Lai gan aizvien vairāk cilvēku mājokļu apsildei cenšas atrast gan ekonomiski izdevīgāko, gan arī ērtāko apkures veidu, kas prasītu pēc iespējas mazāk laika un nepiesaistītu saimnieku pie mājas gada aukstajos mēnešos, daudzi aizvien izvēlas izmantot krāsni vai kamīnu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Kad pieņemts lēmums mājoklī uzmūrēt krāsni vai kamīnu, tas ir tikai pats sākums procesam, kas kopumā aizņems vairākus mēnešus, turklāt prasīs krietni vairāk laika un arī resursu, nekā sākotnēji būsim iedomājušies. Pirmais solis ir saprast, ko vēlamies un cik lielu naudas summu varam atvēlēt. Nākamais solis ir kvalificēta mūrnieka meklēšana un darbu saskaņošana ar viņu.

Sertificētais krāšņu un kamīnu mūrnieks Mārtiņš Ansons ierosina divus ceļus, kā atrast vēlamo meistaru: «Viens variants ir sazināties ar meistaru pēc kāda paziņas ieteikuma, kuram jau uzbūvēts kamīns vai krāsns. Otrs ceļš ir Latvijas Amatniecības kamera, kuras mājaslapā var atrast sarakstu ar sertificētiem meistariem – krāšņu podniekiem–kamīnmeistariem. Ja gribat kamīnu vai krāsni uzmūrēt savā mājoklī, kas ir nosacīti standarta būve, izvēlētajam meistaram nav obligāti jābūt sertificētam. Savukārt kultūrvēsturiskā objektā krāsni vai kamīnu var mūrēt tikai sertificēts meistars.»

Kamīns bieži vien ir nozīmīgs interjera elements, taču ne visās ēkās to iespējams ierīkot, tādēļ SIA "Fireplace by Livilla" izveidojusi alternatīvu risinājumu - dekoratīvos kamīnus.

Ideja - nejauši

Ideja radīt kamīnus SIA "Fireplace by Livilla" īpašniecei Evitai Folkmanei radusies pirms aptuveni gada - viņas draudzene bija iegādājusies dzīvokli un aicinājusi aizbraukt līdzi to aplūkot.

"Dzīvokļa viesistabā pamanīju tukšu sienu, un man šajā brīdī pēkšņi prātā ienāca doma, ka tur jāstāv dekoratīvajam kamīnam. Es viņai savu vīziju mēģināju izstāstīt, taču tajā brīdī viņa to vēl nesaprata. Draudzene lūdza parādīt kādu fotogrāfiju, lai vismaz gūtu priekšstatu, kāds tas izskatās, taču bildes kam līdzīgam internetā es neatradu - beigās tomēr izskaidroju savu ideju, bet nolēmu radīt reālu paraugu," viņa atminas.

"Bija ziema, man bija brīvs brīdis, bērns gāja bērnudārzā, tāpēc nolēmu - kāpēc gan neizgatavot paraugu?" stāsta kamīnu radītāja. Mājās bijušas tikai koka paletes, un tā nu no paletes dēļiem tapa dekoratīvais sveču kamīns. Galu galā visi, kas ieraudzījuši kamīnu, bijuši patīkami pārsteigti - gan radi, gan draudzenes, un ieteikuši,sociālajos tīklos publicēt informāciju par produktu un to reklamēt.

Uz Etiopiju devos, lai apmeklētu Omo ielejas ciltis, kas šajā Austrumāfrikas valstī vēl aizvien dzīvo nošķirti no pārējās pasaules, ievērojot savas paražas, piekopjot tikai sev raksturīgo dzīvesveidu. Tās vēl aizvien nav asimilētas un neiekļaujas 21. gadsimta dzīvē. Diemžēl tas ir laika jautājums, kad tās izzudīs. To, ka ciltis un to tradīcijas ir zūdoša vērtība, apliecina arī fakts, ka vācu kinorežisore Lenija Rīfenštāle pirms, apmēram, 60 gadiem uzņēma filmu un fotogrāfijās dokumentēja nūbiešu dzīvi, kas reiz bija Sudānā dzīvojoša cilts, bet mūsdienās tā vairs neeksistē.

Divas dienas pavadīju arī valsts ziemeļu pusē esošajā Lalibelā, kas Ziemassvētku laikā ir vietējo kristiešu svētceļojuma galamērķis. Piedzīvotais, redzētais un sajustais bija kaut kas apbrīnojams.

Kad turp braukt?

Etiopija ir liela valsts un katrā no tās daļām laikapastākļi ir atšķirīgi. Lielākoties ir sauss, ilgstošas lietus sezonas tur nav. Valsts ziemeļos (Lalibelā) jārēķinās, ka pa dienu ir karsti (ap 30 grādiem), bet naktī termometra stabiņš noslīd līdz plus piecu grādu atzīmei. Savukārt Etiopijas dienvidos (Omo ielejā) dienā gaiss iesilst līdz 35 grādiem, bet naktī kļūst tikai nedaudz vēsāks – ap 28 grādiem.

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pieauga, investoriem atsākot akciju pirkšanu pēc to cenu krišanās, kuru izraisīja Covid-19 gadījumu skaita kāpums un ekonomikai kaitējošu Covid-19 ierobežošanas pasākumu atjaunošana.

Neraugoties uz neskaidrībām par breksitu, Londonas biržas indekss pieauga par 1,8%, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kāpa attiecīgi par 3,2% un 2,4%.

"Investori atkal iesilst atiecībā uz akcijām un citiem risku aktīviem," atzīmēja "ThinkMarket" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

"Relatīvi zemais [jaunu] ar Covid-19 saistītu nāves gadījumu skaits nozīmē, ka investori neizrāda daudz bažu par augošo vīrusa [infekcijas] gadījumu skaitu. Tā vietā viņi saglabā optimismu par potenciālo vakcīnas apstiprināšanu drīzumā, kas kopā ar centrālo banku atbalsta turpināšanos, iespējams, palīdzēs paātrināt [ekonomikas] atveseļošanos," piebilda Razakzada.

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Atzīmējot būvniecības darbu tuvošanos noslēgumam, 20. aprīlī spāru svētkus nosvinējusi «Villa Milia» Jūrmalā, Dzintaru prospektā 21, informē ēkas būvnieka SIA Velve pārstāvji.

Daudzfunkcionālās ēkas «Villa Milia» būvniecība uzsākta 2017. gada novembrī un nepilna pusgada laikā nozīmīgākie būvniecības darbi ir paveikti - izbūvētas ēkas dzelzsbetona konstrukcijas. Šobrīd aktīvi norisinās mūrēšanas darbi, bet jau tuvākajā laikā plānota jumta seguma un grīdu ieklāšana, ārējo un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī fasādes apdare. Tāpat līdz šī gada novembrim, kad noslēgsies ēkas būvniecība, tiks labiekārtota villai pieguļošā teritorija, kas ietver arī arhitektūras elementu uzstādīšanu.

«Lai gan turpmāko darbu objektā ir daudz, lielākie un apjomīgākie darbi ir sasnieguši finiša taisni, un varam teikt, ka uz Latvijas simtgadi ēka Jūrmalu rotās visā krāšņumā. Šī jaunbūve būs lielisks vēsturiskā un mūsdienīgā apvienojums, kas atspoguļosies ne tikai tā dizaina risinājumos, bet arī apdares materiālos. Piemēram, ēkas grīdām izvēlēti koka dēļi, parkets, dabīgais akmens, savukārt sienu apdarei krāsojums, augstvērtīgas tapetes un flīzes, apvienojot tradicionālo un moderno,» saka SIA «Velve» valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns.

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Rīgā 1.decembrī atvērts Baltijā pirmais interjera un dizaina priekšmetu kvartāls DECCO Centrs, kurā 13 500 kvadrātmetru platībā vienuviet būs pieejami vairāk nekā divdesmit vadošo nozares profesionāļu salonveikali.

Kvartāla izveide ir līdz šim vērienīgākais šāda veida projekts Baltijas valstīs, tā attīstībā ieguldīti 10 miljoni eiro.

«Ideja par dizaina kvartāla veidošanu radās pirms divarpus gadiem. Būvniecība tika uzsākta šī gada martā. Jau vasaras vidū 80% telpu bija izīrētas, un vairākiem saloniem šī būs galvenā mītnes vieta Rīgā. Pie mums būs arī nozares pārstāvji, kuriem Latvijā līdz šim nav bijuši salonveikali,» stāsta ‘DECCO Centrs projekta attīstītājs Valdis Kirikovs.

«DECCO Centrs ir inovatīvākais dizaina koncepts visā Baltijā. Tas ir ideāls risinājums dizaineriem un arhitektiem, kā arī visiem interesentiem, kuri vēlas uzlabot savas dzīves telpas kvalitāti,» saka interjera dizaina studijas Intrante vadītāja un šī gada Latvijas Dizaineru savienības balva dizainā 2017 laureāte Lolita Freidmane.

Viena no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prioritātēm 2014. un 2015.gadā bija ugunsdzēsības aparātu un dūmu detektoru tirgus uzraudzība. Pārbaužu ietvaros atklātas dažādas neatbilstības, piedāvājot ugunsdzēsības aparātus. Kopā pārbaudīti 38 ugunsdzēsības aparātu modeļi, no tiem teju 30% bija normatīvo aktu prasībām neatbilstoši, informē PTAC.

Savukārt veicot atbilstības pārbaudes dūmu detektoriem, neatbilstības drošuma prasībām tika konstatētas no 16 modeļiem 3 gadījumos.

Latvijas tirgū piedāvātajiem ugunsdzēsības aparātiem un dūmu detektoriem ir jāatbilst normatīvo aktu prasībām, ražotājiem ir jāveic atbilstības novērtēšana, savukārt importētājiem un izplatītājiem ir pienākums piedāvāt tikai prasībām atbilstošus ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus.

Tuvojoties ziemas periodam, aizvien aktuālāka paliek dažādu sildierīču, kamīnu, elektrisko ierīču, sveču un citu preču lietošana, kas neuzmanības vai neatbilstošas lietošanas dēļ var būt par cēloni ugunsnelaimei, tāpēc PTAC sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) vēlas atgādināt, ka īpaši būtiski ir pievērst pastiprinātu uzmanību drošības pasākumiem un atbilstošu drošības līdzekļu izvēlei, lai samazinātu ugunsnelaimju riskus.

Lielajos konkurences apstākļos 15 gadi ir ievērojams skaitlis restorānu biznesā. Klienti ir ļoti izvēlīgi un pieprasa arvien augstāku kvalitāti gan ēdienu piedāvājumā un pasniegšanas veidos, gan apkalpošanas līmenī. Un, protams, interjerā un kopējā atmosfērā.

2016. gada pavasarī terase piedzīvoja lielas pārmaiņas. Solimu ģimene kopā ar Latvijas dizaineru Armandu Vecvanagu, salona Ticians radošo komandu un būvuzņēmēju Vilni Gavaru pārvērta šo vietu līdz nepazīšanai. Pēc rekonstrukcijas atvērtā Gutenberga terase strādā tagad cauru gadu, arī ziemā.

Terase ir sadalīta divās daļās: restorāna telpas, kas mājīguma un siltuma nodrošināšanai ir aprīkotas ar kamīnu, un vasaras āra terases daļa, kas paver brīnišķīgu panorāmas skatu uz Rīgas ievērojamākām celtnēm un objektiem – Rīgas Domu, Nacionālo bibliotēku, Rīgas pili, Saules akmeni, Melngalvju namu, Vanšu tiltu, Pulvertorni, Radio un televīzijas torni, Sāpju dievmātes baznīcu, Anglikāņu baznīcu, Sv. Pētera baznīcu, Sv. Jēkaba katedrāli un, protams, visu Vecrīgas torņu burvību.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes locekle Evija Matveja svinīgā pasākumā pie Brīvības pieminekļa pasniegusi Rīgas vicemēram Edvardam Ratniekam monumenta apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Tādējādi BTA jau 21. gadu pēc kārtas turpina tradīciju Patriotisma nedēļā dāvināt Rīgas pašvaldībai Brīvības pieminekļa apdrošināšanu.

Pēc ekskursijas Brīvības pieminekļa telpās un parakstīšanās Goda grāmatā, E.Matveja nodeva E.Ratniekam apdrošināšanas polisi, kas nosedz Latvijas brīvības simbolam nodarīto postījumu novēršanas izmaksas. Brīvības piemineklis turpmāko gadu būs apdrošināts pret uguns, šķidruma vai tvaika noplūdes, dabas stihiju, kā arī trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radītiem bojājumiem pieminekļa masīvam.

"Brīvības pieminekļa simboliskā nozīme nācijas kolektīvajā apziņā ir nenovērtējama, tādēļ visas sabiedrības pienākums ir rūpēties par šo brīvības, neatkarības un vienotības simbolu, lai tas turpinātu stiprināt valstiskuma un nacionālās piederības sajūtu Latvijas iedzīvotājos vēl daudzās paaudzēs. Brīvības piemineklis tika uzbūvēts par tautas saziedotiem līdzekļiem, taču par tā uzturēšanu kārtībā sabiedrībai nebūtu jāmaksā. To par savu pienākumu uzskatām mēs. Esam pagodināti par ilgstošo sadarbību ar Rīgas pašvaldību un augstu novērtējam mums izrādīto uzticību," sacīja BTA valdes locekle Evija Matveja.

Galactico tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management (LCM) pēc rekonstrukcijas Tallinā 23.oktobrī atklāj tirdzniecības centru Ülemiste. Centra rekonstrukcijā, kas ilga no pērnā gada septembra līdz šā gada oktobrim, Linstow ieguldīja 40 miljonus eiro.

SIA Agni izaugsmi veicinājuši vairāki nozīmīgi kamīnu montāžas pasūtījumi jaunajos daudzdzīvokļu māju projektos Rīgā un Jūrmalā.

Tirgi ir krustpunktā, ko veicinājusi saisaiste ar centrālajām bankām.

Francijas naftas uzņēmuma Total prezidenta Kristofa de Maržerī lidmašīnas avārijas lietā aizturēti četri Maskavas Vnukovas lidostas darbinieki.

Pieteikumi šīm un citām ziņām - raksta galerijā.

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.