Jaunākais izdevums

Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Vairo” palielina kapitālu par 925 tūkstošiem eiro. Pēc palielinājuma kopējais kapitāla apjoms sasniedz 1,85 miljonus eiro.

“Vairo” pārvaldībā esošo aktīvu apjoms šobrīd strauji tuvojas 50 miljoniem eiro. Klientu skaits sasniedzis astoņus tūkstošus, tādēļ lēmums par kapitāla palielināšanu, ko kopīgi pieņēmuši visi uzņēmuma akcionāri un valde, ir likumsakarīgs solis, prognozējot tik pat strauju izaugsmi arī turpmāk.

“Vēl nav apritējis gads, kopš uzsākām savu darbību, bet, pateicoties klientu uzticībai un spēcīgai profesionāļu komandai, varam lepoties ar sasniegto. Esam viens no straujāk augošajiem pensiju pārvaldītājiem. Visu šo laiku esam mērķtiecīgi runājuši ar Latvijas sabiedrību un atklāti izgaismojuši nu jau visiem zināmo problemātiku – teju katram otrajam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir vecumam neatbilstošs pensiju plāns. Sekas redzamas jau šobrīd. Tās atspoguļojas zemajos uzkrājumu ienesīgumos. Lielai daļai iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā 9 – 10% ienesīguma vietā, ko nestu 100% akciju plāni, vidējais ienesīgums bijis vien 3 – 5% gadā. Kaut arī ilgtermiņā mums būtu jātiecas uz tādu pensiju 2. līmeņa sistēmu, kas nodrošinās katram iedzīvotājam individuālu un vecumam atbilstošu kapitāla sadalīšanu starp akcijām un obligācijām, šobrīd šo uzdevumu visefektīvāk risina tieši adaptīvie pensiju plāni, ko arvien vairāk novērtē arī sabiedrība,” skaidro IPAS “Vairo” valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs

Armanda Vilciņa,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga ir uzņēmīgi cilvēki, jo laba komanda spēlē izšķirošu lomu jebkurā uzņēmumā, domā Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Biznesa pamatā vienmēr ir bijuši un būs uzņēmēji, tādēļ, lai uzņēmējdarbības vide Latvijā attīstītos, mums vajag vairāk uzņēmīgu cilvēku - gan pašmāju, gan ārzemju, norāda I.Arefjevs. Viņš piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī produktīvs dialogs starp uzņēmējiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem. Konkurēšana starp valstīm par jaunām investīcijām un eksporta tirgiem ir ļoti sīva, tādēļ, ja vēlamies Latvijā redzēt arvien vairāk darbavietu ar augstu pievienoto vērtību, privātajam un publiskajam sektoram jāstrādā efektīvā tandēmā, spriež IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Vēlas būt noderīgs

Bērnībā mans sapņu profesiju diapazons bija ļoti plašs - sākot ar ugunsdzēsēju un autobusa šoferi, beidzot ar ārstu un būvinženieri, atminas I.Arefjevs. “Laikam ejot, gan šīs preferences mainījās - no romantiskākām uz praktiskākām. Taču vienmēr, cik sevi atceros, vēlējos būt noderīgs sabiedrībai un līdzcilvēkiem. Agrīnā bērnībā šķita, ka līdzcilvēkiem visvairāk būtu vajadzīgi šoferi un ugunsdzēsēji, taču tuvāk skolas gaitu noslēgumam jau bija skaidrs, ka man būtu piemērotāka cita loma. Vienmēr esmu sevi pieskaitījis pie tā dēvētajiem fizmatiem. Skolā man viegli padevās fizika un matemātika, un biju arī regulārs mācību olimpiāžu dalībnieks. Vidusskolu es pabeidzu deviņdesmito gadu beigās, kad ielās pārsvarā staigāja cilvēki treniņbiksēs, bet vispopulārākā un ienesīgākā nodarbošanās bija tirdzniecība kiosku vai mazu veikalu līmenī. Preces parasti tika iepirktas Polijā, Turcijā vai Ķīnā, sliktākajā gadījumā Lietuvā un tika pārdotas Latvijā ar pamatīgu uzcenojumu. Algots darbs ļāva šajā vidē tikai izdzīvot un bezdarba līmenis bija ārkārtīgi augsts. Šķita, ka augstākā izglītība drīzāk traucēja nevis palīdzēja, un šādos apstākļos man vajadzēja pieņemt lēmumu par to, kurā profesijā es vēlos strādāt nākotnē un kurā augstskolā man vajadzētu stāties,” stāsta I.Arefjevs, uzsverot, ka tolaik izdarījis praktisku izvēli un pielicis pamatīgas pūles, lai iestātos prestižajā Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija "tautsaimniecības izrāvienam"?

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents,27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kokrūpniecība iesoļo nākamajā attīstības stadijā

Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par nopietnu pasaules līmeņa spēlētāju zaļās enerģijas tirgū

Mariss Mežgals, uzņēmuma “PurpleGreen” finanšu direktors un izpilddirektors,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pārāk maz krājam un neizmantojam iespēju pelnīt?

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists,11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aizkavējies procentu likmju samazinājums, akciju tirgus svārstīgums un ietekme uz nekustamā īpašuma ieguldījumiem

Arturs Miezis, Hanseatic Alternative Investments AIFP, vadošais partneris,15.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen piedzīvotais augstais akciju tirgu svārstīgums, kur dažu dienu laikā akciju indeksi zaudēja vairāk nekā 10% no savas vērtības, var būt priekšvēstnesis līdzīgām un iespējams pat asākām svārstībām vēl šogad. Tāpat, tas arī liek atcerēties par procentu likmju un finanšu tirgu savstarpējo saistību, kur nestabilitāte akciju tirgos var izraisīt tālāku ķēdes reakciju obligāciju, finansējuma un nekustamā īpašuma segmentos.

Mēnešiem ilgi cerības par procentu likmju samazinājumu ir dominējušas diskusijās finanšu tirgus analītiķu un uzņēmēju vidū. Rūpīgi ir sekots līdzi Centrālajam bankām, ar cerībām, ka tiks doti signāli, kas varētu samazināt aizņēmumu izmaksas un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Sākotnēji bija cerības, ka šie likmju samazinājumi notiks rudenī. Tomēr, rudens pagāja bez jebkādām izmaiņām un centrālās bankas saglabāja piesardzīgu nostāju, norādot uz ilgstošo inflācijas spiedienu un neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tad cerības par likmju samazināšanu pārnesās uz pavasari, taču, neskatoties uz pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, centrālās bankas atkal palika pie sava. Rūpes par algu inflāciju, piegādes ķēdes traucējumiem un ģeopolitisko spriedzi bija iemesli, lai saglabātu līdzšinējo kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūsu iespēja līdzfinansēt augsta līmeņa nekustamā īpašuma projektus ir klāt. Latvijas tirgū ir ienākusi pūļa investīciju platforma Letsinvest. Šobrīd jūs varat ieguldīt līdzekļus dzīvokļu kompleksā Zaķusalā, investējot no 500 eiro, un nopelnīt no 8,5% līdz 11,5% procentu gadā.

Letsinvest ir Lietuvas uzņēmums, kas veicina kolektīvo finansēšanu. Tas šogad ienāca Latvijas tirgū ar savu pirmo vietējo projektu - dzīvokļu kompleksu “Island Park” Zaķusalā. Šis divu trīsstāvu daudzdzīvokļu māju komplekss tika izvēlēts tā unikālās un ļoti pievilcīgās atrašanās vietas dēļ. “Biznesa plāns ir spēcīgs un konkurētspējīgs, savukārt attīstītājam ir nepieciešamā pieredze, lai nodrošinātu veiksmīgu projekta realizāciju,” saka Letsinvest platformas vadītājs Vītenis Kinduris, ”Statistika liecina, ka Rīgas centrā ir liels kvalitatīvu, jaunuzceltu, unikālu mājokļu trūkums. Pie tam Zaķusalā ir gaidāmas Simtiem miljonu investīcijas, gandrīz visa apbūvējamā zeme ir izpirkta. “Island park” ir pirmais dzīvojamā nekustamā īpašuma projekts uz salas. Nav daudz citu variantu, kur cilvēki varēs dzīvot mājoklī krastmalā un 6 minūšu brauciena attālumā no Vecrīgas”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs 2,7 miljonus eiro, un tā ir līdz šim lielākā summa, ko uzņēmums ieguldījis darbiniekos pēdējo gadu laikā.

Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta darbinieku labbūtības programmā darbiniekiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā. Tāpat “Bite Latvija” šogad īstenos vērienīgu papildu pasākumu darbinieku lojalitātes veicināšanai, un aprīlī visus darbiniekus, kuri snieguši pienesumu 2023. gada biznesa rezultātiem, sešas lidmašīnas vedīs trīs dienu apmaksātā saliedēšanās pasākumā uz Antāliju.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja, darbinieku prioritātes un vajadzības nemitīgi mainās, tāpēc uzņēmums regulāri meklē iespējas, kā dažādot motivācijas un lojalitātes stiprināšanas pasākumus, un kopīgs brauciens palīdz veidot spēcīgu komandas kultūru un komandas darbu, virza ambīcijas gūt kopīgus panākumus un tos pelnīti nosvinēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krāšana un ieguldīšana – vērtība, kas jāapgūst un jāpraktizē mums visiem

Anna Dovbiša, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas IKP sasniegtu 83 miljardus eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību, ko otrdien konceptuāli skata valdībā.

Noteiktais mērķis nozīmē, ka ekonomikas apmēriem ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus - vismaz 900 000 nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.

Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3200 eiro, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgū lielākais kritums kopš pandēmijas. Vai jāsteidz mainīt pensiju plānu?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties bažām par potenciālu krīzi ASV ekonomikā, kā arī strauji izmainoties Japānas jenas vērtībai un procentu likmēm, kopš aizvadītās nedēļas beigām bija vērojami strauji kritumi pasaules lielākajos akciju tirgos un citās atsevišķās aktīvu klasēs. Kā tas ietekmē pensiju plānu dalībniekus Latvijā?

ASV un Japāna rada triecienviļņus pasaules akciju biržās

Akciju tirgus krituma pamatā ir pieaugošās bažas par ASV ekonomiku, konkrēti – publiskotais ziņojums par stāvokli ASV darba tirgū. Bezdarba līmenis ASV jūlijā pakāpās līdz 4,3 % no 4,1 % jūnijā un 3,4 % pērnā gada sākumā. Jūlijā darbā tika pieņemti 114 tūkstoši jauno darbinieku. Tas bija otrais zemākais rādītājs kopš 2019. gada, neskaitot kritumus pandēmijas laikā. Pabalstu saņēmēju skaits ASV turpina pakāpeniski pieaugt, tikmēr jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits jūlijā, līdzīgi kā jūnijā, turējās tuvu 240 tūkstošiem nedēļā salīdzinājumā ar vidēji 215 tūkstošiem gada pirmajos piecos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija līdz 2040.gadam var kļūt par "Baltijas tīģeri", bet var arī vientuļi atpalikt

LETA,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum ceturkšņa peļņa sasniegusi 5,808 miljonus eiro

Db.lv,30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls "Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 185,3 milj. eiro apgrozījumu, kas ir 14% pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Šo izaugsmi veicināja uzpildes staciju tīkla paplašināšana un modernizācija. Pirmajā pusgadā veiktie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro stratēģiski nozīmīgos projektos, lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un palīdzēt nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi.

Turpinot tīkla attīstību, pirmajā pusgadā “Virši” kopējie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro (2023. gada pirmajā pusgadā 5,7 milj. eiro), kā rezultātā tika atklātas četras jaunas tirdzniecības vietas – Siguldā, Salaspilī un divas Rīgā, kā arī, lai panāktu mūsdienu energoefektivitātes un klientu servisa prasībām atbilstošu rezultātu, uzņēmums 2024. gada pirmajā pusgadā veica būtiskus uzpildes staciju uzlabojumus stacijām Gulbenē, Juglā un Dzelmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā pusgadā guvusi 12,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 61,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,123 miljardi eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,12 miljardu eiro apmērā, ko veido 36 814 projekti.

Tostarp garantiju portfelis jūnija beigās bija 496 miljonu eiro apmērā ar kopumā 28 709 līgumiem, aizdevumu portfelis - 416 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6748 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 92 miljoni eiro ar kopumā 209 fondu finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 116 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1148 darījumiem.

Šogad pirmajā pusgadā "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 89 miljoniem eiro pēc apmēra un par 4,3% jeb 1503 projektiem pēc projektu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru