Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Masveida Krievijas pilsoņu izraidīšanas no Latvijas, visticamāk, nebūs, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš skaidroja, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums par nepieciešamību zināt latviešu valodu Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai nozīmē, ka Latvijā var turpināt iesāktās darbības.

Ministrs stāstīja, ka līdz novembra beigām no Latvijas varētu būt izceļojuši ap 1000 cilvēku, savukārt ap 200 cilvēku iesnieguši lūgumu par izbraukšanas termiņa pārskatīšanu.

Līdz šim piespiedu kārtā izraidīšanas nav notikušas, un masveida izraidīšanu, visticamāk, nebūs, jo individuālie izbraukšanas pienākuma gadījumi iestāsies diezgan atšķirīgos posmos - vai nu persona samierināsies un izbrauks, vai centīsies pārsūdzēt lēmumus.

Jau vēstīts, ka ST par atbilstošu valsts pamatlikumam atzina normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas.

Pēdējā laikā Latvijā ļoti liels valdes locekļu skaits ārvalstu uzņēmumos, lai visas uzņēmumu valdes amatpersonas varētu iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUI), ir kļuvusi par tendenci, atzina premjers Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes. Šāda nepilnība likumā ir jānovērš nekavējoties, viņš uzsvēra.

Jau rakstīts – ja ārzemnieks iegulda Latvijā reģistrētā firmā 25 tūkstošus latu un firma gadā nodokļos samaksā vismaz 20 tūkst. Ls, ārvalstnieks var saņemt uzturēšanās atļauju. Tāpat TUI saņem visi uzņēmuma valdes locekļi. Tādējādi vairāki uzņēmumi pamanījušies šādā veidā nodrošināt savu valstu pilsoņiem uzturēšanās atļaujas un nemaz neslēpj savu mērķi. «Iemesls, kāpēc mums ir tik daudz investoru, ir Latvijas likumu dotā iespēja investēt šeit un iegūt uzturēšanās atļauju par relatīvi zemām izmaksām un ātrā laikā. Migrācijas dienests Latvijā ir ļoti profesionāls un efektīvs. Ja dokumenti ir kārtībā, viņi uzturēšanās atļauju var piešķirt piecu darba dienu laikā,» iepriekš atzina Ķīnas uzņēmējs Juans Šao. Viņš neslēpj, ka pārstāv uzņēmumu, kas palīdz tautiešiem iegūt uzturēšanās atļaujas daudzās pasaules valstīs, tagad arī Latvijā.

Lielbritānijas valdības ministri bezvienošanās «Breklsita» gadījumā atteiksies no plāniem, kas paredz ilgāku laika posmu saglabāt Eiropas Savienības (ES) pilsoņu brīvu pārvietošanos, paziņojis iekšlietu ministrs Sadžids Džavids.

Ja nebūs panākta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos un pārejas periodu, Lielbritānija nekavējoties ieviesīs noteikumus, paredzot, ka ES pilsoņiem uz uzturēšanās laiku, kas ir ilgāks par trim mēnešiem, būs jāsaņem vīzas.

Lielbritānija «pirmo reizi vairāku desmitgažu laikā pilnībā kontrolēs» savas robežas, sacīja ministrs.

Ar iecerētajiem noteikumiem, kas tiks ieviesti pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā, tiks izbeigta personu brīva pārvietošanās starp Lielbritāniju un ES, tādējādi īstenojot 2016.gada «Breksita» rezultātus, sacīja Džavids.

Tomēr viņš norādīja, ka «mums ir jāīsteno praktiska pieeja un jāsamazina traucējumi, lai nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste arī turpmāk ir atvērta biznesam. Tāpēc mēs ieviesīsim laika ziņā ierobežotus pārejas risinājumus un piešķirsim ES pilsoņiem, kas ierodas pēc 29.marta, pagaidu atļaujas.»

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības grupa Pillar nolēmusi apturēt īpašumu rekonstrukcijas programmu, kuras kopējās investīcijas 2013. – 2014. gadu laikā bija plānotas vismaz 2,5 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank pārstāvji.

SIA Pillar Management izpilddirektore Ieva Valtere uzsver, ka līdz ar izmaiņām likumā lielākos zaudējumus ekonomikai radīs netiešā procesu ietekme. Prognozējama lielo investoru aktivitātes samazināšanās, kuri bija plānojuši investīcijas balstoties uz līdzšinējo normatīvo bāzi un tās ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu.

Patiesos ieguvumus no termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) naudas izteiksmē ir ļoti grūti aprēķināt, jo nekustamā īpašuma iegādi vienmēr pavada arī citi izdevumi: remonta izdevumi, mēbeļu iegāde, sadzīves izdevumi un citi, skaidro eksperte. Tā rezultātā kopējais ieguldījums Latvijas ekonomikā ir krietni vien lielāks par oficiāli deklarētajiem 330 miljoniem. Saskaņā ar konsultāciju kompānijas Deloitte Latvia veiktā pētījuma Latvijas biznesa-imigrācijas programmas rezultātu analīze (TUA programmas) rezultātiem, kopējais ieguldījums Latvijas ekonomikā no TUA nekustamā īpašuma programmas daļas trīs gadu laikā sasniedzis 545 miljonus latu, uzsver eksperte, piebilstot - ja tiktu saglabāti līdzšinējie noteikumi, tad nekustamā īpašuma pircēji apmaiņā pret TUA kopumā varētu ieguldīt Latvijas ekonomikā vēl aptuveni 1,24 miljardus latu. Tādēļ šīs programmas ierobežošana nav ekonomiski pamatota.

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas Radio sacīja inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcija ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā.

Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Iepriekš LETA vēstīja, ka inspekcija veiks pārbaudi uzņēmumā, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju. 20.novembrī Inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos Ilze Kalniņa aģentūrai LETA teica, ka inspekcijas rīcībā līdz šim nav bijusi informācija par darba tiesību vai darba aizsardzības pārkāpumiem minētajā uzņēmumā.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien vēl nepaspēja pilnībā izskatīt sūdzību par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Zukulam. Tiesā informēja, ka nākamās sēdes datums būs zināms piektdien, 4.decembrī.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Valsts policijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

10.novembrī Valsts policijas amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka notiekošais varētu būt reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par iespēju piegādāt preces lielveikaliem "Maxima" un "Rimi". Tāpat viņa neizslēdza iespēju par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

"Ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana. Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," pauda Jarkina.

Vienlaikus advokāte minēja, ka, pēc viņas rīcībā esošas informācijas, darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bijuši gadījumi, kad viņi atteikušies strādāt. Tāpat konstatēti gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojājuši uzņēmuma īpašumu, par ko sastādīti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Uzņēmums inkriminējamo nodarījumu kategoriski noliedz, un atzīst, ka pastāvēja strīds starp darba devēju un darba ņēmējiem par disciplīnas jautājumiem un kaitējuma nodarīšanu uzņēmumiem. Vienādas higiēnas, drošības un disciplīnas prasības ir pret visiem nodarbinātajiem. Ar Indijas viesstrādniekiem tika noslēgti darba līgumi, aprēķinātas un izmaksātas darba algas un nodokļi, saskaņā ar normatīviem, kā arī nokārtotas uzturēšanās atļaujas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus"", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond". Tostarp lielākā kompānija ir konditorejas izstrādājumu ražotājs "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

Iespējamā cilvēktirdzniecībā iesaistītais uzņēmējs Jāzeps Zukuls ir iemaksājis piektdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas noteikto 50 000 eiro drošības naudu, līdz ar to varēs pamest cietumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma pagarināt drošības līdzekli apcietinājumu Zukulam. Viņam gan bija dota iespēja divu mēnešu laikā samaksāt 50 000 eiro drošības naudu, lai izkļūtu brīvībā.

1955.gadā dzimušais Zukuls tika apcietināts pagājušā gada novembrī.

Jau ziņots, ka abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to pērn novembrī no apcietinājuma atbrīvoti.

Zukulu novembra sākumā policija aizturēja un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietināja aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā.

Valsts policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Spānijas valdība plāno atcelt tā dēvētās "zelta vīzas", kas ļauj turīgiem cilvēkiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē vairāk nekā pusmiljonu eiro nekustamajā īpašumā Spānijā.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka valdība šo jautājumu izskatīs iknedēļas sēdē otrdien.

Sančess sacīja, ka reforma ir daļa no valdības centieniem padarīt mājokli par "tiesībām, nevis spekulatīvu biznesu".

Valdības rīcībā esošie dati liecina, ka kopš 2013.gada, kad iepriekšējā valdība ieviesa "zelta vīzas", šādas uzturēšanās atļaujas izsniegtas aptuveni 10 000 cilvēku.

"Zelta vīzas" izpelnījušās asu kritiku par to, ka veicina nekustamā īpašuma cenu kāpumu un spekulācijas mājokļu nozarē. Strauji augošās mājokļu cenas jau sen ir liela problēma daudziem spāņiem, jo īpaši valsts lielākajās pilsētās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas «KPV LV» finansēšanu aizdomās turētajam uzņēmējam Viesturam Tamužam izņēmis mobilo telefonu un aizliedzis izbraukt no valsts, aģentūrai LETA pastāstīja advokāts Mārtiņš Kvēps.

Tamuža advokāts Mārtiņš Kvēps aģentūrai LETA apliecināja, ka uzņēmējs tiek turēts aizdomās par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Uzņēmējam piemēroti divi drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts. Tamužam KNAB nav aizliedzis tikties ar abiem pārējiem aizdomās turētajiem - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu vai vēl kādām citām personām.

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas. Tāpat šis drošības līdzeklis paredz, ka personai bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai¹, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Valsts policija pagājušajā nedēļā aizturējusi «melno arheologu», kurš bez attiecīgas atļaujas ārvalstu iedzīvotājiem bija sūtījis pa pastu kara laika munīciju, spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, izmantojot tiešsaistes interneta veikalu.

Pateicoties drošības sistēmām,sūtījumi tikuši izņemti jau pasta šķirošanas kompleksā, tā arī adresātus nesasnieguši. Kopumā kratīšanas laikā atsavināti vairāk nekā 150 spridzināšanas mehānismu, vairāk nekā 50 mīnu un to sastāvdaļu, vairāk nekā 60 granātu un to korpusu, ieroču sastāvdaļas un munīcija.

2019. gada sākumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Lidostas Rīga iecirknī tika saņemta informācija par personu, kura, iespējams, pārsūta kara laika munīciju,spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas bez attiecīgas atļaujas saņemšanas. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 1972. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs atkārtoti sūtījis Pirmā un Otrā pasaules kara laika spridzekļus iespējamiem pircējiem ārpus Latvijas Republikas, izmantojot pasta starpniecību.

Lietuvas valdība trešdien vienojusies atvieglot tādu trešo valstu uzņēmumu pārcelšanu uz Lietuvu, kuri investē šai valstī vismaz 1,45 miljonus eiro, īpaši domājot par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumiem.

"Tas būtiski atvieglotu darbinieku pārcelšanu - Nodarbinātības dienestam nevajadzēs vērtēt ārvalstnieka darba atbilstību Lietuvas darba tirgus vajadzībām, nebūs vajadzīgas atļaujas un citas birokrātiskas lietas, bet, protams, investoriem būs jāizpilda virkne nosacījumu," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Uz atvieglojumiem varēs pretendēt uzņēmumi, kas noslēguši ar Lietuvas valdību investīciju līgumu un apņēmušies investēt vismaz 1,45 miljonus eiro un radīt vismaz 20 jaunas darba vietas, maksājot darbiniekiem algas, kas vismaz pusotras reizes pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā pašvaldībā.

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā 

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos...

"Būtībā runājam par mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas investoriem, kuri pie mums jau pārceļas prāvā skaitā - 42 uzņēmumi jau uzsākuši šo procesu, 33 vēl apsver šo iespēju," piebildusi ministre.

Attiecīgie Nodarbinātības likuma grozījumi vēl jāapstiprina Lietuvas Seimam. Ministrija cer, ka tas varētu notikt vēl šīs pavasara sesijas laikā un atvieglojumi varēs stāties spēkā jau jūnijā.

Ja Seims grozījumus apstiprinās, pagaidu uzturēšanās atļaujas Lietuvā varēs lūgt gan visi Baltkrievijas pilsoņi, kuri ieradīsies strādāt attiecīgajos uzņēmumos, gan viņu ģimenes locekļi, kuri drīkstēs uzturēties Lietuvā tikpat ilgi un šai laikā arī strādāt.

Darba devējiem savukārt būs pienākums ziņot par visiem darbā pieņemtajiem ārvalstniekiem.

Kopš pagājušā gada augusta, kad Baltkrievijā sākās masveida protesti pret šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, uz Lietuvu pārcēlušies tādi uzņēmumi kā "Epam Systems", "Wargaming", "Flo Health", "Coherent Solutions" un "Godel Technologies".

Ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvoje" janvārī lēsa, ka aptuveni 60 uzņēmumi pārceļ vai plāno pārcelt savu darbību no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Ķīna atvieglojusi ceļošanas ierobežojumus 36 Eiropas valstu pilsoņiem, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Kad Pekina cīņā ar jauno koronavīrusu martā noteica stingrus ierobežojumus, gandrīz visiem ārvalstu pilsoņiem tika liegta iebraukšana Ķīnā, tostarp arī ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļaujas vai kuru ģimenes locekļi dzīvo Ķīnā.

Taču šonedēļ Ķīna paziņoja, ka atvieglos vairākas birokrātiskās prasības eiropiešiem, kas cer iebraukt Ķīnā. Jaunie noteikumi ļaus pilsoņiem no 36 Eiropas valstīm, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ar derīgām uzturēšanas atļaujām pieteikties Ķīnas vīzai bez uzaicinājuma vēstules, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Visiem, kas atgriezīsies Ķīnā, būs no jauna jāpiesakās vīzai, jo dokumenti, kas izsniegti pirms pandēmijas, ir anulēti. Līdz šim Ķīna ļāva iebraukt tikai nelielam skaitam kvalificētu darbinieku, kas saņēmuši oficiālas uzaicinājuma vēstules.

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.

Tādas nozares kā zivju un gaļas apstrāde, kokrūpniecība vai pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku maiņās, mēdz pat attiekties no papildu pasūtījumiem, jo nevar nodrošināt to pienācīgu izpildi. Vienlaikus liels skaits atbilstošas kvalifikācijas darbinieku vienkārši atrodas ģeogrāfiski tālu un abu pušu “satikšanās” mēdz būt sarežģīta. Trīs ceturtdaļas Latvijas lielo uzņēmumu, kas nodarbina 250 un vairāk cilvēkus, atrodas Rīgas reģionā, kur bezdarba līmenis ir vairāk nekā uz pusi zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē 2023. gadā tas bija 9,8% un līdzīgi rādītāji vērojami arī citos reģionos ¹.

Protams, arī citviet pasaulē lielie uzņēmumi atrodas ostu un galvaspilsētu tuvumā. Tomēr Eiropas attīstīto ekonomiku prakse ir šī reģionālā darbaspēka mobilitātes veicināšana. Šajā ziņā būtisku lomu spēlē personāla nomas aģentūras. Piemēram, Vācijā pērn pēc oficiālajiem datiem 800 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 1% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, darbu ieguvuši tieši ar aģentūru starpniecību. Arī Nīderlandē 850 000 jeb apmēram 4,9% no kopējā iedzīvotāju skaita nodarbināti tieši šādā formātā. Ja salīdzinām Nīderlandes un Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad, attīstot nodarbinātību pēc līdzīga scenārija, Latvijā varētu atrast darbu 88 tūkstošiem cilvēku. Un tas savukārt nozīmētu piepildītas maiņas un augstākas ražošanas jaudas vietējiem uzņēmumiem, līdz ar to lielāku pienesumu ekonomikai un konkurētspējas pieaugumu ne vien Baltijas, bet Eiropas mērogā.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Lietuvas celtniecības uzņēmumiem trūkst kvalificētu speciālistu, un šīs vietas aizvien biežāk aizpilda ukraiņi, atzinusi Lietuvas Būvnieku asociācija.

Pēc tās aplēsēm, domājams, ka šobrīd Lietuvas būvniecības firmās strādā divarpus tūkstoši ukraiņu, bet šie skaitļi ir tikai aptuveni, jo daļa no viņiem tiek pieņemti darbā ar Ukrainā reģistrētu kompāniju starpniecību un tādā gadījumā vīzas viņiem nav vajadzīgas.

«Teiksim, Lietuvas uzņēmums izveido meitasuzņēmumu Ukrainā, kurš komplektē darbiniekus. Tad atkrīt visas rindas un darba vīzas - paraksta līgumu ar galveno uzņēmumu, atbrauc un strādā saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumu,» ziņu aģentūrai BNS skaidrojis asociācijas vadītājs Daļus Ģedvils.

Pēc viņa teiktā, Lietuvā būvniecības nozarē trūkst aptuveni 6000 darbinieku - galvenokārt emigrācijas un pakalpojumu eksporta dēļ.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".