Jūnijā pieņemot Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, Latvija ir operatīvi spērusi pirmos soļus dalībai Eiropas Savienības regulētajā kriptoaktīvu tirgū. Kas jādara tālāk, lai pozicionētu Latviju kā draudzīgu valsti WEB 3.0. nozares uzņēmumiem un potenciāli rastu veidus, kā papildināt valsts budžetu?
Pēc vairāku mēnešu produktīva dialoga ar Ekonomikas Ministriju, Finanšu Ministriju un Latvijas Banku Latvija ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām valstīm Eiropā, kur iegūt Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus licenci (MiCA). Panāktā vienošanās ļaus Latvijai būt konkurētspējīgai pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismā un uzraudzības maksās – pieņemtie noteikumi jau šobrīd ir izdevīgāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā un ļaus konkurēt globālajā tirgū. Tas nozīmē, ka gan vietējiem, gan ārzemju uzņēmumiem Latvijā būs iespējams saņemt MiCA licenci un būt daļai no ES tirgus.
Ar veiksmīgu politikas attīstīšanu Latvija varētu iegūt jaunus nodokļu maksātājus starptautisku kompāniju veidolā, kā arī radīt jaunas augsti apmaksātas darba vietas vietējiem speciālistiem. LU veiktais pētījums par MiCA ieviešanas potenciālo ietekmi uz Latvijas tirgu prognozē, ka ar kvalitatīva regulējuma izveidi un pozitīvu regulatora darbu Latvijā kriptoaktīvu un blokķēdes nozares darbaspēka nodokļi 5. gadā pārsniegtu 20 miljonu eiro robežu. Nozares uzņēmumu vidējās algas ir konkurētspējīgas ar programmēšanas un finanšu sektora algām, savukārt augsti kvalificēta personāla mēnešalgas var pārsniegt 10 000 eiro mēnesī.
Kādi soļi jāsper tālāk?
Lai turpinātu uzlabot Latvijas piedāvājumu starptautiskajiem uzņēmumiem, rudenī ceram uz virzību citām Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas iniciatīvām, proti, iespējai apmaksāt uzņēmuma pamatkapitālu, daļu nodokļu un samaksāt par valsts pakalpojumiem vienkāršā veidā, izmantojot kriptoaktīvus. Pamatkapitāla un daļēja nodokļu apmaksa ar kriptoaktīviem ir sevišķi aktuāls darbakārtības punkts, domājot par jaunu uzņēmumu pievienošanu Latvijas ekonomikai. WEB 3.0. tirgus pieredze liecina - jo plašāks pakalpojumu klāsts pieejams ar elastīgām un digitālām apmaksas iespējām, jo pozitīvāk uz konkrēto valsti raugās šīs nozares pārstāvji. Realizējot minētās ieceres, Latvija nonāks finanšu tehnoloģiju nozares mediju pirmajās lappusēs, kas kalpos kā teicams instruments ārvalstu uzņēmumu uzrunāšanā.
Kāpēc tieši šādas iniciatīvas?
Kriptoaktīvu nozares uzņēmumi kopš MiCA regulas pieņemšanas Eiropas Parlamentā tiek uzskatīti par absolūti leģitīmiem biznesiem. Tomēr valstu attieksme ir dažāda - Francija, Šveice, Lietuva, Malta ir bijušas nozarei pretimnākošas valstis, līdz ar to gūstot būtiskus papildu ienākumus valstu budžetos. Lietuva, piesaistot Binance kriptoaktīvu biržu, tika pie 4. lielākā nodokļu maksātāja 2022. gadā. Šveice kļuva par mājvietu vairāk kā desmit WEB 3.0. pasaules "vienradžiem" jeb uzņēmumiem, kuru vērtība ir vairāk kā 1 miljards dolāru. Tikmēr citu valstu pieeja ir nogaidoša, un tās izturējušas ar nelielu bijību pret inovācijām finanšu sektorā. Konkurētspējīgas uzraudzības maksas, iespēja ar kriptoaktīviem apmaksāt pamatkapitālu, kā arī daļēji norēķināties par valsts pakalpojumiem un veikt daļēju nodokļu nomaksu – šis būtu unikāls piedāvājums, kas veicinātu starptautisku uzņēmumu interesi par Latviju.
Kas vēl bez regulācijas ir svarīgi?
Ļoti būtiska ir attieksme valsts iestādēs, ar kurām ārzemju uzņēmumi konsultēsies pirms licences pieteikuma un darbības izvēršanas Latvijā. Galvenokārt - Latvijas Banka, Valsts Ieņēmumu dienests, Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde. Šajā gadījumā būtiski ir ne tikai šo iestāžu vadītājiem saprast, ka Latvijai ir svarīgs inovāciju, izaugsmes un tehnoloģiju attīstības virziens, bet šo pašu skatījumu pārnest arī saviem darbiniekiem, kas tiešā kontaktā strādās ar šiem klientiem. Mēs nedrīkstam būt lēni apkalpošanā, neieinteresēti nozares tehnoloģiju izpratnē un nedrīkstam jebkuru mazāko risku vērtēt augstāk kā potenciālos ieguvumus. Tas ir jāsaprot katram valsts ierēdniecības darbiniekam. Efektīvi vadot riskus un iedziļinoties nozarē notiekošajā, varam atrast jaunus segmentus, kā audzēt Latvijas ekonomikas kopproduktu, nodokļu iemaksas, kā arī augsti apmaksātu darba vietu īpatsvaru. Šeit jāmin, ka līdz šim esam saņēmuši labu atbalstu un ieinteresētību gan no Ekonomikas Ministrijas, gan Finanšu Ministrijas, kā arī labas tendences vērojamas Latvijas Bankas darbībās.
