Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.
Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.
Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.
Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.
Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.
Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.
Papildu biļešu izdevumiem bija nometnes dalības maksa, samaksa par transfēru no Males uz kūrorta salu un tēriņu nauda.
Ceļojums uz Maldīvu salām sākās 6. aprīlī Rīgas lidostā, kur pirmo reizi satikos ar daļu no šī piedzīvojuma dalībniekiem. Mūsu lidojuma maršruts turpceļā bija: Rīga - Frankfurte, Frankfurte - Abū Dabī, Abū Dabī - Male. Malē mēs ielidojām 7.aprīlī 13:00, bet pirms nosēšanās mums nedaudz sanāca palidot apkārt šīm brīmumskaistajām salām, jo lidosta uzreiz mūs nevarēja uzņemt lielās noslodzes dēļ.
Lidostā satikām pārējos mūsu piedzīvojuma dalībniekus un sākām ceļu uz Omadhoo salu.
Brauciens līdz salai ar kuģīti ir aptuveni 2 stundas ilgs. Mūsu «māju» salā Omadhoo mēs ieradāmies ap 17:00.
Ņemot vērā, ka Maldīvās saule riet krietni agrāk kā Latvijā, 17:00 jau ir tumšs.
Scuba Inn viesu mājā mūs sagaidīja svaigs kokosriekstu dzēriens, kas pēc garā ceļojuma uz šejieni bija tieši laikā. Pirmais vakars sākās ar iekārtošanos Scuba Inn un Hudhuveli Maldives viesu namos, kas bija ļoti jauki un mājīgi. Kopā mēs bijām 16 cilvēki un istabiņās dzīvojām pa divi. Dzīvojot Scuba Inn viesu namā, bija sajūta, ka dzīvojam vienā lielā mājā ar kopīgu pagalmu, viesistabu un ēdamzāli.
Mūsu kopīgā iepazīšanās ar visiem sākās pie vakariņu galda. Pie vakariņu galda arī precizējām nākamās dienas plānus un aktivitātes. Pirmajā vakarā apmeklējām vietējo veikalu, kas bija pāris soļu attālumā no Scuba Inn. Uz salas iespējams norēķināties dolāros, bet atlikums tiek izdots vietējo valūtā (Maldīvu rūpijās). Veikaliņi ir mazi un tajos var nopirkt pašu nepieciešamāko.
Gulēt gājām diezgan laicīgi, jo sagurums darīja savu.
Pirmās diena rīts sākās 7:00 ar rīta jogu jūras krastā. Pēc tās devāmies uz «mājām» - pabrokastojām, iegājām rīta dušā un ar viesu nama piedzīvojumu organizatoru devāmies iepazīt Omadhoo salu. Sala ir pavisam neliela, 3,5 km un uz tās dzīvo 1000 iedzīvotāji. Daudz tūristu šeit nav, jo ir konkrēts skaits, kurus šī sala uzņem. Šeit ir 6 viesu nami, vietējo mājas, skola, mošeja, veikali, pasts, slimnīca, osta, kafejnīcas.
Pārsvarā vietējie ienākumus nodrošina ar zveju un pavisam nedaudz - ar tūrismu.
Tūristiem ir iespēja iestādīt savu palmu. Palmas nedrīkst aiztikt, jo tā var kādam piederēt. Uz salas redzams, ka mētājās papīri un lapas, kurus nedrīkstējām celt, jo vietējo sievietes veic salas uzkopšanu un no šīm lapām veido jumtus. Arī mēs redzējām, kā sala tiek uzkopta. Vairākas dāmas viena otrai blakus ar slotām tīra celiņus no vienas malas līdz otrai. Sala nav liela, bet ar dvēseli. Mums bija lieliska iespēja redzēt un izbaudīt viņu rāmo dzīves plūdumu un mieru. Redzēt gaišus, smaidīgus cilvēkus, izdomas bagātas bērnu rotaļas, izbaudīt viesmīlīgu un draudzīgu uzņemšanu. Šajā salā iespējams redzēt patieso maldīviešu dzīvi, kur diena pakārtota lūgšanām un viss notiek harmonijā un līdzsvarā.
Pēc salas iepazīšanas devāmies uz tūristu pludmali peldēties, sauļoties, snorkelēt un vienkārši atpūsties, baudīt tizkīzzilo krāsu toņus un smieklus, kas pavadīja mūs visu ceļojumu.
Vakarā devāmies nakts zvejā. Mums izdevās noķert divas zivis, kas nākamajā dienā tika pagatavotas un pasniegtas vienā no ēdienreizēm.
Zvejojot no kuģīša varēja baudīt vakara saulrietu, kas bija mierpilns un skaists. Atpakaļceļā gulējām uz kuģīša jumta un skatījāmies zvaigznājus, zvaigžņu lietu un apbrīnojām skaisto piena ceļu.
Jau pati pirmā diena bija tik krāsaina un piedzīvojumu piepildīta, ka, dodoties pie miera, tu smaidi un esi pateicīgs par visu piedzīvoto.
Nākamās dienas rītu sākām ar saulītes sagaidīšanu salas saullēkta pludmalē. Pēc saulītes uzlēkšanas devāmies uz rīta nodarbību, kam sekoja brokastis, brīvais laiks, pusdienas un ceļojums uz neapdzīvotu brīnumu salu. Uz salu devāmies ar divām motorlaivām un pa ceļam baudījām skaistās, zilās krāsu paletes toņus, jūras rāmumu un vēju. Pietuvojoties salai, jau no pirmā skata vien aizraujas elpa. Izkāpjot redzi baltas, baltas smiltis, kristāldzidru ūdeni, zaļās palmas, augus un neskartu vidi. Apejot šo salu, tevi nebeidz pārsteigt šīs neapdzīvotās salas šarms.
Šajā salā redzējām baltu trusi, lēkājošas zivis, gārni, kas uzraudzīja salas kārtību, snorkelējot baudījām zemūdens pasaules krāšņumu, malkojām gardos kokosriekstus. Saulītei rietot, jogojām un baudījām mieru un harmoniju, ko sniedza šī sala un kompānija. Jogas noslēgums bija tumsā, pēc kuras sekoja vakariņas sveču izgaismotā pludmalē ar brīnumjaukiem cilvēkiem. Atpakaļceļš uz mājām bija tumsā, kas gan bija nedaudz bailīgs, bet smiekli un stāsti šo visu padarīja īpašu. Braucot mājup, pieskaroties ūdenim, varēja redzēt planktonus, kas tumsā spīd.
Piekto dienu, kā ierasts, sākām ar jogu, brokastīm un tad devāmies okeāna dzīvnieku ekspedīcijā. Mums paveicās, jo redzējām lielu raju, vaļhaizivi, bruņurupučus, krāsainas zivis un daži pat tālumā redzēja delfīnus. Mums izdevās ļoti veiksmīgs brauciens, jo pastāv arī iespēja, ka tik daudz iespaidīgu okeāna iemītnieku neizdodas sastapt. Veiksme bija mūsu pusē.
Sestajā dienā rīta cēliens palika nemainīgs un pēc tā devāmies uz citu neapdzīvotu salu, kur peldējām, snorkelējām, sauļojāmies, ēnojāmies, pastaigājāmies, runājām, smējāmies, baudījām salas krāšņumu, skaistos skatus un pusdienojām neapdzīvotas salas vidū. Daži redzēja un nofilmēja mazu haizivi. Pēc pusdienām braucām uz «māju» salu, kur devāmies saldējuma meklējumos un pastaigā pa vietējo salu. Vakara noslēgumā bija vietējo priekšnesums ar bungām, dejām un dziesmām. Dejoja pat tie, kas ikdienā nedejo, jo sēdēt malā nevarēja. Nodziedājām viņiem latviešu tautasdziesmu, kurai viņi ar bungām piešķīra jaunu un dzīvespriecīgu skanējumu.
Septītā diena bija pēdējā diena Omadhoo salā, tāpēc to pavadījām tur. Staigājām pa salu, peldējāmies, sauļojāmies, snorkelējām, baudījām vakara saulrietu, atvadījāmies no salas un kārtojām koferus, lai agri no rīta dotos uz kūrorta salu.
Astotajā dienā agri no rīta brokastojām un devāmies uz publisko laivu, lai ceļotu uz Mali. Bija ļoti sirsnīgas atvadas un nepavisam negribējās doties prom. Līdz Malei aizbraucām 1 stundā un 40 minūtēs un no Males līdz kūrorta salai braucām ar citu laivu 10 minūtes.
Mūs sagaidīja ar svaigu dzērienu un aukstiem dvielīšiem. Ņemot vērā, ka visi numuriņi vēl nebija sagatavoti, koferus nodevām uzgaidāmajā telpā un paši devāmies uz pludmali, kur izveidojām savu grupas apli zem koka. Baudījām vēsus kokteiļus, veicām salas apskati, sarunājāmies, sauļojāmies, peldējāmies, baudījām ēdienu.
Tur arī redzējām krāsainus papagaiļus, pāvu, gārni un vistas.
Vakarā baudījām saulrietu un tālumā varēja redzēt tumšus mākoņus un lietu. Pie mums gan tas neatnāca, bet debesis kārtējo reizi nebeidza pārsteigt ar savu mākslinieka talantu. Vakara noslēgumā mums bija kopīgas, sirsnīgas vakariņas un devāmies pie miera.
Šis, manuprāt, varētu būt noderīgs padoms - ja vēlaties, lai jums vakarā tiktu sagādāta kāda trūkstoša lieta, piemēram, pārveidotājs, tad ņemiet vērā, ka apkalpojošais personāls pēc 21:00 nedrīkst klauvēt pie jūsu durvīm un šī lieta tiks nolikta pie dzīvojamā numuriņa uz krēsla.
Devītajā dienā izčekojāmies, norēķinājāmies, nodevām koferus mantu glabātuvē un devāmies uz pludmali ķert pēdējos saules starus, ūdens peldes un kopā būšanu. Ap pulksten 16:00 devāmies ceļā uz lidostu, kur nesteidzīgi nodevām rokas bagāžu un uzsākām savu mājupceļu. Lidostā bija ļoti jauka dāma, kas mūs centās visus sasēdināt tuvu vienam otram un atvainojās, ka nevar to izdarīt visos lidojumos. Mūsu lidojuma maršruts atpakaļceļā bija: Male - Abū Dabī, Abū Dabī - Brisele, Brisele – Rīga.
Rīgā ielidojām pirmdienā, dienas vidū un tā mūsu brīnumskaistais, emocionāli piepildītais ceļojums noslēdzās ar sirsnīgām atvadām, mīļiem apskāvieniem, prieka pilnām sejām.
Ja jums ir tāda iespēja, noteikti ceļojiet, kad vien tas ir iespējams. Nebaidieties no nezināmiem cilvēkiem - būs iespēja iepazīt jaunus cilvēkus, iegūt jaunus draugus un noderīgus kontaktus un, iespējams, nākamā ceļojuma kompanjonus. Noteikti izmantojiet šādas izdevības un, ja ir vēlme, kur doties, saņemieties un rīkojieties.
Noteikti ikvienam, kam patīk piedzīvojumi un interesē aktīva atpūta, iesaku piesekot Madadelei Facebook, tur varēsi uzzināt par viņas jaunumiem, piedāvājumiem un pievienoties viņai nākamajā braucienā, kas plānojas jau šā gada novembrī.