Gaidāms, ka jaunu projektu attīstība turpināsies, tomēr dzīvokļu piedāvājums tirgū turpmākajos gados varētu mazināties, jo banku meitu sabiedrību portfelī esošais dzīvokļu skaits sarūk, paredz Swedbank eksperti.
Rīgas mājokļu tirgū šogad vērojama pakāpeniska izaugsme, dzīvokļu cenas lēni pieaug un aktivitāte kļuvusi mundrāka. Šī gada deviņos mēnešos darījumu skaits pieauga par 22% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, tiesa, no salīdzinoši zemas bāzes. Dzīvokļu cenas pieaugušas par 1,6%. Tomēr izaugsme nav bijusi vienmērīga un plaša, Rīgas mājokļu tirgus dinamika joprojām ir ļoti segmentēta, norāda eksperti.
Dārgāko dzīvokļu segmentā dominē nerezidenti, kas iegādājas aptuveni divas trešdaļas no dzīvokļiem, kuru cena ir virs 100 tūkstošiem eiro. Likumsakarīgi, augsts pieprasījums nozīmē arī cenu kāpumu, tomēr svarīgi atzīmēt, ka nerezidenti galvenokārt ir koncentrējušies uz dārgajiem dzīvokļiem Rīgas centrā un pievilcīgākajos jaunajos projektos, savukārt citos segmentos to ietekme ir maza. Kopējā dzīvokļu tirgū Rīgā nerezidenti veido nedaudz vairāk kā trešdaļu no kopējās darījumu vērtības.
«Līdz šim bijušas diezgan skaidras atšķirības starp to, kuros tirgus segmentos mājokļus pērk nerezidenti un kuros vietējie iedzīvotāji. Iespējams, pakāpeniski tas mainīsies un atšķirības starp nerezidentu un rezidentu segmentiem kļūs mazāk izteiktas,» saka Swedbank nekustamo īpašumu speciālists Jānis Deksnis.
Nekustamā īpašuma cenu segmentā virs 100 tūkstošiem eiro nerezidenti ierasti izvēlas dzīvokļus, bet vietējie pircēji dod priekšroku privātmājām. Turklāt vietējie pircēji lielāku vērību pievērš praktiskajiem apsvērumiem, proti, vai ir pieejama auto stāvvieta un vai tuvumā atrodas skola, kamēr nerezidentiem svarīgs ir arī dzīvokļa prestižs, secina J. Deksnis.
Šogad rezidentu aktivitāte manāmi augusi jaunajos projektos mikrorajonos un tur dzīvokļu cenas pēdējos gados ir noturīgi pieaugušas. Aktivitāte sērijveida dzīvokļos kurus joprojām izvēlas lielākā daļa vietējo pircēju, kopš recesijas arī ir kāpusi, bet cenu pieaugums bijis visai niecīgs. Līdz ar vidējās algas kāpumu un aizņemšanās likmju samazināšanos mājokļa pieejamība sērijveida dzīvokļos mikrorajonos pēdējos gados ir spēji uzlabojusies. Savukārt mikrorajonu jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums ir atsvēris vidējās algas pieaugumu un procentu likmju samazinājumu. Līdz ar to šo dzīvokļu pieejamība ir krietni zemāka nekā sērijveida dzīvokļu un ir vien uz pieejamības robežas, proti, standarta mājsaimniecības kredītmaksājumi par šī tipa dzīvokli svārstās ap 30% no to ienākumiem.
Nākamgad mājokļu tirgū turpināsies pakāpeniska izaugsme, tiesa, tā joprojām būs segmentēta, prognozē J.Deksnis. Joprojām svarīga loma dzīvokļu cenu kāpumam būs gan dzīvokļa atrašanas vietai, gan kvalitātei, līdz ar to pastiprināsies cenu atšķirības ne tikai starp centra un mikrorajonu dzīvokļiem, bet arī pašu mikrorajonu vidū.
