Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) kriptoaktīvu regulai MiCA, blokķēdes un kriptoaktīvu uzņēmumi no visas pasaules šobrīd pēta un izvēlas valsti, kur attīstīt savu komercdarbību.
Kādus mājasdarbus paveikusi Latvija, lai kļūtu par vienu no pirmajām valstīm, kas gatava sevi pieteikt ES kriptoaktīvu tirgū, un kas jāizdara finiša taisnē, lai stiprinātu mūsu ekonomiku ar jaunu uzņēmumu piesaisti?
Kas paveikts 2024. gadā?
2024. gads Eiropas Savienībā pagājis, valstīm gatavojoties praksē ieviest kriptoaktīvu regulu (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA). Aizvadītā gada laikā Latvija ir plānveidīgi strādājusi pie šīs regulas adaptēšanas, radot pievilcīgus nosacījumus blokķēdes un kriptoaktīvu uzņēmumu potenciālai uzrunāšanai. Kādas iniciatīvas līdz šim realizētas?
Pēc vairāku mēnešu produktīva dialoga starp nozari un Ekonomikas Ministriju, Finanšu Ministriju, Tieslietu Ministriju, Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kā arī Latvijas Banku ir izdevies pieņemt Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kas turpmāk nodrošinās juridisko ietvaru nozares uzņēmumu darbībai Latvijā. Latvijā ieviesta viena no zemākajām MiCA licences uzraudzības maksām visā ES – līdz 0,6 % no bruto ieņēmumiem. Tas ir 2,5 reizes mazāk, nekā sākotnēji plānots, un ļaus Latvijai būt konkurētspējīgai pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismā un uzraudzības maksās – pieņemtie noteikumi jau šobrīd ir izdevīgāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā un ļaus konkurēt globālajā tirgū.
Tāpat veikti grozījumi Komerclikumā, kas paredz iespēju uzņēmumiem pamatkapitālu apmaksāt ar kriptoaktīviem. Arī sabiedrības atbalsts nozarei pieaug – Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas veiktās aptaujas 2023. un 2024. gadā liecina, ka dubultojies to iedzīvotāju skaits, kas atbalsta kriptoaktīvu izmantošanu nodokļu apmaksai.
Sadarbojoties ar LIAA, Latvijas tēls pirmo reizi prezentēts vadošajās blokķēdes un Web 3.0. konferencēs pasaulē. Latvija bija vienīgā valsts, kas, sadarbojoties nozares pārstāvjiem un publiskajam sektoram, ar oficiālu stendu kopīgi prezentēja savu piedāvājumu pasaules vadošajiem nozares uzņēmumiem Singapūrā, Dubaijā un Stambulā. Šī vienotā un nozarei netipiskā pieeja raisīja vērā ņemamu interesi un kalpoja par vienu no iemesliem, kāpēc Latvijas Bankas organizētajās pirmslicencēšanas konsultācijās gada nogalē piedalījās vairāki desmiti ieinteresētu uzņēmumu.
Izšķirošs būs regulatora darbs
Kas ir svarīgi, lai minētie priekšdarbi nepaliktu bez rezultāta? Pēc minēto iniciatīvu realizēšanas licencēšanas procesā liela daļa atbildības gulsies uz regulatora (mūsu gadījumā – Latvijas Bankas) pleciem. Tieši regulatora pārstāvji būs tie, kas veidos dialogu ar uzņēmumiem un operatīvi izvērtēs iesniegto pieteikumu atbilstību tirgus regulai. Svarīgs būs ne tikai elastīgs dialogs ar potenciālajiem kandidātiem, bet lēmumu pieņemšanas ātrums. Piemēram, jau šobrīd publiski pieejamas ziņas par to, ka Nīderlandē MiCA licences izsniegtas 4 labi zināmiem nozares uzņēmumiem.
Jāņem vērā, ka darbs ar MiCA licenču izsniegšanu būs jaunā Latvijas Bankas prezidenta dienaskārtībā. Ņemot vērā Ministru prezidentes Evikas Siliņas teikto, LB prezidenta kandidātam jābūt ar skaidru redzējumu par jauniem pakalpojumiem finanšu jomā, kas strauji veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Labā ziņa ir tā, ka līdz šim ir izdarīts viss nepieciešamais, lai uz Latviju atvestu inovatīvus pakalpojumu sniedzējus no blokķēdes un kriptoaktīvu sektora. Raudzīsim, vai jaunais prezidents to uztvers kā iespēju vai izaicinājumu.
Atskatoties pagātnē, redzam, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas finanšu sektors līdz šim bijis ļoti pretimnākošs un atsaucīgs inovatīviem finanšu sektora uzņēmumiem, kā rezultātā mītnes Lietuvā savulaik radušas tādas kompānijas kā Revolut, Binance un citas, kas ienes valstij milzīgus nodokļu ieņēmumus. Šī ir teicama iespēja Latvijai reabilitēties par neizmantotajām iespējām un sākt konkurēt par inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanu mūsu ekonomikai plašākā ES mērogā. Efektīvi vadot riskus un iedziļinoties nozarē notiekošajā, mums ir iespēja attīstīt jaunu, inovatīvu biznesa sektoru un audzēt Latvijas ekonomikas kopproduktu, nodokļu iemaksas, kā arī augsti apmaksātu darba vietu īpatsvaru. Mājasdarbi šī mērķa izpildei ir veikti. Lūkosim, vai Latvija 2025. gadā spēs sevi pozicionēt Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgū.
