Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda», kurā 2026.gadā, iespējams, sadarbībā ar Zviedrijas pilsētu Stokholmu, notiks renes sporta veidu olimpiskās spēles, uzsākta trases braucamās daļas saldēšana, informē trases pārstāvji.

Decembra sākumā Siguldā risināsies Pasaules kausa izcīņa skeletonā un divniekiem bobslejā, kad ne tikai novadniekiem, bet arī Siguldas viesiem būs iespēja vērot elites sportistu nobraucienus, cīņas sparu un emocijas, atbalstot savējos.

Trases lielāko daļu jau klāj ledus un 8.oktobrī tiks uzsākti pirmie bobsleja divnieku un skeletona treniņi, kurus aizvadīs sportisti no Latvijas. Pēc tam treniņus uz ledus bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» uzsāks Austrijas junioru izlases sportisti, Amerikas Savienoto Valstu juniori un pieaugušie, kā arī sportisti no Ukrainas un Rumānijas.

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» šajā sezonā norisināsies gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāti renes sporta veidos. Šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas 1.posms skeletonā un bobslejā divniekiem notiks no 7. līdz 9.decembrim, kad sportisti aizvadīs uzreiz divus posmus. Savukārt 2019.gadā Siguldā norisināsies Eiropas kausa posms skeletonā – starptautiskās sacensības notiks no 21. līdz 27.janvārim, bet Pasaules kauss kamaniņu sportā notiks no 11. līdz 13.janvārim. Latvijas čempionāts kamaniņu sportā Siguldā tiks organizēts 3.martā.

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Dabas aizsardzības pārvalde un Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izvēlēties savu favorītu arhitektu idejām par Gaujas Nacionālā parka (GNP) simboliskajiem vārtiem – gājēju tiltam Siguldā, informē Sigulda novada pašvaldība.

Šā gada sākumā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar arhitektūras ieceru konkursu rīkotāju «Bee Breeders» aicināja arhitektus izstrādāt metus GNP vārtiem – simboliskai ieejai nacionālajā parkā, kas vienlaikus nodrošinātu arī gājēju tilta funkcijas, savienojot gravas malas virs Gaujas ielas Siguldā.

Izvērtējot ideju un dizainu klāstu, žūrija deva priekšroku tiem, kas piedāvāja jaunus eksperimentālus parka atklāšanas veidus, izvirzot trīs laureātus. Starp tiem arhitekti no Austrālijas, Libānas un Itālijas.

Iespējamā gājēju tilta atrašanās vieta plānota pie iebraukšanas Gaujas senielejā – pāri Gaujas ielai, un tas savienotu Baznīcas ielu un Ainas ielu pie Spieķu parka. Kā norādīja pašvaldība, tad tas ne tikai atvieglotu kājāmgājēju plūsmu starp apskates objektiem Siguldā, bet arī veicinātu Gaujas Nacionālā parka kā viena no Latvijā nozīmīgākajiem tūrisma objektiem atpazīstamību.

Siguldā ceturtdien atklāta bobsleja un kamaniņu trases jaunā sezona. Treniņus uzsākuši 15 kamaniņu sporta pārstāvji no Ķīnas, kuriem visa mēneša garumā pievienosies vēl vairāki komandas biedri skeletonisti, informē pašvaldībā.

Treniņus uzsāks arī Latvijas izlases renes sportisti. Drīzumā treniņus uz ledus uzsāks arī kamaniņu sportisti un skeletonisti no Ukrainas, Gruzijas, Polijas, Šveicas, Krievijas un citām valstvienībām.

«Tā kā skaitliski lielā Ķīnas kamaniņu un skeletona komanda izrādīja interesi par mums, pielāgojoties viņiem, treniņus trasē uzsākām ātrāk nekā iepriekšējos gados. Trases treniņu grafiks ir saspringts un sportisti novērtē ne tikai trases sniegtās iespējas ar mākslīgā ledus starta estakādi, bet arī iespēju trenēties Siguldas Sporta centra smagatlētikas zālē. Savukārt mums tas dod iespēju kvalitatīvi sagatavoties gaidāmajām starptautiskajām sacensībām,» stāsta bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda» direktors Dainis Dukurs.

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport ir noslēdzis līgumu par trīs jaunu elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu Rīgā, Saulkrastos un Siguldā, nodrošinot kopumā sešas papildu elektroauto uzlādes pieslēgvietas Latvijā.

Siguldā jauno uzlādes staciju plānots uzstādīt līdz šī gada beigām, bet Rīgā un Saulkrastos – līdz nākamā gada vidum.

“Meklējot jaunas vietas Eleport tīkla attīstībai, mēs domājam par gala patērētāju un viņa vajadzībām. Transporta nozares elektrifikācija ir svarīga ne tikai Rīgā un tās apkaimē, bet arī citviet Latvijā, tāpēc, aktīvi attīstot elektroauto infrastruktūru, mēs veicinām plašāku, klimatam draudzīgākas enerģijas pieejamību un sekmējam elektroauto popularitāti iedzīvotāju vidū,” norāda Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

Eleport uzstādīs savas pirmās uzlādes stacijas Saulkrastos pie pludmales “Rūķīši” un Siguldā pie tirdzniecības centra “Raibais Suns”. Saulkrastu iedzīvotājiem un pludmales apmeklētājiem būs iespēja izmantot 150 kW ultra ātrās uzlādes staciju ar 1000 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km sešu minūšu laikā, savukārt Siguldā tiks uzstādīta 100 kW ātrās uzlādes stacija ar 660 km/h lielu uzlādes ātrumu. Tikmēr Rīgā, Ropažu ielā 63, pie veikala “Gemoss” tiks uzstādīta 50 kW ātrā uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu. Visas uzlādes stacijas būs aprīkotas ar divām pieslēgvietām.

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019», laureātu vidū ir ēkas Siguldā, Liepājā un Valmierā, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2019» 1.vietu ieguva ēka Institūta ielā 10, Siguldā.

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža, bet 1.vietu nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve» ieguva ēkas Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8, Valmierā.

Ekonomikas ministrijas Simpātiju balvu par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā saņēma SIA «Jūrmalas Mežaparki». Tāpat EM Simpātiju balvu saņēma arī SIA «Valkas namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā Valkā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā, un ēku renovācijas projektu vadītāja Signe Kajaka kā viena no aktīvākajām energoefektivitātes idejas aizstāvēm un ēku atjaunošanas procesa virzītājām Latvijā 10 gadu laikā.

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Siguldas novadā notiek nozīmīgi būvniecības darbi Vidzemes šosejas (A2) tuvumā. Vairāki ievērojami projekti vēl tikai plānoti, kas liecina par to, ka šī teritorija kļūst aizvien iekārojamāka investoriem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Valsts galvenā autoceļa pieguļošajās teritorijās būs ne tikai attīstīta infrastruktūra, bet arī paplašināts pakalpojumu klāsts. Vienlaikus tās ir jaunas darba vietas.

Šeit taps publiski pieejams atpūtas parks, veikali, veselības centrs, sporta būve, degvielas uzpildes stacija, biroju ēka ar dzīvnieku aprūpei un labbūtībai paredzētām telpām, automazgātava ar kafejnīcu.

"Esam gandarīti, ka valsts galvenais autoceļš, kas šķērso Siguldu, nebūt nav tikai tranzīta ceļš. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk uzņēmēju un investoru gatavi attīstīt Vidzemes šosejai pieguļošo teritoriju, tādējādi padarot infrastruktūru pievilcīgāku un radot jaunas darba vietas Siguldā," stāsta Siguldas novada Attīstības aģentūras Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstrādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturēta SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes ceha darbība.

Veicot pārbaudi «Jelgavas augļi» ražošanas telpās, PVD konstatējis higiēnas prasību pārkāpumus, pārkāpumus, kas saistīti ar produktu izsekojamību, kā arī neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru fasētiem dārzeņiem. Nepieciešamo +6 grādu vietā tie uzglabāti +13 grādu temperatūrā.

PVD ir paņēmis virsmu nomazgājumu un svaigu dārzeņu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

Tāpat PVD sācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Latvijas skeletonisti varēja tikt pie trim vietām vīriešiem Phjončhanas olimpisko spēļu sacensībās, taču pašu neizmantotās iespējas to liedza, sarunā ar žurnālistiem atklāja Latvijas komandas treneris Dainis Dukurs.

Februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija vīriešu konkurencē būs pārstāvēta ar diviem atlētiem, kamēr sievietēm - ar vienu. Olimpisko spēļu skeletona sacensībās piedalīsies 30 vīrieši un 20 sievietes.

Vīriem ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm izcīnīja Martins un Tomass Dukuri, bet dāmām pie šīs iespējas tika Lelde Priedulēna. Cīņā par trešo ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Ivo Šteinbergs un Krists Netlaus iekrāja vienādu punktu skaitu. No Kanādas trešā numura Barē Martino latvieši atpalika 151 punktu.

«Lai izcīnītu trešo ceļazīmi, galvenokārt pietrūka divu lietu. Pirmkārt, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija nepaņēma divus Starpkontinentālā kausa posmus, kurus piedāvāja Siguldai. Ja divi posmi būtu notikuši Siguldā, virtuāli skaitot, Ivo būtu bijis priekšā Barē. Otrkārt, mūsu resursi nebija tik lieli, lai kopā ar Ivo aizbrauktu uz Starpkontinentālā kausa sacensībām Kanādā, kur viņš cīnījās viens,» stāstīja Dukurs.

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu un tagad tas ir pieejams arī Siguldā un Salacgrīvā.

Līdz ar to “Tele2” 5G tīkls komercrežīmā ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā. Kā informē uzņēmumā, arī nākamgad turpināsies 5G tīkla izvēršanas darbi un tas būs pieejams arvien plašākā Latvijas teritorijā.

Jau iepriekš “Tele2” pārstāvji uzsvēruši, ka 5G potenciālais pielietojums dažādās biznesa, pilsētvides, transporta, medicīnas, sporta un citās jomās ir ārkārtīgi plašs, taču pagaidām dažādu apstākļu dēļ vēl ir visai ierobežots. Taču uzņēmums turpina pakāpenisku šīs tehnoloģijas attīstību, lai būtu pilnībā gatavs, kad 5G būs nepieciešams biznesa un citu procesu nodrošināšanai.

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

«Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Laikā, kad vīrusa "Covid-19" izplatība turpinās, Sigulda aizsākusi sociālu akciju ar motīvu "Satiec sevi", kuras laikā iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti būt atbildīgiem un publiskās vietās uzturēties tikai tad, ja tas patiešām nepieciešams.

Tā kā pastaigas svaigā gaisā ir nepieciešamas vienmēr, ikviens tiks iepazīstināts ar mazāk zināmiem un jauniem apskates objektiem un maršrutiem, lai mazinātu liela tūristu skaita koncentrēšanos vienuviet.

Princešu avots, Aunapieres ala, Raganu katls - šīs un citas vietas var iepazīt, apmeklējot tīmekļa vietni skaistvietas.sigulda.lv.

"Sigulda vienmēr būs viena no pirmajām izvēlēm, kurp cilvēki dosies, kad vēlēsies būt pie dabas. To mēs novērojām arī pagājušajās brīvdienās, kad populārākajos apskates objektos cilvēku skaits bija visai liels. Taču šajās dienās, kad svaigs gaiss ir nepieciešams visiem, tomēr jābūt ļoti uzmanīgam, atrodoties ļaužu pilnās vietās. Mēs sapratām, ka nepieciešams uzsvērt mazāk zināmos apskates objektus un vietas piedzīvojumiem dabā Siguldas novada teritorijā," stāsta PA "Siguldas Attīstības aģentūras" direktore Dace Preisa.

No 2023. gada 10. jūlija līdz pat 2027. gadam Siguldā pilsētas teritorijas sakopšanu nodrošinās pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban”, informēja tā valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Uzņēmums šādas tiesības ieguvis, uzvarot pašvaldības rīkotajā iepirkumā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums noslēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt vēl uz trīs gadiem.

“Mēs spējam nodrošināt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz mūsu pieeju pakalpojumu sniegšanā ikvienā pašvaldībā, kur sākam darbu, proti, mēs uzskatām, ka jebkuram pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam vispirms ir jābūt gādīgam saimniekam. Tas nozīmē – pašvaldība izvirza mērķus, kurus jāsasniedz, savukārt mēs kā eksperti piedāvājam risinājumus, kā tos sasniegt iespējami efektīvi un izdevīgi,” skaidroja Purvinskis.

Viņš arī piebilda, ka pašreizējā tendence, ka aizvien vairāk novadu pašvaldību pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu uztic ārpakalpojumam, ir pozitīva visai nozarei kopumā. Ilgtermiņā šāda rīcība Latvijā palīdzēs attīsties pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nākamajos pašvaldību iepirkumos būs vēl vairāk pretendentu un vēl kvalitatīvāki piedāvājumi.