Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Kaujas mašīnas formā veidotais "DJI RoboMaster S1" piedāvā savdabīgu veidu, kā ieinteresēt bērnus programmēšanā un robotu konstruēšanā

Robotizācijai aptverot aizvien jaunas dzīves sfēras, tālredzīgākās nacionālās valstis steidz gatavot rītdienas speciālistu maiņu. Cilvēkus, kuri pratīs izgatavot, apmācīt un apieties ar robotiem. Dažviet jau bērnudārzā tiek piedāvātas robotikas un pirmo soļu programmēšanā nodarbības, un arī tehnoloģiju kompānijas dod savu artavu kopīgajā lietā.

Ar bezpilota lidaparātiem pasaules mēroga atpazīstamību ieguvusī kompānija "DJI" pērn savu produktu klāstu papildināja ar neparastu konstruktoru "RoboMaster S1". Tas palīdz dažādu vecumu interesentiem apgūt prasmes robotu būvēšanā un vadīšanā ar ieprogrammētām komandām, un delverīgus zēnus piesaista ar spēju doties tanku kaujās.

Xiaomi Mi Robot spēj ar vienu uzlādi kvalitatīvi iztīrīt 250 kvadrātmetru plašu telpu

Ikgadējais atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un baudīt vasarīgu atpūtu vēlas visi. Arī apkopēji uzņēmumā. Un kādēļ gan tiem neiedot brīvdienas, ja kādu laiku vismaz biroja grīdas tīras var uzturēt robots. Autonomo putekļusūcēju piedāvājums, gadiem ritot, stabili aug, un nu ierīces sasniegušas tādu cenas līmeni, lai visnotaļ viedu mehānisku apkopēju varētu atļauties pat neliels uzņēmums vai gandrīz jebkura mājsaimniecība. Viens no šādiem budžeta variantiem ir ķīniešu uzņēmuma Xiaomi robotizētais putekļusūcējs Mi Robot, kurā iestrādātas krietni dārgākām ierīcēm raksturīgas iespējas.

Dizains

Autonomo putekļusūcēju ražotāji diezgan ātri atrada optimālo formu, kādā ieturēts nomācošs vairākums robotizēto apkopēju. Arī sniegbaltais Xiaomi ir paliela diska formā, nepilnus 10 centimetrus augsts un 34,5 centimetrus diametrā liels. Tas nozīmē, ka šis robots nespēs palīst zem lielākās daļas dīvānu vai gultu. No vienas puses, samazinās risks tam iesprūst un attiecīgi saimniekam mesties guļus, lai to izķeksētu, taču, no otras, – Mi Robot nesasniedz ļoti svarīgas putekļu uzkrāšanās vietas. Līdz ar to biežāk būs jāliek lietā tradicionālas putekļu sūcējs vai mazgājamā slota.

Uzņēmums Aerones 24.janvārī publiski demonstrēja unikālu modulāru robotu, kas piedāvā pilna servisa vēja turbīnu lāpstiņu apkopi un remontu.

Robotizētā sistēma nodrošina vairāku funkciju veikšanu, padarot vēja turbīnu apkopi piecas reizes ātrāku un efektīvāku, būtiski samazinot dīkstāves stundas un peļņas zudumu. Jaunais robots jau ir testēts vēja parkos Latvijā, Spānijā, Vācijā un ASV.

Robots nodrošina virsmas mazgāšanu, slīpēšanu, aizsarglentas noņemšanu, grunts uzklāšanu, vienmērīgu pildmasas uzklāšanu, lāpstiņas kants krāsošanu ar aizsargpārklājumu u.c. darbus. Pārklājuma uzklāšanai robots izmanto starptautiskā krāsu un pārklājumu ražotāja AkzoNobel speciāli Aerones robotiem pielāgotas krāsas.

“Vēja parku īpašniekiem lielas raizes sagādā lāpstiņu erozija, kas rodas saskarsmē ar lietu, vēju un sniegu, veidojot neviendabīgu lāpstiņas virsmu un ievērojami mazinot saražoto enerģiju. Tā kā vēja turbīnas kļūst arvien augstākas, jo katrs 10% pieaugums to garumā palielina efektivitāti par 20%, cilvēkam paliek arvien sarežģītāk apkalpot vēja ģeneratorus, kas nereti saskaras ar dažādiem bojājumiem un sarežģījumiem. Šobrīd šādus darbus veic industriālie alpīnisti. Tas ir lēni un neefektīvi, turklāt ļoti bīstami, jo darbiniekam lielā augstumā ir jācilā un jāizmanto smagi rīki. Ja lāpstiņas erozija ir stipri ielaista, remontdarbu veikšana var prasīt pat vairākas dienas, kas izmaksā ļoti dārgi. Ar robotu ir finansiāli efektīvāk laikus veikt lāpstiņas erozijas remontdarbus, neielaižot šo kaiti tālāk un palielinot turbīnu efektivitāti,” stāsta Aerones līdzdibinātājs Jānis Putrāms.

Daļēji Latvijā tapušais cilvēkveidīgais robots Pepper savā standarta komplektācijā prot sarunāties ar cilvēkiem un veidot vienkāršus dialogus.

Tehnoloģiju uzņēmuma Hansab multimediju pārdošanas projektu vadītājs Raivis Bidiņš demonstrē sarunu ar robotu.

R. Bidiņš: «Iepazīstini ar sevi.»

Robots: «Mans vārds ir Pepper. Es esmu cilvēkveidīgs robots, 120 cm garš. Es piedzimu tehnoloģiju uzņēmumā Softbank Robotics, Parīzē.»

R. Bidiņš: «Cik tu esi vecs?»

Robots: «Man ir pieci gadi, esmu diezgan jauns.»

R. Bidiņš: «Vai tev ir ģimene?»

Robots: «Mana izstrādes komanda ir mana ģimene.»

R. Bidiņš: «Tu labi izskaties!»

Robots: «Paldies.»

Šobrīd tiek izstrādāta programmatūra, ar kuras palīdzību robotam var iemācīt arī cita veida komunikāciju, piemēram, atpazīt cilvēka emocijas, garastāvokli, dzimumu un vecumu. Šā gada mērķis ir izstrādāt arī latviešu, igauņu un lietuviešu valodu atbalstu, lai robots pielāgotos potenciālajiem lietotājiem Baltijas valstīs.

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Latvijas Saeima, izdomājot likumprojektus, grasās pārspēt britu komēdijseriāla Little Britain veidotājus - komiķus Deividu Viljamu (David Walliams) un Metu Lukasu (Matt Lucas).

Runa ir par ainu, kurā briti smejas par klientu savdabīgu apkalpošanas šķautni. Proti, pieņemot klientu, servisa darbiniece rūpīgi uzklausa klienta vajadzību, tad ilgstoši skatās datorā un paziņo: «Dators saka - nē!» Pēc šī paziņojuma klients uzsāk sarunas - vai vēl ko nevarētu iesākt, bet apkalpotāja atsaucas uz datoru un atvadoties klientam nicīgi uzklepo tieši sejā.

Dienas Biznesā jau aprakstījām Saeimas ieceri sodīt automātiski Latvijas iedzīvotājus, kuri nav laikus deklarējuši savus ienākumus, uzticot procedūru datorprogrammai. Raugi, rodas vairāki labumi – nav jānodarbina Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, nav jāsatraucas, ka kāds būs vainīgs pie kļūmēm, jo datoram nav sirdsapziņas. Runa ir gan par juridiskām personām, kurām jāiesniedz mēneša un ceturkšņa atskaites, gan fiziskām personām. Tā kā viss vēl ir likumprojektu līmenī, var cerēt, ka datorizētā sodīšana tomēr netiks ieviesta.

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar ievērojami lielāku zināšanu bagāžu un spēju sameklēt atbildes uz klientu jautājumiem

Pērnajā oktobrī iesākusi dzīvi kā rotaļīgs eksperiments, pirmā latviešu valodā runājošā virtuālā klientu servisa asistente Anete gada laikā izaugusi par nopietnu palīgu. Tā dēvētais čatbots jeb tērzēšanas robots ir apguvis lielu daudzumu vērtīgu zināšanu, pārcēlies no Facebook lapas uz īpašu Lattelecom vietni, kur palīdz apmeklētājiem iegūt atbildes uz jautājumiem, kā arī jau ir gatavs sniegt atbalstu klientu apkalpošanā citiem uzņēmumiem.

Cilvēki Aneti viņas dzīves rītausmā neuztvēra īsti nopietni un lielākoties uzdeva primitīvus jautājumus – kā viņu sauc, cik ir 2+2, kāds ir ārā laiks. Tērzēšanas robots saņēma arī uzaicinājumus uz randiņiem un pat bildinājumus. Pirmajā mēnesī 40 procentos no vairāk nekā 10 tūkstošiem sarunu nebija nekā kopīga ar Lattelecom pakalpojumiem. Daži ar āķīgiem jautājumiem gribēja noskaidrot, vai viņa patiešām ir īsts čatbots vai arī aiz zīmētā attēla paslēpušies reāli klientu servisa darbinieki. Taču tas pat nebija slikti, jo ar katru jaunu jautājumu Aneti darbinošais algoritms mācījās piemeklēt atbilstošu atbildi.

Ceļotāji, kas izlidos no Londonas Getvikas lidostas, drīzumā, iespējams, varēs nesatraukties par brīvas autostāvvietas atrašanu, jo viņu vietā to darīs robots, raksta CNN Money.

Šā gada otrajā pusē lidostā tiks testēts autonoms robots, kas brauks pa priekšu transportlīdzeklim, kas jānovieto un iebrauks brīvajā vietā. Izmēģinājumi trīs mēnešus notiks vienā no lidostas ilgtermiņa stāvvietām.

Getvikas lidosta ir otra lielākā Lielbritānijas lidosta un pērn tās pakalpojumus izmantoja 46,1 miljons ceļotāju.

Pieteikums pilsētas atbildīgajām institūcijām liecina, ka lidostas stāvvietā tiks izmantoti Francijas kompānijas Stanley Robotics ražotie roboti. Kā liecina informācija šīs kompānijas mājaslapā, iepriekš izgatavotājs robotus testējis arī Francijā, Šarla de Golla un Lionas lidostās.

Ne Getvikas lidostas, ne Stanley Robotics pārstāvji pagaidām nav snieguši komentārus.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Blokķēdes tehnoloģijas plašo ieviešanu un atpazīstamību būtiski ietekmējuši Bitcoin un Ethereum panākumi — divas vadošās kriptovalūtas, kas ir aizrāvušas tehnoloģiju pasaules iztēli un ne tikai. Šīs novatoriskās digitālās valūtas ir ne tikai izveidojušas pamatu blokķēdes revolūcijai, bet arī izcēlušas šīs tehnoloģijas milzīgo potenciālu.

Bitcoin: pirmā decentralizētā kriptovalūta

Bitkoin parādījās kā pirmā decentralizētā kriptovalūta 2009. gadā, iezīmējot blokķēdes tehnoloģijas rašanās sākumu. To izveidoja anonīma persona vai grupa, kas pazīstama kā Satoshi Nakamoto. Bitkoin pamatā esošā tehnoloģija — blokķēde — piedāvāja drošu, pārredzamu un decentralizētu platformu vienādranga darījumiem, ko nekontrolē valdības vai finanšu iestādes.

Bitkoin straujajam popularitātes un vērtības pieaugumam ir bijusi nozīmīga loma blokķēdes tehnoloģijas izvirzīšanā sabiedrības apziņas priekšplānā. Tā kā digitālā valūta turpina pieaugt, tā vienlaikus uzsver blokķēdes potenciālu, lai pārveidotu finanšu ainavu.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Izsoļu nams "Sotheby's" novembrī Londonā izsolīs angļu matemātiķa Alana Tjūringa portretu, kuru darinājis humanoīds robots.

Tā būs pirmā reizei, kad pazīstams izsoļu nams pārdod mākslas darbu, ko gleznojis robots, un sagaidāms, ka gleznas cena varētu sasniegt 180 000 eiro.

Portretu veidojis robots "Ai-Da". Glezna pirmo reizi tika izstādīta šī gada maijā ANO mītnē reizē ar vēl četriem "Ai-Da" veidotiem portretiem.

"Ai-Da" vizuāli atgādina jaunu sievieti. Robotam ir seja ar lielām lielām acīm un brūna parūka. Robots darbojas, izmantojot mākslīgā intelekta algoritmus, tam ir kameras acīs, kā arī bioniskas rokas.

"Ai-Da" radīja Oksfordas un Birmingemas universitāšu mākslīgā intelekta speciālisti zinātnieka un galerijas vadītāja Eidana Mellera vadībā.

"Sotheby's" Digitālās mākslas tirgus norisināsies no 31.oktobra līdz 7.novembrim.

Xiaomi roboti - putekļsūcēji ar mazgāšanas funkciju ir inovatīvi risinājumi mājas uzkopšanai. Tie piedāvā jaunas tehnoloģijas efektīvai uzkopšanai, nodrošinot lietotājiem ērtības un laika ekonomiju. Šie roboti ne tikai vāc putekļus, bet arī veic grīdas mazgāšanu autonomi.

Ar modernām sensoru tehnoloģijām un programmatūru, Xiaomi roboti pielāgojas dažādiem virsmu tipiem un nodrošina augstu tīrīšanas kvalitāti.

Labākie roboti - putekļsūcēji

Autonomā navigācija

Xiaomi roboti izmanto autonomās navigācijas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļauj ierīcēm efektīvi pārvietoties pa telpu. Roboti skenē vidi un veido karti - tādējādi tie var noteikt labāko ceļu, lai sasniegtu mērķi.

Roboti spēj pielāgoties dažādām telpām, tie ņem vērā mēbeles un citus šķēršļus. Pateicoties šai tehnoloģijai, roboti var strādāt pat telpās ar daudz šķēršļiem.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Mašīntulkošana ir viena no apspriestākajām tēmām tulkošanas nozarē jau vairākus gadus. Lasot jaunākās nozares ziņas, teju nav iespējams nepamanīt kādu stāstu par šīs tehnoloģijas sasniegumiem vai to, kā mašīntulkošana mainīs nozari. Bet kas īsti ir mašīntulkošana?

Mašīntulkošana - mūsdienīgs palīgs

Mašīntulkošana balstās uz programmatūru, nevis personu, kas veic teksta tulkojumu no vienas valodas citā. Lai gan mašīntulks ir lielisks palīgs, lai tulkotu vārdu pa vārdam, tulkojot teikumus un rindkopas, tulkotajā tekstā var ieviesties neprecizitātes. Tādēļ mašīntulka veiktam tulkojumam visbiežāk tiek veikta teksta pēcrediģēšana, ko dara cilvēks - tulks.

Lai arī tulka - cilvēka veikts tulkojums ir kvalitatīvāks, mašīntulkošanas pieaugums pēdējos gados liecina, ka šāda veida tulkojumiem ir atrasts atbilstošs pielietojums. Saskaņā ar Common Sense Advisory datiem, 12,7 procentus no visiem valodu tehnoloģiju ieņēmumiem 2017. gadā veidoja mašīntulkošana, atpaliekot tikai no tulkošanas pārvaldības sistēmām un mutiskās tulkošanas pārvaldības sistēmām.

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Jau otrajā salonā HairRiga administratora pienākumus pilda robots – numuriņu izsniedzējs, gluži kā bankā; nākotnē uzņēmums vēlētos būt vairākos tirdzniecības centros.

Friziersaloni HairRiga šobrīd ir raduši mājvietu divos Rīgas iepirkšanās centros - Olimpia un Rīga Plaza, tomēr uzņēmumu SIA HairRiga Sun un SIA HairRiga īpašniece Ilva Banka-Okorie atklāj, ka nākotnē viņa vēlētos atvērt HairRiga arī tirdzniecības parkā Alfa vai Spice.

Koncepts kā nevienam

Abos HairRiga friziersalonos administratora vietā strādā robots – numuriņu izsniedzējs. Pirmais robots tika ieviests 2017. gadā līdz ar jauno friziersalonu Rīga Plaza, bet kopš šā gada marta šī sistēma darbojas arī Olimpia.

I. Banka-Okorie nav dzirdējusi, ka kādam citam salonam būtu šāds koncepcija, skaidrojot, ka HairRiga princips ir līdzīgs kā bankā, jo ir dzīvā rinda ar numuriņu sistēmu. Iestāties rindā jeb iegūt savu kārtas numuru var arī mājaslapā – tiešsaistē, piesakoties uz konkrētu datumu un laiku. Numuriņu iekārtā investēti 3,5 tūkstoši eiro. I. Banka-Okorie ir pārliecināta, ka ilgtermiņā šis ieguldījums atmaksājas, jo būtiski palielinās friziersalona efektivitāte. Ierodoties friziersalonā, cilvēks paņem savu numuriņu. Gaidot savu kārtu, viņš var izstaigāt veikalus, paēst vai izdarīt kaut ko citu. Pienākot rindai, salona klients mobilajā tālrunī saņemt ziņu ar norādi, ka var ierasties HairRiga.

Kembridžas universitātes pētnieki izveidojuši robotu - salātu ražas novācēju, kas nākotnē varētu risināt gan darbaspēka trūkuma problēmu, gan pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu.

Robots veicis pirmos izmēģinājumus laukos, novācot ledus salātu ražu.

Daudzus kultūraugus ir iespējams salīdzinoši viegli novākt mehāniski, neizmantojot cilvēka darbaspēku. Jau sen zināms, ka kartupeļus un graudaugus novāc kombaini, taču līdz šim ledussalātu novākšana atstāta cilvēka ziņā, ņemot vērā, ka to lapas ir trauslas un atrodas tuvu zemei, kas sarežģī šī auga mehānisku novākšanu.

Taču pētnieki radījuši robotu Vegebot, kas pats spēj identificēt un novākt ledus salātu lapas. Robots sākotnēji izmanto sistēmu, lai identificētu savu mērķi - ledus salātus. Tad iekārta nosaka, vai augs ir gatavs novākšanai. Ja tā ir, tad robots izmanto griešanas sistēmu, lai atdalītu salātus no saknes.

2018. gadā izveidojot automatizācijas un robotikas procesu attīstības komandu, "SEB banka" Baltijā divu gadu laikā radījusi vairāk nekā 33 robotus konkrētu procesu automātiskai izpildei, tādējādi nodrošinot līdz šim manuālu un ļoti vienveidīgu darbu automatizēšanu.

Kopumā "SEB grupā" ir vairāk nekā 250 dažādi roboti, kas efektīvi veic konkrētas tiem ieprogrammētās funkcijas.

"SEB bankā" Latvijā šobrīd automatizēti 15 procesi. Roboti lielākoties veic uzdevumus, kas saistīti ar datu reģistrēšanu, kontroli un administrēšanu, kā arī informācijas apkopošanu.

Robota jeb automatizēta procesa radīšanas laikā tiek veikta konkrētās struktūrvienības vai atsevišķa procesa detalizēta izpēte. Tā laikā tiek secināts, kurus procesus iespējams automatizēt un attiecīgi izveidot konkrētu funkciju robotus. Pat ja analīzes laikā izstrādātāji nonāk pie secinājuma, ka nav nepieciešams vai nav iespējams konkrētos darbus robotizēt, procesi tik un tā tiek vienkāršoti un ieviesti papildu uzlabojumi.

Facebook vēlas sadarboties ar bankām, lai Facebook Messenger varētu kļūt par tādu kā saskarni starp lietotāju un banku, stāsta Kaspersky Lab eksperti.

Kad to komentē bankas, kas ir piekritušas sadarboties ar Facebook, vai pats Facebook, ideja izklausās diezgan pievilcīgi, tad Jūsu Facebook Messenger kontaktpersonu vidū būs ar mākslīgo intelektu apveltīts tērzēšanas robots, kas atbildēs uz jautājumiem, piemēram, kāds ir mana konta atlikums vai kādi ir mani neapstiprinātie darījumi, kā arī sūtīs brīdinājumus par krāpšanu un informāciju par darījumiem. Šie ir jautājumi, uz kuriem bankas atbild visai bieži, un tērzēšanas robots, kas uz tiem atbild atbalsta dienesta vietā, var ietaupīt laiku Jums un daudz naudas bankai.

Piemēram, American Express jau ir tērzēšanas robots Facebook Messenger, kas darbojas tieši tādā veidā. Un Facebook notiek pārrunas ar vairākām bankām, piemēram, JP Morgan Chase, Wells Fargo, Citigroup, U. S. Bancorp un citām, lai izveidotu vairāk šādu partnerību. Varbūt Facebook var pat iet tālāk un mēģināt izveidot PayPal līdzīgu digitālo finanšu pakalpojumu, kas balstās uz kādas bankas platformu. Tas jau dažās valstīs ir ieviesis naudas pārskaitījumus starp lietotājiem, izmantojot Messenger.