Jaunākais izdevums

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

«Tagad braucienus organizēju kopā ar Ksavjēru, paši braucam ar savu «Mercedes» busiņu no Siguldas uz Parīzi. Es bagāžā lieku molbertus un krāsas, bet Ksavjērs ved visādus sev nepieciešamos virtuves piederumus.» Klientiem tiek noīrēta autentiska franču māja, kā arī piedāvātas degustācijas un ekskursijas. Šobrīd ir jau realizēti vairāk kā 10 braucieni un dažādiem Francijas reģioniem, piemēram, Normandiju, Luāras ieleju, Šampaņu.

Māksliniece atceras, ka pimajā reizē brauca gleznot uz Kloda Monē dārzu Živernī, tagad viņa skatās plašāk. Ceļo pa kāda cita slavena mākslinieka takām, nepiespiestā un organiskā vidē apgūst franču valodu un citādi iepazīst kultūru.

«Mēs vēlamies darīt to pašu arī Latvijā, piesaistīt ārzemju tūristus un parādīt ārzemju viesiem - cik skaista ir Latvija. Priekš francūžiem Latvija ir vēl neiepazīta un tagad tā ir modes tendence, jo daudzviet TV, žurnālos raksta par Baltijas valstīm. Savu pirmo francūžu grupu atvest uz Latviju vēlāmies jau šoruden. Tā arī sākās doma par šo vietu,» saka saimniece.

Viņasprāt, Latvijā ir ļoti skaistas ainavas un Sigulda ir pasakaina vieta. «Mēs varam piedāvāt izveidot maršrutu pa latviešu mākslinieku takām. Mūsu atslēgas vārds ir daba un to mēs varam piedāvāt ārzemju tūristiem. Mēs nevaram piedāvāt tādu mākslas tūrismu kā Luvra, Orsē, bet to nemaz nevajag,» norāda māksliniece.

«Art Studio Peahen», atrodas «Peahen Residences» vienā no mājas daļām, kur tiek rīkotas gleznošanas nodarbības, gan iekārtota neliela grafikas darbnīca, bet otrā mājas daļā «Peahen Residences» ir iespēja nakšņot kādā no trīs labiekārtotiem numuriņiem ar atsevišķām vannas istabām.

«Meklējam māju, kurā būtu piecas istabas un vismaz divas vannas istabas.Šādu māju nebija iespējams īrēt, tāpēc nolēmām to iegādāties.» Mājas saimnieki nākotnē viesiem vēlas piedāvāt tā saucamo mini brīvdienu paketi, piemēram, klienti ierodas sestdienas pēcpusdienā, iekārtojas numuriņos, tad seko gleznošanas nodarbība, vakarā tiek piedāvātas trīs kārtu vakariņas un nākošajā rītā, pirms došanās mājup- brokastis. Divu dienu piedāvājums, kuru «Peahen Residence» saimnieki plāno piedāvāt sākot no rudens.

Gleznošanas nodarbības Patricija Brekte Siguldā rīko jau trešo sezonu un tā iepriekš Siguldā bijusi brīva niša. Viņasprāt, gleznošanas stundas ļauj atbrīvoties un nodarbības apmeklē gan vietējie siguldieši, gan mākslas baudītāji no Valmieras, Smiltenes un Rīgas. Uz gleznošanu ierodas dažādu profesiju pārstāvji – sākot no zobārstiem un beidzot ar advokātiem. Māksliniece «Peahen Residence» sauc par radošu vietu, kurā realizēt savas idejas. Telpa, kurā kādreiz atradusies garāža pielāgota studijas vajadzībām – izveidotas lielas izlietnes, tāfele, skapji un tajā tiek organizētas gleznošanas nodarbības, kā arī rīkotas vecmeitu un vecpuišu ballītes, kuru laikā tiek zīmēti kaili modeļi. Blakus atrodas arī ēdamtelpa, kurā mākslinieces dzīvesbiedrs pasniedz ēdienu. «Tā mēs sinhronizējam mūsu abu lietas, ko mēs darām un mums patīk darīt. Tā mēs izveidojām šo māju, kurā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi. Ļoti daudz esam izdarījuši pašu rokām, jo šī māja galīgi nebija pabeigta, vairāk nekā gadu veidoju pati savus flīžu rakstus gan uz sienām , gan uz grīdām, istabu dizainus, paši krāsojām sienā un veidojam dārzu.»

Māksliniece novērojusi, ka gleznošanas nodarbības visbiežāk apmeklē sievietes, taču šad un tad ierodas arī kāds kungs. Pārsvarā gleznošana ir brīvā laika pavadīšana, veids kā atslēgties un labi pavadīt laiku. «Ja es redzu, ka atnācējs vēlas darboties ar mākslu nopietnāk, arī es izvēlos būt prasīgāka pret viņu. Laika gaitā klienti jau kļuvuši par draugiem. Mākslinieks ir radīts, lai radītu, nevis strādātu ikdienas darbu un brīvajā laikā gleznotu. Tā ir profesija, kas pat mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir atzīta un par to maksā algu. Māksla ir dārga. Mākslinieks nevar sagaidīt, kad Latvijas valdība finansiāli atbalstīt profesionālus māksliniekus, radošumu, galvenais novērtēt mākslinieku pašu.»

Māksliniece atradusi veidu, lai klients pēc nodarbības cikla savu gleznu jau varētu ņemt uz mājām. «Es vēlos cilvēkus iemācīt tā, lai arī atnākot uz četrām gleznošanas nodarbībām šo audeklu pēc tam var pielikt pie sienas un ar to lepoties. Protams, mēs apgūstam gleznošanu pēc klasiskām tradīcijām, gaismēnas, pretkrāsas, bet tā nav tikai lodes vai trīsstūra uzzīmēšana. Es iepazīstinu atnācēju ar dažādiem mākslas stiliem, gan latviešu, gan ārzemju māksliniekiem, kuru brīvās kopijas mēs bieži veidojam. Vedu mākslas grāmatas no saviem ceļojumiem, stāstu par izstādēm Parīzē, Londonā un tepat Latvijā. Ļoti daudzi ir atzinuši, ka gleznošanas nodarbība ir vieta, kur satikties. Pēc divām, trīs stundām viņi vairs nedomā par ikdienu, jūtas atpūtušies un var atgriezties pozitīvi uzlādēti savā ikdienas dzīvē. Man pašai arī ir grūti atrast lietu, kurā es nedomātu par ikdienu.»

«Peahen Rezidencē» pieejami trīs numuriņi, kuri ir nosaukti par godu krāsām: «Fuksī», «Zilais», «Zeltaini dzeltenais». Katrā no viesu apartamentiem ir vannas istaba ar antikvāriem elementiem, piemēram, spoguli, sejas mazgāšanās bļodu, veco laiku krūku. Numuriņi iekārtoti ar Latvijā un Francijā ražotām mēbelēm. «Franču mēbeles vedām paši no Francijas, bet gribējām arī atbalstīt Latvijā ražotu produkciju, tāpēc pati izvēlējos audumu kombinācijas attiecībā no istabu nosaukumiem un līdzīgi arī krāsainās vannas. Interjeru vēlējos izveidot šarmantā franču stilā. Gribās ne tikai Ikea, bet arī veco skaisto.»

Lai gan viesu nams vēl ir tapšanas procesā, taču klienti jau brauc. Visbiežāk tie ir pāri, kuri izvēlas vai nu «Fuksī» vai «Zilo» numuriņu, bet ēkas augšējais stāvs ir pielāgots kuplākām ģimenēm. Māksliniece Patricija Brekte novērojusi, ka nakšņošana Siguldā ar trīs vai četriem bērniem ir ļoti liela problēma, jo nav šādu apmešanās vietu. «Peahen Residence» pieejamas transformējamas gultas, kas atrisina šo problēmu. Mākslinieku rezidences saimniece norāda, ka konkurenci viesnīcu segmentā Siguldā neizjūt.

«Ja 2020. gadā Siguldā būs Olimpiskās spēles, tad šeit vajadzēs būvēt klāt vēl daudz viesnīcas. Mēs mēģinājām šo vietu iekārtot citādā stilā. Tā ir mākslinieku māja un šāda vēl nebija Siguldā, tāpēc mēs šo vietu saucam par rezidenci. Gribētos šeit aicināt radošus cilvēkus, lai viņi šeit dzīvo un strādā.» Nākotnē plānots piesaistīt arī sadarbības partnerus. Papildus gleznošanas un nakšņošanas iespējām tiek organizētas arī franču valodas nodarbības. Tuvākajā nākotnē māksliniece saviem viesiem vēlas piedāvāt arī svētdienas vēlās brokastis ar īstām franču krepēm, jo, viņasprāt, Siguldā trūkst kafejnīcas. «Mēs vēlamies, lai piedāvājums nepārklātos, bet viens otru papildinātu.» Savukārt no septembra mākslinieces draugs no Francijas pasniegs pavārmākslas meistarklases. Kā saka Patrīcija, tad «Peahen Residence» Siguldā ir kļuvusi par Francijas – Latvijas māju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu Siguldā izvēlas jaunās ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu

Laura Mazbērziņa,19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda», kurā 2026.gadā, iespējams, sadarbībā ar Zviedrijas pilsētu Stokholmu, notiks renes sporta veidu olimpiskās spēles, uzsākta trases braucamās daļas saldēšana, informē trases pārstāvji.

Decembra sākumā Siguldā risināsies Pasaules kausa izcīņa skeletonā un divniekiem bobslejā, kad ne tikai novadniekiem, bet arī Siguldas viesiem būs iespēja vērot elites sportistu nobraucienus, cīņas sparu un emocijas, atbalstot savējos.

Trases lielāko daļu jau klāj ledus un 8.oktobrī tiks uzsākti pirmie bobsleja divnieku un skeletona treniņi, kurus aizvadīs sportisti no Latvijas. Pēc tam treniņus uz ledus bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» uzsāks Austrijas junioru izlases sportisti, Amerikas Savienoto Valstu juniori un pieaugušie, kā arī sportisti no Ukrainas un Rumānijas.

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» šajā sezonā norisināsies gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāti renes sporta veidos. Šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas 1.posms skeletonā un bobslejā divniekiem notiks no 7. līdz 9.decembrim, kad sportisti aizvadīs uzreiz divus posmus. Savukārt 2019.gadā Siguldā norisināsies Eiropas kausa posms skeletonā – starptautiskās sacensības notiks no 21. līdz 27.janvārim, bet Pasaules kauss kamaniņu sportā notiks no 11. līdz 13.janvārim. Latvijas čempionāts kamaniņu sportā Siguldā tiks organizēts 3.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Satikties, tīkloties, ietaupīt - Siguldā izveido kopstrādes telpas

Biznesa Plāns,17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Meklē Gaujas Nacionālā parka simbolisko vārtu labāko versiju

Monta Glumane,12.09.2019

Šis projekts piedāvā izveidot pastaigu vietu tīklu ar vairākiem uziešanas un noiešanas ceļiem, kas caurvijas ar gravā augošajiem kokiem, tādējādi, ļaujot vaļu jaunām atklāsmēm un dabas izziņai. Autors: Pol Kaloustian (Libāna).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde un Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izvēlēties savu favorītu arhitektu idejām par Gaujas Nacionālā parka (GNP) simboliskajiem vārtiem – gājēju tiltam Siguldā, informē Sigulda novada pašvaldība.

Šā gada sākumā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar arhitektūras ieceru konkursu rīkotāju «Bee Breeders» aicināja arhitektus izstrādāt metus GNP vārtiem – simboliskai ieejai nacionālajā parkā, kas vienlaikus nodrošinātu arī gājēju tilta funkcijas, savienojot gravas malas virs Gaujas ielas Siguldā.

Izvērtējot ideju un dizainu klāstu, žūrija deva priekšroku tiem, kas piedāvāja jaunus eksperimentālus parka atklāšanas veidus, izvirzot trīs laureātus. Starp tiem arhitekti no Austrālijas, Libānas un Itālijas.

Iespējamā gājēju tilta atrašanās vieta plānota pie iebraukšanas Gaujas senielejā – pāri Gaujas ielai, un tas savienotu Baznīcas ielu un Ainas ielu pie Spieķu parka. Kā norādīja pašvaldība, tad tas ne tikai atvieglotu kājāmgājēju plūsmu starp apskates objektiem Siguldā, bet arī veicinātu Gaujas Nacionālā parka kā viena no Latvijā nozīmīgākajiem tūrisma objektiem atpazīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viesmīlības bizness Siguldā ir sezonāls, atkarīgs no laika apstākļiem un apkārtnē notiekošajiem pasākumiem, SIA Kaķītis vēlas paplašināt viesnīcu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Kaķīškalnā apsaimnieko viesnīcu, piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, Gaujas senlejas nogāzē ir izveidojis slēpošanas trasi, kā arī tam ir piedzīvojumu parki Mežakaķis – Siguldā un arī Mežaparkā, Rīgā. Tā kā galvenais uzsvars ir uz sporta aktivitātēm, lielāko daļu apgrozījuma – aptuveni 60% – nodrošina piedzīvojumu parki Mažakaķis un slēpošanas trase.

Vasarā SIA Kaķītis bizness sokas labāk nekā ziemā – par slēpošanu ienesīgākas ir atrakcijas piedzīvojumu parkā, atzīst SIA Kaķītis līdzīpašnieks un valdes loceklis Rolands Rapa. Uzņēmums ir iecerējis paplašināt viesnīcu, pārbūvējot Kaķītim blakus esošo ēku, kurā šobrīd atrodas krodziņš. Viesnīcā Kaķītis pašlaik ir tikai seši numuriņi, bet plānots izveidot vēl 20. «Gribētos šo ieceri īstenot tuvākajos piecos gados. Tam nepieciešams atrast naudu – vai nu jāpaņem kredīts, vai jāpiesaista investors. Viesnīcas būvniecībai būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro,» lēš uzņēmējs. Viņš gan atzīst, ka viesnīcas apsaimniekošanu par biznesu uzskatīt nevar. «Tas ir tāds hobijs vai pensiju fonds,» viņš spriež. Līdz šim SIA Kaķītis viesmīlība nav bijis galvenais biznesa veids, bet papildu serviss. «Arī šeit, Siguldā, viesnīcu bizness ir sezonāls. Lielākais noslogojums viesnīcai ir bijis 75%, un tas ir bijis jūlijā. Vidējā noslodze gadā ir aptuveni 30%. Sliktākajos jeb starpsezonas mēnešos – martā un aprīlī – ir bijuši vien 3%. Ja šeit uz burvju mājiena uztaisītu jaunu viesnīcu, pieprasījums, protams, būtu liels, taču nezinu, vai mēs spētu atdot kredītu,» secina R. Rapa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezervāciju skaits "Mogotel" tīkla viesnīcās turpmākajiem mēnešiem ir salīdzinoši neliels, bet tas rada sajūtu, ka ceļotāji sāk mosties un kāds plāno arī atpūsties, portālam db.lv sacīja "Mogotel" mārketinga nodaļas vadītajs Igors Porohs.

"Mogotel" tīklā līdz 2020. gada marta vidum veiksmīgi darbojās 16 viesnīcas, no kurām 14 atrodas Rīgā. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī 14 viesnīcas tika slēgtas, un visā krīzes periodā turpināja darboties divas viesnīcas – "Wellton Riverside SPA Hotel" un "Rixwell Terrace Design Hotel". Šobrīd atsācis darboties arī "Wellton Riga Hotel & SPA".

Tāpat nu jau var sākt domāt par papildus ēku korpusu atvēršanu, kuri sākotnēji bija ciet, saka I. Porohs. Atvērtajās viesnīcās šobrīd vēl ir ierobežots pakalpojumu klāsts, jo pārsvarā visus papildu pakalpojumus nācās apturēt, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus. SPA centru un ēdināšanas pakalpojumu apjoms ir samazināts līdz minimumam, lai izvairītos no kontakta ar viesnīcas personālu un citiem viesiem, kā arī nodrošinātu atbilstošu drošības līmeni viesnīcā. Tomēr pakāpeniski, līdz ar Baltijas valstu un Eiropas robežu atvēršanu, viesnīcas pārstāvji sāk plānot daļēju pakalpojumu atsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē treniņus uzsāk Ķīnas sportisti

Lelde Petrāne,03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā ceturtdien atklāta bobsleja un kamaniņu trases jaunā sezona. Treniņus uzsākuši 15 kamaniņu sporta pārstāvji no Ķīnas, kuriem visa mēneša garumā pievienosies vēl vairāki komandas biedri skeletonisti, informē pašvaldībā.

Treniņus uzsāks arī Latvijas izlases renes sportisti. Drīzumā treniņus uz ledus uzsāks arī kamaniņu sportisti un skeletonisti no Ukrainas, Gruzijas, Polijas, Šveicas, Krievijas un citām valstvienībām.

«Tā kā skaitliski lielā Ķīnas kamaniņu un skeletona komanda izrādīja interesi par mums, pielāgojoties viņiem, treniņus trasē uzsākām ātrāk nekā iepriekšējos gados. Trases treniņu grafiks ir saspringts un sportisti novērtē ne tikai trases sniegtās iespējas ar mākslīgā ledus starta estakādi, bet arī iespēju trenēties Siguldas Sporta centra smagatlētikas zālē. Savukārt mums tas dod iespēju kvalitatīvi sagatavoties gaidāmajām starptautiskajām sacensībām,» stāsta bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda» direktors Dainis Dukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport ir noslēdzis līgumu par trīs jaunu elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu Rīgā, Saulkrastos un Siguldā, nodrošinot kopumā sešas papildu elektroauto uzlādes pieslēgvietas Latvijā.

Siguldā jauno uzlādes staciju plānots uzstādīt līdz šī gada beigām, bet Rīgā un Saulkrastos – līdz nākamā gada vidum.

“Meklējot jaunas vietas Eleport tīkla attīstībai, mēs domājam par gala patērētāju un viņa vajadzībām. Transporta nozares elektrifikācija ir svarīga ne tikai Rīgā un tās apkaimē, bet arī citviet Latvijā, tāpēc, aktīvi attīstot elektroauto infrastruktūru, mēs veicinām plašāku, klimatam draudzīgākas enerģijas pieejamību un sekmējam elektroauto popularitāti iedzīvotāju vidū,” norāda Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

Eleport uzstādīs savas pirmās uzlādes stacijas Saulkrastos pie pludmales “Rūķīši” un Siguldā pie tirdzniecības centra “Raibais Suns”. Saulkrastu iedzīvotājiem un pludmales apmeklētājiem būs iespēja izmantot 150 kW ultra ātrās uzlādes staciju ar 1000 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km sešu minūšu laikā, savukārt Siguldā tiks uzstādīta 100 kW ātrās uzlādes stacija ar 660 km/h lielu uzlādes ātrumu. Tikmēr Rīgā, Ropažu ielā 63, pie veikala “Gemoss” tiks uzstādīta 50 kW ātrā uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu. Visas uzlādes stacijas būs aprīkotas ar divām pieslēgvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa uzvarētāji vēl četrās lotēs

Db.lv,18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca Tallink City, kas atrodas Igaunijas galvaspilsētas sirdī, A. Laikmaa ielā, kas nepilna gada laikā tika pilnībā renovēta un modernizēta, atkal atvērs durvis viesiem.

Pēc apjomīgiem atjaunošanas darbiem izveidots pavisam jauns viesnīcas interjera dizains.

"Veiksmīgi izmantojot pandēmijas perioda priekšrocības, mums izdevās efektīvi un lietderīgi izmantot šo laiku un pabeigt tik apjomīgu un iespaidīgu viesnīcas rekonstrukcijas projektu. Noslēdzot viesnīcas remontdarbus, tiek atjaunota arī viesnīcas koncepcija, kuras pamatā ir Tallink stiprās puses, apvienojot labi zināmās un iecienītās biznesa jomas un zīmolus, kā arī pievienojot pilnīgi jaunus pakalpojumu risinājumus," komentē Tallink Hotels valdes locekle Ave Svarta.

Desmit stāvu viesnīcā ir pilnībā atjaunoti 324 numuri ar dažādu komforta līmeni: klasiski divvietīgie numuri, ģimenes numuri, kā arī luksusa klases numuri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Nordeka" līdz šim autobusu parka atjaunošanā ieguldījusi 12,5 miljonus eiro un tuvākajos mēnešos ieguldīs vēl 10 miljonus eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Jauni autobusi ir paredzēti, lai apkalpotu pasažieru pārvadājumus maršruta tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda", kur "Nordeka" no 1.jūlijā gatavojās pilnā apjomā izpildīt uzņemtās saistības.

Par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus šajās divās maršruta tīkla daļās "Nordeka" gatava iestāties arī tiesā, un šobrīd gatavo kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, lai pārsūdzētu Valmieras administratīvās tiesas lēmumu atcelt vienošanās par līgumu izpildes pagarināšanu reģionālo maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda".

Peršteins norāda, ka martā un aprīlī kopā "Nordeka" saņem 17 ar dīzeļdegvielu darbināmus mikroautobusus "Mercedes Benz Sprinter", 10 bezizmešu autobusus "Universals OPP 907", kā arī 37 "Iveco Crossway Line", kas ir lielas ietilpības autobusi, 70% no uzskaitītajiem autobusiem ir īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem, kas ir būtisks papildinājums, jau reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem sagatavotajam autobusu parkam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Vrubļevskis nosauc galveno iemeslu, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijā

LETA,24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

«Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Mazāk zināmi pastaigu maršruti Siguldā

Zane Atlāce - Bistere,21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad vīrusa "Covid-19" izplatība turpinās, Sigulda aizsākusi sociālu akciju ar motīvu "Satiec sevi", kuras laikā iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti būt atbildīgiem un publiskās vietās uzturēties tikai tad, ja tas patiešām nepieciešams.

Tā kā pastaigas svaigā gaisā ir nepieciešamas vienmēr, ikviens tiks iepazīstināts ar mazāk zināmiem un jauniem apskates objektiem un maršrutiem, lai mazinātu liela tūristu skaita koncentrēšanos vienuviet.

Princešu avots, Aunapieres ala, Raganu katls - šīs un citas vietas var iepazīt, apmeklējot tīmekļa vietni skaistvietas.sigulda.lv.

"Sigulda vienmēr būs viena no pirmajām izvēlēm, kurp cilvēki dosies, kad vēlēsies būt pie dabas. To mēs novērojām arī pagājušajās brīvdienās, kad populārākajos apskates objektos cilvēku skaits bija visai liels. Taču šajās dienās, kad svaigs gaiss ir nepieciešams visiem, tomēr jābūt ļoti uzmanīgam, atrodoties ļaužu pilnās vietās. Mēs sapratām, ka nepieciešams uzsvērt mazāk zināmos apskates objektus un vietas piedzīvojumiem dabā Siguldas novada teritorijā," stāsta PA "Siguldas Attīstības aģentūras" direktore Dace Preisa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dukurs: Pašu neizmantotās iespējas liedza tikt pie vēl vienas ceļazīmes uz olimpiādi

LETA,25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas skeletonisti varēja tikt pie trim vietām vīriešiem Phjončhanas olimpisko spēļu sacensībās, taču pašu neizmantotās iespējas to liedza, sarunā ar žurnālistiem atklāja Latvijas komandas treneris Dainis Dukurs.

Februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija vīriešu konkurencē būs pārstāvēta ar diviem atlētiem, kamēr sievietēm - ar vienu. Olimpisko spēļu skeletona sacensībās piedalīsies 30 vīrieši un 20 sievietes.

Vīriem ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm izcīnīja Martins un Tomass Dukuri, bet dāmām pie šīs iespējas tika Lelde Priedulēna. Cīņā par trešo ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Ivo Šteinbergs un Krists Netlaus iekrāja vienādu punktu skaitu. No Kanādas trešā numura Barē Martino latvieši atpalika 151 punktu.

«Lai izcīnītu trešo ceļazīmi, galvenokārt pietrūka divu lietu. Pirmkārt, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija nepaņēma divus Starpkontinentālā kausa posmus, kurus piedāvāja Siguldai. Ja divi posmi būtu notikuši Siguldā, virtuāli skaitot, Ivo būtu bijis priekšā Barē. Otrkārt, mūsu resursi nebija tik lieli, lai kopā ar Ivo aizbrauktu uz Starpkontinentālā kausa sacensībām Kanādā, kur viņš cīnījās viens,» stāstīja Dukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Spieķu biznesā vairāk nekā 30 gadus

Laura Mazbērziņa,20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadus sena vēsture. Spieķu darinātāja Antra Plavgo šajā jomā darbojas aptuveni 30 gadus.

A. Plavgo stāsta, ka Siguldā spieķi ir atpazīstamākais un senākais simbols. Gadu laikā spieķu darināšanas tehnoloģija nav mainījusies. Vienīgais, kas mainījis, ir tas, ka kādreiz tos karsēja karstos pelnos, vēlāk sāka vārīt. Pirmie spieķi bija ar visu mizu, un tad bija jākarsē tikai roktura daļa.

Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt. Lai cits no cita atšķirtos, viens spieķus sāka vārīt visā garumā, cits spieķos dedzināja ornamentus un tos krāsoja. Spieķu krāsošanai sākotnēji izmantoja zaļo un sarkano tušu, jo citu krāsu nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā, Pulkveža Brieža ielā atklāta “Adven Sigulda” modernizētā katlumāja, kas spēs nodrošināt ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas ražošanu.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atlasē par siltumavota efektivitātes paaugstināšanu, katlumājas būvniecības projektam izdevās piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu gandrīz 1,4 miljonu eiro apmērā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 5 miljoni eiro.

Ar katlumājas modernizācijas projekta realizāciju aizvietotas līdz šim izmantotās padomju laikā uzstādītās iekārtas, tādejādi būtiski paaugstinot siltumavota efektivitāti un Siguldas pilsētas siltumapgādes sistēmas atbilstību vides aizsardzības prasībām, tāpat uzlabojot arī iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

2022. gadā SIA “Adven Sigulda” noslēdza līgumu ar SIA “Monum” par katlumājas modernizāciju. “Šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka pašvaldības var veidot veiksmīgas sadarbības ar privātā kapitāla uzņēmumu, lai modernizētu siltumapgādes sistēmas un stiprinātu enerģētisko neatkarību, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības risku novadā,” pauž “Adven Latvia” valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novadā notiek nozīmīgi būvniecības darbi Vidzemes šosejas (A2) tuvumā. Vairāki ievērojami projekti vēl tikai plānoti, kas liecina par to, ka šī teritorija kļūst aizvien iekārojamāka investoriem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Valsts galvenā autoceļa pieguļošajās teritorijās būs ne tikai attīstīta infrastruktūra, bet arī paplašināts pakalpojumu klāsts. Vienlaikus tās ir jaunas darba vietas.

Šeit taps publiski pieejams atpūtas parks, veikali, veselības centrs, sporta būve, degvielas uzpildes stacija, biroju ēka ar dzīvnieku aprūpei un labbūtībai paredzētām telpām, automazgātava ar kafejnīcu.

"Esam gandarīti, ka valsts galvenais autoceļš, kas šķērso Siguldu, nebūt nav tikai tranzīta ceļš. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk uzņēmēju un investoru gatavi attīstīt Vidzemes šosejai pieguļošo teritoriju, tādējādi padarot infrastruktūru pievilcīgāku un radot jaunas darba vietas Siguldā," stāsta Siguldas novada Attīstības aģentūras Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe.

Komentāri

Pievienot komentāru