Jaunākais izdevums

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

"Jaunā paaudze nedomā terminos "ilgtspējīgs", "sociālā ietekme" utt. Viņi nepieņem iespēju, ka varētu piedāvāt tirgū produktu, kas nav ilgtspējīgs, jo viņi apzinās, ka tas sabojās viņu nākotni. Tas, ka jaunajai paaudzei ir lielākas prasības pret ilgtspēju, mudinās mūs visus būt labākiem cilvēkiem," spriež N. Murigu.

Arī sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" valdes locekle Marija Povilaite uzskata, ka nākotnē cilvēkiem nebūs jāizvēlas – būt labam cilvēkam vai uzņēmējam. "Vari būt biznesā un vienlaikus būt labs cilvēks, nevajag būt haizivij, kas iznīcina katru, kas ir mazāks un vājāks. Tas nav ilgtspējīgi," viņa spriež.

N. Murigu ir pārliecināts, ka šobrīd sociālais bizness attīstās – gan Zviedrijā, gan Latvijā. "Jā, noteikti – šī joma uzplaukst, tagad tas ir kļuvis par dabiskāku biznesa virzienu, " viņš saka.

Pieaug izpratne par sociālo biznesu  

Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā...

Arī M. Povilaite ir novērojusi šo tendenci, bet tam esot gan plusi, gan mīnusi. Pluss ir tāds, ka sociālais bizness iegūst lielāku uzmanību un atpazīstamību. Savukārt mīnuss ir tāds, ka cilvēkiem ir radies priekšstats, ka sociālais bizness ir vieglāks par citiem. Viņa uzsver, ka tas ir vairākas reizes grūtāk, jo jādomā ne tikai par peļņu, bet arī par to, lai kopiena, kuras labā strādā, gūtu vajadzīgo, un divu mērķu izpilde vienmēr ir sarežģītāka nekā viena. Šo neprecīzo priekšstatu dēļ akselerators nereti saņem pieteikumus no cilvēkiem, kuri neapzinās, ka bizness ir smags darbs.

"Sociālā uzņēmējdarbība kā koncepcija ir jauna. Visas šīs likstas pāries un nozare augs. Taču šobrīd redzam, ka ir svarīgi uzsvērt, ka tas ir grūts darbs, kam pamatā ir bizness un biznesa plāns. Labi, saņemsi grantu, bet ko tālāk? Ir svarīgi apzināties patiesos izdevumus, zināt, kur uzņēmums redz sevi pēc trim un pieciem gadiem," teic M. Povilaite. Jaunākajā "New Door" akselerācijas programmā tika saņemts rekordliels pieteikumu saraksts – 77. No tiem tika izvēlēti 15 projekti, no kuriem 13 absolvēja programmu.

Vaicāts par lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras sociālie uzņēmumi, N. Murigu teic, ka tie varbūt nav tik drosmīgi un pārgalvīgi kā tradicionālie uzņēmēji. Iemesls tam varētu būt tas, ka sociālie uzņēmēji ne vienmēr nāk no privātā sektora un pat tad viņu galvenās rūpes ir sociālie jautājumi. Tas ir pareizi, bet, lai būtu veiksmīgs bizness, vajag novērtēt arī biznesa aspektus.

"Sociāliem uzņēmējiem vajag censties padarīt laimīgus arī citus ieinteresētos – klientus, investorus utt., vienlaikus mācoties nepiekāpties sociālā labuma jomā," saka N. Murigu.

Latvijā ir granti sociālajiem uzņēmumiem. Vaicāts, ko viņš domā par šādu instrumentu, N. Murigu teic, ka granti palīdz un dara to divos veidos. Tie dod nozīmīgu signālu, ka šī joma ir svarīga un atbalsts ir stimuls cilvēkiem ar interesi par šo jomu strādāt ar to pat tad, ja iepriekš par to nedomāja. "Granti kopumā ir kā loterija – tos saņem tikai maza daļa. Tas nozīmē, ka tad, ja no simt pieteikumiem divi saņem finansiālo atbalstu, pārējie 98 tik un tā būs veltījuši pūles, attīstot savu ideju un daļa to īstenos arī bez granta," viņš teic, uzsverot, ka nevar pastāvēt ilgtspējīgs bizness, ja tas paļaujas tikai uz grantiem. Tomēr kopumā N. Murigu ir pārliecināts, ka granti ir lieliska iniciatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Savs bizness krīzes laikā - cik traka ideja tā ir?

Diāna Lapkis, sociālās uzņēmējdarbības akseleratora "New Door" vadītāja,16.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere,25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

23 miljonus reižu lejupielādēta aplikācija ar saknēm Latvijā

Anda Asere,24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Projekti, kas iekļuvuši sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursa finālā

Anda Asere,21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālās uzņēmējdarbības konkursā uzvar Correcty un Universum

Anda Asere,25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Dialogs nav privilēģija, bet demokrātijas nepieciešamība

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore,27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums kas sāp, meklējam speciālista palīdzību. Ja esam apmaldījušies svešā vietā, ceļa karti taujājam tiem, kuri mums var pateikt labāko maršrutu, bet, ja nezinām, kā izbraukt trasē virāžu, vislabāk palīdzēs tie, kuri trasi braukuši simtiem reižu. Konsultācijas, iesaiste un līdzatbildība ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiski nosacījumi, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgus rezultātus.

Savukārt valstiski svarīgiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, ar sabiedrības interesēm salāgotiem un stratēģiski pārdomātiem. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez atbildīgas sabiedrības līdzdalības, savukārt sabiedrības iesaistei nepieciešams sekmīgs dialogs.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), apkopojot biedru – Latvijas lielāko darba devēju un uzņēmēju ieteikumus – izstrādājušas rekomendācijas politiskajām partijām par septiņām tautsaimniecībām būtiskām jomām ar 26 uzdevumiem, tajā skaitā, par IESAISTI.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir valdības sociālais partneris kopš 1993. gada. Mūsu biedri nodarbina 45% Latvijas darba ņēmēju, kas sniedz plašu pārstāvniecību ikdienas konsultācijās ar valdību, Saeimu un citiem partneriem. Šajos gados piedzīvota dažāda pieredze – bijusi gan absolūta vienprātība, gan viedokļu atšķirības, meklējot labākos risinājumus sociālekonomiski attīstītai kopienai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB,22.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drīkst vai nedrīkst atlaist nevakcinētu darbinieku?

Māris Ķirsons,27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ar savu rīkojumu nostādījis darba devējus visai neērtā, nenoteiktā pozīcijā – tieši darba devējiem netieši uzlikts slogs veicināt vakcinācijas aptveri valstī un cīnīties ar no epidemioloģiskā viedokļa neapzinīgiem darbiniekiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr. iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.

Viņa atzīst, ka jautājums par darba attiecību izbeigšanu ar t.s. nevakcinētajiem darbiniekiem šobrīd ir visai neskaidrs, šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija pēc tagad izsludinātās ārkārtas situācijas?

Situāciju darba vidē pēc šā gada oktobrī izsludinātās ārkārtas situācijas var raksturot kā samērā neskaidru un nenoteiktu. Ik pa laikam tiek pieņemti jauni tiesību aktu grozījumi, kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas diktētajām epidemioloģiskajām prasībām nodarbinātības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas un pieprasījuma pieauguma ietekmē pēdējā pusgada laikā īres maksas gan Rīgas centrā, gan apkaimēs būtiski palielinājušās – tas ietekmē gan studentus, kas vēlas īrēt mājokļus galvaspilsētā, gan īres tirgu kopumā, norāda Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Latvijā un Baltijā profesionālais īres tirgus vēl tikai veidojas, atzīmē M. Grīnbergs, uzsverot, ka jau šobrīd ir attīstītāji un investori, kas ir iesaistījušies īres namu būvniecībā un renovācijās, tomēr esošais piedāvājums vēl arvien ir nepietiekams. Varam sagaidīt, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs noteikti redzēsim vairākus no jauna būvētus īres namus gan pilsētas centrā, gan arī lielāko universitāšu tuvumā, tāpat turpināsies arī pilsētas centrā esošo namu renovācijas darbi, prognozē CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Problēma pastāv

Ja runājam par specifiskiem studentu akomodācijas projektiem, tad jāsaka, ka arī šādu namu būvniecību tirgū jau varam novērot un, visticamāk, tas turpināsies arī nākotnē, teic M. Grīnbergs. “Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas ir nišas produkts, kam ir grūti prognozēt kopējo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka studiju gadi paši par sevi ir izaicinājumu pilni, tomēr šobrīd studentiem mēs ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk. Kā viens no variantiem ir mājokļu meklēšana pilsētās Rīgas tuvumā – Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ikšķilē, Ogrē, Jelgavā un citās pilsētās, kur īres maksas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka studentam pat būtiskāks par pašu dzīvesvietu ir sociālais burbulis, kas veidojas ap to. Neliels dzīvoklis privātā studentu īres namā izmaksā tikpat, cik īres dzīvoklis mikrorajonā, bet papildus piedāvā plašu pakalpojumu spektru, padarot šos īpašumus pievilcīgus galalietotājam ne tikai finansiāli, bet arī sociāli,” spriež M. Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piedāvā intensīvas e-apmācības sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai

Db.lv,17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Labklājības ministrija piedāvā intensīvu e-apmācību kursu veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai "Sociālās uzņēmējdarbības skola".

Deviņu vebināru ciklā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas eksperti sniegs zināšanas par dažādām tēmām: sociālās uzņēmējdarbības pamatiem un nosacījumiem, mārketingu, grāmatvedību, nodokļiem, finanšu vadību un pieteikšanos AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" grantam.

E-apmācības ir bez maksas, un tajās aicināti piedalīties gan topošie, gan esošie sociālie uzņēmēji.

Vebināri notiks septembrī divas, trīs reizes nedēļā, darbdienu vakaros no plkst. 18:00 līdz 19:30 tiešsaistes platformā "Zoom" un Labklājības ministrijas sociālā tīkla Facebook lapā www.facebook.com/labklajibasministrija, sadaļā "Pasākumi".

Katrs vebinārs būs veltīts noteiktai tēmai: "Sociālā uzņēmējdarbība: būtība, definīcija, piemēri un darbības pamati"; "Sociālā uzņēmējdarbība: likumiskais ietvars, nosacījumi, mērķgrupas un sociālās ietekmes mērīšana"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: produkts un tā priekšrocības, mērķauditorija un zīmols"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: komunikācijas kanāli un metodes"’; "Grāmatvedības darba organizēšana: galvenie uzdevumi, dokumenti, reģistri, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins"; "Nodokļi un to aprēķināšana: darba algas nodokļi, PVN un UIN"; "Finanšu vadība: plānošana un budžetēšana (finanšu un nefinanšu sastāvdaļa), biznesa modeļa dzīvotspējas raksturojums"; "ALTUM grants sociālajai uzņēmējdarbībai: nosacījumi, pieteikuma sagatavošana, ieteikumi un biežāk pieļautās kļūdas" un "Finanšu vadība un pārvaldība: investīciju plānošana, apgrozāmā kapitāla pārvalde, kredītpolitika un finanšu piesaiste".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB,14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un iedzīvotāju pirktspēja un paradumi mainās, un to izjūt lieli un mazi uzņēmumi, vietējam tirgum ražojošie un eksportējošie. Problēmas pašlaik apsteidz risinājumus - šāds secinājums "Dienas Biznesam" ir radies, pētot, kas notiek eksportā.

Latvijas uzņēmējus pandēmijas laikā visvairāk satrauc apgrozījuma kritums un kavējumi norēķinos. Pandēmijas apstākļi ir liels izaicinājumus arī globālajām piegāžu ķēdēm un loģistikai - arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 14. aprīļa numurā:

  • viedokļi - digitalizācija vairs nav luksusa prece
  • aktuāli - parādniekus ar maksātnespēju nevar nobiedēt
  • tēma - eksportā zemais starts
  • finanses - kopējā parāda dažādās šķautnes
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā
  • reklāmas nozare uz pauzes
  • atkritumu apsaimniekošana - kurš vedīs kartonu
  • atkritumu apsaimniekošana - dod riepām otro dzīvi
  • sociālais bizness - sociālo uzņēmumu nozīme pieaug
  • bizness reģionos - Zoltners drošības spilvens
  • brīvdienu ceļvedis - #DienasBizness galvenā redaktore Anita Kantāne

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad varētu sarukt Latvijā dzīvojošo starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedru aktivitāte

Tā pieļauj Elīna Bērziņa, kam pieder sociālais uzņēmums SIA "Typical", kas ražo pastkartes.

"Jau vasarā bija zināms, ka pasta tarifu cenas celsies, bet nebija gaidīts, ka tik ļoti attiecībā uz sūtīšanu ārzemēs. Vissāpīgākais ir tas, ka vairs nav nozīmes tam, vai sūtījums ir Eiropā vai ārpus tās, jo pusi mūsu ieņēmumu radīja latvieši, kuri ir starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedri.

Iepriekš nosūtīt pastkarti uz kādu no Eiropas valstīm maksāja 0,78 eiro, bet ārpus Eiropas – 0,85 eiro. Tagad vienas pastkartes nosūtīšana izmaksās sākot no 1,29 līdz 1,54 eiro," informē E. Bērziņa. Viņa pieļauj, ka šī iemesla dēļ saruks aktīvo biedru un sūtītāju skaits vai arī viņi retāk sūtīs pastkartes, tātad – pirks tās retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu

Anita Kantāne, žurnāla "Dienas Bizness" galvenā redaktore,27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas darba nodokļu sistēma veicina zemas pievienotās vērtības un aplokšņu algu ekonomiku

Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts,18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Skolēnu uzņēmumi sacentīsies par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā

Db.lv,29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2021. gada 31. janvārim Labklājības ministrija aicina iesniegt pieteikumus sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa ideju konkursam.

Tā mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām. Piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātībai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, izglītības veicināšanai, atbalstam zinātnei, vides aizsardzībai un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzībai, kultūras daudzveidības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizlīdzinot konkurences nosacījumus, turpināsim stagnēt

Māris Ķirsons,13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš atzīst, ka slimības lapu apmaksas kārtības maiņa, darbaspēka pieejamība, birokrātiskā sloga mazināšana, darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, neapliekamās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju limita palielināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošana ir darba devēju uzmanības fokusā.

Fragments no intervijas

Cik viegli vai grūti no vienas sporta spēļu organizācijas problēmu loka pārslēgties uz visiem darba devējiem svarīgo jautājumu risināšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālais projekts Parunāsim veicina nodarbinātību un mazina vientulību

Anda Asere,10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" mēnesī saņem 400 līdz 480 zvanus.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts, kas darbojas katru darba dienu 11 rītā līdz septiņiem vakarā latviešu un krievu valodā. Zvanot uz telefona numuru 26564564, cilvēki var parunāties. "Mēs būsim atbalsts tiem, kas svētkos paliks vieni, kam būs pilna sirds un vēlme padalīties ar savām sajūtām, turklāt ne tikai bēdīgajām, bet arī priecīgajām. Mums zvana arī, lai dalītos savā priekā par ikdienas norisēm, redzētām teātra izrādēm un izlasītām grāmatām. Aug arī pieprasījums pēc lasīšanas priekšā un kopīgu krustvārdu mīklu risināšanas. Tādēļ plānojam šo ieviest arī kā pakalpojumu, kuru var iegādāties un uzdāvināt saviem vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem un jebkuram citam cilvēkam, kuram vēlas izrādīt savu atbalstu," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru