Eksperti

Termiņnoguldījumu veiksmes pamats – izpratne par savām vajadzībām

Iļja Arefjevs, AS “Vairo” Valdes priekšsēdētājs,16.08.2023

Jaunākais izdevums

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Lai izskaidrotu efektīvas uzkrājumu veidošanas galvenos principus, piedāvāju izmantot samērā vienkāršu un sadzīvisku analoģiju par braukšanu ar automobili dažādos apstākļos. Latvijā kopumā ir jārēķinās ar trīs braukšanas ātruma ierobežojumiem: - dzīvojamā zona - līdz 20 km/h;- apdzīvotā vieta - līdz 50 km/h;- šoseja - līdz 90 vai dažreiz pat 110 km/h. Šie ātruma ierobežojumi nav izvēlēti nejauši. To pamatā ir aprēķini, kas atrod līdzsvara punktu starp satiksmes drošību un efektivitāti. Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs norādes ievērot. Ir pašsaprotami, ka nevajadzētu "vilkties" pa šoseju ar ātrumu 20 kilometri stundā, kā arī nedrīkst traukties cauri kādai dzīvojamajai zonai ar 90 kilometriem stundā. Tieši tāpat ir ar termiņnoguldījumiem, kuru šī brīža popularitāte signalizē par pirmo risku - atrašanos uz šosejas ar ātrumu 20 km/h.

Kā izvēlēties piemērotāko maršrutu termiņnoguldījumiem?

Ilgtermiņa (desmit, divdesmit gadi un ilgāk) uzkrājumu veidošana ir līdzīga garam ceļojumam ar automašīnu. Priekšā var būt gan ātrgaitas šosejas, gan apdzīvotās vietas un dzīvojamās zonas. Ja mērķis ir maksimāli efektīvi nokļūt no punkta A līdz punktam B (nevis apskatīt pa ceļam visus iespējamus objektus), tad ir tikai loģiski jau maršruta sākumā nokļūt uz šosejas un braukt ar ātrumu 90 - 110 km/h līdz sasniegts galamērķis. Tieši tā pat ir ar uzkrājumiem, no kuriem vēlamies ātru atdevi - šāda pieeja ir salīdzināma ar ieguldījumiem akcijās 100% apmērā, kur uzkrājums var vidēji pelnīt 10-12% gadā. Tajā pašā laikā atsevišķos periodos akciju vērtība var būtiski sarukt, pat par 50% vai vairāk.

Tādēļ ieguldījumi akcijās ir piemēroti uzkrājumu veidošanai izteikti ilgtermiņā – desmit, divdesmit vai vairāk gadu garumā. Risks (braukt ar lielāku ātrumu) atmaksājas ja šis ceļojums ir pietiekami garš un ir piemēroti apstākļi. Ikviens apzināmies, ka, tuvojoties galamērķim – apdzīvotajai vietai ātrumu vajadzētu samazināt. Tieši tāpat arī ar pieeju ieguldījumam – tuvojoties mērķim, jāsamazina akciju īpatsvars, lai izvairītos no nepamatota riska. Ja uzkrājums ir nepieciešams kādam tuvākam mērķim jau pēc dažiem gadiem, tad šajā gadījumā būtu jāskatās uz konservatīvākiem ieguldījumu veidiem nekā uzņēmumu akcijas. Šim mērķim der ieguldījumi obligācijās un īstermiņa parādzīmēs (termiņnoguldījumu ekvivalents). Sagaidāmais ienesīgums svārstīsies diapazonā vidēji 3-5% gadā. To varētu salīdzināt ar braucienu ar auto, kad maršruts iet caur apdzīvotajām vietām un spēkā ir objektīvi stingrāki ātruma ierobežojumi.

Savukārt visdrošākie ieguldījumi ir īstermiņa valdību parādzīmes, kas var ienest nedaudz virs 3% gadā. Taču, ja, piemēram, vidējā inflācija arī ir ap 3% gadā, tad šo ieguldījumu ienesīgums, atskaitot inflāciju, faktiski ir 0%. Obligāciju portfelis, balstoties uz vēsturiskajiem datiem, var ienest ap 5% gadā, kas nedaudz pārsniedz inflāciju. Obligāciju risks parasti arī ir krietni zemāks par akciju risku, taču arī ienesīgums ir vidēji divreiz mazāks par akciju ienesīgumu. Ikviens autovadītājs zina, cik kaitinoša mēdz būt braukšana pa šoseju, kur ik pēc dažiem kilometriem seko kāda apdzīvota vieta. Ja no šāda maršruta nevar izvairīties, tad nekas cits neatliek un šāds braukšanas režīms būs pamatots, taču pie katras iespējas vēlēsimies šādus posmus apbraukt. Tieši šādiem ceļa posmiem pielīdzināma kombinēšana starp ieguldījumiem akcijās un obligācijās, ko nereti praktizē investori. Tas kopumā samazina šāda ieguldījumu portfeļa risku, neizbēgami samazinot arī tā peļņas potenciālu. Un gluži tāpat kā no aprakstītajiem ceļa posmiem, arī no šādas pieejas, ja vien ir iespēja, vajadzētu izvairīties, izvēloties optimālākus scenārijus.

Finanšu likumi ir nepielūdzami

Ienesīguma atšķirība, kas ir mērāma ar pāris procentiem vienā gadā, būtiski neietekmēs uzkrājuma apjomu pēc desmit gadiem. Taču, ja runa ir par pāris procentiem katru gadu, to ietekme uz gala rezultātu ilgtermiņā ir milzīga. Piemēram, ja viena uzkrājumu portfeļa, kas tiek papildināts ar regulārām iemaksām, vidējais ienesīgums gadā ir 5%, bet cits portfelis vidēji pelna 7% gadā, pēc divdesmit gadiem pirmais portfelis būs gandrīz par 20% mazāks nekā otrais portfelis. Ja ienesīguma starpība ir vidēji 5% gadā (piemēram, mēs salīdzinām 100% akciju portfeli ar 100% obligāciju portfeli), tad pēc divdesmit gadiem pirmais portfelis būs jau par 40% mazāks nekā otrais! Tā ir ievērojama starpība, ko ietekmē ieguldījumu stratēģija.

Šo rezultātu var salīdzināt ar diviem dažādiem maršrutiem, kas sākas punktā A un beidzas punktā B. Viens maršruts maksimāli izmanto ātrgaitas šosejas priekšrocības, otrais nepārtraukti ved mūs cauri daudzām apdzīvotajām vietām. Atgriežoties pie pārdomām par termiņnoguldījumiem un to procentu likmēm, katram noguldītājam ir jāuzdod sev jautājums: "Kādam mērķim šī nauda tiek krāta un kad man tā būs nepieciešama?"

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Divi bijušie Swedbank vadītāji kopā ar citiem uzņēmējiem izveidojuši uzņēmumu Mans uzkrājums

LETA,13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs

Armanda Vilciņa,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga ir uzņēmīgi cilvēki, jo laba komanda spēlē izšķirošu lomu jebkurā uzņēmumā, domā Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Biznesa pamatā vienmēr ir bijuši un būs uzņēmēji, tādēļ, lai uzņēmējdarbības vide Latvijā attīstītos, mums vajag vairāk uzņēmīgu cilvēku - gan pašmāju, gan ārzemju, norāda I.Arefjevs. Viņš piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī produktīvs dialogs starp uzņēmējiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem. Konkurēšana starp valstīm par jaunām investīcijām un eksporta tirgiem ir ļoti sīva, tādēļ, ja vēlamies Latvijā redzēt arvien vairāk darbavietu ar augstu pievienoto vērtību, privātajam un publiskajam sektoram jāstrādā efektīvā tandēmā, spriež IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Vēlas būt noderīgs

Bērnībā mans sapņu profesiju diapazons bija ļoti plašs - sākot ar ugunsdzēsēju un autobusa šoferi, beidzot ar ārstu un būvinženieri, atminas I.Arefjevs. “Laikam ejot, gan šīs preferences mainījās - no romantiskākām uz praktiskākām. Taču vienmēr, cik sevi atceros, vēlējos būt noderīgs sabiedrībai un līdzcilvēkiem. Agrīnā bērnībā šķita, ka līdzcilvēkiem visvairāk būtu vajadzīgi šoferi un ugunsdzēsēji, taču tuvāk skolas gaitu noslēgumam jau bija skaidrs, ka man būtu piemērotāka cita loma. Vienmēr esmu sevi pieskaitījis pie tā dēvētajiem fizmatiem. Skolā man viegli padevās fizika un matemātika, un biju arī regulārs mācību olimpiāžu dalībnieks. Vidusskolu es pabeidzu deviņdesmito gadu beigās, kad ielās pārsvarā staigāja cilvēki treniņbiksēs, bet vispopulārākā un ienesīgākā nodarbošanās bija tirdzniecība kiosku vai mazu veikalu līmenī. Preces parasti tika iepirktas Polijā, Turcijā vai Ķīnā, sliktākajā gadījumā Lietuvā un tika pārdotas Latvijā ar pamatīgu uzcenojumu. Algots darbs ļāva šajā vidē tikai izdzīvot un bezdarba līmenis bija ārkārtīgi augsts. Šķita, ka augstākā izglītība drīzāk traucēja nevis palīdzēja, un šādos apstākļos man vajadzēja pieņemt lēmumu par to, kurā profesijā es vēlos strādāt nākotnē un kurā augstskolā man vajadzētu stāties,” stāsta I.Arefjevs, uzsverot, ka tolaik izdarījis praktisku izvēli un pielicis pamatīgas pūles, lai iestātos prestižajā Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Vairo” palielina kapitālu par 925 tūkstošiem eiro. Pēc palielinājuma kopējais kapitāla apjoms sasniedz 1,85 miljonus eiro.

“Vairo” pārvaldībā esošo aktīvu apjoms šobrīd strauji tuvojas 50 miljoniem eiro. Klientu skaits sasniedzis astoņus tūkstošus, tādēļ lēmums par kapitāla palielināšanu, ko kopīgi pieņēmuši visi uzņēmuma akcionāri un valde, ir likumsakarīgs solis, prognozējot tik pat strauju izaugsmi arī turpmāk.

“Vēl nav apritējis gads, kopš uzsākām savu darbību, bet, pateicoties klientu uzticībai un spēcīgai profesionāļu komandai, varam lepoties ar sasniegto. Esam viens no straujāk augošajiem pensiju pārvaldītājiem. Visu šo laiku esam mērķtiecīgi runājuši ar Latvijas sabiedrību un atklāti izgaismojuši nu jau visiem zināmo problemātiku – teju katram otrajam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir vecumam neatbilstošs pensiju plāns. Sekas redzamas jau šobrīd. Tās atspoguļojas zemajos uzkrājumu ienesīgumos. Lielai daļai iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā 9 – 10% ienesīguma vietā, ko nestu 100% akciju plāni, vidējais ienesīgums bijis vien 3 – 5% gadā. Kaut arī ilgtermiņā mums būtu jātiecas uz tādu pensiju 2. līmeņa sistēmu, kas nodrošinās katram iedzīvotājam individuālu un vecumam atbilstošu kapitāla sadalīšanu starp akcijām un obligācijām, šobrīd šo uzdevumu visefektīvāk risina tieši adaptīvie pensiju plāni, ko arvien vairāk novērtē arī sabiedrība,” skaidro IPAS “Vairo” valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs

Komentāri

Pievienot komentāru