Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Tikai 8% no dzīvokļu pirkumu darījumiem Rīgā 2012. gada 4. cetursknī bija saistīti ar nerezidentu aktivitāti, atsaucoties uz Zemesgrāmatas datiem, informē kompānija Nira fonds.

Nerezidenti reģistrējuši īpašuma tiesības uz 55 Jūrmalas dzīvokļiem un vairāk nekā 170 dzīvokļiem Rīgā, turklāt vairāk nekā puse darījumu Rīgā noslēgti par dzīvokļu iegādi tālajā centrā vai mikrorajonos. Jūrmalā lielākā ārzemju pircēju daļa izvēlas nekustamo īpašumu, kas paredzēts atpūtai, daudzi pirmkārt apskata privātmājas un zemes gabalus apbūvei, tomēr pērk tos reti.

«Runas par nerezidentu dominanci prestižākajos galvaspilsētas un Jūrmalas dzīvojamo platību segmentos ir nedaudz pārspīlētas,» piesaucot Zemesgrāmatas statistiku, secina Nira fonda valdes locekle Jevgēnija Markova. Piemēram, izpētot piecus lielākos dzīvokļu pirkuma darījumus ik mēnesi no oktobra līdz decembrim, varot secināt, ka nerezidenti vai tiem piederošie uzņēmumi bijuši iesaisīti septiņos darījumos Rīgā un sešos – Jūrmalā.

Gaidāms, ka jaunu projektu attīstība turpināsies, tomēr dzīvokļu piedāvājums tirgū turpmākajos gados varētu mazināties, jo banku meitu sabiedrību portfelī esošais dzīvokļu skaits sarūk, paredz Swedbank eksperti.

Rīgas mājokļu tirgū šogad vērojama pakāpeniska izaugsme, dzīvokļu cenas lēni pieaug un aktivitāte kļuvusi mundrāka. Šī gada deviņos mēnešos darījumu skaits pieauga par 22% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, tiesa, no salīdzinoši zemas bāzes. Dzīvokļu cenas pieaugušas par 1,6%. Tomēr izaugsme nav bijusi vienmērīga un plaša, Rīgas mājokļu tirgus dinamika joprojām ir ļoti segmentēta, norāda eksperti.

Dārgāko dzīvokļu segmentā dominē nerezidenti, kas iegādājas aptuveni divas trešdaļas no dzīvokļiem, kuru cena ir virs 100 tūkstošiem eiro. Likumsakarīgi, augsts pieprasījums nozīmē arī cenu kāpumu, tomēr svarīgi atzīmēt, ka nerezidenti galvenokārt ir koncentrējušies uz dārgajiem dzīvokļiem Rīgas centrā un pievilcīgākajos jaunajos projektos, savukārt citos segmentos to ietekme ir maza. Kopējā dzīvokļu tirgū Rīgā nerezidenti veido nedaudz vairāk kā trešdaļu no kopējās darījumu vērtības.

Nekustamā īpašuma attīstītājs West East Industries turpina risināt parādsaistības, piesardzīgi kaldinot vērienīgus nākotnes plānus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no ļoti daudziem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem a/s West East Industries (WEI) ir izdevies pārdzīvot krīzi, nepazaudējot īpašumus un saglabājot vēlmi darboties šajā nozarē arī turpmāk. WEI, kas nekustamo īpašumu tirgū darbojas kopš 1993. gada, jau trešo gadu pēc tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) izbeigšanas, vēl joprojām turpina risināt finansiālās problēmas. WEI kārto parādsaistības ar banku un piesardzīgi, taču ar zināmu optimismu raugās nākotnē. WEI ir izdevies atrisināt konfliktu ar banku un nepazaudēt ciematu Meža ciems, kas Rīgā, Mežciemā, tika uzbūvēts 2008. gadā. Lai arī WEI prezidents Viktors Koroļenko atzīst, ka «cilvēki brauc projām un nav īsti, kam celt ēkas», viņš ir pārliecināts, ka «pēc krituma nekustamo īpašumu tirgū noteikti būs arī kāpums.»

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

«Lai valstī spētu risināt tās vajadzības, kas saistītas ar demogrāfisko situāciju, nabadzību, aizsardzību, ir nepieciešams rast papildu naudas līdzekļus,» taču pašlaik ieņēmumi valstij tiekot meklēti tādā kā Excel tabulas līmeņa domāšanas veidā, tā ekspresintervijā laikrakstam Diena norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Fragments no intervijas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis šonedēļ pauda asu sašutumu par LTRK iniciatīvām, kas saistītas ar tā sauktajiem ofšoriem. Vai tur bija kas valstij tik bīstams?

Lai valstī spētu risināt tās vajadzības, kas saistītas ar demogrāfisko situāciju, nabadzību, aizsardzību u.tml., ir nepieciešams rast papildu naudas līdzekļus. Aktivitātes, kuras šobrīd iesniegtas valsts budžeta likumu pakā, pamatā vērstas uz to, lai lielāku naudu paņemtu no katra Latvijas iedzīvotāja. Kā zināms, ir notikusi atteikšanās no likumā paredzētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājuma, ar ko valsts uz iedzīvotāju rēķina grasās ietaupīt apmēram 60 miljonus. 40 miljonus plāno paņemt no cilvēkiem, kam ir lielās algas. Neviena no aktivitātēm nav vērsta uz to, ko parlaments pats apstiprinājis, proti, panākt Nacionālajā attīstības plānā ierakstīto virsmērķi - ekonomikas izrāvienu. Jo kā gan ekonomikas izrāvienu var veicināt, piemēram, solidaritātes nodoklis vai 37 nozaru, kurās nedrīkst darboties mikrouzņēmumi, saraksta apstiprināšana? Skaidrs, ka tiek meklēti ieņēmumi valstij, bet tādā kā Excel tabulas līmeņa domāšanas veidā.

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Jaunās likuma prasības par padziļinātu Latvijā politiski nozīmīgo personu un ar tām saistīto personu finanšu pārbaudi varētu pieckāršot SEB bankas klientu skaitu, kas atbilst augsta riska personu kategorijai.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere pastāstīja, ka pašlaik SEB bankā ir pusmiljons aktīvu klientu, no tiem 7000 ir augsta riska personas. Atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem šajā kategorijā ietilpst nerezidenti, biedrības, vairākas industrijas, piemēram, azartspēles, finanšu institūcijas. Taču pēc jaunajiem noteiktiem augsta riska personu būs vismaz piecas reizes vairāk.

Bankai būs nepieciešami papildu resursi šo klientu monitorēšanai, taču plānots izmantot esošās uzraudzības sistēmas un uzraudzības procesus, neradot ko īpaši jaunu.

Tetere vērtēja, ka jaunās normas par politiski nozīmīgajām personām Latvijā ir diezgan prasīgas un tās attieksies uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem Latvijas galvaspilsētā palielinās, un jaunajos projektos pilsētas centrā šobrīd pārspēj piedāvājumu. Procesu sekmē nerezidenti, kurus Latvija ir ieinteresējusi ar uzturēšanās atļauju iegūšanas iespēju, atzīst kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

Projektu attīstītāju un pircēju interese lielākoties ir vērsta uz Rīgas centru un Jūrmalu. Darījumu skaits Jūrmalā šobrīd sāk mazināties, un to YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs skaidro ar to, ka cena par kv. m tiek noteikta daudz par augstu – 5000–7000 eiro, kā rezultātā nerezidenti daudz lielāku interesi sāk izrādīt par Rīgu. A. Božē arī atzīst, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstu nerezidentiem sekmējusi nozares ātrāku stabilizēšanos.

Tikmēr Rīgas guļamrajonos jauno mājokļu tirgū situācija stabilizējas. Daudzi nerezidenti, izvērtējot augstās cenas Rīgas centrā un Jūrmalā, arvien vairāk dod priekšroku Rīgas mikrorajoniem, sevišķi Pārdaugavā, kas ir tuvu lidostai un pa ceļam uz Jūrmalu.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, pieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos, šādus datus ir apkopojusi nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pieprasītākā dzīvokļu platība ir no 60 līdz 100 m²; retāk tiekot meklētas mājas ar zemes gabalu. Parasti pircēji vēlas iegādāties dzīvošanai pilnībā gatavu (izremontētu) īpašumu, un vēlams ir, lai tas būtu mēbelēts.

Parasti budžets, ko nerezidenti atvēl īpašuma iegādei ar mērķi iegūt uzturēšanās atļaujas, ir 150 – 220 tūkst. eiro; nedaudz retāk tiekot meklēti īpašumi cenu diapazonā 220 – 300 tūkst. eiro. Iegādājoties īpašumu 300 – 600 tūkst. eiro, pircēji bieži pērk īpašumu daļās – darbojas kā līdzieguldītāji; bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem, informē Arco Real Estate.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Sešu miljonu latu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmā, kurā starp aizdomās turētajiem ir metālapstrādes uzņēmuma Dīlers īpašnieki, izmantotas ofšoru kompānijas, aģentūra LETA uzzināja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Patlaban šajā kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana, tiek veiktas norēķinu kontu analīzes, apskatīti kratīšanu laikā izņemtie priekšmeti, dokumenti un datu nesēji.

Tāpat arī tiek gatavoti tiesiskās palīdzības lūgumi uz vairākām Eiropas Savienības un citām valstīm, jo izmeklēšanā noskaidrojies, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā izmantotas ofšoru kompānijas.

Kā ziņots, Dīlers, kas pieder Denisam un Sergejam Zaiceviem un Kasparam Čerekovam, pārstrādā metāllūžņus, izgatavo alumīnija sakausējumus, kā arī savāc un utilizē bīstamos atkritumus. Pēc firmas.lv informācijas, Dīlers 2011.gadā apgrozījis 23,9 miljonus latu, bet gadu iepriekš - 15,91 miljonu latu. 2011.gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,15 miljonu latu peļņu, bet iepriekšējā gadā Dīlers peļņa bijusi 1,23 miljoni latu.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Nekustamo īpašumu tirgus Jūrmalā ir nostabilizējies. Šobrīd divas trešdaļas īpašumu pircēju ir Latvijas pilsoņi, savukārt, viena trešdaļa, ir nerezidenti – daļa no rietumiem, bet daļa no austrumiem, pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Sarunā Latvijas Radio viņš pastāstīja, ka nerezidenti pērk dārgākus īpašumus, lai gan šī saistība izlīdzinoties. Lielu grūdienu nekustamo īpašumu tirgū pagājušajā un aizpagājušajā gadā deva uzturēšanās atļaujas.

Tās tobrīd bijušas laba lieta, jo nekustamo īpašumu tirgus bija pilnībā apstājies. Tādos īpašumos, kas nekustās, kas ir iesaldēti un ir kaut kādas hipotēkas, kur ir problēmas, un kur kāds var atdzīvināt situācija, tā nenoliedzami ir pozitīva lieta.

Viena no problēmām Jūrmalā joprojām esot augstais kadastrālās vērtības līmenis. G. Truksnis norādīja, ka šī problēma šobrīd tiekot aktīvi risināta. Patlaban dažādām iedzīvotāju kategorijām tiekot piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi. Viņš stāstīja, ka nākamgad pašvaldībām būs iespējas noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

«Nevar teikt, ka Latvija nebūtu bijusi brīdināta par šādas situācijas iespējamu izveidošanos. Kad mēs stājāmies OECD, man bija iespēja būt ekspertu diskusijā par šo jautājumu. Eksperti, kas runāja par banku sektora attīstību, visi kā viens mūs brīdināja, ka nerezidentu banku apkalpošanas modelis ir ar ļoti mazu ietekmi uz reālo tautsaimniecību, bet ar milzīgu reputācijas problēmu risku Latvijas valdībai. Tagad šī situācija ir iestājusies,» ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu», komentējot nerezidentu noguldījumu radīto situāciju banku sektorā.

Risks, ko nerezidenti radītu, pametot Latviju, tolaik ticis novērtēts kā -1,4% IKP attīstībā. «Tajā laikā OECD lūdza kompāniju KPMG novērtēt risku, ja nerezidenti pamestu Latviju un šajā sektorā iestātos krīze. Toreiz tas risks tika novērtēts kā apmēram -1,4% IKP attīstībā. Ekonomikas ministrijas ekspertiem ir līdzīgas domas. Šobrīd mēs monitorējam šo banku aktivitāšu mazināšanos un redzam, ka šis vērtējums ir adekvāts,» pauda ekonomikas ministrs.

Vērtējot situāciju, Ašeradens norādīja, ka Latvija, ļaujot eksistēt šādam banku modelim, neko daudz nav ieguvusi. «Šīm bankām ir samērā maza ietekme uz reālo tautsaimniecību. Daudz svarīgākas ir bankas, kas apkalpo tirgu šeit, nevis tirgu ārpus Latvijas, jo tā nauda pamatā iet tranzītā cauri Latvijai un šeit paliek relatīvi maz. Mēs nekādu lielu ieguvumu neesam guvuši, esam drīzāk ļoti nopietni sabojājuši savu reputāciju,» viņš sacīja raidījumā.

ABLV Bank ceļš uz reputācijas atgūšanu nenozīmē klientu atgriešanos Latvijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž zvērināts advokāts Olavs Cers. Pat, ja īstenojas pašlikvidācijas scenārijs un kredītiestādes klienti saņem visu naudu, ilgais neziņas periods un iesaldētie darījumi pieliks punktu uzņēmēju vēlmei izmantot Latviju savas naudas plūsmas organizēšanai. Šādu secinājumu advokātam liek izdarīt sarunas ar nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem. «Viņiem pietiek. Tie, kuri savu naudu no bankas dabūs, šeit neatgriezīsies,» prognozē O. Cers.

Ārkārtīgi vīlušies

«Juridiskām personām nauda kontā ir nepieciešama saistību izpildei, nevis uzglabāšanai. Bet maksājumi nav izpildīti. Ārvalstu komersanti vai tā dēvētie nerezidenti ir ārkārtīgi vīlušies ne tikai vienā kredītiestādē, bet sistēmā kopumā. Viņi gadu gadiem ir strādājuši ar šo banku, šajā valstī, veikuši līdzīgus darījumus, un viss ir bijis kārtībā. Tagad viņi uzzina, ka banku likvidē, iespējams, tieši nerezidentu darījumu dēļ, turklāt būs jāgaida pusgads vai gads, kamēr naudu varēs saņemt atpakaļ,» situāciju no ABLV Bank nerezidentu klientu puses ieskicē O. Cers.

SIA Agni izaugsmi veicinājuši vairāki nozīmīgi kamīnu montāžas pasūtījumi jaunajos daudzdzīvokļu māju projektos Rīgā un Jūrmalā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados SIA Agni izdevies apgrozījumu kāpināt no 141 tūkstoša eiro 2011. gadā līdz 755 tūkstošiem eiro 2013. gadā. Tas ļāvis uzņēmumam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. SIA Agni direktors Hārdijs Parādnieks skaidro, ka izrāvienu nodrošinājuši vairāki veiksmīgi projekti Latvijā, kā arī ambiciozs projekts Vīnē.

Agni vārds 21 gada laikā biežāk tiek saistīts ar kamīniem, jo uzņēmums nodarbojas ar kamīnu un akmens izstrādājumu izgatavošanu, projektēšanu, tirdzniecību un montāžu, kā arī individuālu kamīnu un dabīgā akmens projektu izstrādi. Tomēr uzņēmuma darbības diapazons ir plašāks, jo pakalpojumu klāstu tas papildinājis ar NMC poliuretāna karnīžu tirgošanu, dekoru un angļu sanitārtehnikas tirdzniecību, kā arī ar būvniecības darbiem. «Kamīna izvēle ir ilgstošs process. Tajā piedalāmies mēs, klienti, ar otrajām pusītēm, dizaineri un reizēm arī arhitekti. Cilvēks par sev tīkamāko kamīna risinājumu neizlemj vienā dienā. Reizēm tas prasa gadu un vairāk. Mēģinām pārdot sajūtas, ne tikai preci,» stāsta H. Parādnieks.

Nerezidentu jeb trešo valstu noguldījumu apjoms Latvijā strādājošajās komercbankās ir sasniedzis sešus miljardus latu, un jāatzīst, ka tā nav maza summa. Tam gan nevajadzētu būt arī nekādam pārsteigumam – nav noslēpums, ka jau pietiekami daudzus gadus vairāku NVS bloka valstu turīgie iedzīvotāji uzkrājumus cenšas glabāt ārpus savas valsts.

Latvija no viņu skatpunkta šim mērķim ir ļoti piemērota – mēs esam tieši līdzās Krievijai, kas nodrošina, ka nekur tālu nav jābrauc, šeit cilvēki saprot krievu valodu, un tajā pašā laikā šī ir ES valsts, kur noguldītāji var justies droši, ka kādam pēkšņi neienāks prātā šo cilvēku uzkrājumus, piemēram, nacionalizēt. Turklāt šis process ir abpusēji izdevīgs. Būsim godīgi – nerezidenti šeit ir noguldījuši tiešām pieklājīgas summas, tādējādi krietni uzlabojot vietējo banku darbības rādītājus.

Par faktu, ka Latvijā ir tik liels nerezidentu noguldījumu apjoms, laiku pa laikam savu neapmierinātību ir izteikuši gan Latvijas finanšu tirgus uzraugi un politiķi, gan arī ES līmeņa amatpersonas. Acīmredzot doma ir vienkārša – ja nu gadījumā brīdī, kad Latvija jau būs eirozonas valsts, vēl kādu no mūsu finanšu iestādēm piemeklēs, piemēram, Parex bankas liktenis, visām eirozonas valstīm nenāktos glābt trešo valstu pilsoņu miljonus vai pat miljardus. Iespējams, tāpēc bankas šobrīd apsver domu noteikt, ka par nerezidentu noguldījumiem ne tikai varētu nemaksāt procentus, bet iet vēl soli uz priekšu un par viņu naudas uzglabāšanu ieturēt komisijas maksu. Vienkārši sakot – dārgie nerezidenti, ja vēlaties, lai jūsu nauda joprojām būtu drošībā, maksājiet ragā! To visu var izdarīt, korekti piemetinot, ka citās Eiropas valstīs, teiksim, Šveicē dara tieši tāpat. Šeit gan jāteic, ka, virzot teju jebkuru ieceri, var atrast kādu visnotaļ solīdu Eiropas valsti, uz kuru atsaukties. Taču uz šo jautājumu var paraudzīties arī no pavisam citas puses.

Sākoties rudenim, aktivitāte nekustamo īpašumu luksusa klases segmentā nav mazinājusies, pateicoties nozares pārstāvju un politiķu aktivitātēm, stāsta Trasta komercbankas Nekustamo īpašumu kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītāja vietnieks Konstantīns Kučerjavcevs.

Viņš uzsver, ka diskusijas par iespējamām korekcijām uzturēšanās atļauju programmā, piesaistot investīcijas nekustamo īpašumu segmentam, veicinājušas, ka potenciālie investori sākuši vēl aktīvāk interesēties par nekustamo īpašumu pirkšanas iespējām.

Nekustamā īpašuma tirgus pastāvēšana un pašregulācija balstīta noteikumos, kas raksturīgi jebkurai citai nozarei, tādēļ, parādoties baumām par uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu, investoru interese ievērojami pieauga, saka eksperts.

Tieši dārgāko nekustamo īpašumu (sākot no 100 tūkstošiem latu) potenciālie ārvalstu pircēji sākuši aktīvāk meklēt piemērotus objektus. Pagaidām vēl pāragri spriest par to, cik īpašumu tiks pārdots pēc šī intereses uzplaiksnījuma, taču jau tagad var droši teikt, ka nerezidentu aktivitāte 2013.gada beigās un 2014.gada sākumā pārsniegs visoptimistiskākās prognozes, neskatoties uz to, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos Jūrmalas zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits saglabājies pērnā gada līmeni (1308 darījumu 2013.gada pirmajos deviņos mēnešos, 1354 darījumu – 2012.gada attiecīgajā laika posmā, skaidro bankas pārstāvis.

Banku nekustamo īpašumu pārdošanas cenas veidošanas ideoloģija stipri atšķiras no tās, kuru pielieto pilnvērtīgas celtniecības kompānijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Mūsējā ir balstīta uz faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar zemes iegādi un projektēšanu, celtniecības darbu un mārketinga izmaksām. Banku struktūrām, kas īpašumus ir pārņēmušas izsolēs, ir citi orientieri,» skaidro būvnieks.

«Viņu cena bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām. Šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai,» akcentē A. Božē.

Saskaņā ar viņa vārdiem šādos apstākļos, kuri uzskatāmi par «deformētu tirgu», klasiskie projektu attīstītāji uzsvaru liek uz augstu kvalitāti, citādu produktu un pircēju izglītotību.

Šis gads Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ir bijis cenu stabilizācijas gads vairumā segmentu, norāda AS Trasta komercbanka Nekustamo īpašumu kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītāja vietnieks Konstantīns Kučerjavcevs.

Savukārt luksusa klases īpašumu segmentā cenas pieaugušas – atsevišķu objektu cenu kāpums veido 20-30%, tajā pat laikā kopējais cenu pieaugums aptuveni 10% (pēc Eurostat datiem - 8,8%, kas ir augstākais rādītājs ES). Turklāt dārgāko īpašumu pircēju līderpozīcijas joprojām ieņem nerezidenti.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka skaļā investīciju apspriešana Latvijas nekustamajos īpašumos apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām atbaidīs daudzus nerezidentus, kuri pretendē uz mājokļa iegādi Latvijā. Tomēr efekts izrādījās tieši pretējs: nerezidenti sāka vēl aktīvāk interesēties par īpašumu iegādi. Šāds situācijas pavērsiens ir pilnībā loģisks, jo nekustamā īpašuma tirgus pašregulāciju ietekmē virkne noteikumu, tāpat kā jebkuru citu nozari: tiklīdz parādījās runas par iespējamo deficītu, potenciālie ārvalstu pircēji nekustamajam īpašumam vērtībā virs 100 tūkstošiem latu steidzās meklēt piemērotākos objektus, saka bankas eksperts.