Uz Etiopiju devos, lai apmeklētu Omo ielejas ciltis, kas šajā Austrumāfrikas valstī vēl aizvien dzīvo nošķirti no pārējās pasaules, ievērojot savas paražas, piekopjot tikai sev raksturīgo dzīvesveidu. Tās vēl aizvien nav asimilētas un neiekļaujas 21. gadsimta dzīvē. Diemžēl tas ir laika jautājums, kad tās izzudīs. To, ka ciltis un to tradīcijas ir zūdoša vērtība, apliecina arī fakts, ka vācu kinorežisore Lenija Rīfenštāle pirms, apmēram, 60 gadiem uzņēma filmu un fotogrāfijās dokumentēja nūbiešu dzīvi, kas reiz bija Sudānā dzīvojoša cilts, bet mūsdienās tā vairs neeksistē.
Divas dienas pavadīju arī valsts ziemeļu pusē esošajā Lalibelā, kas Ziemassvētku laikā ir vietējo kristiešu svētceļojuma galamērķis. Piedzīvotais, redzētais un sajustais bija kaut kas apbrīnojams.
Kad turp braukt?
Etiopija ir liela valsts un katrā no tās daļām laikapastākļi ir atšķirīgi. Lielākoties ir sauss, ilgstošas lietus sezonas tur nav. Valsts ziemeļos (Lalibelā) jārēķinās, ka pa dienu ir karsti (ap 30 grādiem), bet naktī termometra stabiņš noslīd līdz plus piecu grādu atzīmei. Savukārt Etiopijas dienvidos (Omo ielejā) dienā gaiss iesilst līdz 35 grādiem, bet naktī kļūst tikai nedaudz vēsāks – ap 28 grādiem.
Ko tur redzēt?
Uz Etiopiju devos Ziemassvētku atvaļinājuma laikā. Plānojot ceļojumu, noskaidroju, ka Etiopijas teritorija ir trīs reizes lielāka par Vāciju, līdz ar to izdevās apskatīt vien nelielu daļu no šīs valsts un noteikti tur būtu vērts atgriezties. Etiopijas daba ir ļoti daudzveidīga – tuksnesis, kalni, tropu meži. Piemēram, Etiopijā atrodas Danakilas tuksnesis, kas ir karstākā vieta valstī.
Visu rakstu Kā svin Etiopijā lasiet 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.