Uzņēmums SIA "Healthy Family Textile" ieguldījis gandrīz 10 000 eiro legingu, kas mazina sāpes ceļu locītavās, izstrādē un uzņēmējdarbības attīstīšanā, informē uzņēmuma dibinātājs Raivis Ozoliņš.

Legingi, kas tiek ražoti ar zīmolu "PainFree Leggings" veicina ceļu sāpju mazināšanos mitrā un aukstā laikā.

Kompānija skatās uz globālo tirgu, jo ceļu sāpes ir viens no izplatītākajiem hronisko sāpju iemesliem pasaulē. Tuvākajā laikā plāno uzsākt eksportu uz valstīm ar vēsu klimatu.

"Tā kā savai problēmai ar sāpošajiem ceļiem, kas parādījās gada vēsajos mēnešos, neko piemērotu ērtai lietošanai ikdienas skrējienā ne Latvijā, ne interneta plašumos atrast nebija iespējams, sākām izstrādāt risinājumu paši," stāsta R.Ozoliņš.

Legingu izstrādes procesā, konsultējoties ar fizioterapeitiem un runājot ar cilvēkiem savā kontaktu lokā, tika nonākts līdz secinājumam, ka vēlme un gatavība iegādāties šādus legingus ir arī arī citiem cilvēkiem. "Šis fakts, dažādu pētījumu dati un fizioterapeitu atgriezeniskā saite par ceļu sāpju problēmu un legingu funkcionālo risinājumu arī radīja motivāciju pievērsties jaunā produkta ražošanai," atzīt R.Ozoliņš.

Populārākais izmērs MoshMosh precēm ir S un M, bet t/p Alfa pircēji izrādījuši interesi pēc XL un XXL izmēriem, kas licis strauji atbildēt pieprasījumam

Viens no lielākajiem pārsteigumiem apģērbu zīmola MoshMosh radītājai Līgai Auziņai, piedaloties projektā Biznesa eskalators, bija tas, ka t/p Alfa apmeklētāji krietni vairāk interesējas par lielāka izmēra apģērbiem nekā līdz šim. «Tāds izmērs vienmēr ir bijis pieejams, bet lielie izmēri nekad nav bijuši pieprasīti. Tā ir laba iespēja pārbaudīt, cik ātri varam pielāgoties, un ļauj iet soli tuvāk patērētājam,» spriež L. Auziņa.

Ārpus komforta zonas

MoshMosh apģērbs ikdienā ir pieejams veikaliņā M50, kā arī izgatavots pēc pasūtījuma, reizēm mārketinga nolūkos L.Auziņa piedalās arī tirdziņos, festivālos.

Atšķirībā no tirdzniecības internetā vai preču realizācija skādā veikalā Alfā L. Auziņai bija iespēja satikt klientus aci pret aci, uzzināt viņu domas, ierosinājumus un iebildumus. «Dalība Biznesa eskalatorā ir vienreizēja pieredze, tā ir laba iespēja jebkuram jaunam uzņēmējam. Man pašai personīgi nokrita rozā brilles. Iepriekš man likās, ka lielie tirdzniecības centri, kur apgrozās daudzi cilvēki, ir vieta, kur var nopelnīt kaut vai ar mazu stendiņu. Jā, protams, var, bet ir jāsaprot sava kapacitāte, iespējas, izmaksas. Pastāvīgie tirdzniecības centru apmeklētāji zina katru veikalu tajos, un, lai piesaistītu viņu skatienu, lai viņi nepaietu garām, mūs nepamanot, stendam jābūt interesantam. Attiecīgi rodas jautājums – kā to panākt, kā piesaistīt sev uzmanību?» pieredzē dalās L. Auziņa. Viņai šis mēnesis deva apstiprinājumu, ka tirdzniecības centrs nav īsti piemērots MoshMosh koncepcijai. Iespējams, kādu dienu uzņēmējas domas mainīsies, bet pagaidām zīmolam piemērotāki esot nelieli, individuāli salonveikaliņi, kur cilvēki nāk meklēt ko īpašu, neredzētu. «MoshMosh nav un nekad nebūs tirdzniecības centra produkts. Tā ekskluzivitāte izpaužas gan cenā, gan izpildījumā, gan pievienotajā vērtībā. Tirdzniecības centrs ir piemērotāks plaša patēriņa produktiem. Taču tirdzniecība Alfā man bija ļoti laba iespēja satikt citu publiku, kas lika visu mazliet pārstrukturēt – krāsas, izmērus, stenda iekārtojumu. Sākumā tas izsit no komforta zonas,» atzīst L. Auziņa.

Māklsiniece Ieva Taranda Latvijā rada izcilas kvalitātes mākslīgās kažokādas vestes un šalles ar zīmolu Touch IT. Uzņēmuma moto: Pieskaries savam sapnim, izdzīvo to!

Produkcijas dizaina autore ir pārliecināta – nēsājot Touch IT, ir iespēja saņemt daudz vairāk uzmanības apliecinājumu un prieka. Touch IT produkcija rodas, spēlējoties ar dažādiem materiāliem, audumiem, krāsu un faktūru, vērojot kompozīciju, kā savienojas it kā nesavienojamas lietas. Tā arī ir produkcijas noslēpumu atslēgta, kas to padara īpašu un neaizmirstamu.

Touch IT produkcijas piedāvājumā ir arī:

kokvilnas džemperi,

tunikas,

legingi,

blūzes,

dažādi aksesuāri (kosmētikas somiņas, telefonu un planšetu futlāri).

Mākslinieces darbus iegādāties varēs Biznesa eskalators stendā, t/p "Alfa" no 01.10. - 31.10.2014.

Uzņēmums H&M izveidojis funkcionālo augstās modes sporta apģērbu kolekciju For Every Victory, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šīs kolekcijas izstrādē piedalījās arī Zviedrijas olimpiskā komanda, un kampaņā ir iesaistījušās personības, kuras guvušas savas individuālās uzvaras — gan sportā, gan dzīvē. Kolekcija vienlaikus ar kampaņu veikalos un tiešsaistē tiks atklāta 21. jūlijā.

«Šī kolekcija ir stāsts par lielisku sniegumu un stilu, turklāt Zviedrijas olimpiskā komanda sniedza lielu ieguldījumu kolekcijas radīšanas procesā. Rezultātā ieguvām augstās modes funkcionālus sporta apģērbus, ko valkāt var ikviens,» stāsta H&M Dizaina un radošās nodaļas vadītāja Pernilla Volfārta.

Kolekcija apvieno augstās modes tērpus ar ekspertu zināšanām, koncentrējoties uz sporta un fizisko aktivitāšu pamata apģērbiem, kurus izmēģināja Zviedrijas olimpiskā komanda. Sportisti izteica savus ieteikumus par apģērbu dizainu, funkcionalitāti un valkāšanas iespējām. H&M izstrādās tērpus Zviedrijas olimpiskajai un paraolimpiskajai komandai 2016. gada Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm, tostarp atklāšanas ceremonijai, atsevišķiem sporta veidiem un balvu saņemšanas ceremonijām.

Veļas ražotāja AS Lauma Lingerie klientiem un franšīzes partneriem no vairāk nekā 10 dažādām pasaules valstīm tradicionāli prezentējusi jau 2015./2016. gada rudens-ziemas sezonas kolekciju. Prezentācijas ietvaros tika pieteiktas 56 kolekcijas un vairāk nekā 300 atsevišķi izstrādājumi, kas iezīmē nākamā gada rudens un ziemas sezonas tendences sieviešu veļas pasaulē.

Partneriem un klientiem tika prezentētas jaunākās zīmolu Lauma Lingerie un Laumelle Lingerie veļas kolekcijas. Tradicionāli Lauma Lingerie prezentē savas nākamo sezonu kolekcijas divas reizes gadā - aprīli un oktobrī – ar mērķi iepazīstināt savus klientus ar aktuālākajām veļas pasaules modes tendencēm. Šoreiz tika prezentētas arī pavisam jaunas kolekcijas – Lauma Active līnija aktīvā dzīvesveida piekritējām, ko veido sporta krūšturi, šortiņi, legingi un topi, kā arī Home Wear kolekcija, kas radīta nesteidzīgai mājas dzīves baudīšanai.

Šogad Lauma Lingerie dizaineru komandai ir pievienojušies divi jauni dizaineri no Latvijas, kuri aktīvi strādā pie jaunu tendenču ieviešanas un attīsta veļas kolekciju piedāvājumu.

Lai gan no malas izskatās, ka pārdošana nav nekas sarežģīts, Ieva Taranda secina, ka nav viegli pielāgoties katram potenciālajam pircējam un atbilstoši viņu uzrunāt

Ieva Taranda, apģērbu zīmola Touch IT dizainere, mēnesi piedalījusies projektā Biznesa eskalators tirdzniecības parkā Alfa. Viņa piedāvā gan apģērbus un aksesuārus no mākslīgās kažokādas, piemēram, vestes un šalles, gan legingus un džemperus no kokvilnas. Par pārsteigumu I. Tarandai, džemperīši un legingi šī mēneša laikā bija ļoti pieprasīti. Izrādās, cilvēkus piesaista apģērbu krāsainība, lai gan sākumā viņa džemperīšus sašuva, lai būtu plašāks piedāvājums.

Pārdot nav viegli

Iepriekš I. Taranda savu produkciju tirgoja, izmantojot zīmola profilu Facebook, kā arī piedaloties dažādos tirdziņos. «Atšķirībā no tirdziņiem te ir lielāka publikas dažādība. Esi spiests ātrā tempā pievērst uzmanību gan vienam, gan otram, momentā pārslēgties uz ko citu, jo cilvēki ir dažādi un ar katru jārunā atšķirīgi,» viņa stāsta. Dizainere norāda, ka cilvēki nemaz neapzinās, cik sarežģīti ir pārdot, jo no malas izskatās, ka pārdevējs tikai stāv un runājas ar cilvēkiem. «Es nekad neesmu īpaši mācējusi pārdot, tas patiesībā ir ļoti grūti. Esmu pārdevusi tirdziņos, bet tur ir cita publika, viņi dodas pie tevis, bet te cilvēki nāk ne tikai pie manis, bet arī uz citiem veikaliem, tāpēc ir jāmācās komunicēt, būt laipnai un noturēties brīžos, kad pasaka kaut ko ne īpaši labu,» atzīst I. Taranda. Viņas metode ir neuzbāzties cilvēkiem, piemēram, uzreiz metoties virsū un sienot ap kaklu šalli, bet ļaut pataustīt un tad sākt sarunu.

Vēlme savu un meitiņas garderobi papildināt ar skaistiem aksesuāriem izvēršas par biznesu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apmēram astoņus gadus Dace Upīte strādāja mārketinga jomā, taču, esot meitiņas gaidībās, viņu pārņēmis ligzdas vīšanas sindroms – bērna istabu vēlējusies papildināt ar rožainiem aizkariem un gultas veļu, skaistu baldahīnu.

«Devos uz šūšanas kursiem, lai apgūtu nepieciešamās prasmes. Jau māmiņas statusā man radās iedvesma savā apģērbā tik ierastos melnos un baltos krāsu toņus aizstāt ar kaut ko dzīvespriecīgāku, jo prieks bija visapkārt. Vēlējos iegādāties krāsainu cepuri, bet veikalā sev tīkamu neatradu. Jāšuj pašai! Tā ir labākā biznesa ideja – kur ir kāds trūkums, tur to var aizpildīt,» stāsta Tru:de zīmola idejas autore Dace. Vēlme šūt viņu esot tirdījusi jau bērnībā, tad reizēm piesēdusies pie vecmammas šujmašīnas un naski pāršuvusi mammas jaunības dienu kleitas. Pēc tam, protams, esot saņemts brāziens.

«Draugiem Group» meitasuzņēmums AS «Printful Latvia» atklājis jauno Eiropas ražotni. Tā atrodas «Lidostas Parkā», Mārupes novadā.

«Printful» nodrošina apdrukas, noliktavas un izsūtīšanas pakalpojumus, kā arī grafiskā dizaina, foto/video, mārketinga un klientu apkalpošanas servisu maziem un vidējiem tiešsaistes biznesiem.

Jaunā ražotne ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetrus plaša, un «Printful» vajadzībām rezervētas arī papildu telpas, kurās šobrīd atrodas īstermiņa nomnieki, sniedzot uzņēmumam attīstības iespējas nākotnē.

Uzņēmuma pārstāvis Raitis Puriņš atklāj, ka, pārceļoties uz jaunajām telpām, papildu investīcijas uzņēmumam nav bijusi vajadzība piesaistīt. «Draugiem.lv» veiksme sākotnēji ļāvusi attīstīties, taču šobrīd «Printful» pats ir kļuvis par veiksmīgu uzņēmumu, viņš akcentē.

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.

SIA Cartiero ir savs šūšanas cehs, kur tiek gan izgatavoti pašu dizainēti tērpi, gan sniegti ārpakalpojumi citiem uzņēmumiem un dizaineriem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Cartiero bizness ir sācies ar visai specifisku produktu – tērpiem autosportistiem. Uzņēmuma īpašniecēm Lindai Baltiņai un Kristīnei Smilgai patīk mašīnas, viņas brauca uz autosporta pasākumiem un sapņoja, ka kādreiz pašas varētu piedalīties, rezultātā gan radās doma piedāvāt tērpus autosportistiem. «Tā mēs kaut kādā mērā varējām iesaistīties,» saka Kristīne. Izstrādājušas apģērbu piedāvājumu, viņas devās uz sacensībām, iepazīstināja tur klātesošos ar savu pakalpojumu. Sākumā viņas pirka šūšanas ārpakalpojumu, bet vēlāk izveidoja savu cehu. Autosportistu apģērbs top pēc individuāla pasūtījuma, viss tiek šūts pēc konkrēta cilvēka mēriem. «Šādus tērpus nevar atrast nevienā veikalā, klients mājaslapā pasūta un uzšujam pēc viņa mēriem, ar sponsoru logo,» saka Linda.

Imidža dizainere Jolanta Karele latvju rakstus apspēlē, radot auduma dizainu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latviešu pūra lāde ir tik bagātīga. Aplūkojot vairākās grāmatās un internetā atrodamo informāciju, bija žēl, ka tik skaisti un spēcinoši raksti tiek aizmirsti. Tautas bagātību krātuvē atrodams krietni vairāk zīmju, ne tikai Lielvārdes jostas raksts un auseklītis. To vēlos parādīt un popularizēt,» stāsta Jolanta.

No kleitas līdz lakatiem

Pirmo impulsu – vēlmi apdrukāt audumu – viņa sajutusi pirms sešiem gadiem, kad Francijā kādā baznīcā ieraudzīja skaistu vitrāžu. «Man tā tik ļoti iepatikās. Vitrāžu sabildēju un gribēju uztaisīt tādu audumu. Atbraucu uz Latviju un sabēdājos, jo nebija iespējas to realizēt. Varēja pasūtīt tikai veselu auduma baķi ar vienu rakstu. Tas bija dārgi un nevajadzīgi. Nesen nejauši uzzināju, ka Latvijā ir uzņēmums, kas mazos apjomos apdrukā dabīga materiāla audumus. Pirms tam kaut ko uzdrukāt varēja tikai ierobežotā auduma laukumā. Mani interesē zīda, kokvilnas, viskozes auduma pilnīga apdrukāšana,» stāsta Jolanta.

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Kāds bijis uzņēmuma ceļš, pirmsākums 90. gados, komandas tapšana, kādēļ Kurbada vilcēju kabīnes rotā latvju spēka zīmes un tautas varoņu attēli, kā veicas paplašināšanās un kāds ir nacionālā kapitāla uzņēmuma nākotnes redzējums, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Fragments no intervijas

Jau konkrēti par Covid-19 krīzi – kāds bija pērnā gada marts? Kopumā transporta nozarē šajā laikā bija pamatīgas problēmas, daudz kas apstājās. Kur atradāt izeju, atbalstu?

Pandēmijas sākumā patiešām bija apokaliptiskas izjūtas. Mūsu parkā pavisam ir 50 autovedēji, un parasti tie visi mājās sabrauc tikai Ziemassvētkos. Pērn martā visi 50 autovedēji nostājās un stāvēja manā acu priekšā, tepat pie biroja. Visus tobrīd novietot nebija kur, jo mūsu stāvlaukums ikdienā kalpo arī kā atvesto automašīnu noliktava Latvijas autodīleriem. Tas ir viens no mūsu pakalpojumiem, un nebija jau paredzēts, ka martā pēkšņi viss apstāsies. Visdrīzāk jau esmu krīzes menedžeris. Man bija jāpārliecina cilvēki, ka panikai šobrīd nav vietas uzņēmumā.

Vēloties paplašināt suvenīru sortimentu un radīt vēlmi produktu iegādāties arī vietējiem, izveido T-kreklu kolekciju Riga/Snap ar labi zināmu vietu fotogrāfijām

«Man vienmēr ir patikuši stilistiski kvalitatīvi nestandarta suvenīri, kas saistīti ar apģērbu. Es pati esmu saskārusies ar to, ka jābrauc uz ārzemēm un kaut kas jāuzdāvina draugiem vai paziņām, bet neatrodu to, ko vēlētos. Tā es pamanīju, ka mums nav neviena krekla ar torņiem, tiltiem, arhitektūras tēmu. Latvijā bildes uz apģērba nav bijušas, vismaz ne tādā formātā, kā man patiktu. Tā ir brīva niša,» stāsta Elīna Vanaga, Riga/Snap (SIA H.R.V. Apparel) idejas autore.

Šobrīd fotogrāfijas uz apģērba esot viena no modes tendencēm, turklāt šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. «Mēs trāpījām tādā laikā, kad Rīgai ir pievērsta liela uzmanība,» viņa teic. Attēli tapuši sadarbībā ar fotogrāfu Marisu Balodi. «Viņa bildēs ieraugām Rīgas pazīstamās vietas jaunā un neredzētā rakursā, iemīlam tās no jauna. Šo projektu vēlamies attīstīt, izveidojot jaunus, abpusēji saistošus sadarbības modeļus ar Latvijas fotogrāfiem kā radošā, tā finansiālā kontekstā,» saka Elīna.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas SIA Jooole, kur top Karels zīmola lakati ar tautiskiem rakstiem.

Ideja padarīt skaisto un bagātīgo latviešu tradicionālajos tautas tēŗpu elementos ietverto zīmju dažādību izmantojamu arī ikdienā bija jau sen, stāsta uzņēmuma īpašniece un imidža dizainere Jolanta Karele.

«Aplūkojot vairākās grāmatās un internetā atrodamo informāciju, bija žēl, ka tik skaisti un spēcinoši raksti tiek aizmirsti vai izmantoti tikai adījumos vai tautas tērpos.

Pateicoties audumu apdrukas tehnoloģiju attīstībai beidzot šo ideju varējām realizēt arī dzīvē. Skolēnu Dziesmu un Deju svētkos mūsu bērnu deju kolektīvam radās doma kaut ko uzdāvināt katram svētku virsvadītājam par piemiņu no kolektīva. Tad arī realizējām šo pirmo projektu un ideju par latvju zīmju ietveršanu lakatu dizainā un līdz ar to padarot šos skaistos rakstus izmantojamus ikdienā,» viņa stāsta.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Latvijā ražoto preču īpatsvars korporatīvo dāvanu un suvenīru grozā palielinās, taču tas joprojām ir niecīgs, īpaši – valsts sektorā.

Valsts iestādes reprezentācijas mērķiem vietējos darinājumus izvēlas īpašos gadījumos, pārsvarā tiek apdrukāti salīdzinoši daudz lētākie darinājumi, kuri galvenokārt ir ražoti Ķīnā. Publisko iepirkumu jomu regulē Publisko iepirkumu likums, kas nepieļauj iespēju tajos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu vai noteiktas valsts preces. Pasūtītājs var iekļaut iepirkuma dokumentācijā nosacījumus attiecībā uz preču kvalitāti, izvēlētajiem materiāliem, kā arī citas prasības, un, ja ārpus mūsu valsts ražotās preces tām atbilst, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt pretendentu, ja tā izstrādājumi nav izgatavoti Latvijā.

«Pēdējos gados vērojama tendence, ka gan privātie, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi cenšas dāvināt Latvijā ražotas preces – linu vai keramikas izstrādājumus, kā arī dažādus kārumus, piemēram, medu, konfektes un sukādes. Tāpat uz dažādiem importētiem priekšmetiem, piemēram, stikla šķīvjiem, tiek uzdrukāti latvju raksti,» stāsta SIA Parnass presentreklam valdes priekšsēdētājs Jānis Bankovičs, norādot, ka kopumā citviet ražoto suvenīru un dāvanu īpatsvars joprojām ir ievērojami lielāks. To nosaka gan zemāka cena, gan piedāvājuma daudzveidība, jo Latvijā vairums no priekšmetiem, kurus parasti izmanto klientu, sadarbības partneru un īpaši nozīmīgu personu apdāvināšanai, netiek izgatavoti. Tās valsts iestādes, kurām ir tas gods nest Latvijas vārdu pasaulē, rūpīgāk piedomā, kādas dāvanas sarūpēt. Tiek dāvinātas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan dzintara aproču pogas, gan koka tauriņi.

Kāzu svinībās jaunie pāri aizvien biežāk vēlas izmantot latviskus motīvus, aksesuārus vai dažādas citas nianses, taču mūsdienīgā izpildījumā.

Latviskums kāzās modē pēdējos divos gados vērojams diezgan pastiprināti, un var teikt, ka šogad šī tendence parādījusies vēl izteiktāk - jaunie pāri aizvien vairāk izvēlas sev kāzās ievīt ko latviskāku, stāsta kāzu aģentūras Svētku meistars pārstāve Lāsma Mencendorfa. Arī aģentūras Smalkais stils projektu vadītāja Solvita Poikāne novērojusi līdzīgas tendences, uzsverot, ka, lai arī kāzas tiek rīkotas moderni latviskā stilā, tomēr tas nav pilnībā pārkopēts no senču gudrībām.

«Latviskums attīstās un mainās, savijās ar mūsdienīgu izpratni par skaisto, ar individuālām vērtībām,» viņa raksturo. L. Mencendorfa pamanījusi, ka jaunā pāra vēlmju saraksts parasti sākas ar latvisku ēdienkarti un parādās interese par latviskākiem rekvizītiem, piemēram, ļoti aktuāls ir lina audums dekorācijās – īpaši mežģīnes un lentītes ar latvju rakstu zīmēm, bet vīriešiem - prievītes vai tauriņi ar tautiskām zīmēm. «Aktuāli ir linu galdauti, kuri ir pieejami dažādās mūsdienīgās krāsu variācijās. Slavas gājienu sākušais vintage stils nav zaudējis savu aktualitāti, tā ir klasiska - greznāki raksti vai vienkāršas kokvilnas mežģīne, kurai ir plašs pielietojums kāzu svinību noformējumā,» piekrīt arī S. Poikāne.

Kāzu ielūgumos tiek iekļautas mežģīnes ne tikai no auduma, bet arī no papīra, tāpat popularitāti gūst arī tautiskie motīvi.

Kad izlemts rīkot kāzas, ciemiņiem jāizsūta ielūgumi, kurus var iegādāties jau ar standarta dizainu vai arī izdomāt ko īpašu un tad doties pie ielūgumu izgatavotājiem ar savām vēlmēm. Kā liecina laikraksta Dienas Bizness aptauja, kāzu ielūgumu cenas var svārstīties no viena eiro un pārsniegt 10 eiro, taču vidējā cena ir aptuveni 3-7 eiro.

Patlaban modē ir tautiskie ielūgumi, kuros ietverts lins, mežģīnes, latvju raksti, aukliņas, tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka arvien vairāk latvieši apzinās un novērtē savas vērtības, veidojot ielūgumus, pamanījusi SIA Puse Plus biroja vadītāja Lelde Baņģe, piebilstot, ka, izmantojot latvietim tuvos materiālus, jaunie pāri cenšas ielikt savā turpmākajā nākotnē spēcīgas saknes un vērtības. Tam piekrīt arī pārējie aptaujātie kāzu ielūgumu izgatavotāji, kas norāda, ka ielūgumi tiek veidoti smalki, tie netiek pārsātināti ar dažādiem dekoriem. «Ielūgumus gatavoju jau vairākus gadus, tāpēc droši varu apgalvot, ka ar katru gadu kāzu ielūgumu izvēle kļūst izsmalcinātāka,» novērojusi mājaslapas Jūsu svētkiem īpašniece Baiba Riežniece. Viņa stāsta, ka arvien populārāk ielūgumos kļūst izmantot papīra griešanu un papīra mežģīņu veidošanu, tādējādi padarot ielūgumus īpaši smalkus, elegantus un romantiskus.