Ekonomikas ministrija un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija uzsākusi sadarbību, lai gatavotu Latvijas piedāvājumu starptautisko blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu uzrunāšanai. Tā rezultātā Latvijas stends pirmo reizi tiks izvietots prestižajā “Token 2049” konferencē, kas aprīļa vidū notiks Dubaijā.

Gatavojoties “Token2049” konferencei, abas organizācijas izstrādā kopīgu prezentāciju par Latvijas priekšrocībām un piedāvājumu blokķēdes, finanšu tehnoloģiju un WEB 3.0. nozares uzņēmumiem. Šī būs pirmā šāda veida konference, kurā Latvijai būs koordinēts un vienots pozicionējums, sadarbojoties nozarei un publiskajam sektoram.

“Ekonomikas ministrijas un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas uzsāktā sadarbība ir būtisks solis, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu iespējas starptautiskajā blokķēdes, finanšu tehnoloģiju un WEB 3.0. tirgū. Vienlaikus šādi Latvija demonstrē arī savu apņemšanos būt globālās blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzmanības centrā, kam ilgtermiņā ir potenciāls dot pienesumu mūsu valsts ekonomikas un tehnoloģiju nozares attīstībā,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Augot Latvijā izveidoto jaunuzņēmumu skaitam, arvien vairāk uzņēmumu pārstāvju pēc finansējuma piesaistes lūko riska kapitāla fondu virzienā. Ar kādiem kritērijiem investori visbiežāk uzsāk uzņēmumu izvērtēšanu un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, skaidro “Riga Comm” konferences dalībnieks Deivids Ventzels no Ziemeļeiropas riska kapitāla fonda “Accelerace VC”.

“Latvijā darbojamies kopš 2018. gada, kad nolēmām izplest investīcijas ārpus Dānijas. Kopš tā brīža no Latvijā bāzētā fonda esam veikuši 45 ieguldījumus dažādos tehnoloģiju, tostarp arī blokķēdes uzņēmumos, kā arī sarunu ceļā piesaistījuši uzņēmumus pārcelties uz Latviju no Rumānijas un Ukrainas,” par darbošanos Latvijā un ieguldīšanu vietējā ekonomikā stāsta “Accelerace VC” partneris Deivids Ventzels.

“Latvijā mīt tehniski ļoti spēcīgi sagatavoti profesionāļi. Lai arī regulācijā ir vieta lieliem uzlabojumiem, kopš 2018. gada līdz ar ALTUM programmu atbalstu jaunuzņēmumu segmentā redzam lielu rosību un cenšamies to izmantot, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties starptautiski. Šobrīd izveidot sekmīgu tehnoloģiju biznesu ir grūtāk nekā 15 gadus atpakaļ, neveiksmju īpatsvars ir ļoti liels, līdz ar to arī uzņēmumu izvērtēšanas process ir ļoti detalizēts.”

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Binance organizētais Ukrainas izglītības iniciatīvas projekts sešu mēnešu laikā izaudzis par starptautisku blokķēdes tehnoloģiju un Web3 izglītības projektu, kam pievienojas arvien vairāk valstu un izglītības iestāžu visā pasaulē.

Web3 izglītības iniciatīvas programmu filantropijas grupa Binance Charity sadarbībā ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju uzsāka pērnā gada jūnijā, lai palīdzētu Austrumukrainas iedzīvotājiem, kuri kara dēļ ir zaudējuši darbu, pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū Rietumukrainā. Izglītības iniciatīvas ietvaros pasaules vadošā kripto platforma Binance sešu mēnešu laikā ir saņēmusi jau vairāk nekā 82 200 pieteikumu Web3 izglītības apguvei.

Programma guva lielu atsaucību, un līdzās Ukrainai izglītības iniciatīvā iesaistījās arī citas valstis – Francija, Vācija, Austrālija, Senegāla, Nigērija, Kipra, Dienvidāfrika un Brazīlija. 2022. gadā dažādiem programmas projektiem kopumā tika saziedoti vairāk nekā 2,2 miljoni ASV dolāru, nodrošinot šo valstu studentiem iespēju bez maksas apgūt dažādus ar Web3 saistītus kursus. Līdz šim ar ziedojumiem ir finansētas 259 180 apmācību stundas un semināri.

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Vidējais 24 stundu tirdzniecības apjoms Binance kriptovalūtu biržā šobrīd sasniedz aptuveni 38 miljardi ASV dolāru, kas ir ievērojami vairāk nekā citām kriptovalūtu biržām.

Birža izmantoto sarežģītu maku pārvaldības sistēmu, kas ļauj dinamiski darboties gan ar tā dēvētajiem “aukstajiem” un “karstajiem” makiem, vienlaikus nodrošinot gan likviditāti, gan drošību. Savukārt blokķēdes tehnoloģija nodrošina transakciju caurspīdīgumu, apliecinot, ka jaunā finanšu sistēma ir atvērta lietotājiem visā pasaulē, atšķirībā no tradicionālajām finansēm, kur korupcija un noziedzīgas darbības var palikt neatklātas gadu desmitiem, norāda Binance pārstāve Latvijā Polina Brotjē.

Blokķēdes tehnoloģijas gan ir jaunas un prasa arī specifiskas zināšanas, lai spētu kompetenti interpretēt transakcijas, kas ir veiktas ar to palīdzību. Līdz ar to jauno tehnoloģiju nodrošinātā finanšu sistēmas atvērtība un atklātība var tikt izmantota arī ļaunprātīgi. Lai izvairītos no pastiprinātas sabiedrības un mediju intereses, dažas biržas, piemēram, FTX, iepriekš nolēma daudzas savu maku adreses paturēt noslēpumā.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Vairāk nekā 100 ārvalstu uzņēmumi izrādījuši interesi par iespēju licencēt kriptoaktīvu uzņēmumus Latvijā, informēja Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) pārstāvji.

Latvijas Bankas organizētajā vebinārā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri izvērtē iespēju Latvijā saņemt Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem ("Markets in Crypto-Assets Regulation", MiCA) licenci dalībai Eiropas Savienības kopējā tirgū, piedalījās 128 dalībnieki, galvenokārt blokķēdes, finanšu tehnoloģiju un "Web 3.0." nozares uzņēmumu pārstāvji.

Interesi par iespējām saņemt MiCA licenci Latvijā izrādījuši uzņēmumi no Francijas, Turcijas, Lielbritānijas un citām Eiropas valstīm.

Seminārā tika akcentēta Latvijas proaktīvā pieeja MiCA regulējuma ieviešanai, kas stāsies spēkā 2025.gadā. Latvijas Bankas eksperti sniedza ieskatu pirmslicencēšanas konsultāciju procesā, piedāvājot uzņēmumiem vadlīnijas, kā nodrošināt atbilstību regulatīvajām prasībām un nodrošināt veiksmīgu kriptoaktīvu licenču pieteikumu izskatīšanu.

Ar vairāk kā 10 Latvijas uzņēmumu dalību un pirmā Latvijas valsts stenda prezentāciju Dubaijā noslēgusies prestižā WEB 3.0. un blokķēdes tehnoloģiju konference “Token2049”.

Šī bija pirmā starptautiskā WEB 3.0. konference, kurā Latvija prezentēja savu piedāvājumu ārzemju uzņēmumu piesaistīšanai.

Konferences laikā par Latvijas piedāvājumu interesi izrādīja vairāk nekā 100 WEB 3.0. nozares uzņēmumu pārstāvji, kuriem bija iespēja klātienē uzdot jautājumus Latvijas delegācijas pārstāvjiem. Visbiežāk interesi izrādīja uzņēmumi no Šveices, Rumānijas, Turcijas, AAE, Indijas, Lielbritānijas un Čehijas.

Pasākumu klātienē apmeklēja vairāk kā 10 Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Novērojumi konferences laikā liecina, ka Latvijas valsts stends bija vienīgais valsts stends, kas tapis, publiskajam sektoram sadarbojoties ar vietējiem nozares profesionāļiem.

Lai Latvijas ekonomikas telpā sekmīgi integrētu Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulu (MiCA), izšķiroša loma būs elastīgam un proaktīvam finanšu sektora regulatora darbam, norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš.

“Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus regulētā formā sāks darbību 2025. gada 1. janvārī, un šobrīd pirmās indikācijas ir ļoti pozitīvas – Latvija kopā ar Franciju ir starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sākušas pirmslicencēšanas procesu un jau ir tiešā kontaktā ar uzņēmumu pārstāvjiem. Runājot ar uzņēmumu pārstāvjiem, lielākā daļa uzsver regulatora būtisko nozīmi jaunu uzņēmumu piesaistē, un šim faktoram būs izšķiroša nozīme, lai Latvija varētu izveidot pievilcīgu vidi jauniem blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem,” stāsta LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Kā norāda Znotiņš, sekmīga MiCA regulas ieviešana var atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku: “Atskatoties pagātnē, redzam, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas finanšu sektors līdz šim bijis ļoti pretimnākošs un atsaucīgs inovatīviem finanšu sektora uzņēmumiem, kā rezultātā mītnes Lietuvā radušas tādas kompānijas kā Revolut, Binance un citas, kas ienes valstij milzīgus nodokļu ieņēmumus. Šī ir teicama iespēja Latvijai reabilitēties par neizmantotajām iespējām un sākt konkurēt par inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanu mūsu ekonomikai plašākā ES mērogā.”

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Sakot “blokķēdes attīstība”, ja pareizi saprotu, domājat nākamo posmu interneta attīstībā jeb tā saukto web3 tehnoloģiju posmu. Pirms ķeramies pie nozares izaicinājumiem, kas kopumā ir šis nākamais attīstības pakāpiens vai posms?

Asociācija pastāv kopš 2017. gada. Pārstāvam uzņēmumus, kuri strādā ar web3 risinājumiem. Kādēļ blokķēde? Tā ir pamattehnoloģija, kas raksturo jauno interneta attīstības virzienu programmatūras līmenī. Kompāniju sarakstā ir tādas, kas nodarbojas ar digitālajiem mākslas darbiem, web3 spēles, kas paredz peļņas iespējas. Dažādu lielu kompāniju lojalitātes programmu veidotāji, piemēram, airBaltic ar to nodarbojas. Šajā laukā darbojas arī uzņēmumi, kas strādā ar kriptovalūtām. Ir kompānijas, kas licencējušas darbību gan Eiropā, gan ārpus tās, stabilizējot kriptovalūtu cenas. Proti, dažādās pasaules valstīs kriptovalūtu cenas atšķiras, un šīs atšķirības var stabilizēt. Ir programmēšanas kompānijas, kas specializējas tieši uz blokķēdes tehnoloģijām, piemēram, SIA Blockvis.

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Aprīļa nogalē Rīgā 12. reizi pulcējās tehnoloģiju jaunuzņēmumi no visas Baltijas uz biznesa konferenci “TechChill”. Pasākums pēdējo gadu laikā jau ir izaudzis par Baltijā vadošo “start-up” biznesa konferenci.

Šogad pasākumā piedalās vairāk nekā 350 jaunuzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī citām Eiropas valstīm. Tāpat tas pulcēja vairāk nekā 225 investorus no 25 dažādām pasaules valstīm.

Pārsteidzoši lielu interesi dalībnieku vidū izraisīja pasaulē lielākās kriptobiržas Binance akadēmijas rīkotā kripto tehnoloģiju darbnīca. Seminārs bija kupli apmeklēts, un dalībnieki aktīvi interesējās par kripto un blokķēdes tehnoloģiju inovācijām.

Binance pārstāve Latvijā Polina Brotjē atzīst, ka interese bijusi negaidīti liela: “Seminārs interesēja gan iesācējus, gan pieredzējušus blokķēžu un kripto lietotājus, kuriem bija interese uzzināt ko jaunu. Semināra noslēgumā vairāki studenti aktīvi interesējās par potenciālām karjeras iespējām uzņēmumā.”

Bitcoin cena ir noslīdējusi zem $30,000 atzīmes, tikmēr jaunā kriptovalūta BTC20 nedaudz vairāk nekā 24 stundu laikā ir piesaistījusi $342,000.

Tā dēvētā "Ethereum Bitcoin" BTC20, kas savā iepriekšpārdošanā tiecas sasniegt 3 miljonu ASV dolāru "soft cap" mērķi, šķietami ir gatava milzu kāpumam, kas visticamāk, aizēnos pašreizējo Bitcoin kursu.

Daudzi aizdomājas, cik daudz varēja nopelnīt, ja Bitcoin būtu iegādājušies 2011. gadā, kad tās vērtība bija 1 dolārs. BTC20 jaunajiem investoriem sniedz tieši šādu iespēju.

Jaunā kriptovalūta BTC20 ir pagriezusi Bitcoin kursu atpakaļ uz 2011. gadu, kas nozīmē, ka jūs varat iegādāties monētu par 1 ASV dolāru.

BTC20 pieaugums varētu svārstīties no 81,000% līdz 3,000,000%

Lai paaugstinātu kopējos kripto biržu drošības standartus nozarē un vairotu lietotāju uzticību centralizētajām kripto biržām, vadošais nozares spēlētājs Binance ir izstrādājis kopējus pamatprincipus un vadlīnijas visiem nozares spēlētājiem “Uzticības veidošana kriptogrāfijas ekosistēmai”.

Tajā tiek piedāvāts detalizēts pamatnostādņu ietvars un labās prakses piemēri visām centralizētajām kripto biržām, kas palielina lietotāju drošību un līdz ar to arī uzticību visai nozarei kopumā.

“Pēc 2022. gada notikumiem ikvienam mūsu nozarē ir jākļūst vēl atbildīgākam pret saviem lietotājiem. Tāpēc ir svarīgi, lai visi nozares spēlētāji būtu gatavi sadarboties un vienoties par stingrākiem tālākās darbības standartiem, kas padarītu biržas pārskatāmākas un veicinātu to ciešāku sadarbību ar tirgus regulējošām institūcijām. Tas noteikti veicinās visas nozares ilgtspēju, drošību un stabilitāti,” norāda Binance pārstāve Latvijā Polina Brotjē.

Vadlīnijās ietverta drošības standartu paaugstināšana trīs vadošajos biržu darbības aspektos: klientu līdzekļu pārvaldība, biržas darbību caurspīdīgums un atklātība, kā arī risku pārvaldība. Cita starpā vadlīnijas paredz, ka biržām ir jāpanāk droša klientu aktīvu uzglabāšana un aizsardzība – klientu līdzekļus drīkst izmantot tikai ar klienta piekrišanu un tikai viņa norādītiem mērķiem, atbilstoši konkrētā pakalpojuma specifikai. Centralizētās biržas ir atbildīgas par savu klientu līdzekļu drošību, tāpēc tām jāievieš augstākā līmeņa aizsardzības risinājumi pret kiberuzbrukumiem.

Jūnijā pieņemot Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, Latvija ir operatīvi spērusi pirmos soļus dalībai Eiropas Savienības regulētajā kriptoaktīvu tirgū. Kas jādara tālāk, lai pozicionētu Latviju kā draudzīgu valsti WEB 3.0. nozares uzņēmumiem un potenciāli rastu veidus, kā papildināt valsts budžetu?

Pēc vairāku mēnešu produktīva dialoga ar Ekonomikas Ministriju, Finanšu Ministriju un Latvijas Banku Latvija ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām valstīm Eiropā, kur iegūt Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus licenci (MiCA). Panāktā vienošanās ļaus Latvijai būt konkurētspējīgai pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismā un uzraudzības maksās – pieņemtie noteikumi jau šobrīd ir izdevīgāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā un ļaus konkurēt globālajā tirgū. Tas nozīmē, ka gan vietējiem, gan ārzemju uzņēmumiem Latvijā būs iespējams saņemt MiCA licenci un būt daļai no ES tirgus.

Ar veiksmīgu politikas attīstīšanu Latvija varētu iegūt jaunus nodokļu maksātājus starptautisku kompāniju veidolā, kā arī radīt jaunas augsti apmaksātas darba vietas vietējiem speciālistiem. LU veiktais pētījums par MiCA ieviešanas potenciālo ietekmi uz Latvijas tirgu prognozē, ka ar kvalitatīva regulējuma izveidi un pozitīvu regulatora darbu Latvijā kriptoaktīvu un blokķēdes nozares darbaspēka nodokļi 5. gadā pārsniegtu 20 miljonu eiro robežu. Nozares uzņēmumu vidējās algas ir konkurētspējīgas ar programmēšanas un finanšu sektora algām, savukārt augsti kvalificēta personāla mēnešalgas var pārsniegt 10 000 eiro mēnesī.

Viena no spilgtākajām pēdējo gadu tendencēm auto nozarē vērojama lietotu auto segmentā, kur mērķtiecīgi nozīmīgu spēlētāju lomu ieņēmuši tieši auto dīleri. Paredzu, ka arī šogad šai segmentā izaugsme būs, līdz ar to likumsakarīgs jautājums, kas būs galvenais nozares virzītājspēks jau tuvākajā laikā? Vai tiešām pieprasījums pēc lietotiem auto pārspēs jaunos?

Saskaņā ar “Fleet Europe” pērnā gada datiem Vācijā lietoto auto darījumu apjoms pieauga par 6,9%, Itālijā par 6,6% un Spānijā par 2,6%. Tikmēr tirgus pētījums “Data Bridge Market Research” paredz, ka Eiropas lietoto auto tirgus vērtība līdz 2030. gadam augs par 6,4%. Par to, ka lietotu auto bizness piedzīvo būtisku uzplaukumu, liecina arī “Moller Auto” lietotu auto pārdošanas apjomi Baltijā, kas pērn pieauga par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu. Arī šogad paredzu šī segmenta izaugsmi līdzvērtīgā apjomā.

Jāņem gan vērā, ka tā dēvētā lietotu auto tirgus niša ir izaicinājumu pilna. Pirmkārt, tā ir ikdienas konkurence ar pelēko tirgu, tam pretī liekot kvalitāti un uzticamību. Lai pircējiem piedāvātu kvalitatīvu produktu šai segmentā, ir jāatbilst vismaz trīs nosacījumiem - jābūt atbilstošām noliktavām, kvalitatīvam, augsti profesionālam auto servisam, kā arī jāspēj piedāvāt plašs auto zīmolu klāsts. Spējot nodrošināt iepriekš minētos aspektus, viennozīmīgi - jābūt arī finanšu nodrošinājumam.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Eiropas finanšu tehnoloģiju kompānija "Benker", kas izmanto blokķēdes tehnoloģiju, sākusi darbību Lietuvā.

Kompānijas vadītājs un īpašnieks Viktors Bodnārs, kuram ir Ungārijas un Austrālijas dubultpilsonība, cer, ka tās izmantotā tehnoloģija "Natrix" mainīs finanšu sektoru.

"Benker" šonedēļ sāk piedāvāt finanšu pakalpojumus lietojumprogrammas "Android" ierīcēs. Kompānija plāno nākotnē ieviest maksājumu kartes, kontus, valūtas maiņu un citus pakalpojumus.

Iepriekšējā reģistrācijā interesi par platformas lietošanu izrādījuši vairāk nekā 7000 cilvēku.

"Benker" pērn saņēma Lietuvas centrālās bankas licenci elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanai. Kompānija plāno pakalpojumus piedāvāt Igaunijā un citās Eiropas valstīs.

ChatGPT ir guvis lielu popularitāti kopš tā atklāšanas pagājušajā gada beigās. Nav noslēpums, ka šis terzēšanas robots spēja aizstāt daudzas profesijas, un tā turpinot pilnveidoties, ChatGPT būs pašsaprotama ikdiena no mūsu dzīves.

ChatGPT terzēšanas robots izmanto dabiskās valodas apstrādi, lai izveidotu cilvēcisku sarunu dialogu. Tas var atbildēt uz jautājumiem un veidot dažādu rakstu saturu, tostarp ralstus, sociālo mediju ziņas, e-pastu un citus.

Daudzi investori lūdz AI tirdzniecības padomus, kā arī kriptovalūtu cenu prognozes.

Un jāņem vērā, ka Bitcoin neparedzamā un nepastāvīgā būtība padara tā cenu prognozēšanu sarežģītu arī tādiem rīkiem kā ChatGPT.

Kriptovalūtu tirgus ar katru dienu paplašinās arvien vairāk, piedāvājot dažādus kripto projektus, kuros investēt. Un izvēlēties paliek ar vien grūtāk, kuros un kāpēc labāk investēt.

Pašlaik tirgū ir tādi altkoini, kas tirgu pārņemuši un parādījuši spēcīgu potenciālu. Zemāk jūs variet iepazīties ar trīs populārām kriptovalūtām, kuras vērts izskatīt.

Šobrīd tirgū ir pieejamas gandrīz 25 000 kriptovalūtas, un katru dienu tiek laistas klajā arvien jaunas. Tas var kļūt par īstu mīnu lauku pat pieredzējušiem kriptovalūtu investoriem, mēģinot atšķirt labu projektu no slikta un zināt, kad pārdot un kad turēt.

Paturot to prātā, mēs esam izanalizējuši šī brīža tirgu un atlasījuši 5 labākās un populārākās kriptovalūtas, ko šobrīd iegādāties.

5 populārākās kriptovalūtas, ko iegādāties jūnijā

1. Wall Street Memes – Populāra meme platforma, kas izlaidusi savu žetonu $WSM un četru nedēļu laikā piesaistījusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

2. Chimpzee – Vides aizsardzības iniciatīva, kas ļauj dalībniekiem gūt pasīvus ienākumus, vienlaikus glābjot dzīvniekus un cīnoties pret klimata pārmaiņām

3. yPredict – Ar mākslīgo intelektu darbināms tirdzniecības rīks, kas palīdz tirgotājiem palielināt peļņas potenciālu, piedāvājot nākamās paaudzes tirdzniecības izpēti un analīzi