Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Uzņēmuma Lightguide medicīnisko izstrādājumu ražošanas telpās Līvānos augstās tehnoloģijas satiekas ar augstas kvalitātes dizainu. To interjers ieguvis starptautisko, prestižo Red Dot Design Award 2024 dizaina balvu kategorijā Spatial Communication jeb “Telpas komunikācija”.

Lai atzīmētu radošumu un izcilību dizainā, 1. novembrī svinīgā Red Dot Design Award 2024 apbalvošanas ceremonijā Konzerthaus Berlīnē pulcējās viesi no 30 pasaules valstīm. Viņu vidū — pārstāvji no Latvijas, jo medicīnisko izstrādājumu ražotnes Lighthouse interjera dizains kļuvis par vienu no šīgada uzvarētājiem. Godalgotais darbs ir Latvijas dizaina biroja H2E (Ingūna Elere, Mārtiņš Vītols), arhitektu biroja Mindaro Arch (Antra Saknīte) sadarbības rezultāts. Ceremonijā piedalījās arī projekta pasūtītājs — Lighthguide vadītājs Daumants Pfafrods, kura izveidotais optiskās šķiedras ražošanas uzņēmums Lightguide šonedēļ svin 20 gadu jubileju.

Kopdarbā starp Mindaro Arch un H2E bijusī noliktava pārvērsta par mūsdienīgu darba telpu, vienlaikus izveidojot arī jaunu uzņēmuma Lightguide vizuālo kodu un iekštelpu navigācijas dizainu. Jauno ražošanas telpu platība ir vairāk nekā 5300 m² platībā, no kuriem tīrtelpas veido ap 2000 m².

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

“Helmes” grupa, kuras sastāvā ietilpst arī IT uzņēmums “Helmes Latvia” iegādājusies 75% programmatūras izstrādes kompānijas “Trinidad Wiseman” akciju, paplašinot savu darbību Baltijas valstīs.

Stratēģiskā partnerība ir būtisks pavērsiens visiem grupas uzņēmumiem, ļaujot apvienot stiprās puses un zināšanas, kā arī sekmēt pakalpojumu kvalitāti. “Trinidad Wiseman” turpinās darboties ar līdzšinējo nosaukumu un vadības komandu.

Uzņēmuma “Trinidad Wiseman” 20 gadu pieredze ļaus paplašināt grupas sniegtos pakalpojumus tādās jomās kā pakalpojumu dizains, datu analītika, lietotāju pieredzes dizains un mākslīgais intelekts. “Baltijas IT uzņēmumi jau šobrīd demonstrē augstu konkurētspēju, kā arī labu cenas un kvalitātes attiecību, saņemot starptautisku atzinību un pievēršot ārvalstu investoru uzmanību. “Helmes Latvia” nākotnes plānos ietilpst spēcīgākas klātbūtnes nodrošināšana arī ārvalstu mērķa tirgos, tostarp Vācijā, tāpēc apvienošanos ar pieredzes bagāto un Igaunijā plaši pazīstamo IT kompāniju vērtējam kā ļoti būtisku. Tā viennozīmīgi stiprinās arī grupas kopējo konkurētspēju,” norāda “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.

ASUS klēpjdatoru sērijas ExpertBook datorus arvien biežāk izvēlas iegādāties arī jau pieredzējuši uzņēmēji, kas sevišķi novērtē ražotāja piedāvāto trīs gadu garantiju.

Papildus garantija sniedz drošību un pārliecību par ieguldījumu, norāda Kristīne Murjāne, SIA Skrīveru saldumi mārketinga vadītāja, piebilstot, ka iegādātie ExpertBook sērijas datori pilnībā attaisnojuši uz tiem liktās cerības. Mēs esam ļoti apmierināti, jo, salīdzinot ar citiem ražotājiem, ASUS iekārtas ir gan konkurētspējīgas, gan arī cenas ziņā pieejamas, norāda K.Murjāne.

Atrod piemērotu modeli katram

Šobrīd esam iegādājušies desmit ExpertBook sērijas datorus, stāsta K.Murjāne. “Izvēloties datorus ikdienas darbam, mūsu prioritāte bija ilgmūžīgi modeļi ar trīs gadu garantiju, tāpēc lēmām par labu astoņu ExpertBoook B1 un viena ExpertBoook B5 iegādei. Ar šiem datoriem ikdienā strādā mūsu darbinieki, kuri iekārtas izmanto gan biroja vajadzībām, piemēram e-pastu sūtīšanai un dokumentu apstrādei, gan lieto tās arī ražošanas cehā, kur datori pakļauti būtiskai vides ietekmei. Šī iemesla dēļ īpaši augstu vērtējam to, ka visas Expertbook sērijas ierīces ir aprīkotas ar militārās izturības standartu MIL-STD-810H, kas apliecina ierīces izturību pret triecieniem, karstumu, aukstumu un putekļiem,” atzīmē K.Murjāne, kura pati ikdienā strādā ar ExpertBook B9.

Pārtikas koncerna "Food Union" saldējuma zīmols “Karlsons” šovasar iepazīstina ar diviem jaunumiem, informē uzņēmums.

Pirmkārt, zīmola klāsts ir papildināts ar trešo saldējumu. Otrkārt, ir uzlabota “Karlsons” vizuālā identitāte, padarot šī saldējuma zīmola iepakojuma dizainu modernām tendencēm atbilstošāku.

Kopējās investīcijas, kuras Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” šajā vasaras sezonā ieguldījis “Karlsons” jaunumu izstrādē, ir ap 80 tūkstošiem eiro.

Ģirts Liniņš, “Food Union” saldējuma zīmolu vadītājs stāsta: “Karlsons” ar upeņu ievārījumu 2023. gadā bija visvairāk pārdotā saldējuma vienība Latvijā. Savukārt, saskaitot upeņu un aveņu veidus, sanāk, ka pērn katrs Latvijas iedzīvotājs apēda vidēji 4,2 “Karlsonus”. Par tādiem sasniegumiem un, atzīmējot “Karlsons” 30 gadu jubileju, “Food Union” saldējuma meistaru komanda nolēma šovasar iepriecināt jubilāru un tā cienītājus ar jaunu “uzvalciņu” un trešo garšu”.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss 2024", kurā aicināts piedalīties ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas iedzīvotājs, informēja LIAA pārstāvji.

Konkursa dalībnieki ne tikai varēs papildināt savas zināšanas, bet arī pretendēt uz naudas balvām no 40 000 eiro lielā Ideju kausa balvu fonda.

Ikvienam biznesa idejas autoram būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, validēt savu ideju, izveidojot "LeanCanva", kā arī papildināt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu ekspertu vadībā tādās jomās kā investīciju piesaiste, finanšu plānošana, komandas veidošana un digitālais mārketings. Tāpat būtisks ieguvums būs jauni kontakti uzņēmējdarbības vidē un saņemtie padomi no kompetentiem mentoriem sava biznesa tālākai attīstībai. Savukārt konkursa noslēgumā 20 finālisti sacentīsies par naudas balvām, tādējādi iegūstot pirmo kapitālu savas idejas realizācijai.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Viena no būtiskākajām biznesa veiksmes atslēgām ir prasme veidot labas attiecības ar klientiem, norāda Rita Maizenberga, SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle.

Latvijā nekustamo īpašumu tirgus ir tik mazs, ka kļūdas netiek piedotas, un tas laiks, kad strādā standartizēta pieeja - ir pagājis, teic R.Maizenberga. Mūsdienās nekustamo īpašumu attīstībā svarīgi veidot projektus ar stāstu, kur katrai detaļai ir nozīme, turklāt nedrīkst aizmirst, ka kvalitatīvu projektu nevar īstenot bez zinošiem savas jomas profesionāļiem. Tā ir vadītāja māksla šādus speciālistus atrast, noturēt, motivēt un iedvesmot, atzīmē SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par arhitekti, stāsta R.Maizenberga. “Man patika zīmēt un jau toreiz mani fascinēja iespēja radīt, kā arī veidot sakārtotu vidi ap sevi. Man vienmēr paticis dizains. Atminos, ka pusaudžu gados ar lielu aizrautību spēlēju datorspēli, kas ļāva iekārtot mājokļus - izvēlēties apdares materiālus, sienas krāsas, mēbeles. Lai arī profesionālie ceļi mani aiznesa citā virzienā, jāsecina, ka bērnības profesijas sapnis savā ziņā ir piepildījies, jo mana šī brīža nodarbošanās ir cieši saistīta ar sakārtotas vides un telpas radīšanu,” teic R.Maizenberga, kura ieguvusi vairākas augstākās izglītības, tajā skaitā ekonomikas un biznesa vadībā, kā arī jurisprudencē.

Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk vien retais. Kādēļ tā?

Svarīgākais, kas šajā jautājumā jāsaprot – digitālā transformācija nav galamērķis. Ir ierasts domāt — kaut ko izdarīsim, mainīsim un uzņēmumā, tā teikt, iestāsies vai notiks digitālā transformācija, no tā radīsies inovatīvi IT risinājumi un tiks pieņemti tikai datos balstīti lēmumi. Šāds domāšanas veids un skatījums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas neizdodas. Digitālā transformācija ir process, kas notiek tad, kad uzņēmuma vide tam ir pielāgota. Lai pie tā nonāktu, uzņēmumiem vērts virzīt fokusu uz divām jomām, kas spēj pozitīvi ietekmēt ceļu uz pārmaiņām.

IT un biznesa sadarbība, kas uzlabo vērtību

Lai veidotu labu un vērtību nesošu saikni starp uzņēmuma darbību un IT risinājumiem, vispirms vērts izvērtēt pretrunīgāko terminu, kas biznesā pastāv – biznesa vērtība. Šī frāze uzņēmumos tiek izmantota ļoti bieži – katrs uzņēmums ar savu darbību rada kādu vērtību saviem klientiem. Bet vai visi uzņēmumi var skaidri atbildēt, kas ir šī viņu radītā vērtība? Tā patiesībā var būt teju jebkas, piemēram, produktivitāte, inovācija, peļņa, brīvais laiks. Lai veiksmīgi ieviestu pārmaiņas, uzņēmumam ir jāzina, kas ir viņu radītā vērtība un vai plānotās izmaiņas nesīs jaunus biznesa labumus – tikai tad ir vērts uzsākt pārmaiņu plānošanu un eksperimentēšanu.