Jaunākais izdevums

Kāzu svinībās jaunie pāri aizvien biežāk vēlas izmantot latviskus motīvus, aksesuārus vai dažādas citas nianses, taču mūsdienīgā izpildījumā.

Latviskums kāzās modē pēdējos divos gados vērojams diezgan pastiprināti, un var teikt, ka šogad šī tendence parādījusies vēl izteiktāk - jaunie pāri aizvien vairāk izvēlas sev kāzās ievīt ko latviskāku, stāsta kāzu aģentūras Svētku meistars pārstāve Lāsma Mencendorfa. Arī aģentūras Smalkais stils projektu vadītāja Solvita Poikāne novērojusi līdzīgas tendences, uzsverot, ka, lai arī kāzas tiek rīkotas moderni latviskā stilā, tomēr tas nav pilnībā pārkopēts no senču gudrībām.

«Latviskums attīstās un mainās, savijās ar mūsdienīgu izpratni par skaisto, ar individuālām vērtībām,» viņa raksturo. L. Mencendorfa pamanījusi, ka jaunā pāra vēlmju saraksts parasti sākas ar latvisku ēdienkarti un parādās interese par latviskākiem rekvizītiem, piemēram, ļoti aktuāls ir lina audums dekorācijās – īpaši mežģīnes un lentītes ar latvju rakstu zīmēm, bet vīriešiem - prievītes vai tauriņi ar tautiskām zīmēm. «Aktuāli ir linu galdauti, kuri ir pieejami dažādās mūsdienīgās krāsu variācijās. Slavas gājienu sākušais vintage stils nav zaudējis savu aktualitāti, tā ir klasiska - greznāki raksti vai vienkāršas kokvilnas mežģīne, kurai ir plašs pielietojums kāzu svinību noformējumā,» piekrīt arī S. Poikāne.

Savukārt aģentūras udensputni.lv vadītāja Daina Gulbe novērojusi, ka līgavas kāzu dienā vēlas rotāties ar dzintara krellēm un likt uz mašīnas vecāku kāzu dienas koka saktu, kā dekoru kopā ar ziediem. Tāpat latvieši tiecas pēc vienkāršuma arī jaunlaulāto braucamajos līdzekļos - smalkos limuzīnus nomaina traktori, blakusvāģi, vienkāršas droškas, volgas, žiguļi, piebilst L. Mencendorfa.

«Šķiet, ka latvieši ir noilgojušies pēc vienkāršām un dabiskām lietām, nedaudz noliekot malā mākslīgo skaistumu un izsmalcinātību, tomēr, neskatoties uz to, stingri tiek saglabāta rūpīgi apdomāta detaļu izvēle un svinību scenārijs,» piebilst Svētku meistars pārstāve.

Plašāk lasiet rakstā Daudzina latvisko piektdienas, 13. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (10. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Siltumnīca no dārzniecības izaug par kultūras un pasākuma vietu

Anita Kantāne,Monta Glumane,17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar grupas «Double Faced Eels» koncertu Beverīnas novadā kultūras un pasākuma vieta «Siltumnīca» šogad atklāja vasaras sezonu. Atpūtas pasākumu un kāzu rīkošana ir «Siltumnīcas» galvenie piedāvājumi, kurus viesi izbauda neparastas konstrukcijas būvē – no logu rāmjiem būvētā siltumnīcā.

Video skatāms zemāk!

Kultūras un pasākuma vietas «Siltumnīca» stāsts sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad piecu bērnu ģimene iegādājās lauku īpašumu «Kalnķenģi». «No Rīgas pārcēlāmies uz Valmieru,» sākumu ieskicē Līga Mergina. Ēkā nebija pat kārtīga jumta, taču L. Merginai bija liela vēlme dzīvot laukos, tādēļ īpašums tika iegādāts un pilsēta nomainīta pret lauku vidi. Tā sākās īpašuma sakopšana, kurā joprojām piedalās visi bērni.

Pie kuplās ģimenes bieži ciemojušies radoši Latvijas cilvēki, radi un draugi un «Kalnķenģu» saime arvien pratusi sarīkot visiem labus svētkus un atpūtu. Bērni auguši un devuši savu ideju pienesumu īpašuma izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru