Vēsturiski cildināta un godāta ir tīrība un kārtība, nevis to pretmets. Latvju dainās var atrast pārpārēm šādu piemēru, un lielākā daļa no mums ir uzauguši bezierunu tīrības diktatūrā. Antropoloģe Mērija Duglasa jau pirms 50 gadiem novēroja saistību starp tīrām un atvērtām telpām un morālo godīgumu. Savukārt psiholoģiskos eksperimentos tīrību tā dalībnieki saistīja ar augstākiem ētiskajiem standartiem un uzticību. Tad kā nākas, ka nekārtība nu ir kļuvusi par radošuma fundamentu?