Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.
- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?
Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.
Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Tā vienkārši dzīvē notika, bija 1991.gads un Latvijā bija mums apkārtnē vien pāris krodziņi, ēdinātāji. Pašiem šķita, ka ēdināšanas joma ir saprotama, skaidra un vienkārša. Protams, pēc laika sapratām, ka ne nu vienkārša, ne nu tik saprotama. Domājām, ka būs daudz vieglāks ceļš.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Vispār esmu pozitīvs cilvēks, spēju ieraudzīt labās lietas arī sīkumos, ko citi nepamana. Ēdināšanas nozare ir ļoti attīstījusies, neiedomājami augusi – Latvijā ir lieliski restorāni. Jauni, talantīgi cilvēki, kas izvēlas iepriecināt citu cilvēku garšas kārpiņas. Mums Latvijā ir iespējams atrast gan vienkāršas kafejnīcas autoostās, kur jāēd maizīte, stāvot kājās, gan smalkus restorānus, kur daudzi nezina, kā uzvesties – katrai gaumei un iespējām. Ar lepnumu varu teikt, ka latviešu virtuve garšo ārzemju viesiem un mēs esam iemācījušies citu valstu tradicionālos ēdienus pasniegt «savā mērcē», ko apmeklētāji novērtē.
Mani apbēdina cilvēku maksātspēja un algas kopumā, ne visi var atļauties vakariņas restorānā un kārotās lietas, bet es novēlu, lai cilvēki saņemtu lielākas algas un varētu.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Mani no sirds iepriecina mani darbinieki, ir bārmeņi, kas strādā no 1991.gada, pavāre, kas ir mūsu komandā no 1993.gada. Tas ir pat lepnums, ne prieks, tas ir mirklis, kad kolēģi jau ir kā otrā ģimene.
Apbēdina – pāris mērķi un vīzijas, kas vēl nav sasniegtas. Tas saistīts ar finansiālo stabilitāti. Domājām, ka vajadzēja lielu, mūsdienīgu SPA centru būvēt, bet tas nav tapis.
- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?
Restorāna un viesnīcas Aparjods 25 gadu jubileja – plānojam svētku pasākumu, balli 23.jūlijā, īpašos piedāvājumus apmeklētājiem. Labās lietas dzīvē ir jāsvin.
- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?
Jā, mums ir gan mājas lapa, gan esam aktīvi sociālajā portālā Facebook.com. Mainās vide un mainās cilvēki, šī ir platforma, kur iespējams iegūt informāciju, dalīties ar draugiem, saņemt viedokļus un ieteikumus. Izvēloties kādu atpūtas vietu, mēs ikviens, bieži savu izvēli balstām uz draugu vai kolēģu ieteikumiem, viņu pieredzi.
- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?
Uzskatu, ka man ir laba humora izjūta, tas bieži palīdz atrisināt arī sasāpējušas problēmas. Esmu diezgan slinks, mēs katrs varētu daudz vairāk sasniegt, ja nedaudz mazāk slinkotu.
- Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?
Ja ir ģimenes uzņēmums, tad kā mūkam diezgan skaidrs, ko darīsi pēc 3 un 5 gadiem – strādāsi, attīstīsi, ieguldīsi sevi visu, lai tikai visu uzlabotu.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Viņam ir jābūt godīgam, atklātam. Esam pieraduši izrunāties, ja gribas samelot par slimību vai izdomāt kādu attaisnojumu – pie mums tas nestrādās, ātri meli atklājas un to mēs necienām.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Mans pirmais kārtīgais darbs, kur maksāja algu bija ceļu būvē, jauni puiši, spēks pietiekami – jāstrādā fizisks darbs. Mans ceļš ēdināšanas un viesmīlības jomā bija nejaušs, 1991.gadā bija jādomā, ko darīsim, un te nu esam, 25 gadu jubileja.
- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
Aparjods ir uzvārds. Stāsts ir tāds: Drustos, laukos, draugam bija māja, kur mēs kā jaunieši bohēmiski dzīvojām – tīra senlatviešu saimniecība – bez elektrības un telefona. Petrolejas lampas, greznas kokgriezumu mēbeles un gultas matrači no salmiem. Tā mēs tur vasarās dzīvojām. Blakus mājā dzīvoja Pēteris Aparjods, kam bija gan elektrība, gan telefons, tāds filozofiski noskaņots, labsirdīgs kaimiņš. Kad sēdējām drauga mājā un domājām, kā lai nosauc šo uzņēmumu, skatāmies, pa logu nāk Pēteris, un kāda draudzene iesaucās: «Aparjods.» Joks pa jokam un Pēterim sakām, ka sauksim krogu viņa vārdā, nenoticēja, domāja, ka ākstāmies, bet tā arī radās šis nosaukums, par godu labsirdīgajam kaimiņam.
- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?
Nedrīkst otru «čakarēt» - pat nezinu vai tam ir kāds sinonīms, bet šo vismaz visi saprot. Neciešu izlikšanos, nodevību un norunu nepildīšanu.
- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Mums patiesi ir ģimenes uzņēmums – sieva Ginta vada viesnīcu, es pārraugu kopumā, dēls, nu jau ir pilngadīgs un arī iesaistījies uzņēmumā. Vienīgi meita vēl tā mazāk, viņai ir tikai 13 gadu, bet tāpat jau šo to palīdz.
- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?
Mani stress virza uz priekšu, sarežģītās situācijās gan cenšos to no citiem noslēpt. Nav man nepieciešamības, ja es jūtos slikti, lai arī citi tā justos. Man šķiet tieši otrādi, censties pēc iespējas pasargāt visus no manas nelabās omas, jo nekas pozitīvs jau tas nav un ikdienā nepalīdz.
- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Mana pilsēta, Sigulda, mums te ir kā dāņu karaļvalstī – lielpilsēta tuvu, bet lauki visapkārt, savas pļavas un kalni. Gūtmaņa ala, sakārtota, sakopta un inteliģenta pilsēta. Tas gan šķiet vairāk ir, nevis pārsteigums, bet kopīga sabiedrības darba rezultāts, bet pārsteigums bija, kad nostājies tā nomaļus, padomā, kā izskatījās pirms gadiem 15 un ir prieks.
- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Kārtīgas latviešu virtuves pusdienas:
Skābo kāpostu zupa, tāda, ko smalkā restorānā nevar saņemt, bet kāda ir pie mums– skābena, ar gaļu, tāda, kuru gribas vēl. Pamatēdienā – lasis saldā krējuma mērcē, bet saldajā ēdienā rupjmaizes kārtojums.
Ja nu tajā mirklī negribētos latvisko virtuvi - zivju zupu ar jūras veltēm – mīdījām un kalmāriem. Pamatēdienā steiku vai kādu grilētu gaļu un saldajā ēdienā pašceptu kūku Toskāna.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Šobrīd esmu nonācis tādā dzīves posmā, kad ļoti daudz lasu grāmatas, īpaši tās, kam jaunībā nebija nedz laika, nedz vēlēšanās – Idiots krievu valodā, Karš un miers. Iesaku palasīt japāņu rakstnieka Murakami Haruki darbus, var gūt sev interesantas atziņas.
- Kas Jūs iedvesmo un motivē?
Ģimene, draugi, kopīgi svētki, arī vakariņas un kopīgi joki, vispār kopā būšana.
- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Ja tas ir gados jauns cilvēks – noteikti izglītība, piemēram, Stockholm School of Economics in Riga manuprāt, ir viena no labākajām augstskolām. Pat ja jaunībā tā nešķiet, labai izglītībai ir liela nozīme.
Ja cilvēks ir pusmūžā – tikai un vienīgi ceļojumi – lētas aviobiļetes tagad ir plaši pieejamas, saplāno un brauc, skaties, iepazīsti citu kultūru, izbaudi to, kas līdz šim nav sanācis.
- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?
Pēc tik daudziem gadiem smejos – «man ir piešauta acs», eju un redzu – tur vajag pabīdīt solu, tur vajag apliet puķi, tur salūzis kaut kas, nedeg lampiņa. Darbs jau ir kļuvis par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Nekādu īpašu eksotisku personīgo rituālu man nav, dienu uzsākot noskaņoju sevi uz pozitīvas nots, manuprāt, arī tas ir rituāls.
- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Mums pagalmā bija strūklaka. Reiz atbrauca skandināvi, mēs jau zinājām – somi daudz lietos alkoholu un zinājām arī - kamēr mēs neredzēsim, viņi ielīdīs strūklakā. Protams, atlika tikai nedaudz novērst uzmanību un viņi jau atveldzējas.
Pirms vairākiem gadiem lidmašīnā iepazinos ar ASV pilsoni, jauns vīrietis, pirmo reizi apciemos draugus Latvijā un sapņo par skaistu sētu, ar latvisku virtuvi. Nosmējos un teicu, ka gan jau tiksimies un draugi atvedīs Tevi uz Aparjodu, viņam nezinot Latvijas attālumus, tas šķita neiespējami. Pēc trim dienām sēžu restorānā un skatos, mans ceļabiedrs nāk. Viņš joprojām nespēja noticēt, ka šāda tikšanās ir iespējama.
Ja Rīgā kādam mazāk zināmam cilvēkam jautā: vai zini, kas ir Aparjods, un saņem apstiprinošu atbildi – 70% cilvēks ir no Vidzemes vai Latgales, lielākoties kurzemnieki par mums neko nezina.
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Skatīties uz Latviju pozitīvi, tā čīkstēšana un gānīšanās neko pozitīvu nedod un nav virzītājspēks. Paskatieties bildes un video, kāda izskatās Latvija pirms 25 gadiem un kāda izskatās Vācija pirms 25 gadiem – mēs esam izdarījuši apbrīnojamu darbu un strauji auguši. Salīdziniet ar Moldāviju, Gruziju un sāciet paši uzņemties atbildību par lēmumiem, darīt vairāk nekā no Jums prasa, neesiet slinki. Katrs pats individuāli rada Latviju kopā.
- Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru pēdējā laikā esat apmeklējis (vai plānojat doties, vai vēlētos apmeklēt), un kuru ieteiktu arī citiem?
Siguldas Opermūzikas svētki, pēc tam gardas vakariņas Aparjodā. Brauciet uz Siguldu, ne tikai rudenī – izbaudiet velo maršrutus, lieliskās pastaigu vietas, izbaudiet mūsu pakalnus. Sigulda ir ļoti skaista pilsēta.
Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.
#1/8
Indijā
#2/8
Daivings Ēģiptē
#3/8
Aparjods naktī
#4/8
Ar draugiem ceļojumā
#5/8
Indijā
#6/8
Jaungada karnevāls Aparjodā
#7/8
Palangā ar draugiem
#8/8
Aparjoda pasākumā
