Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tautas gudrību – darināt kamanas vasarā, bet ratus ziemā – ņēmis vērā Mārtiņš Straupmanis

Viņa lolotais zīmols 8Trees piedāvā dažādus koka suvenīrus, no kuriem šobrīd aktuālākā sērija ir koka sniegpārsliņas un citi ar svētku laiku saistīti priekšmeti, kuri tirdzniecībā ir no novembra vidus. M. Straupmanis paredz, ka lielākais pieprasījums pēc rotājumiem vēl tikai gaidāms – tuvāk svētkiem. «Jau kaut kad jūnijā izdomāju, ka Ziemassvētkos šādas lietas būs aktuālas, jo cilvēkiem patīk. Sāku ar zirdziņiem, eglītēm, tradicionālajiem motīviem un nonācu līdz sniegpārsliņām,» teic Mārtiņš.

Mārtiņa uzņēmums SIA U8 darbojas tikai kopš šā gada pavasara. Pirmie produkti bija piekariņi ar latvju zīmēm. Latvju zīmes šobrīd rotā visdažādākās preces, un Mārtiņš spriež, ka tas daļai cilvēku jau ir apnicis. Piemēram, uzņēmums piekariņus ar latvju rakstiem piedāvāja kolektīvās iepirkšanās portālā perkamkopa.lv, un pirmajā reizē bija 200 pirkumi, otrreiz – uz pusi mazāk, tāpēc turpmāk uzņēmums uz šādas produkcijas izgatavošanu vairs nekoncentrēsies.

Latvju lietu leļļu projekts sācies kā dārgs hobijs un māksla, pērn tas «iekāpa» amatniecības līmenī, bet šogad to jau var uzskatīt par maza apjoma ražošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu gandarīta par to. Ir sajūta, ka grūtākais laiks ir pagājis. Cilvēki mūs pazīst un, ja kādam vajag lelli un viņš ieraksta Google atslēgvārdus «latviešu lelle», tad uzreiz parādās mūsu mājaslapa. Mūsu rezultāta parādīšanās meklējumu augšgalā mums nav prasījusi īpašas pūles un maksāšanu,» saka Ieva Dāboliņa, Latvju lietu (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Atminoties biznesa sākumposmu, viņa norāda, ka pirmie trīs gadi biznesā ir grūti un riskanti. Viņa pieļauj, ka ir vieglāk attīstīt pakalpojumu biznesu, kur nav vajadzīgi lieli ieguldījumi un uzreiz tiek saņemta nauda par pakalpojumu. «Šī ir ražošana, kur jāiegulda materiālos. Leļļu izgatavošanas process nav ātrs, un reizēm lelle ir izgatavota un nodota veikalam, bet nauda par to atnāk tikai pēc pusgada,» teic Ieva. Tāpat viņa uzskata, ka par savu biznesa ideju ir jārunā ar citiem cilvēkiem, cik vien bieži un daudz iespējams, lai uzzinātu citu domas par to. Ieva uzsver, ka jāieklausās visos viedokļos – gan tajos, kas ir patīkami, gan tajos, kas nav glaimojoši. «Jābūt gatavam atkāpties no saviem priekšrak­stiem, aizspriedumiem, jāspēj mainīties. Protams, tas nenozīmē, ka jāmaina ideja pašos pamatos, bet jāpiemērojas tam, ko cilvēki vēlas,» viņa teic. Tāpat Ieva norāda, ka vienmēr vajadzīgi vairāki izejmateriālu piegādātāji, lai būtu rezerves variants krīzes brīdī.

Rīgā uzsākts jauns projekts - Rātslaukumā, Doma laukumā un Brīvības pieminekļa laukumā tūristiem un ikvienam interesentam ir iespēja nofotogrāfēties ar meitenēm, kuras tērptas košos seno lībiešu, Nīcas, Lielvārdes un Ziemeļvidzemes tautas tērpos.

Fotografēt un fotografēties var par brīvprātīgu ziedojumu.

Latvijā ir krāšņas Dziesmu svētku tradīcijas, tomēr Rīgas un Latvijas apmeklētājiem ir maz iespēju redzēt latviešu tradicionālo kultūru. Tādēļ projekta iniciators - etnogrāfisko leļļu ražotājs Latvju Lietas sadarbībā ar Tautas tērpu centru SENĀ KLĒTS - aicina visas tūrisma attīstībā ieinteresētās institūcijas, uzņēmumus un gidus atbalstīt šo iniciatīvu.

«Tieši atšķirīgais un tikai mums raksturīgais ir tas, ko vēlas redzēt mūsu valsts apmeklētāji. Iedomāsimies, cik skaista un tūrista acīm eksotiska valsts būtu Latvija, ja visi tie, kam tautas tērpi ir, tos lietotu ja ne ikdienā, tad vismaz biežāk. Mūsu meitenes ir personības ar augstu pašcieņu, pieredzi tērpu demonstrēšanā un horeogrāfijā, un šis projekts būs mūsu devums Latvijas tēla veidošanā,» projekta ideju skaidro Ieva Nikoleta Dāboliņa no Latvju Lietām.

Tautas raksti piedien ne tikai tradicionāliem aksesuāriem; tie var rotāt arī tik mūsdienīgu aksesuāru kā legingi.

«Man pašai ļoti patīk legingi, tie ir ērti un praktiski. Tos var vilkt vienmēr un visos laikapstākļos,» stāsta legingu zīmola Moshmosh radītāja Līga Auziņa. Pēc viņas domām, kreklu un džemperu veikalos ir daudz, un tie ir ļoti dažādi – ar uzrakstiem, aplikācijām utt., savukārt bikses un legingi ir līdz galam neaptverts darba lauks.

L. Auziņai radās doma apvienot divas lietas – legingus un latviešu tautas rakstus. Šo apģērba gabalu viņa piedāvā apdrukātu sietspiedes tehnikā. «Es dzīvoju Latvijā, man te patīk un mums ir, ar ko lepoties. Ir tik daudz foršu lietu – kāpēc pašiem tās neizmantot? Nav jāņem sveši raksti, mums taču ir tik brīnišķīgi savējie,» saka L. Auziņa.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Ražotāji mēdz izspēlēt tautisko kārti un savos produktos, kā arī dizainā izceļ to vietējo izcelsmi

Dizaina papīrlietu zīmols Purpurs ir radījis triju veidu papīra svečturus, un neatkarīgi no pircēja nacionalitātes iecienītākais ir ar baltu zīmēm. «Mums, latviešiem, ir svarīgas latviskas lietas, jo tās spēcina mūsu identitāti. Savukārt ārzemniekam ir svarīgi izbaudīt latvisko caur vidi, lietām un atmosfēru,» saka Ginta Šmite, dizaina papīrlietu zīmola Purpurs vadītāja.

Viņa norāda, ka latviskos produktus uzņēmums nerada ar izteiktu komerciālu mērķi. Tie atnāk kā spilgta ideja, kā vajadzība darīt tieši tā,» saka G. Šmite. Viņa priecājas, ka šodien tiek radīts daudz latvisku izstrādājumu. Kad aiz muguras ir krīze – cīņa par izdzīvošanu, cilvēki meklē dziļāku jēgu un patiesas vērtības. «Tāpēc arī rodas produkti un pakalpojumi ar dziļi latvisku saturu,» spriež G. Šmite.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem ļauj ielūkoties Laimlinu zīmola darbnīcā, kur top linu izstrādājumi, tostarp, šodien aplūkotie linu dvielīši.

Zīmols izveidots 2015.gada maijā un tas ir jauns ģimenes uzņēmums, kas darbojas Ventspilī (māte Laima Špude - šūšanas tehnoloģija, meita Egija Freimane - dizains).

Darbnīcā top ne tikai dvielīši, bet arī maisiņi, svārki un citas lietas. Dažkārt pieprasījums pēc Laimlini precēm ir tik liels, ka nākas strādāt arī naktīs, uzsver L. Špude.

Lins izvēlēts, jo materiālam ir sena vēsture, tradīcijas. Tas ir draudzīgs cilvēkam, funkcionāls, izturīgs, labi uzsūc mitrumu, ātri žūst, saulē neizbalo, skaidro L. Špude.

Laimlinu produkts ir šūti izstrādājumi no dabīga lina. Sortimentā ir dvielīši, galdauti, celiņi, salvetes, priekšauti, lina apģērbs, gultas veļa, pirts lietas, aksesuāri, u.c. Apdarē tiek izmantotas mežģīnes, pīnēs, tautiskās un stilizētās lentas.

Rīgā nesen atvērto informatīvo mākslas telpu Look at Riga nākotnē iecerēts attīstīt kā franšīzes konceptu.

Look at Riga ir informatīvā mākslas telpa – Max D kinoteātris apvienojumā ar Latvijas preču veikalu. «Mēs esam ģimene, veikals ir mans lauciņš, Arnim – kino,» saka Laura Projuma, SIA Look at Riga īpašniece. Trīsdimensiju kino jau ir ierasta lieta, bet Max D kino 3D brillēm pievienojas pieskārieni, krēsla kustības, sniegs, šļakatas, vējš. «Visi efekti kā pa amerikāņu kalniņiem braucot,» viņa skaidro. Krīzes laikā Max D kino idejas autors Arnis Aspers no nulles sāka filmēšanas biznesu, izveidojot kompāniju Moodwork. Sākotnēji uzņēmums veidoja reklāmas klipiņus, bet tagad izaudzis līdz 3D filmai par Rīgu.

Vēsturiski cildināta un godāta ir tīrība un kārtība, nevis to pretmets. Latvju dainās var atrast pārpārēm šādu piemēru, un lielākā daļa no mums ir uzauguši bezierunu tīrības diktatūrā. Antropoloģe Mērija Duglasa jau pirms 50 gadiem novēroja saistību starp tīrām un atvērtām telpām un morālo godīgumu. Savukārt psiholoģiskos eksperimentos tīrību tā dalībnieki saistīja ar augstākiem ētiskajiem standartiem un uzticību. Tad kā nākas, ka nekārtība nu ir kļuvusi par radošuma fundamentu?

Pie nekārtības slavinājuma vismaz daļēji ir vainojams Financial Times slejas un vairāku bestselleru autors, ekonomists Tims Harfords, kas nesen kā publicējis grāmatu Messy, kurā viņš izpētījis mūžam dzīvo klišeju par radošumu, kas rodas haosā. Kāds ir viņa secinājums? Pārlieka kārtība un organizētība gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē var būt kaitējoša un neizdevīga, taču viss ir atkarīgs no konteksta.

Taču kas ir tik īpašs apkaltušās kafijas krūzēs, vecās avīzēs un apputējušu papīru kalnos? Kā norādījis Kolumbijas Biznesa skolas profesors, grāmatas A Perfect Mess līdzautors Ēriks Ābrahamsons, svarīgākais ir nevis nekārtība, bet tas, ka kārtības uzturēšana prasa laiku, kas citādi tiktu veltīts tiešajam darbam. Savukārt radošums rodas no tā, kad uz «viena ceļa satiekas lietas», kas parasti nesatiekas. «Pieļaujot zināmu nekārtību sistēmā, var rasties jaunas esošo lietu kombinācijas,» skaidro Ē. Ābrahamsons. Viņš piebilst, ka pētījumi par stratēģisko plānošanu skaidri norāda – kompānijām ar detalizētiem plāniem nesokas labāk kā tām, kurām tādu nav. Iespējamais iemesls ir tas, ka uzsvars uz organizētu sistēmu mazina kompānijas elastību.

Rīdzinieces Unas Valteres aizraušanās jau gadus piecus ir pērlīšu rotu aušana, taču kopš šā gada augusta tā pārtapusi zīmolā ROTAA .

Idejas aizsākumi meklējami viņas braucienā uz Venēciju – Murano stikls, pērlīšu un mākslinieku bodītes iedarbojās uz Unu kā bumba ar laika degli. Mājās tika pārvestas dažādas piemiņas lietas un arī pavisam vienkārša pērlīšu rokassprādze, kas joprojām ir mīļa un tiek nēsāta vēl šodien. Toreiz Una nedomāja, ka kādu dienu pati darinās šādas rotas un izveidos savu rotu studiju.

Rotu aušana piesaista

«Tas ir mans, varu darīt stundām, pazūd laika izjūta, uz pērlīšu paciņam vajadzētu likt brīdinošus uzrakstus,» saka Una. Visas pieejamās virsmas mājās nokrautas ar pērlītem, diegiem un instrumentiem – «tā ir mana ikdiena, darbs un meditācija, par kuru jāpateicas ģimenei. Tagad es daru to, ko sirds un rokas man liek, ar lielu prieku un patikšanu!»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Privāta mācību iestāde Latvijā var būt veiksmīgs biznesa projekts

Tā DB atzīst četru pirmsskolu, pamatskolas un vidusskolas Patnis īpašniece Zane Ozola. Šoruden Mārupē tiks atvērts piektais bērnudārzs simts mazajiem patņiem, bet nākotnē, iespējams, tiks likti pamati arī privātajai augstskolai.

Šogad aprit 25 gadi, kopš tika atvērta pirmā sākumskola Patnis. Šajā laikā bērnudārzus absolvējuši gandrīz 1000 bērnu, 9. klasi – teju 300 skolēnu, bet 12. klasi – aptuveni 120 jauniešu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Šobrīd pilnā sparā pāri visa līmeņa mācību iestādēm veļas izglītības satura reforma. Kā jūs to vērtējat? Kā tā ir ietekmējusi Patni?

Ar valstī notiekošās izglītības satura reformas idejām strādājām jau sen. Tāpēc Patņa dzīvē nekas būtiski nemainīsies. Pieļauju, ka valsts skolas sastapsies ar problēmu, ka ne visi skolotāji gribēs strādāt pa jaunam. Taču pārmaiņām ir jānotiek. Tur, kur būs gudri vadītāji, viss arī notiks. Patņa pedagogiem vienmēr ir bijušas dažādas jaunas idejas, šobrīd visos mācību priekšmetos iespēju robežās pludinām iekšā angļu valodu. Piemēram, strādājam ar CLIL (Content and Language Integrated Learning) metodi. Kādēļ gan mums vienlaicīgi vajadzētu strādāt ar divām valodām, piesārņojot latviešu valodas telpu? Jaunā paaudze jau tāpat lieliski pārvalda angļu valodu, tajā brīvi runā, jo ir izauguši pie multenēm svešvalodā. Uzskatu, ka angļu valodas telpa paver plašākas metodiskās iespējas. Uz to ir jāfokusējas ne tikai Patnim, bet visai valstij. Diemžēl inovācijas pārāk lēni ienāk Latvijas skolās. Ja katram šo valodu būs iespējams lietot pilnvērtīgi, ieguvēji būsim mēs visi, visa sabiedrība.

Pērn decembrī mirušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina tiesā apstrīdējusi «Olainfarm» īpašnieka testamentu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Pāvels Rebenoks.

Pieteikums iesniegts Rīgas rajona tiesas namā Jūrmalā. Tiesā aģentūrai LETA apstiprināja, ka lieta ir ierosināta, taču sēdes datums vēl nav nozīmēts.

Rebenoks pastāstīja, ka par atbildētājām šajā lietā norādītas Maligina meitas, kuras atbilstoši testamentam mantojušas tēva īpašumus. Līdz ar lietas ierosināšanu mantojuma lieta esot apturēta. Mantojuma apliecības 13.aprīlī netiks izsniegtas, kamēr nebūs noregulējums šajā ierosinātajā lietā, stāstīja advokāts, saskaņā ar likumu civillietās ir iespējams izlīgums, taču šāds noregulējums būtu atkarīgs no atbildētāju pozīcijas.

«Mēs uzskatām, ka 16.janvārī nolasītais testaments neatspoguļo Maligina pēdējo gribu. Pēdējā griba bija cita un to mēs varam tiesā pierādīt ar dokumentiem un liecībām. Mums ir pamats uzskatīt, ka 2016.gada 16.februārī parakstītais testaments ir viltojums,» paziņoja advokāts. Viņš gan patlaban publiski atturējās atklāt Maliginas rīcībā esošo pierādījumu bāzi.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Žurnāla Pikolo mērķis ir komunicēt ar bērnu viņa valodā, mēģinot izprast un būt viņa līmenī.

Pikolo ir žurnāls pirmsskolas vecuma bērniem (no trim līdz pieciem sešiem gadiem). «Ideja radās manai kolēģei un draudzenei – māksliniecei Līgai Kičenai (Līga Kitchen), kura ir ilustratore, dzīvo Londonā un sadarbojas ar daudziem Latvijas žurnāliem, mūzikas grupām un modes zīmoliem,» stāsta Katrīna Tālberga, žurnāla Pikolo izdevēja un SIA Mācētprieks īpašniece. Līga piebilst, ka, Latvijā meklējot saviem bērniem kādu jauku aktivitāšu burtnīcu latviešu valodā, viņa secinājusi, ka veikalos gandrīz vispār nekā tāda nav un ir iemesls radīt latviešu bērniem kvalitatīvu, radošu, izglītojošu žurnālu.

Pikolo ir vārds žurnāla galvenajam varonim – mākonītim. Izdevēji to izvēlējušies, jo gribējuši kādu bērniem pazīstamu tēlu, un katrs bērns kopā ar vecākiem ir pētījis debesis un mākoņu formas un zina, ka tas spēj pārvērsties. Mākonis var būt dažāds – savilkties tumšs un dusmīgs, radīt zibeņus un pērkonu, tāpat tas var būt bēdīgs un liet gaužas asariņas. Līga uzsver, ka nosaukuma un krāsu paletes izvēle bija nozīmīga. Abas meklējušas vārdu, kas būtu bezdzimtes, lai žurnāls uzrunātu gan puišus, gan meitenes. «Attīstot žurnāla tēlu, jau no paša sākuma jutu, ka tam ir jābūt ļoti brīvam, draudzīgam un pieejamam,» norāda Līga.

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Divi tehnoloģiju uzņēmumi Hansab un SoftBank Robotics ir apvienojusi spēkus, piedāvājot iespēju uzņēmumiem izmantot cilvēkveidīgo robotu Pepper, lai inovatīvā veidā nodrošinātu komunikāciju ar saviem klientiem un partneriem.

2016. gada beigās Hansab kļuva par sertificētu Softbank Robotics cilvēkveidīgā robota Pepper oficiālo partneri un izplatītāju Baltijas teritorijā. Hansab kā sertificēts partneris nodarbojās ar individuālu programmatūras izstrādi atbilstoši gala lietotāja biznesa vajadzībām. Softbank Robotics izstrādā un ražo humanoīdos robotus, Francijā, tomēr aplikāciju izstrāde notiek Hansab Grupas ietvaros. SIA Hansab veic gala lietotāja biznesa vajadzību identificēšanu un tālāk šo informāciju nodod uzņēmumam Hansab IT solutions, kas veic programmatūras izstrādi. Uzņēmumā šobrīd ir nodarbināti 9 cilvēki, taču Hansab IT Solutions mērķis jau pārskatāmā laikā ir darbinieku skaitu palielināt līdz 20 cilvēkiem. Fiziski uzņēmums atrodas Igaunijā, Tallinā, tāpēc izstādi veic gan Igaunijā, gan Latvijā.

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena labdarības fondam "Aven Foundation" piederošas ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā izsole.

Informācija elektronisko izsoļu vietnē liecina, ka 5.jūlijā sākās zvērināta tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda rīkotā ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 19 izsole, kurā sākumcena bija 1,456 miljoni eiro. Savukārt pirmdien, 22.jūlijā, ēkas izsole ir pārtraukta.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 1670 kvadrātmetru platībā, administratīvā ēka 1720,6 kvadrātmetru platībā un garāža 47 kvadrātmetru platībā. 2024.gada maijā veiktajā ēkas novērtējumā secināts, ka vērtējamā objekta visticamākā tirgus vērtība 2024.gada 28.maijā ir 1,82 miljoni eiro, bet aprēķinātā objekta piespiedu pārdošanas vērtība - 1,456 miljoni eiro.

"Aven Foundation" valdes loceklis Igors Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka, visticamāk, šāda situācija izveidojās un nams tika izlikts izsolē, jo šīs lietas zvērinātais tiesu izpildītājs bija sasteidzis darbības.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

SIA WoodHeart ir Burtnieku novadā dzimis uzņēmums, kurš gada laikā ir izaudzis tik strauji, ka spiests pārcelties uz kādreizējo mēbeļu rūpnīcu blakus esošajos Kocēnos.

Ar uzņēmuma īpašnieku Tāli Grinbergu tiekamies darba dienas vidū, tāpēc viņš ir visnotaļ nevaļīgs, taču, iesācis runāt par savu sirdslietu – koku, ir gatavs skaidrot šī materiāla vissīkākās nianses. Ne velti viņu dēvē par lietaskoku. Uzņēmuma nosaukums – Koka sirds – raksturo jaunā uzņēmēja spēju saskatīt unikālo, dabas radīto skaistumu un, pievienojot savu darbu, radošumu un zināšanas, izgatavot vērtīgas lietas. Nevar nepamanīt uzņēmēja biroja galdu, kuru viņš ir izgatavojis no veca bērza kokā tēsta ēveļsola, tam piestiprinot stikla virsmu. Uz šī galda ir lijuši daudzu cilvēku sviedri, tāpēc tam ir jo īpaša vērtība, uzsver SIA WoodHeart īpašnieks.

Vairāki Latvijas uzņēmēji, vēloties dot savu artavu Latvijas simtgades svinībām, sākuši ražot dažādus produktus savas zemes apaļajai jubilejai par godu

Daļa no ražotājiem produktus rotā ar Latvijas simtgades oficiālo simbolu, bet daļa akcentē mūsu zemes spēka zīmes un krāsas. Tomēr visiem vienojošs ir stāsts, kuru tie vēlas līdz ar jauno produktu līniju iznest tautā un pasaulē.

Zīmols Grandfather par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar kapuci un bez tās tumši sarkanā krāsā ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti. «Lielākais izaicinājums bija saražot biezu kokvilnas audumu džemperi, kas būtu nevis standarta sarkanajā krāsā, bet mūsu valsts noteiktajā tumši sarkanajā tonī. Ja pavērosiet, tad lielākā daļa mūsu nacionālās izlases arī ir ietērptas standarta sarkanās krāsas virsdrēbēs. Nespēju noticēt, ka pat tādi lieli ražotāji kā 4F nevar pareizo krāsas toni dabūt. Tā arī aizsākās mūsu ceļš līdz īstajai krāsai,» stāsta zīmola Grandfather dibinātājs Aleksandrs Bondars. Viņš Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot. «Tomēr nepadevos un mainīju pieeju, kā iegūt šo toni, un pēc astoņu mēnešu saskaņošanas ar ražotājiem es tiku līdz īstajai krāsai. Pateicoties šai pieredzei, tagad varam droši teikt, ka spējam saražot džemperus jebkurā krāsas tonī,» smej A. Bondars. Šā zīmola jakas tirdzniecības vietās nonāks šī mēneša beigās.