai to veiksmīgi īstenotu, uzsvars tiek likts uz viesnīcas stāstu, kas spilgti izklāstīts caur interjeru. Tas ir nopietns vadmotīvs, lai cilvēki ne vien izmantotu nakšņošanas pakalpojums, bet arī viesnīcas papildu servisu – restorānu. Par to liecina arī fakts, ka aizvien vairāk cilvēku gatavi lidot uz kādu valsti nevis primāri tāpēc, ka interesē valsts, bet viņus uzrunājis kādas vietas interjera dizains, tostarp pievilcīgs viesnīcas koncepts,» norāda A. Butele.
#1/10
Gaismas objektu kolekciju Intas lampas veido vairāk nekā 30 dažāda lieluma dizaina lampas. Tās radītas no koka, stikla un dažādu struktūru audumiem – sākot no smalkām mežģīnēm un beidzot ar raupju džutu.
#2/10
Interjera dekors – drēbju pakaramais Žagaru saišķis izgatavots no ovāla profila masīva bērza līstēm, kas sadrumstalošanai pa vidu iešķeltas.
#3/10
Viens no vides dizaina kategorijā pieteiktajiem darbiem ir uzveduma Mūzika, deja, piedzīvojums! skatuves noformējums.
#4/10
Pienraksti ir kreklu sērija, kuros piens kā viens no latviešu tautas svarīgākajiem produktiem un simboliem parādās uz krekla gan fiziski kā krāsviela, kuru var aptaustīt, gan arī simboliski – dainu tekstos. Izmantojot piena krāsmainības īpašību, ikviens var izveidot personalizētu krekla grafiku jeb radīt savu stāstu no esošajiem dainu tekstiem, termiski apstrādājot noteiktus vārdus, kuri no baltās piena krāsas iekrāsojas brūnā tonī, bet citi vārdi paliek baltā krāsā.
#5/10
Mēbeļu kolekciju Tilts veido funkcionāli āra mēbeļu dizaina objekti, kas ražoti no Latvijas bērza. Krēslu koncepts ir vizuāli saistīts ar tērauda tiltu konstrukcijām un to struktūrām, reprezentējot saikni starp sākumu un galamērķi un simbolisku saikni starp divām pasaulēm.
#6/10
Sajūti sajūtu ir galda piederumu komplekts, kas izstrādāts no smagnēja materiāla, lai tiktu palēnināts ēšanas process un mainīti ēšanas paradumi.
#7/10
Galvas aksesuāru kolekcija Usi Susi maskas veido sešas galvasrotas. Katra no tām ir izveidota trīsdimensionālā audumu locīšanas un apšūšanas tehnoloģijā, radot telpiskuma sajūtu, un katra no tām atveido noteiktus tēlus latviešu mitoloģijā – zalkti, ūsiņu u.c.
#8/10
Pavasara-vasaras mēteļu kolekcijā Ārpus rāmjiem izmantots brīvs trapecveida siluets, kas ar jostas palīdzību ir viegli transformējams uz X-veida siluetu, pielāgojot valkātājas vajadzībām.
#9/10
Uzņēmuma Capital agrākie mazie kabineti ar garo gaiteni ir pārtapuši par plašu telpu, kas veidota pēc urbānā funkcionālisma principiem.